IV. Hronoloģija

02.12.2014. 19:09

 

IV. Hronoloģija
2001

JANVĀRIS FEBRUĀRIS MARTS

APRĪLIS

MAIJS JŪNIJS JŪLIJS

AUGUSTS

SEPTEMBRIS OKTOBRIS NOVEMBRIS

DECEMBRIS


LR MK PĀRSTĀVJA STARPTAUTISKAJĀS
CILVĒKTIESĪBU INSTITŪCIJĀS BIROJS


 JANVĀRIS

3.- 4. janvāris Latvijas Republikas ārlietu ministra, Eiropas Padomes (EP) Ministru komitejas priekšsēdētāja Induļa Bērziņa vadītā delegācija uzturējās vizītē Baku un Erevānā, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar Azerbaidžānas un Armēnijas uzņemšanu EP.

8. janvāris Budapeštā, Ungārijā, notika otrā ANO Attīstības programmas Eiropas Reģionālā biroja un Centrālās un Austrumeiropas valstu reģionālā atbalsta centra organizētā sanāksme Austrumeiropas valstīm par attīstības politiku. Sanāksmes mērķis bija dalīties pieredzē par paveikto 2000. gadā un veicināt turpmāku reģionālo sadarbību attīstības politikas jomā.

9. janvāris Latvijas Republikas Ministru kabinetā tika apstiprināta precizētā un pilnveidotā Latvijas pozīcija Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) daudzpusējām lauksaimniecības sarunām.

9. - 11. janvāris Horvātijas Republikas Eiropas integrācijas lietu ministra vietnieces Mirjanas Mladineo darba vizīte Latvijas Republikā.

11. janvāris Nodibinātas diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Salvadoras Republiku.

15. - 17. janvāris Apvienotās Karalistes Parlamenta Pārstāvju palātas Ārlietu komitejas un tās vadītāja Donalda Andersona vizīte Latvijā, lai pārrunātu Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā (ES) un NATO, kā arī reģionālās sadarbības jautājumus.

16. - 18. janvāris ASV notika konsultācijas par Latvijas Rīcības plānu dalībai NATO (MAP). Apvienotā Aizsardzības un Ārlietu ministriju darba grupa iepazīstināja ASV oficiālās amatpersonas un akadēmisko aprindu pārstāvjus ar 2000. gada plāna izpildes rezultātiem un raksturoja 2001. gada dokumentu. ASV vērtējums Latvijas dokumentiem un to izpildei bija pozitīvs.

17. - 19. janvāris Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš Latvijas prezidentūras Eiropas Padomē ietvaros uzturējās vizītē Maskavā, lai apspriestu Krievijas kā Eiropas Padomes dalībvalsts saistību izpildi, tai skaitā situāciju Čečenijā un bēgļu jautājumus. Tikšanās laikā iegūtā informācija tika prezentēta 25. janvārī, Latvijas ārlietu ministram uzstājoties Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā (EPPA), kad tika izlemts jautājums par balsstiesību atjaunošanu Krievijai. Tika apspriesti arī Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību jautājumi - I. Bērziņš un Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Igors Ivanovs atzina, ka ir nepieciešams aktivizēt Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas darbu, kā arī turpināt darbu pie līgumtiesiskās bāzes paplašināšanas.

18. - 19. janvāris Atzīmējot 1991. gada barikāžu atceres 10. gadadienu, Rīgā notika starptautiskā konference "Janvāra barikādes kā tautas pretestības forma totalitārajam režīmam un tās mācības". Konferencē piedalījās Latvijas valsts augstākās amatpersonas, viesi no Igaunijas, Lietuvas un Gruzijas, kā arī Alberta Einšteina institūta (ASV) profesors Džīns Šārps. Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga par godu šim notikumam publicēja paziņojumu medijiem "Nozīmīga progresa desmitgade".

19. janvāris Nodibinātas diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku.

23. janvāris EPPA 2001. gada pirmās sesijas laikā Strasbūrā tika pieņemts Parlamentārās asamblejas Monitoringa komitejas ziņojums par saistību, kuras uzņēmās Latvija, iestājoties Eiropas Padomē, izpildi. EPPA nolēma beigt monitoringa procedūru par Latviju.1 Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, uzrunājot EPPA, atzīmēja Eiropas Padomes objektivitāti 1960. gadā, speciālajā rezolūcijā izsakot protestu pret Baltijas valstu vardarbīgo okupāciju, ko īstenoja Padomju Savienība.2

23. janvāris Latvijas Republikas un Somijas Republikas Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas Rīgā valsts sekretāra Māra Riekstiņa un valsts sekretāra vietnieka politiskajos, preses un kultūras jautājumos Jāko Blomberga vadībā. Tikšanās laikā tika pārrunāta Latvijas prezidentūra Eiropas Padomē, aktualitātes ES paplašināšanās procesā, Kopējās Eiropas drošības un aizsardzības politikas (KEDAP) attīstība, NATO paplašināšanās, kā arī attiecības ar Krieviju un reģionālās sadarbības jautājumi.

25. janvāris Strasbūrā Latvijas Republikas ārlietu ministrs, Eiropas Padomes Ministru komitejas priekšsēdētājs Indulis Bērziņš sniedza ziņojumu EPPA delegātiem par situāciju Armēnijā un Azerbaidžānā, Balkānos un Čečenijā.3 Armēnija un Azerbaidžāna tika oficiāli uzņemtas Eiropas Padomē. I. Bērziņš tikās ar Azerbaidžānas Republikas prezidentu Heidaru Alijevu un Armēnijas Republikas prezidentu Robertu Kočarjanu.

25. - 30. janvāris Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piedalījās Pasaules ekonomikas forumā Davosā, Šveicē. Foruma paneļdiskusijā "Ceļu karte Baltijai" piedalījās arī Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Igaunijas prezidents Lenarts Meri, Dānijas premjerministrs Pols Nirups Rasmusens. Foruma ietvaros V. Vīķe-Freiberga tikās ar ANO ģenerālsekretāra īpašo sūtni Balkānos Karlu Biltu, Šveices Konfederācijas prezidentu Moricu Loienbergeru, Dienvidāfrikas Republikas prezidentu Tabo Mbeki, Venecuēlas prezidentu Hugo Čavesu, Ēģiptes ārlietu ministru Amre Mossa, Japānas Ārējās tirdzniecības organizācijas (JETRO) priekšsēdētāju Noboru Hatakejamu.

26. janvāris - 6. februāris Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure 80. gadadiena. Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā tika atklāta izstāde "Latvijas ārpolitikas dibinātāji un veidotāji. 2000. gada jubilāri".

28. - 30. janvāris Rīgā viesojās Francijas Republikas senators Seržs Lagošs, Senāta ES lietu delegācijas ziņotājs par Latvijas pievienošanās ES procesa norisi.

 FEBRUĀRIS

2. - 4. februāris Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš piedalījās 37. Minhenes drošības konferencē.4

4. - 5. februāris Somijas Republikas premjerministra Pāvo Liponena darba vizīte Latvijā. P. Liponens tikās ar Latvijas valsts augstākajām amatpersonām - Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi, Ministru prezidentu Andri Bērziņu. Vizītes ietvaros tika pārrunāts ES paplašināšanās process, Latvijas integrācija NATO, reģionālā sadarbība, attiecības ar Krieviju, Latvijas un Somijas divpusējā sadarbība.

5. februāris Latvijas Republikas un Austrijas Republikas Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas Rīgā. Austrijas Ārlietu ministrijas politiskās direkcijas vadītājs Dr. Valters Zīgls un Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš pārrunāja Eiropas integrācijas un drošības politikas attīstības perspektīvas.

5. - 6. februāris Briselē norisinājās ES un Latvijas Apvienotās parlamentārās komitejas 6. sēde.5

6. februāris Rīgā notika Latvijas Republikas un Čehijas Republikas Ārlietu un Aizsardzības ministriju drošības politikas konsultācijas. Konsultāciju laikā tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar KEDAP, NATO paplašināšanās procesu un Rīcības plānu dalībai NATO, kā arī ASV Nacionālo pretraķešu sistēmu.

6. februāris Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma programmu "Sabiedrības integrācija Latvijā".6

6. februāris Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pasniedza akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas vēstniekam Turcijas Republikā Ivaram Punduram.

8. februāris Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Padome pieņēma lēmumu par Latvijas uzaicināšanu pievienoties OECD Starptautisko investīciju un daudznacionālo uzņēmumu deklarācijai, kas ir viens no svarīgākajiem OECD instrumentiem, kā arī būtiskākajiem priekšnoteikumiem Latvijas integrācijai OECD.

8. - 9. februāris Rīgā notika kārtējā Baltijas valstu valdību vadītāju tikšanās Baltijas Ministru padomes (BMP) ietvaros. Baltijas valstu premjerministri Andris Bērziņš (Latvija), Marts Lārs (Igaunija) un Rolands Pakss (Lietuva) pārrunāja jautājumus par Baltijas valstu sadarbību ES un NATO paplašināšanās kontekstā. Īpaša uzmanība tika pievērsta jautājumiem par vienota enerģētikas tirgus izveidi un robežas šķērsošanas procedūru vienkāršošanu starp Baltijas valstīm.

9. februāris Latvijas Republikas vēstnieks Eiropas Padomē Georgs Andrejevs iesniedza Eiropas Padomes ģenerālsekretāram Valteram Švimmeram Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas ratifikācijas instrumentu.7

10. februāris Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tikšanās ar Krievijas Federācijas prezidentu Vladimiru Putinu Sanktkristofā, Austrijā. Tikšanās laikā tika apspriesti divpusējo attiecību jautājumi.

12. februāris Polijas Republikas Sejma (parlamenta) vicemaršala Jana Krula darba vizīte Latvijā.

12. februāris Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas rīkotajā P.A. Levina un S. Brukfelda grāmatas "Stāstiet par to saviem bērniem. Grāmata par holokaustu Eiropā. 1933.-1945." latviešu un krievu izdevuma prezentācijā piedalījās Zviedrijas Karalistes premjerministra vietniece Lēna Jelma-Valēna.
L. Jelma-Valēna tikās arī ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Greiškalnu, kā arī apmeklēja Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centru, muzeju un dokumentācijas centru "Ebreji Latvijā" un Okupācijas muzeju.

13. - 16. februāris Latvijā viesojās plaša NATO speciālistu delegācija, lai sagatavotu PARP ziņojumu - vērtējumu par Latvijas gatavību dalībai NATO no militārā aspekta. Delegāciju vadīja NATO ģenerāl­sekretāra otrais vietnieks politiskajos jautājumos Daniels Spekhards un NATO ģenerālsekretāra otrais vietnieks militārajos jautājumos Holgers Pfaifers. Darba grupas sastāvā bija arī aizsardzības, ekonomisko, juridisko, kā arī drošības jautājumu speciālisti. Tiekoties ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Māri Riekstiņu, D. Spekhards Latviju novērtēja kā vienu no sekmīgākajām NATO kandidāt­valstīm.

14. februāris Latvijas Republikas vēstnieks Turcijas Republikā Ivars Pundurs iesniedza akreditācijas vēstuli Turcijas Republikas prezidentam Ahmetam Nedždetam Sezeram.

14. - 15. februāris Kazahstānas Republikas Mažilisa (parlamenta) priekšsēdētāja Žarmahana Tujakbaja vizīte Latvijā.

14. - 16. februāris Rīgā viesojās Francijas Starptautisko attiecību institūta (IFRI) un Humanitāro un politisko zinātņu akadēmijas prezidents Tjerī de Monbriāls. Tiekoties ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Frei­bergu, Ministru prezidentu Andri Bērziņu, ārlietu ministru Induli Bērziņu, aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski, kā arī Latvijas Bankas prezidentu Eināru Repši, tika pārrunātas Latvijas ārpolitikas prioritātes un reformu procesi valstī kopš neatkarības atjaunošanas.

15. februāris Beļģijas Karalistes premjerministra Gija Verhofstata darba vizīte Latvijā, gatavojoties Beļģijas prezidentūrai ES 2001. gada otrajā pusē. Sarunās ar Latvijas augstākajām amatpersonām tika uzsvērts Beļģijas atbalsts Latvijas sekmīgai un ātrai virzībai uz ES un NATO.

15. - 16. februāris Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš atklāja starptautisko konferenci "Stiprinot Eiropu kā labklājības, sociālās stabilitātes un tiesiskuma telpu"8, kurā piedalījās politiķi, akadēmiķi un žurnālisti no vairākām Eiropas valstīm. Vizītē Latvijā bija ieradies Portugāles Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Eiropas lietās Seišašs da Košta, IFRI prezidents Tjerī de Monbriāls, Francijas Ārlietu ministrijas Eiropas sadarbības direktore Paskale Andreani, Eiropas Komisijas Paplašināšanās komisāra kabineta locekle Petra Erlere.

19. - 21. februāris Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes oficiālā vizīte Somijas Republikā. Saeimas delegācija tikās ar Somijas parlamenta frakciju pārstāvjiem un diskutēja par ES tematiku, kā arī savstarpējiem abu valstu NVO un skolu kontaktiem. Delegāciju pieņēma Somijas prezidente Tarja Halonena, parlamenta priekšsēdētāja Rita Uosukainena un ārlietu ministrs Erki Tuomioja.

20. - 22. februāris Kirgizstānas Republikas ārlietu ministra vietnieka Erlana Abdildajeva darba vizīte Latvijā. 21. februārī Ārlietu ministrijā valsts sekretārs Māris Riekstiņš un Kirgīzijas ārlietu ministra vietnieks apmainījās ar līguma par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās ratifikācijas rakstiem.

21. - 22. februāris Lietuvas Republikas Ārlietu ministrijas viceministra Evalda Ignateviča vizīte Rīgā. E. Ignatevičs tikās ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Māri Riekstiņu un valsts sekretāra vietnieku Mārtiņu Virsi, lai apspriestu divpusējos jautājumus, attiecības ar Krieviju un Ziemeļu dimensijas problemātiku.

22. - 24. februāris Latvijas Republikas ārlietu ministra Induļa Bērziņa oficiālā vizīte Horvātijas Republikā. I. Bērziņš tikās ar Horvātijas prezidentu Stepanu Mesiču, parlamenta priekšsēdētāju Zlatko Tomčiču, parlamenta augšpalātas priekšsēdētāju Katicu Ivaniseviču, premjerministra vietnieku Goranu Graniču un ārlietu ministru Tonino Piculu. Tika pārrunāti divpusējie, ES un NATO, kā arī reģionālās sadar­bības jautājumi. Vizītes laikā tika parakstīti līgumi par sadarbību terorisma, narkotisko vielu nelegālās aprites un organizētās noziedzības apkarošanā, kā arī par sadarbību zinātnē, tehnoloģijā un augstākajā izglītībā.

27. februāris Briselē notika Latvijas un ES Asociācijas padomes ceturtā sanāksme Latvijas Republikas ārlietu ministra Induļa Bērziņa un Zviedrijas ārlietu ministres un ES Padomes priekšsēdētājas Annas Lindas un ES paplašināšanās komisāra Gintera Ferhoigena vadībā. Tika izvērtēts Latvijas progress pirmsiestāšanās stratēģijas ietvaros, kā arī izskatītas prioritātes turpmākajam darbam Eiropas līguma ietvaros.9

27. februāris Eiropas Padome apsveica Sabiedrības integrācijas programmas pie­ņem­šanu.10

27. februāris - 1. marts Horvātijas Republikas parlamenta priekšsēdētāja Zlatko Tomčiča oficiālā vizīte Latvijā. Sarunās ar Latvijas valsts augstākajām amatpersonām tika uzsvērtas labās divpusējās attiecības un izteikts atbalsts valstu ciešākai sadarbībai.

 MARTS

1. - 2. marts Hāgā notika Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes drošības politikas konsultācijas. Latvijas delegāciju vadīja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ivars Pundurs. Konsultāciju ietvaros notika tikšanās Nīderlandes Ārlietu ministrijā, Aizsardzības ministrijā un Ģenerālštatos (parlamentā).

2. marts Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pasniedza akreditācijas vēstules Latvijas Republikas vēstniekam Maltas Republikā Mārtiņam Pertam un Latvijas Republikas vēstniekam Kirgizstānas Republikā Arturam Pugam.

5. - 6. marts Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Māra Riekstiņa politiskās konsultācijas Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē. Tikšanās laikā ar Apvienotās Karalistes Ārlietu ministrijas Eiropas lietu ministru Kītu Vazu tika apstiprināts Latvijas un Lielbritānijas darbības plāns, kura mērķis ir veicināt Latvijas integrācijas procesu ES.

6. marts ES Komisāra iekšlietās un tieslietās Antonio Vitorino darba vizīte Latvijā, lai iepazītos ar situāciju Latvijā tieslietu un iekšlietu jomās. A. Vitorino apmeklēja jauno Tiesnešu apmācības centru Rīgas Juridiskajā augstskolā.

6. marts Rīgā notika Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas un Eiropas Padomes kopīgi organizētais starptautiskais seminārs "Eiropas cilvēktiesību konvencija un tās tiesu prakse: piemērošana nacionālajās tiesu instancēs un valsts pārvaldē", ko atklāja Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) prezidents Luciuss Vildhabers.

7. marts Rīgā notika Latvijas Republikas un Norvēģijas Karalistes Ārlietu un Aizsardzības ministriju drošības politikas konsultācijas. Konsultāciju laikā tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar NATO paplašināšanās procesu un Rīcības plānu dalībai NATO, KEDAP, tika skarti jautājumi par reģionālo sadarbību (Ķīles iniciatīva) un līgumu par konvencionālajiem spēkiem Eiropā.

7. marts Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš apmeklēja ASV, lai piedalītos konferencē "Paplašināšanās - ES prioritāte", ko organizēja Vašingtonas Stratēģisko un starptautisko studiju centrs sadarbībā ar Zviedrijas ārpolitikas institūtu.11

7. - 8. marts Zviedrijas kroņprinceses Viktorijas vizīte Latvijā. Kopīgi ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu kroņprincese Viktorija oficiāli atklāja Rīgas Juridiskās augstskolas jaunās telpas. Oficiālajā ceremonijā piedalījās arī Zviedrijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Svens Eriks Sēders, Atvērtās sabiedrības institūta Ņujorkas biroja prezidents Arija Neiers, kā arī ECT prezidents Luciuss Vildhabers.

7. - 9. marts Latvijas Republikas ārlietu ministra Induļa Bērziņa oficiālā vizīte Kipras Republikā. Lai pārrunātu ES integrācijas un divpusējo attiecību jautājumus, I. Bērziņš tikās ar Kipras prezidentu Glafko Kleridi, parlamenta priekšsēdētāju Spiro Kiprianu un ārlietu ministru Joani Kasulidi. Tika parakstīti līgumi par atteikšanos no vīzām, par sadarbību tūrismā un par sadarbību kultūrā, izglītībā un zinātnē.

12. marts NATO galvenajā mītnē Briselē noritēja NATO Politiski militārās komitejas un Latvijas delegācijas tikšanās, kurā tika izskatīts NATO ekspertu sagatavotais Latvijas aizsardzības sistēmas izvērtējuma ziņojums. Sanāksmē Latvija guva augstu novērtējumu aizsardzības spēju stiprināšanas jomā.

14. - 16. marts Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Lietuvas Republikā. V. Vīķe-Freiberga tikās ar Lietuvas prezidentu Valdu Adamku, Seima priekšsēdētāju Arturu Paulausku un premjerministru Rolandu Paksu. Tika pārrunāti aktuālie divpusējo attiecību jautājumi par sadarbību zivsaimniecības, vides aizsardzības, robežas šķērsošanas un drošības politikas jomās, kā arī NATO un ES tēmas. V. Vīķe-Freiberga uzstājās ar runu Seimā12 un Viļņas universitātē, apmeklēja Mažvīda Nacionālo bibliotēku, militārās bāzes Karmelavā un Ruklā, kā arī tikās ar Latvijas un Lietuvas uzņēmējiem, nolasīja lekciju Klaipēdas universitātē un tikās ar Sventājas latviešiem. Klaipēdā V. Vīķe-Freiberga atklāja Latvijas Republikas goda konsulātu, kuru vada Latvijas goda konsuls Prancisks Jurgutis.

19. marts Parīzē notika Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Māra Riekstiņa un Francijas Republikas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra Loika Ennekina politiskās konsultācijas, kuru laikā abas puses pārrunāja Latvijas iestāšanās ES gaitu, NATO paplašināšanos, aktualitātes Eiropas drošības un aizsardzības identitātes (EDAI) veidošanā, kā arī divpusējo attiecību jautājumus. Vizītes gaitā M. Riekstiņš tikās arī ar Francijas aizsardzības ministra padomnieku Kristianu Lešervī, lai apspriestu NATO paplašināšanos un Eiropas drošības un aizsardzības politikas (EDAP) attīstību.

19. - 22. marts Latvijas Republikas ārlietu ministra Induļa Bērziņa vadībā Eiropas Padomes delegācija uzturējās vizītē Eiropas Padomes kandidātvalstu Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas un Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsētās, lai iepazītos ar politisko situāciju šajās valstīs, kā arī lai paustu viedokli par to uzņemšanas Eiropas Padomē obligātajiem priekšnoteikumiem.

21. marts ANO starptautisko rasu diskriminācijas izskaušanas dienā, tika publicēts Latvijas Valsts prezidentes paziņojums pret rasu diskrimināciju.13

22. - 23. marts EDSO Augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos Maksa van der Stūla atvadu vizīte Latvijā.

27. marts Maskavā notika Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas Starpvaldību komisijas līdz­priekš­sēdētāju Anatolija Gorbunova un Aleksandra Blohina tikšanās.

27. marts Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pasniedza akreditācijas vēstules Latvijas Republikas vēstniecei Lihtenšteinas Firstistē, Slovākijas Republikā, Slovēnijas Republikā, Šveices Konfede­rācijā un Ungārijas Republikā Elitai Kuzmai. E. Kuzma rezidē Vīnē.

28. - 30. marts Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzturējās oficiālā vizīte Dānijas Karalistē. Valsts prezidente tikās ar Dānijas karalieni Margrēti II, Folketinga (parlamenta) priekšsēdētāju Ivaru Hansenu, premjerministru Polu Nirupu Rasmusenu un ārlietu ministru Mogenu Liketoftu. Amatpersonas apsprieda ES un NATO integrācijas jautājumus, kā arī uzsvēra nepieciešamību sadarboties organizētās noziedzības apkarošanā Baltijas jūras reģionā. Atzinīgi tika novērtēts Latvijas un Dānijas IT koledžas projekts. 30. martā V. Vīķe-Freiberga Dānijas Karaliskajā bibliotēkā uzstājās ar runu "Integrācija un drošība Eiropā: Latvijas perspektīva".14

28. - 30. marts Latviju apmeklēja Eiropas Parlamenta deputāte, ziņotāja par Latviju Elizabete Šrotere.

29. - 30. marts Briselē notika pirmā Zviedrijas ES prezidentūrā paredzētā iestāšanās ES sarunu vadītāju sanāksme. Latvijas delegāciju vadīja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Ķesteris. Latvija provizoriski slēdza divas sarunu sadaļas - "Kultūra un audiovizuālā politika", "Brīva preču kustība" un at­vē­ra astoņas sarunu sadaļas - "Brīva preču kustība", "Sociālā politika un nodarbinātība", "Enerģētika", "Tele­ko­munikācijas un IT", "Reģionālā politika", "Vide", "Muitas savienība" un "Finansu un budžeta nosacījumi".15

31. marts Latvijas Republikas vēstnieks Sanmarino Republikā Mārtiņš Perts iesniedza akreditācijas vēstuli Sanmarino kapteiņreģentiem Džanfranko Terenci un Enco Kolombini. M. Perts rezidē Romā.

 APRĪLIS

2. aprīlis Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pasniedza akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas vēstniekam Meksikas Savienotajās Valstīs Aivim Ronim. A. Ronis rezidē Vašingtonā.

3. aprīlis Baltijas valstu un Zviedrijas premjerministru darba tikšanās Stokholmā. Lai informētu Baltijas valstu kolēģus par marta nogalē notikušo ES Stokholmas Padomi, Zviedrijas premjerministrs Jērans Pēršons tikās ar Latvijas Ministru prezidentu Andri Bērziņu, Igaunijas premjerministru Martu Lāru un Lietuvas premjerministru Rolandu Paksu.

3. aprīlis Strasbūrā notika Eiropas Padomes un ES vadības 16. sanāksme, kurā piedalījās Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš. Pirmo reizi EP un ES sadarbības vēsturē tika parakstīta kopējā sadarbības deklarācija.16

3. - 4. aprīlis Austrijas Republikas Federālās ārlietu ministres Dr. Benitas Ferrero-Valdneres oficiālā vizīte Latvijā. Tiekoties ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi, Ministru prezidentu Andri Bērziņu, ārlietu ministru Induli Bērziņu, Saeimas Eiropas lietu un Ārlietu komisijas, kā arī Latvijas un Austrijas parlamentārās sadarbības grupas pārstāvjiem, tika pārrunāti ES integrācijas un drošības politikas jautājumi. Sarunās tika uzsvērta gatavība padziļināt divpusējo sadarbību iekšlietās un izglītības jomā.

5. aprīlis Latvijas Republikas Saeima pieņēma Valsts aizsardzības finansēšanas likumu, kas nosaka palielināt finansējumu valsts aizsardzībai un integrācijai NATO 1,75% apmērā no IKP 2002. gadā un 2% no IKP 2003. gadā.

5. aprīlis Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar NATO ģenerālsekretāra vietnieku politiskajos jautājumos Klausu Peteru Klaiberu, kurš uzturējās Latvijā, lai vadītu NATO Atlantiskās politikas padomnieku grupas ikgadējo sanāksmi.17

7. aprīlis Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas ārlietu ministru Induļa Bērziņa un Antana Vaļoņa neformālā tikšanās Palangā, Lietuvā, lai pārrunātu abu valstu integrāciju ES un NATO, kā arī attiecības ar Krieviju.

9. aprīlis Latvijas Republikas ārlietu ministra Induļa Bērziņa vizīte Luksemburgā, lai piedalītos 2. ES dalībvalstu un Ziemeļu dimensijas partnervalstu ārlietu ministru konferencē. I. Bērziņš konferencē piedalījās diskusijās un informēja par Latvijas prioritātēm un interesēm Ziemeļu dimensijas kontekstā.18

9. - 10. aprīlis Berlīnē notika kārtējās Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas (VFR) Ārlietu un Aizsardzības ministriju drošības politikas konsultācijas. Latvijas delegāciju vadīja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ivars Pundurs, piedaloties arī Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietniekam Jānim Sārtam. Vācijas puse augstu novērtēja Latvijas pēdējo gadu sasniegumus aizsardzības plānošanas un militārās attīstības jomā, kā arī Saeimas pieņemto likumu par aizsardzības budžeta palielinājumu.

11. aprīlis Bukarestē notika kārtējā Eiropas Padomes un EDSO 10. augstāko amatpersonu sanāksme, kurā Eiropas Padomes Ministru komitejas prezidentūru pārstāvēja Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš ar delegāciju. I. Bērziņš tikās ar Rumānijas ārlietu ministru Mirči Džoanu, lai pārrunātu divpusējās sadarbības aktualitātes, kā arī jautājumus, kas skar abu valstu integrāciju ES un NATO. Amatpersonas parakstīja līgumu par savstarpēju investīciju veicināšanu un aizsardzību.

12. aprīlis Latvijas Republikas vēstniece Slovākijas Republikā Elita Kuzma iesniedza akreditācijas vēstuli Slovākijas prezidentam Rudolfam Šusteram.

17. aprīlis Biškekā Latvijas Republikas vēstnieks Kirgizstānas Republikā Arturs Puga iesniedza akreditācijas vēstuli Kirgīzijas prezidentam Askaram Akajevam. A. Puga rezidē Taškentā.

18. aprīlis Spānijas Karalistes ārlietu ministra Hosē Pikē I Kampa oficiālā vizīte Latvijā. Tā bija pirmā Spānijas ārlietu ministra vizīte Latvijā. H. Pikē tikās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Ministru prezidentu Andri Bērziņu, ārlietu ministru Induli Bērziņu un citām amatpersonām. Tika pārrunāti ES un NATO integrācijas, kā arī abu valstu divpusējo attiecību jautājumi.

18. aprīlis Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Somijas Republikas Ziemeļvalstu sadarbības ministru Janu-Eriku Enestamu, kurš Latvijā bija ieradies, lai piedalītos Ziemeļu Ministru padomes Informācijas biroja Rīgā darbības desmitgades konferencē. Sarunas laikā tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbību.

19. aprīlis Latvijas Republikas vēstnieks Maltas Republikā Mārtiņš Perts iesniedza akreditācijas vēstuli Maltas prezidentam Gvido de Marko, M. Perts ir pirmais Latvijas Republikas vēstnieks Maltā. M. Perts rezidē Romā.

19. - 20. aprīlis Lietuvas Republikas Seima priekšsēdētāja Artūra Paulauska darba vizīte Latvijā. A. Paulausks tikās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi, Ministru prezidentu Andri Bērziņu un ārlietu ministru Induli Bērziņu. Tika pārrunāti Latvijas un Lietuvas divpusējo attiecību jautājumi, kā arī Baltijas valstu integrācija NATO un ES.

20. - 21. aprīlis Rīgā norisinājās starptautiskā konference "Mazās valodas 21. gadsimta Eiropā", ko sadarbībā ar Eiropas Padomi un Latvijas Universitāti organizēja Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Konferencē piedalījās vairāk nekā 140 dalībnieki no Eiropas Padomes dalībvalstīm, UNESCO, kā arī Eiropas Retāk lietoto valodu biroja un Valodu likuma Starptautiskās akadēmijas eksperti. Konferences atklāšanā ar uzrunām piedalījās Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un Eiropas Padomes ģenerālsekretāra vietnieks Hanss Kristians Krīgers.

20. - 30. aprīlis Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte ASV.19 V.Vīķe-Freiberga tikās ar ASV prezidentu Džordžu Bušu, viceprezidentu Ričardu Čeiniju, valsts sekretāru Kolinu Pauelu un ASV prezidenta padomnieci nacionālās drošības jautājumos Kondolizu Raisu. ASV prezidents Dž. Bušs atzīmēja Latvijas sasniegumus aizvadītajos desmit gados un izteica novēlējumu tikpat sekmīgi turpināt valsts attīstību. Tika apliecināta ASV principiālā nostāja, ka NATO paplašināšanās jautājumā nevienai valstij ārpus alianses nebūs veto tiesību. Līdzīgu nostādni pauda ASV valsts sekretārs Kolins Pauels, uzsverot, ka Krievijai nebūs veto tiesību jautājumā par to, kura valsts nākotnē būs vai nebūs NATO dalībvalsts. Atklātu atbalstu Baltijas valstu iekļaušanai NATO tikšanās laikā ar Latvijas Valsts prezidenti pauda ASV senatori un kongresmeņi. Vizītes laikā V. Vīķe-Freiberga pasniedza Triju Zvaigžņu ordeņus senatoriem Džesijam Helmsam un Ričardam Durbinam, kā arī kongresmeņiem Tomam Lantosam un Džeraldam Solomonam.

23. aprīlis NATO galvenajā mītnē Briselē norisinājās ikgadējā Latvijas un Ziemeļatlantijas Padomes sēde, kurā Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš un aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis tikās ar 19 NATO valstu vēstniekiem, lai pārrunātu Latvijas veikumu Rīcības plāna dalībai NATO izpildē. Latvijas amatpersonas tikās arī ar NATO ģenerālsekretāru Džordžu Robertsonu.

23. aprīlis Ļubļanā, Slovēnijā, notika "Viļņas devītnieka" valstu20 un Horvātijas Ārlietu ministriju politisko direktoru tikšanās, lai sagatavotos 2001. gada 10. - 11. maijā Bratislavā, Slovākijā, paredzētās Viļņas grupas valstu (ieskaitot Horvātiju) premjerministru sanāksmes darbam.

23. - 24. aprīlis Ārvalstu Investoru padomes (FICIL) un Latvijas Republikas valdības 4. tikšanās.

24. aprīlis Cilvēka muzejā Parīzē tika atklāta Latvijas Vēstures muzeja kolekcija - izstāde "Latvija. Māksla, vēsture, tradīcijas" - lielākais Francijas un Latvijas kultūras kopprojekts, kas īstenots pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas. Izstādes laikā notika Latvijai un Baltijas valstīm veltītas konferences, koncerti un citi pasākumi. Nozīmīgākā konference "Igaunija, Latvija, Lietuva: desmit atgūtās neatkarības gadi" notika 11. un 12. oktobrī.

26. aprīlis Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš Strasbūrā sniedza pārskata ziņojumu par Eiropas Padomes Ministru komitejas darbību Parlamentārās asamblejas sesiju starplaikā.

30. aprīlis Kopenhāgenā notika Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Māra Riekstiņa un Dānijas Ārlietu ministrijas pastāvīgā sekretāra Frīsa Arnes Petersena politiskās konsultācijas. Galvenās sarunu tēmas bija ES un NATO paplašināšanās.

 MAIJS

2. maijs Nansī, Francijā, tika atklāts Latvijas Republikas goda konsulāts (ar konsulāro apgabalu - Loreānas reģionu), kuru vada Latvijas goda konsule Klēra Gotro.

2. - 3. maijs Ungārijas Republikas ārlietu ministra Jānoša Martoņi oficiālā vizīte Latvijā. J. Martoņi ar Latvijas valsts augstākajām amatpersonām pārrunāja valstu divpusējās un reģionālās sadarbības jautājumus, kā arī drošības un ES jautājumus. Tika parakstīts starpvaldību līgums par sadarbību un savstarpēju palīdzību muitas lietās.

3. - 4. maijs Rīgā norisinājās Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Eiropas Padomes kopīgi organizētā starptautiskā konference "Vietējā demokrātija 21. gadsimta sākumā". Konferences atklāšanas uzrunas teica Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Valters Švimmers un Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa prezidents Liberts Kuatrekasas.

6. maijs Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš piedalījās ES dalībvalstu un kandidātvalstu ārlietu ministru neformālajā tikšanās Nīčēpingā, Zviedrijā. Tikšanās laikā tika izteikts aicinājums ES kandidātvalstīm uzsākt diskusijas par Eiropas nākotnes jautājumiem.

7. - 8. maijs Rīgā notika Latvijas Republikas un Gruzijas Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas. Konsultācijas vadīja Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš un Gruzijas ārlietu ministra vietnieks Merabs Antadze.

9. - 10. maijs Somijas Republikas prezidentes Tarjas Halonenas valsts vizīte Latvijā. T. Halonena tikās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi, Ministru prezidentu Andri Bērziņu un Rīgas domes priekšsēdētāju Gundaru Bojāru, kā arī uzstājās Latvijas Universitātē. Tika apstiprināts Somijas atbalsts Latvijas ātrai dalībai ES, kā arī pausts pozitīvs viedoklis par Baltijas valstu tiesībām iestāties NATO.

9. - 11. maijs Latvijas Republikas ārlietu ministra Induļa Bērziņa vadībā Strasbūrā noritēja Eiropas Padomes Ministru komitejas 108. sesija, kas noslēdza Latvijas prezidentūru Eiropas Padomē.21 Eiropas Padomes prezidentūras simboliskās atslēgas tika nodotas Lihtenšteinas ārlietu ministram Ernstam Valčam.

10. maijs Latvijas Republikas Ministru prezidenta Andra Bērziņa tikšanās ar Austrijas Republikas federālo kancleru Dr. Volfgangu Šiselu Vīnē, Austrijā. Amatpersonas pārrunāja aktuālos ES paplašināšanās un divpusējās sadarbības jautājumus.

10. - 12. maijs Bratislavā, Slovākijā, notika deviņu NATO kandidātvalstu premjerministru konference "Eiropas jaunās demokrātijas: vadība un atbildība". Konference apstiprināja NATO kandidātvalstu centienus koordinēt sadarbību ceļā uz dalību NATO un aktualizēja NATO paplašināšanās jautājumu NATO dalībvalstu galvaspilsētās.22 Atbalstu konferencei pauda ASV prezidents Džordžs Bušs un virkne ietekmīgu ASV senatoru, kuri uzsvēra, ka alianse ir atvērta Eiropas jaunajām demokrātijām. Atbalstu Baltijas valstīm savā runā izteica Čehijas prezidents Vāclavs Havels, aicinot tās uzņemt aliansē 2002. gadā.23

11. maijs Lai atzīmētu pirmo gadadienu kopš uzsākta Sabiedrības integrācijas programmas īstenošana un lai sagatavotos Vispasaules pretrasisma konferencei Durbanā, DĀR, Rīgā norisinājās konference par aktuālajiem sabiedrības integrācijas jautājumiem. Konferences darbā piedalījās Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

11. maijs Stājās spēkā 2000. gada 8. maijā parakstītais Latvijas Republikas un Izraēlas Valsts līgums par vīzu režīma atcelšanu pilsoņa pasu turētājiem.

11. - 12. maijs Ļubļanā, Slovēnijā, notika Eiropas Komisijas un ES kandidātvalstu ministru konference par PTO, kā arī dažādiem ārējās tirdzniecības jautājumiem saistībā ar ES paplašināšanos. Latvijas Republikas delegāciju vadīja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš. Konferences nobeigumā tika parakstīta EK un ES kandidātvalstu kopēja deklarācija, kurā puses apņemas veicināt jauna daudzpusēja tirdzniecības sarunu raunda uzsākšanu PTO 4. ministru konferences laikā 2001. gada novembrī.

13. - 14. maijs Latvijas Republikas Ministru prezidenta Andra Bērziņa oficiālā vizīte Slovākijas Republikā. A. Bērziņš tikās ar Slovākijas prezidentu Rudolfu Šusteru, Nacionālās Padomes (parlamenta) prezidentu Jozefu Migašu, premjerministru Mikulašu Dzurindu un ārlietu ministru Eduardu Kukanu. Tikšanās laikā tika pārrunātas divpusējās sadarbības paplašināšanas iespējas. Notika izvērsta domu apmaiņa par ES un NATO paplašināšanās, kā arī reģionālās sadarbības jautājumiem.

14. maijs Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš Briselē tikās ar Beļģijas Karalistes Ārlietu ministrijas valsts ministri Annemī Neitsu. Amatpersonu uzmanības lokā bija jautājumi, saistīti ar Beļģijas prezidentūru ES 2001. gada otrajā pusē.

15. maijs Briselē Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš piedalījās ES dalībvalstu un kandidāt­valstu ārlietu ministru sanāksmē par KEDAP jautājumiem.

15. - 16. maijs Latvijas Republikas un VFR Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas Berlīnē. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš tikās ar VFR Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Dr. Ginteru Ploigeru. Tikšanās laikā tika pārrunāti ES un NATO paplašināšanās, kā arī reģionālās sadarbības jautājumi. M. Riekstiņš tikās arī ar Vācijas Bundestāga deputātu, Bundestāga frakcijas vadītāju NATO Parlamentārajā asamblejā Markusu Mekelu, Bavārijas federālās zemes Eiropas lietu ministru Reinholdu Bokletu, kā arī politisko fondu pārstāvjiem. M. Riekstiņš uzstājās ar referātu un piedalījās diskusijā Berlīnes Eiropas akadēmijā.

16. maijs Latvijas Republikas vēstniece Ungārijas Republikā Elita Kuzma iesniedza akreditācijas vēstuli Ungārijas prezidentam Ferencam Madlam.

17. maijs Latvijas Republikas Saeimas plenārsēdē ārlietu ministrs Indulis Bērziņš sniedza ziņojumu par Latvijas Stratēģijas integrācijai ES izpildi.24 Saeimā pirmo reizi norisinājās "Eiropas debates".

17. maijs ES iestāšanās sarunu vadītāju sanāksme Briselē. Latvija provizoriski slēdza sarunu sadaļas "Brīva kapi­tāla kustība" un "Uzņēmējdarbības likumdošana" un atvēra sarunu sadaļas "Nodokļi" un "Finansu kontrole".

19. - 21. maijs Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piedalījās Atēnu galotņu konferencē "Ceļā uz jaunu ekonomiku - informācijas revolūcija". Atēnās Latvijas Valsts prezidente tikās ar Grieķijas prezidentu Konstantinu Stefanopulu, kā arī citām Grieķijas un citu valstu amatpersonām un akadēmisko aprindu pārstāvjiem.

22. maijs ASV un Baltijas Partnerības hartas ietvaros Vašingtonā notika kārtējā Latvijas un ASV divpusējās ekonomiskās darba grupas sanāksme. Latviju sanāksmē pārstāvēja Ekonomikas un Ārlietu ministrijas pārstāvji ekonomikas ministra Aigara Kalvīša vadībā. Sanāksmes laikā tika pārrunāta Latvijas un ASV div­pusējo attiecību attīstība, kā arī Latvijas integrācija ES. Tika apspriesta Latvijas tirdzniecības un investīciju vide, privatizācijas procesu gaita, kā arī e-komercijas un e-valdības, eksporta kontroles un intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumi.

23. maijs Latvijas Republikas vēstniece Lihtenšteinas Firstistē Elita Kuzma iesniedza akreditācijas vēstuli Lihtenšteinas firstam Hansam Adamam II.

23. - 26. maijs VFR Bundestāga prezidenta Volfganga Tīrzes oficiālā vizīte Latvijā. V. Tīrze tikās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi, Ministru prezidentu Andri Bērziņu un ārlietu ministru Induli Bērziņu. Amatpersonas pārrunāja jautājumus, kas skar Latvijas un Vācijas divpusējās attiecības, kā arī Latvijas virzību uz iestāšanos ES un NATO. V. Tīrze piedalījās šajā laikā Rīgā notiekošajās Brēmenes dienās.

24. - 25. maijs Latvijas Republikas ārlietu ministra Induļa Bērziņa oficiālā vizīte Polijas Republikā. I. Bērziņš tikās ar Polijas prezidentu Aleksandru Kvašņevski, Sejma maršalu Maceju Plažinski, Senāta maršali Alicju Gžeskovjaku, premjerministra vietnieku Janušu Steinhofu un ārlietu ministru Vladislavu Bartoševski. Vizītes laikā tika pārrunāti jautājumi par abu valstu divpusējo sadarbību, kā arī ES un NATO paplašināšanās procesu. Polijas prezidents izteica atbalstu Baltijas valstu uzņemšanai NATO 2002. gadā. Puses atzina, ka ir bīstami palēnināt ES paplašināšanās procesu, un apliecināja gatavību rīkot kopējas konsultācijas šajā jautājumā. Latvijas un Polijas puse pauda ieinteresētību paplašināt sadarbību aizsardzības, tieslietu un iekšlietu jomās.

26. maijs Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš piedalījās ikgadējās starptautiskās kon­ferences, kas bija veltīta Eiropas drošības jautājumiem, darbā Snekerstēnā, Dānijā. EDSO un Eiropas Padomes sadarbībai veltītās paneļdiskusijas ietvaros I. Bērziņš uzstājās ar runu par Latvijas paveikto, prezidējot Eiropas Padomes Ministru komitejā.25

27. maijs Rīgu apmeklēja ASV senatori Ričards Durbins, Barbara Mikulski, Pols Sarbanes, Gordons Smits un Džordžs Voinovičs. Senatori tikās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un citām Latvijas valsts augstākajām amatpersonām. Latvijas Ministru prezidenta Andra Bērziņa pavadībā senatori apmeklēja Ādažu militārās apmācības centru.

28. maijs Briselē notika Latvijas Republikas Ministru prezidenta Andra Bērziņa tikšanās ar ES pa­plašināšanās komisāru Ginteru Ferhoigenu.

28. - 31. maijs Viļņā, Lietuvā, notika NATO Parlamentārās asamblejas sesija, kurā NATO dalībvalstu un kandidātvalstu, tai skaitā Latvijas, pārstāvji pieņēma deklarāciju par situāciju Balkānos un deklarāciju par NATO paplašināšanos, kurā tika pausts atbalsts jaunu valstu uzaicināšanai 2002. gadā. NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons uzsvēra, ka visām kandidātvalstīm daudz jāstrādā līdz NATO valstu vadītāju apspriedei Prāgā 2002. gadā.

28. maijs - 5. jūnijs Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes vadītās delegācijas vizīte Ķīnas Tautas Republikā bija galvenais notikums Latvijas un Ķīnas attiecībās 2001. gadā. J. Straume tikās ar Ķīnas Vistautas Pārstāvju sapulces (parlamenta) Pastāvīgās komitejas priekšsēdētāju Li Penu un ārlietu ministru Tanu Dzjasjuanu. Puses atzina, ka Ķīnas un Latvijas attiecības attīstās sekmīgi. Vizītes laikā Sudžou pilsētā tika atklāta plaša Latvijas fotomākslinieku izstāde.

28. maijs - 15. jūnijs UNESCO galvenajā mītnē Parīzē tika atklāta Latvijas mākslinieku darbu izstāde "Rīga 800 - laikmeta izjūta šķiedrā". Izstādes atklāšanā piedalījās UNESCO ģenerāldirektors Koičiro Matcura un Latvijas Republikas kultūras ministre Karina Pētersone.

29. maijs Polijas Republikas prezidenta Aleksandra Kvašņevska darba vizīte Latvijā. A. Kvašņevskis tikās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un Ministru prezidentu Andri Bērziņu. Polijas puse izteica atbalstu Latvijas un pārējo Baltijas valstu uzņemšanai NATO jau nākamajā paplašināšanās kārtā. Abu valstu prezidenti piedalījās Polijas tautsaimniecības izstādes atklāšanā.

29. - 30. maijs Vizītē Rīgā uzturējās ASV NATO komitejas prezidents Brūss Džeksons. B. Džeksons tikās ar Latvijas valsts augstākajām amatpersonām un sabiedrisko organizāciju - LATO, Rīgas Ebreju kopienas un Latvijas Institūta - pārstāvjiem.

30. maijs Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš piedalījās Eiroatlantiskās Partnerības padomes (EAPP) sanāksmē Budapeštā, Ungārijā. Sanāksmē tika pārrunāta sadarbība eiroatlantiskajā telpā un situācija Balkānos.26 I. Bērziņš tikās ar Norvēģijas ārlietu ministru Torbjornu Jaglandu, lai pār­runātu NATO paplašināšanās procesa aktualitātes. I. Bērziņš kopā ar citu NATO kandidātvalstu ministriem tikās ar ASV valsts sekretāru Kolinu Pauelu, kurš savā uzrunā uzsvēra pašreizējās ASV administrācijas un prezidenta Džordža Buša personīgo atbalstu NATO atvērto durvju politikai un ASV iesaistei Eiropā.

30. - 31. maijs Kipras Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Mihala Atalida vizīte Latvijā. M. Atalidis tikās ar Saeimas Ārlietu un Eiropas lietu komisijām, kā arī Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Māri Riekstiņu. Tika pārrunāti ES un divpusējo attiecību jautājumi.

30. maijs Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pasniedza akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas vēstniekam Luksemburgas Lielhercogistē Aivaram Grozam.

30. maijs Strasbūrā Latvijas Republikas vēstnieks Eiropas Padomē Georgs Andrejevs parakstīja Eiropas Konvenciju par pilsonību, kā arī iesniedza Eiropas Padomes ģenerālsekretāram Valteram Švimmeram Eiropas Konvencijas par bērnu tiesību piemērošanu, Eiropas līguma par juridiskās palīdzības pieprasījumu nosūtīšanu un Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi ratifikācijas instrumentus.

30. maijs Valensijas autonomajā kopienā Spānijā tika atklāts Latvijas Republikas goda konsulāts, kuru vada Latvijas goda konsuls Fransisko Martiness.

31. maijs Lietuvas Republikas ārlietu ministra Antana Vaļoņa darba vizīte Latvijā. Lietuvas ārlietu ministrs Rīgā bija ieradies, lai piedalītos Baltijas Asamblejas sesijā un Baltijas Padomes sēdē. A. Vaļoņa un Latvijas Republikas ārlietu ministra Induļa Bērziņa tikšanās laikā tika parakstīts līgums par savstarpējo palīdzību dabas katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos, pārrunāti abu valstu divpusējie, kā arī ES un NATO integrācijas jautājumi.

31. maijs - 1. jūnijs Rīgu apmeklēja NATO Parlamentārās asamblejas Islandes, Norvēģijas, Polijas un VFR parlamentāriešu grupa. NATO parlamentārieši apliecināja pilnīgu atbalstu trīs Baltijas valstu vienlaicīgai uzņemšanai NATO 2002. gadā.

31. maijs - 1. jūnijs Rīgā notika Baltijas Asamblejas un Ziemeļu Padomes 3. kopīgā sēde, kuras laikā tika pārrunāti trīs nozīmīgu jautājumu bloki - ES paplašināšanās, reģionālā un subreģionālā sadarbība, kā arī parlamentu iesaiste ES Ziemeļu dimensijas attīstībā. Sēdes noslēgumā tika pieņemts Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentāriešu kopīgais paziņojums par savstarpējās sadarbības perspektīvām.

 JŪNIJS

1. - 2. jūnijs Rīgā notika Baltijas Padomes 7. kopīgā sēde un Baltijas Asamblejas 18. sesija. Baltijas Ministru padomi pārstāvēja Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš27, Lietuvas Republikas ārlietu ministrs Antans Vaļonis un Igaunijas Republikas ekonomikas ministrs Mihkels Pernoja. Baltijas Asamblejas 18. sesijas laikā tika pārrunātas tēmas saistībā ar Baltijas valstu iesaisti Ziemeļu reģionā - ciešāka Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentāriešu sadarbība un uzņēmējdarbības vides uzlabošana Baltijas valstīs.28

1. - 8. jūnijs Rīgā notika Vispasaules Latvijas ebreju saiets, kura darbā piedalījās Latvijas valsts augstākās amatpersonas.29 4. jūnijā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atklāja Ebreju kopienas bibliotēku, kā arī piedalījās Elija Vīzela grāmatas "Nakts" izdevuma latviešu valodā prezentācijā.

4. - 6. jūnijs Rīgā notika NATO kandidātvalstu bruņoto spēku komandieru tikšanās. Sanāksmes noslēgumā pieņemtajā kopīgajā komandieru paziņojumā30 ir uzsvērts Rīcības plāna dalībai NATO nozīmīgums, kā arī atzinīgi novērtēta Baltijas valstu militārā sadarbība.

5. jūnijs Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma grozījumus "Noteikumos par valsts nodevu natu­ralizācijas iesniegumu iesniegšanai" un "Noteikumos par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi personām, kuras vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā".

5. - 6. jūnijs Reikjavikā, Islandē, notika astoņu Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu ministriju politisko direktoru tikšanās. Latviju tikšanās pārstāvēja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ivars Pundurs.

7. jūnijs Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš piedalījās BJVP ārlietu ministru 10. sesijā Ham­burgā. I. Bērziņš savā uzrunā31 pieminēja Latvijas vēlmi pastiprināt sadarbību ar Pleskavas, Ļeņingradas un Novgorodas apgabaliem, kā arī uzsvēra Baltijas valstu lomu IT jomas attīstībā.

7. - 10. jūnijs 21. starptautiskajās Hanzas dienās Rīgā piedalījās vairāku Eiropas pilsētu delegācijas, tai skaitā delegācijas no 16 Nīderlandes un 52 Vācijas pilsētām.

8. jūnijs Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Mārtiņa Virša politiskās konsultācijas Vīnē, Austrijā.

8. - 11. jūnijs Vizītē Latvijā ieradās VFR Brandenburgas federālās zemes tieslietu un Eiropas lietu ministrs Kurts Šelters.

11. jūnijs Rīgā notika kārtējā OECD Baltijas Reģionālās programmas (BRP) 3. izvērtēšanas sanāksme. BRP tika uzsākta 1998. gada 12. martā un ir galvenais sadarbības mehānisms starp OECD un trijām Baltijas valstīm. Sanāksme pirmoreiz tika organizēta ārpus OECD galvenajām mītnēm Parīzē, tā apstiprinot Latvijas pieaugošo lomu šajā programmā.

11. jūnijs Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā tika atklāta izstāde "Laiku lokos: Latvijas un ASV starpvalstu attiecības 1922.-2001.".

11. - 12. jūnijs Luksemburgā notika kārtējā ES iestāšanās sarunu sanāksme ārlietu ministru līmenī. Latvija atvēra sadaļas "Lauksaimniecība" un "Brīva personu kustība" un provizoriski slēdza sadaļas "Brīva pakalpojumu kustība" un "Sociālā politika un nodarbinātība".

11. - 13. jūnijs Latvijas Republikas Ministru prezidenta Andra Bērziņa oficiālā vizīte Čehijas Republikā. A. Bērziņš tikās ar Čehijas Republikas prezidentu Vāclavu Havelu, parlamenta Deputātu palātas priekš­sē­dētāju Vāclavu Klausu, parlamenta Senāta prezidentu Petru Pithartu, premjerministru Milošu Zemanu un Prāgas pilsētas mēru Janu Kaslu. A. Bērziņš pateicās Čehijas prezidentam V. Havelam par Bratislavas runā pausto atbalstu Baltijas valstu integrācijai NATO. Čehijas amatpersonas apliecināja savu atbalstu Baltijas valstu uzņemšanai NATO. Tika pārrunātas arī abu valstu sadarbības paplašināšanas iespējas virzībā uz ES.

12. - 13. jūnijs Rīgā notika starptautiskā konference "1941. gada 14. jūnija deportācija: noziegumi pret cilvēci". Konferences darbā piedalījās vēsturnieki un juristi no deviņām valstīm - ASV, Igaunijas, Izraēlas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Moldovas, Ukrainas un Zviedrijas.32

13. jūnijs Latvijas Republikas ārlietu ministra Induļa Bērziņa darba vizīte Nīderlandē. I. Bērziņš tikās ar Nīderlandes Ģenerālštatu deputātiem, Nīderlandes Eiropas lietu ministru Diku Benshopu un Nīderlandes uzņēmējiem un akadēmiskajām aprindām. I. Bērziņš tikās arī ar ANO Starptautiskās tiesas prezidentu Žilbēru Gijomu. Starptautiskajā arbitrāžas tiesā, tiekoties ar tās ģenerālsekretāru Tjako van den Hautu, tika parakstīts Latvijas Republikas pievienošanās dokuments 1907. gada Hāgas Konvencijai par starptautisko strīdu mierīgu atrisinājumu.

13. jūnijs Rīgā notika ES un Latvijas Asociācijas komitejas 4. sanāksme. ES delegāciju sanāksmē vadīja Eiropas Komisijas Latvijas nodaļas vadītājs Manels Kamos Grau, Latvijas delegāciju - Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Ķesteris. Sarunu centrālais jautājums bija Latvijas gatavošanās dalībai ES, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas Pievienošanās partnerības prioritāšu īstenošanai.33

13. - 15. jūnijs VFR Meklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes Ministru prezidenta Haralda Ringstorfa darba vizīte Latvijā. H. Ringstorfs tikās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Ministru prezidentu Andri Bērziņu, kā arī Satiksmes ministrijas pārstāvjiem. Centrālie sarunu temati - divpusējās sadarbības veicināšana, ES paplašināšanās un Baltijas jūras valstu sadarbība. Vizītes ietvaros notika Meklenburgas-Priekšpomerānijas un Latvijas uzņēmumu sadarbības birža.

14. jūnijs Latvijas Republikas vēstnieks Luksemburgas Lielhercogistē Aivars Groza iesniedza akreditācijas vēstuli Luksemburgas lielhercogam Anrī. A. Groza rezidē Briselē.

14. jūnijs Atzīmējot 60. gadadienu, kopš PSRS okupēja Latviju, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas vēsturiskajās telpās atklāja Ārlietu ministrijas sagatavoto izstādi "Latvijas Ārlietu ministrijas darbinieki deportācijās un represijās pēc 1940. gada okupācijas".

15. jūnijs Starptautiskās konferences "Sievietes un demokrātija" ietvaros notika Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Lietuvā. V. Vīķe-Freiberga tikās ar Lietuvas Republikas prezidentu Valdu Adamku, lai pārrunātu drošības politikas, eirointegrācijas un divpusējo attiecību jautājumus.

15. jūnijs ASV prezidents Džordžs Bušs Varšavas Universitātē pauda savu vīziju par Eiropas vienību un brīvību, kā arī apliecināja stingru atbalstu NATO paplašināšanai. Latvijas valsts amatpersonas apsveica Buša runā ietvertos paziņojumus.34

15. - 16. jūnijs Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš un ārlietu ministrs Indulis Bērziņš piedalījās ES Padomes galotņu sanāksmē Gēteborgā, Zviedrijā.

16. - 20. jūnijs Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piedalījās seminārā "Demokrātijas stiprināšana mūsdienu pasaulē" Zalcburgā, Austrijā. 18. jūnijā V. Vīķe-Freiberga ar priekšlasījumu "Latvijas ieguldījums jaunajai Eiropai"35 uzstājās Austrijas Rūpnieku apvienībā Vīnē. V. Vīķe-Freiberga tikās ar Austrijas Nacionālās Padomes prezidentu Dr. Heincu Fišeru, Austrijas ārlietu ministri Dr. Benitu Ferero-Valdneri, Austrijas valdības pilnvaroto pārstāvi ES paplašināšanās jautājumos Dr. Erhardu Buseku un Austrijas uzņēmējiem.

18. - 19. jūnijs Portugāles Republikas ārlietu ministra Žaimes Gamas vizīte Latvijā. Sarunās ar Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi, Ministru prezidentu Andri Bērziņu, ārlietu ministru Induli Bērziņu tika augstu novērtētas Latvijas un Portugāles divpusējās attiecības. Vizītes laikā tika parakstīta Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem.

19. jūnijs Rīgā notika pirmās Latvijas Republikas un Izraēlas Valsts konsultācijas ekonomiskās sadarbības jomā. Konsultāciju laikā tika izskatīta turpmākā Latvijas un Izraēlas sadarbība eksporta, investīciju, augsto tehnoloģiju veicināšanā un IT jomā.

19. jūnijs Rīgā notika pirmās Latvijas Republikas un Somijas Republikas Ārlietu un Aizsardzības ministriju politiski militārās konsultācijas. Latvijas delegāciju vadīja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ivars Pundurs un Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Sārts.

19. jūnijs Akceptēti grozījumi Latvijas Republikas Ministru kabineta 2000. gada 22. augusta noteikumos Nr. 296 - "Par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību".

20. jūnijs Rīgā notika Latvijas Republikas un Norvēģijas Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas Norvēģijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Espena Eides un Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Māra Riekstiņa vadībā. Galvenā uzmanība konsultācijās tika veltīta NATO paplašināšanās jautājumam, ES integrācijas procesam, reģionālajai sadarbībai, kā arī Latvijas un Norvēģijas sadarbībai.

20. - 21. jūnijs Spānijas Katalonijas autonomā apgabala valdības prezidenta Džordi Pužola oficiālā vizīte Latvijā.

20. - 21. jūnijs Rīgā notika starptautiskā konference "Baltijas valstu dalības Eiropas Savienībā ietekme Ziemeļeiropā", ko organizēja Zviedrijas ES prezidentūra un Eiropas Komisija ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas un Rīgas domes atbalstu. Konferencē piedalījās pārstāvji no Baltijas valstīm, Dānijas, Krievijas, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas.

20. - 24. jūnijs Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes oficiālā vizīte Horvātijas Republikā. J. Straume tikās ar Horvātijas prezidentu Stepanu Mesiču, parlamenta priekšsēdētāju Zlatko Tomčiču, premjerministra vietnieku Goranu Graniču un ārlietu ministru Tonino Piculu. Vizītes laikā tika pārrunāti divpusējo attiecību, drošības politikas un ES jautājumi.

22. jūnijs Latvijas Republikas vēstniece Šveices Konfederācijā Elita Kuzma iesniedza akreditācijas vēstuli Šveices Konfederācijas prezidentam Moricam Loienbergeram.

26. jūnijs Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš piedalījās Beļģijas Karaliskā Ārpolitikas institūta organizētajā un Beļģijas Karalistes premjerministra Gija Verhofstata vadītajā kolokvijā ES kandidātvalstīm par ES nākotnes jautājumiem.

27. jūnijs Briselē notika iestāšanās ES sarunu vadītāju sanāksme. Latvija provizoriski slēdza sadaļu "Brīva personu kustība" un atvēra sadaļu "Iekšlietas un tieslietas". Zviedrijas prezidentūru ES noslēdzot, Latvija bija slēgusi 16 sarunu sadaļas.

27. jūnijs Latvijas goda konsula pienākumu pildīšanu Bordo, Francijā (ar konsulāro apgabalu - Akitēnas reģionu), uzsāka Boduēns Tjirī.

27. - 28. jūnijs Indijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Randžita Singha Kālas darba vizīte Latvijā. Tikšanās laikā ar Latvijas Republikas ārlietu ministru Induli Bērziņu tika apspriesta Latvijas un Indijas divpusējās sadarbības tālākā attīstība. Tika parakstīts līgums par Starpvaldību komisiju sadarbībai tirdzniecībā, ekonomikā, zinātnē, tehnoloģijā un kultūrā.

28. jūnijs Latviju apmeklēja NATO Eiropas spēku virspavēlnieks, ASV Gaisa spēku ģenerālis Džozefs Ralstons. Dž. Ralstons tikās ar Latvijas augstākajām amatpersonām, kā arī iepazinās ar Latvijas aizsardzības sistēmas attīstību un gatavošanos dalībai NATO. Eiropas spēku virspavēlnieks atzinīgi novērtēja Latvijas Rīcības plānu dalībai NATO un izteica pateicību par Latvijas bruņoto spēku miera uzturēšanas vienību ieguldījumu miera uzturēšanas misijās Balkānos.

29. jūnijs Latvija Eiropas Komisijai iesniedza Nacionālo Progresa ziņojumu.36

 JŪLIJS

1. - 2. jūlijs Tallinā, Igaunijā, notika Latvijas un Igaunijas kopīgi rīkotā NATO kandidātvalstu sanāksme, kurā piedalījās Viļņas grupas valstu ārlietu ministri. Tikšanās laikā tika pārrunāta NATO paplašināšanās procesa attīstība kopš pagājušā gada tikšanās Viļņā, kā arī apskatītas turpmākās sadarbības iespējas NATO paplašināšanās procesā līdz Prāgas galotņu sanāksmei 2002. gadā. Ministri vienojās organizēt premjer­ministru līmeņa tikšanos 2002. gada februārī (martā) Bukarestē, Rumānijā, un augsta līmeņa tikšanos Rīgā 2002. gada jūnijā (jūlijā). Tikšanās noslēgumā tika pieņemts kopīgs paziņojums.37

1. - 3. jūlijs Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piedalījās Eiropas ekonomikas forumā Zalcburgā, Austrijā. Paneļdiskusijā "Ziemeļu reģions: ko pārējā Eiropa var no tā mācīties?" V. Vīķe-Freiberga uzstājās ar uzrunu. Foruma ietvaros V. Vīķe-Freiberga tikās ar Austrijas federālo prezidentu Dr. Tomasu Klestilu, ES paplašināšanās komisāru Ginteru Ferhoigenu, Zalcburgas federālās zemes vadītāju Dr. Franci Šausbergeru, Krievijas Federācijas premjerministru Mihailu Kasjanovu, Viskrievijas politiskās sabiedriskās organizācijas "Jabloko" priekšsēdētāju Grigoriju Javlinski, Krievijas Federācijas prezidenta pilnvaroto Volgas federālajā apgabalā Sergeju Kirijenko un Ukrainas Finansu politikas koordinācijas pārvaldes Konsultatīvās padomes vadītāju Viktoru Juščenko.

5. jūlijs Salonikos, Grieķijā, tika atklāts Latvijas Republikas goda konsulāts (ar konsulāro apgabalu Maķedonijas-Trāķijas reģionā), kuru vada Latvijas goda konsuls Agisialos Kinigopulos.

5. jūlijs Latvijas Republikas Saeima pieņēma "Sabiedrības integrācijas fonda likumu".38

8. - 9. jūlijs Siguldā, Latvijā, notika Baltijas valstu premjerministru tikšanās Baltijas Ministru padomes ietvaros. Tika pārrunāti jautājumi par Baltijas valstu integrāciju ES un NATO, uzņēmējdarbības vides pilnveidošanu, kā arī apspriestas Baltijas valstu kopīgās izglītības telpas attīstības iespējas un sadarbība tūrisma jomā. Tika pārrunāts arī jautājums par vienota Baltijas elektroenerģijas tirgus izveidi un apstiprināts tirgus izveides darba plāns. Latviju tikšanās reizē pārstāvēja Ministru prezidents Andris Bērziņš, Igauniju - premjerministrs Marts Lārs, Lietuvu - premjerministra pienākumu izpildītājs Eugenijus Gentvilas. Tikšanās laikā tika parakstīta rezolūcija39 un apstiprināts Baltijas Ministru padomes Rīcības plāns 2001.-2002. gadam. Latvija nodeva Baltijas Ministru padomes prezidentūru Lietuvai.

9. - 12. jūlijs Latvijas Republikas ārlietu ministra Induļa Bērziņa oficiālā vizīte Azerbaidžānas Republikā. Vizītes laikā I. Bērziņš tikās ar Azerbaidžānas prezidentu Heidaru Alijevu, parlamenta pirmo vice­priekš­sēdētāju Murtuzu Alasgarovu, premjerministru Arturu Rasizadi un ārlietu ministru Vilajatu Guļijevu. Tikša­nās uzmanības lokā bija dažādi divpusējie jautājumi, sadarbība starptautiskajās organizācijās (Eiropas Padomē, PTO), kā arī notika viedokļu apmaiņa par attiecībām ar kaimiņvalstīm un situācijas attīstību Dienvidkaukāza reģionā. Tika parakstīts līgums par starptautiskajiem auto­pārva­dājumiem un abu valstu Ārlietu ministriju protokols.

11. jūlijs Latviju apmeklēja NATO Ziemeļu reģiona bruņoto spēku komandieris ģenerālis Džeks Dverels. Dž. Dverels viesojās Sauszemes spēku 1. kājnieku bataljonā un Baltijas valstu miera uzturēšanas bataljonā, kā arī apskatīja Baltijas valstu Jūras spēku kopīgās kara kuģu eskadras kuģus Rīgas pasažieru ostā.

11. jūlijs Ļubļanā Latvijas Republikas vēstniece Slovēnijas Republikā Elita Kuzma iesniedza akreditācijas vēstuli Slovēnijas prezidentam Milanam Kučanam.

13. jūlijs Rīgā notika kārtējās Latvijas Republikas un Turcijas Republikas Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas. Latvijas delegāciju vadīja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Mārtiņš Virsis, bet Turcijas delegāciju - Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Kurtuluss Taškents. Tika pārrunāta abu valstu sadarbība, kā arī Latvijas virzība uz NATO.

16. - 17. jūlijs Rīgā notika Latvijas Republikas un Uzbekistānas Republikas Starpvaldību komisijas 3. sēde tirdznieciski ekonomiskās un zinātniski tehniskās sadarbības jautājumos, kā arī abu valstu Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas.

16. - 17. jūlijs Latviju apmeklēja Francijas Bruņoto spēku komandieris ģenerālis Žans Pjērs Kelšs. Ž.P. Kelšs tikās ar Latvijas Republikas Ministru prezidentu Andri Bērziņu, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāju Dzintaru Kudumu, ārlietu ministru Induli Bērziņu, kā arī aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski. Sarunas laikā ar I. Bērziņu tika apspriests jautājums par Eiropas drošības struktūras raksturu. Ž.P. Kelšs atzinīgi novērtēja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku attīstību.

16. - 18. jūlijs Latvijā darba vizītē uzturējās Eiropas Komisijas reģionālās politikas komisārs Mišels Barnjē. Komisārs tikās ar Latvijas Ministru prezidentu Andri Bērziņu, ārlietu ministru Induli Bērziņu, īpašu uzdevumu ministru sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Robertu Zīli, finansu ministru Gundaru Bērziņu. Vizītes laikā tika pārrunāta Latvijas gatavošanās ES struktūrfondu apsaimniekošanai un ES reģionālās politikas nākotne.

17. jūlijs Pasaules tirdzniecības organizācijas Likumdošanas konsultatīvā centra dibināšanas Ģenerālā asambleja. Latvija ir viena no centra 32 dibinātājvalstīm.

18. - 20. jūlijs ES paplašināšanās komisāra Gintera Ferhoigena oficiālā vizīte Latvijā. G. Ferhoigens Latvijas valsts augstākajām amatpersonām apliecināja, ka Latvija ir droša kandidāte iestājai ES paplašināšanās pirmajā vilnī.

19. jūlijs ASV kongresā tika pieņemta apsveikuma rezolūcija sakarā ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarības atgūšanas desmito gadadienu.

19. - 20. jūlijs Latvijā darba vizītē ieradās Starptautiskās migrācijas organizācijas ģenerāldirektors Brunsons Makkinlijs.

23. jūlijs Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pasniedza akreditācijas vēstules Latvijas Republikas vēstniecei Čehijas Republikā Ivetai Šulcai, kā arī Latvijas Republikas vēstniekam Zviedrijas Karalistē Artim Bērtulim un Latvijas Republikas vēstniekam Kipras Republikā Mārtiņam Lācim.

25. - 27. jūlijs Latvijā darba vizītē uzturējās ES Reģionu komitejas prezidents Žoss Šabērs. Ž. Šabērs tikās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, kā arī Latvijas pašvaldību amatpersonām. Vizītes laikā tika pārrunāta iespēja Latvijai iesaistīties ES Reģionu komitejas darbā, pašvaldību loma Latvijas integrācijas procesā ES, kā arī pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma.

26. jūlijs Stājās spēkā 2001. gada 8. martā parakstītais Latvijas Republikas un Kipras Republikas līgums par atteikšanos no vīzām.

27. jūlijs Francijas Republikas prezidenta Žaka Širaka valsts vizīte Latvijā. Prezidents Ž. Širaks tikās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Ministru prezidentu Andri Bērziņu, kā arī uzstājās un piedalījās diskusijā Saeimā. Vizītes laikā tika pārrunāti Latvijas un Francijas divpusējo attiecību, ES un drošības politikas jautājumi. Ž. Širaks atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegto progresu iestāšanās sarunās ES, apliecināja izpratni par Baltijas valstu vēlmi kļūt par NATO dalībvalstīm. Abas puses atzīmēja teicamās divpusējās attiecības, uzsverot nepieciešamību aktīvāk sekmēt ekonomisko sadarbību. Rīgā notika Latvijas un Francijas uzņēmēju seminārs. Ž. Širaks atklāja izstādi "Latvija - Francija. 1918. - 1940.".

27. jūlijs Rīgā notika Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības apvienotās komisijas 3. sanāksme. Sanāksmes laikā tika apspriesta Latvijas un Ķīnas divpusējā ekonomiskā sadarbība, īpašu uzmanību pievēršot sadarbībai eksporta, investīciju, tranzīta un augsto tehnoloģiju jomā.

 AUGUSTS

6. augusts Latviju apmeklēja bijušais ASV valsts sekretāra vietnieks, nevalstiskās NATO komitejas pārstāvis Ronalds Asmuss. Vizītes laikā R. Asmuss tikās ar augstākajām valsts amatpersonām, tai skaitā ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, pārrunājot Latvijas virzību uz NATO, kā arī pievēršot uzmanību diskusijām ASV un Baltijas valstīs par NATO paplašināšanās procesu. V. Vīķe-Freiberga un R. Asmuss bija vienisprātis, ka Baltijas valstu pievienošanās NATO būtu ieguldījums Eiropas drošībā un stabilitātē, kas nenozīmētu jaunas dalījuma līnijas. R. Asmuss atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegumus Latvijas ekonomiskajā izaugsmē un sabiedrības integrācijā.

13. augusts Strasbūrā Latvijas Republikas vēstnieks Eiropas Padomē Georgs Andrejevs Eiropas Padomes ģenerālsekretāra vietniekam Hansam Kristianam Krīgeram iesniedza Eiropas pagaidu līguma par sociālo drošību ratifikācijas instrumentus.

15. augusts Nodibinātas diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Dominikānas Republiku.

15. - 16. augusts Oficiālā vizītē Latvijā uzturējās VFR finansu ministrs Hanss Eihels. Tikšanās laikā ar Latvijas amatpersonām H. Eihels pauda Vācijas atbalstu Latvijai ceļā uz ES.

15. - 18. augusts Uzbekistānas Republikas parlamenta (Olij Mažlis) Uzbekistānas un Latvijas parla­men­tārās sadarbības grupas vizīte Latvijā.

16. - 19. augusts Latvijā uzturējās VFR Bundestāga Vācijas un Baltijas sadarbības grupas priekšsēdētājs Volfgangs fon Štetens ar delegāciju. Tiekoties ar Latvijas Republikas ārlietu ministru Induli Bērziņu, Vācijas Bundestāga deputāti pauda atbalstu Latvijas un pārējo Baltijas valstu uzņemšanai NATO.

16. - 20. augusts Rīgas 800. gadadienas svinību ietvaros Latvijā ieradās Brīvās un Hanzas pilsētas Hamburgas parlamenta prezidente Doroteja Štāpelfelde. D. Štāpelfelde tikās ar Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi, kultūras ministri Karinu Pētersoni, kā arī Satiksmes ministrijas un Rīgas domes pārstāvjiem.

17. augusts Rīgā ieradās Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs, lai atklātu Latvijas un Zviedrijas izstādi "Trīs zvaigznes - trīs kroņi", kas bija veltīta Rīgas 800. gadadienai un Stokholmas 750. gadadienai, kas tiek atzīmēta 2002. gadā. Latvijas Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga, tiekoties ar karali, pauda gandarījumu par Zviedrijas sniegto atbalstu vairāku projektu īstenošanā Latvijā, kā, piemēram, Rīgas Ekonomikas augstskola un Rīgas Juridiskā augstskola, kā arī bērnu un jauniešu kultūras un izglītības centri "Skangale" un "Dzīvesprieks".

17. augusts Rīgā notika Baltijas valstu Ārlietu un Aizsardzības ministriju konsultācijas par 2002. gada Rīcības plāna dalībai NATO izstrādi, kas aizsāka trešo un pēdējo praktiskās sagatavošanās posmu pirms NATO galotņu sanāksmes Prāgā 2002. gadā.

17. - 19. augusts Rīgas 800. gadadienas svinību ietvaros Latvijā ieradās Sanktpēterburgas administrācijas un Likumdošanas sapulces amatpersonu delegācija Sanktpēterburgas gubernatora Vladimira Jakovļeva vadībā. 17. augustā ar Sanktpēterburgas gubernatoru V. Jakovļevu un Pleskavas apgabala administrācijas vadītāju Jevgēņiju Mihailovu tikās Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš un ārlietu ministrs Indulis Bērziņš. Tikšanās laikā tika augstu novērtēts Krievijas demokrātisko spēku ieguldījums Latvijas neatkarības atjaunošanas procesā. Sarunu gaitā tika apspriestas Latvijas un Krievijas reģionālās sadarbības perspektīvas.

18. augusts Rīgas 800. gadadienas svinību ietvaros darba vizītē Latvijā ieradās Vācijas federālais prezidents Johaness Rau ar delegāciju. J. Rau tikšanās laikā ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Frei­bergu pārrunāja NATO paplašināšanās un divpusējās sadarbības jautājumus, bet, tiekoties ar Latvijas Re­publikas Ministru prezidentu Andri Bērziņu, tika pārrunāti ES un ES paplašināšanās jautājumi. J. Rau apliecināja Vācijas atbalstu Latvijai ceļā uz ES un NATO. Rīgas 800. gadadienas svinībās piedalījās arī Igaunijas Republikas prezidents Lenarts Meri un Lietuvas Republikas prezidents Valds Adamkus.

20. augusts Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Čehijas Republikas prezidenta kancelejas vadītāju Ivo Mate, Čehijas prezidenta Vāclava Havela pārstāvi Latvijas neatkarības atjaunošanas 10. gadadienas svinībās.

21. augusts Latvijas neatkarības atjaunošanas 10. gadadienas svinībās piedalījās Dānijas Karalistes parlamenta priekšsēdētājs Ivars Hansens, Igaunijas Republikas parlamenta priekšsēdētājs Tomass Savi, Polijas Sejma priekšsēdētājs Macejs Plažiņskis, Somijas Republikas parlamenta priekšsēdētāja Rita Usokainena un Zviedrijas Karalistes parlamenta priekšsēdētāja Birgita Dāla.

22. augusts Latvijas Republikas vēstniece Čehijas Republikā Iveta Šulca iesniedza akreditācijas vēstuli Čehijas Republikas prezidentam Vāclavam Havelam.

22. augusts Beļģijas Karalistes finansu ministra un ES ECOFIN un Eurogroup vadītāja Didjē Reindersa darba vizīte Latvijā. Tiekoties ar Latvijas amatpersonām, D. Reinderss pārrunāja Beļģijas prezidentūras ES jautājumus un Latvijas ceļu uz dalību ES.

23. augusts Latvijas Republikas valdība nozīmēja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāru Andri Sarnoviču par Latvijas valdības pārstāvi Starptautiskajā darba grupā Sadarbībai holokausta izglītības, atceres un izpētes jomā.

24. - 26. augusts Lai atzīmētu desmitgadi kopš diplomātisko attiecību atjaunošanas, Islandes Republiku apmeklēja Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, Igaunijas Republikas ārlietu ministrs Tomass Hendriks Ilvess, Lietuvas Republikas ārlietu ministrs Antans Vaļonis un Lietuvas bijušais ārlietu ministrs Aļģirds Saudargs. Trīs Baltijas valstu ārlietu ministri, Islandes premjerministrs Davids Odsons un ārlietu ministrs Haldurs Asgrimsons Reikjavikā parakstīja kopīgo deklarāciju par diplomātisko attiecību atjaunošanas desmito gadadienu, kurā uzsvērta ministru griba un apņēmība arī turpmāk nodrošināt ciešu sadarbību un draudzību starp Islandi un Baltijas valstīm.

25. - 26.augusts Latvijā darba vizītē uzturējās ASV senatori Ričards Lugars un Džons Makkeins. Vizītes gaitā ASV pārstāvji tikās ar Latvijas valsts augstākajām amatpersonām. Sarunā ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu R. Lugars apliecināja pilnīgu atbalstu Latvijas centieniem saņemt NATO uzaicinājumu 2002. gadā. Savukārt Dž. Makkeins atzīmēja progresu, kas Latvijā novērojams visās jomās, - demokrātijas attīstībā, tirgus ekonomikas nostiprināšanā un tieslietu sistēmas izveidē.

26. - 27. augusts Lai atzīmētu Latvijas Republikas un Dānijas Karalistes diplomātisko attiecību atjaunošanas desmitgadi, Latvijā oficiālā vizītē uzturējās Dānijas ārlietu ministrs Mogens Liketofts. M. Liketofts tikās ar Latvijas valsts augstākajām amatpersonām un apliecināja stingru atbalstu Latvijas virzībai uz ES un NATO.

27. augusts Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pasniedza akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas vēstniekam Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē Imantam Daudišam.

27. augusts Latvijas Republikas un Čehijas Republikas Ārlietu un Aizsardzības ministriju konsultācijas par 2002. gada Rīcības plānu dalībai NATO.

28. - 29. augusts Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš piedalījās ikgadējā astoņu Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu ministru tikšanās Helsinkos, Somijā. Tikšanās laikā tika pārrunāta ES paplašināšanās procesa attīstība, Eiropas ekonomiskās telpas paplašināšanās, NATO integrācijas process, reģionālā sadarbība un citi jautājumi. Tika saņemts Ziemeļvalstu atbalsts Baltijas valstu integrācijai ES un NATO.

29. - 30. augusts Latvijas Republikas, Dānijas Karalistes un Norvēģijas Karalistes Ārlietu un Aizsardzības ministriju konsultācijas par 2002. gada Rīcības plānu dalībai NATO. NATO valstu pārstāvji augstu novērtēja izstrādāto 2002. gada plānu, atzīmējot, ka tas ir vēl labāks nekā iepriekšējā gada plāns.

31. augusts Latvijas Republikas un Polijas Republikas Ārlietu un Aizsardzības ministriju konsultācijas par 2002. gada Rīcības plānu dalībai NATO. Polijas puse atzina, ka plāns ir ļoti labi sagatavots - Latvija ir ņēmusi vērā pagājušā gadā sniegtos ieteikumus, kā arī ievērojusi NATO sanāksmēs gūtās mācības.

31. augusts - 7. septembris Latvijas delegācija Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vadībā piedalījās ANO Vispasaules konferencē pret rasismu, rasu diskrimināciju, ksenofobiju un citām neiecietības izpausmēm Durbanā, DĀR.40 V. Vīķe-Freiberga konferences ietvaros tikās ar ANO Ģenerālās asamblejas prezidentu Hari Holkeri un ASV kongresmeni, Demokrātu partijas pārstāvi Šeilu Džeksoni Lī, kā arī ar DĀR uzņēmējiem Johannesburgā.

 SEPTEMBRIS

1. septembris Stājās spēkā "Sabiedrības integrācijas fonda likums".

1. - 4. septembris Latviju apmeklēja Beniluksa valstu vēstnieki NATO - Beļģijas vēstnieks barons Tjerī de Grubens, Luksemburgas vēstnieks Žans Žaks Kasels un Nīderlandes vēstnieks Nikolass Hendriks Bīgmans. Vēstnieki pozitīvi novērtēja Latvijas vispārējo attīstību, kā arī izteica atbalstu Latvijas centieniem iestāties NATO. Vēstnieki aicināja pievērst uzmanību sabiedrības integrācijas jautājumiem, kam ir svarīga loma, izvērtējot Latvijas gatavību iestāties NATO.

3. septembris Londonā notika Latvijas Republikas un Apvienotās Karalistes Ārlietu un Aizsardzības ministriju konsultācijas par 2002. gada Rīcības plānu dalībai NATO. Apvienotās Karalistes pārstāvji izteica apmierinājumu par NATO paplašināšanās debates gaitu, kā arī interesējās par Latvijas NBS struktūru un militārajiem attīstības plāniem.

2. - 6. septembris Strasbūrā notika Eiropas Parlamenta plenārā sesija, kuras laikā tika apstiprināti Eiropas Parlamenta Ziņojumi par kandidātvalstīm un Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētāja E. Broka sagatavotā rezolūcija par ES paplašināšanos.

4. - 5. septembris Parīzē notika Latvijas Republikas un Francijas Republikas Ārlietu un Aizsardzības ministriju konsultācijas par 2002. gada Rīcības plānu dalībai NATO un drošības politikas jautājumiem. Francijas puse pauda lielu interesi par Latvijas vispārējo, kā arī aizsardzības sektora attīstību.

4. - 6. septembris Latvijā darba vizītē uzturējās VFR Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes Ministru prezidente Heide Simonis. H. Simonis tikās ar Latvijas valsts amatpersonām, lai pārrunātu divpusējās Baltijas jūras valstu sadarbības, kā arī ES paplašināšanās jautājumus.

5. - 8. septembris Lai piedalītos konferencē par koka arhitektūru pilsētās, Rīgu apmeklēja Dānijas princis konsorts Henriks, organizācijas Europa Nostra prezidents. Princis Henriks piedalījās arī Eiropas kultūras dienu atklāšanā Rīgā.

5. - 7. septembris Latvijas Republikas Ministru prezidenta Andra Bērziņa oficiālā vizīte Kazahstānas Republikā. A. Bērziņš tikās ar Kazahstānas prezidentu Nursultanu Nazarbajevu, parlamenta Mažilisa priekšsēdētāju Žarmahanu Tujakbaju un premjerministru Kasimžomartu Tokajevu. Lai apspriestu tirdzniecības un ekonomiskos jautājumus, A. Bērziņš piedalījās Latvijas un Kazahstānas Starpvaldību komisijas darbā. Tika parakstīta Nodokļu konvencija, Līgums par sadarbību sakaru jomā, kā arī valdību vadītāju kopīgā deklarācija par politiskajām attiecībām un ekonomisko attiecību perspektīvām. Almatā notika Latvijas un Kazahstānas biznesa forums, kurā piedalījās Latvijas banku un IT sektoru, kā arī citu nozaru uzņēmumu pārstāvji.

6. septembris Valonijā, Beļģijā, darbu sāka Latvijas Republikas goda konsulāts, kuru vada Latvijas goda konsuls Daniels Vanhofs.

7. - 9. septembris Kanādas ārlietu ministra Džona Manlija oficiālā vizīte Latvijā. Vizītes laikā Kanādas ārlietu ministrs tikās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi un ārlietu ministru Induli Bērziņu. Vizītes laikā Tulkošanas un terminoloģijas centrā notika Kanādas Starptautiskās attīstības aģentūras oficiālās palīdzības programmas svinīgs noslēguma sarīkojums.

9. septembris Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš piedalījās neformālajā ES dalībvalstu un kandidātvalstu ārlietu ministru tikšanās Ženvālā, Beļģijā.

10. septembris Sākās Latvijas Republikas ārlietu ministra Induļa Bērziņa vizīte ASV, lai piedalītos ASV un Baltijas Partnerības komisijas darbā. 10. septembrī Vašingtonā I. Bērziņš tikās ar ASV Latvijas un Baltijas organizāciju - PBLA, Amerikas Latviešu asociācijas (ALA), Apvienotās Baltijas un ASV Nacionālās komi­te­jas un Baltijas Amerikas Brīvības līgas - vadības pārstāvjiem. Vizīte tika pārtraukta sakarā ar terora aktiem ASV.

11. - 15. septembris Ķīnas Tautas Republikas politisko konsultāciju padomes (PKP) Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Tjaņa Dzenpei vizīte Latvijā sakarā ar Latvijas un Ķīnas diplomātisko attiecību nodibinā­šanas desmitgadi. ĶTR PKP delegācija tikās ar Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi un Saeimas Ārlietu komisijas pārstāvjiem, Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Māri Riekstiņu, kā arī Rīgas, Jūrmalas un Siguldas domes vadītājiem.

12. septembris Briselē notika Eiroatlantiskās Partnerības padomes (EAPP) sēde, kurā NATO valstis un partnervalstis apsprieda situāciju, kāda izveidojusies pēc terora aktiem ASV. 10 NATO kandidātvalstis savā paziņojumā pauda stingru nosodījumu barbariskajiem terorisma aktiem pret ASV un izteica līdzjūtību upuriem un cietušo tuviniekiem. EAPP paziņojumā tika izteikta solidaritāte ASV un apliecināts pilnīgs atbalsts, kā arī gatavība kopā ar ASV un NATO valstīm cīnīties pret terorismu, jo šo terora aktu vaininieki nedrīkst palikt nesodīti.41

12. septembris Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pasniedza akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas vēstniekam Krievijas Federācijā Normanam Penkem.

12. - 13. septembris Rīgā notika Latvijas Republikas un VFR Ārlietu un Aizsardzības ministriju konsultācijas par 2002. gada Rīcības plānu dalībai NATO. Vācijas pārstāvji novērtēja Latvijas Rīcības plānu kā profesionālu un labi sagatavotu. Vācijas puse aicināja turpmākajās sarunās ar NATO pārstāvjiem aktīvāk izcelt Latvijas sasniegumus plašā jautājumu lokā, tai skaitā pievēršot papildu uzmanību sabiedrības informēšanas kampaņai. Tika uzsvērts, ka Vācija iespējami plaši atbalstīs Latvijas centienus integrēties NATO.

13. septembris Latvijas Republikas Saeima izplatīja paziņojumu par terora aktiem ASV.42

14. septembris Kopenhāgenā notika Dānijas Karalistes, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas Ārlietu ministriju valsts sekretāru politiskās konsultācijas, uz kurām Baltijas valstu kolēģus bija uzaicinājis pastāvīgais sekretārs Frīss Arne Petersens. Latviju konsultācijās pārstāvēja valsts sekretārs Māris Riekstiņš, Igauniju - pastāvīgais sekretārs Indreks Tarands, Lietuvu - viceministrs Giedrjus Čekolis. Konsultāciju laikā notika domu apmaiņa par ES un NATO jautājumiem, ņemot vērā 2002. gadu kā izšķirošo abu organizāciju paplašināšanās procesā.

14. septembris Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš pievienojās ES valstu un valdību vadītāju Kopējai deklarācijai par solidaritāti ar ASV.43

17. - 18. septembris Rīgā notika ES un Latvijas Apvienotās parlamentārās komitejas 7. sēde.44

18. septembris Tallinā, Igaunijā, notika Baltijas valstu, Polijas un Somijas prezidentu kopīgā tikšanās, kuras ietvaros prezidenti pārrunāja ES un NATO paplašināšanās procesu aktualitātes, kā arī reģionālās sadarbības jautājumus, īpaši akcentējot kopīgo sadarbību enerģētikas un transporta jomās. Prezidenti pieņēma kopīgu paziņojumu, nosodot ASV notikušos terora aktus.45

18. septembris Latvijas valdība apstiprināja Latvijas Republikas 2002. gada Rīcības plānu dalībai NATO.46

18. septembris Porto, Portugālē, darbu uzsāka Latvijas goda konsuls Auguštu Fereira Mašadu.

18. - 21. septembris Tokijā notika JETRO organizētā Baltijas valstu uzņēmumu izstāde, kā arī Baltijas biznesa seminārs. Izstādē bija pārstāvēti aptuveni 60 Latvijas, Lietuvas, Igaunijas uzņēmumu.

19. septembris Moldovas Republikas ārlietu ministra Nikolaes Dudau darba vizīte Latvijā. N. Dudau tikās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi un ārlietu ministru Induli Bērziņu. Latvijas un Moldāvijas ārlietu ministri vienojās turpināt darbu pie abu valstu divpusējās līgumu bāzes paplašināšanas, kā arī aktivizēt sadarbību starp Latvijas un Moldovas uzņēmējiem. N. Dudau izteica vēlmi iepazīties ar Latvijas pieredzi sabiedrības integrācijas jautājumos un sabiedrības integrācijas koncepcijas īstenošanas gaitu.

19. septembris Rīgā notika Latvijas Republikas un Apvienotās Karalistes Ārlietu un Aizsardzības ministriju pārstāvju drošības politikas konsultācijas. Sarunās tika pārrunāti NATO paplašināšanās jautājumi, 2002. gada Rīcības plāns dalībai NATO, KEDAP un Krievijas jautājums.

20. septembris Tika parakstīts Latvijas Republikas valdības un ASV valdības vienošanās protokols par likuma izpildi, kas paredz ASV atbalstu korupcijas apkarošanas biroja izveidē un kriminālprocesa kodeksa reformas īstenošanā.

20. septembris Rīgā notika Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas Ārlietu un Aizsardzības ministriju drošības politikas konsultācijas, kas bija veltītas NATO paplašināšanās jautājumiem un Latvijas iespējamai uzaicināšanai NATO Prāgas galotņu sanāksmes laikā. Ungārijas puse pozitīvi novērtēja Baltijas valstu izredzes saņemt uzaicinājumu pievienoties NATO Prāgā.

20. - 21. septembris Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzturējās Dānijā, lai piedalītos Dānijas Rūpnieku konfederācijas Dansk Industri konferencē.47 V. Vīķe-Freiberga tikās ar Dānijas premjerministru Polu Nirupu Rasmusenu, lai pārrunātu aktuālos Latvijas un Dānijas sadarbības jautājumus.

20. - 21. septembris EDSO Augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfa Ēkeusa iepazīšanās vizīte Latvijā. R. Ēkeuss tikās ar Latvijas valsts augstākajām amatpersonām, lai apspriestu ar sabiedrības integrāciju saistītus jautājumus.

20. - 21. septembris Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, atsaucoties uz Igaunijas Ārlietu ministrijas pastāvīgā sekretāra Indreka Taranda ielūgumu, apmeklēja Igauniju. M. Riekstiņš un I. Tarands pārrunāja Latvijas un Igaunijas divpusējās sadarbības jautājumus. Vizītes ietvaros tika atzīmēta Latvijas un Igaunijas valsts robežas atjaunošanas (demarkācijas) pabeigšana.

23. - 25. septembris Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš piedalījās trešajā Baltijas reģiona attīstības forumā Sanktpēterburgā, Krievijas Federācijā. A. Bērziņš tikās ar Sanktpēterburgas gubernatoru Vladimiru Jakovļevu un Krievijas prezidenta pilnvaroto pārstāvi Ziemeļrietumu reģionā Viktoru Čerkesovu. A. Bērziņš savā runā akcentēja Latvijas vēlmi līdzās integrācijas procesiem ES un transatlantiskajās struktūrās veidot konstruktīvas kaimiņattiecības ar visām kaimiņvalstīm, tostarp Krieviju.

23. - 26. septembris Oficiālā vizītē Nīderlandes Karalistē uzturējās Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume ar delegāciju. Latvijas delegācija tikās ar Nīderlandes Ģenerālštatu Otrās palātas priekšsēdētāju Jeltji van Ņūvenhovenu, Pirmās palātas pirmo viceprezidentu Dr. Prof. Pēteru Borsmu, Otrās palātas rakstvedi brīvkungu Vilemu de Buforu un Ģenerālštatu Ārlietu komisijas vadītāju Marharētu de Būru, Aizsardzības komisijas vadītāju Heritu Falku un frakciju deputātiem no Pirmās un Otrās palātas. Tikšanās laikā tika pārrunāti ES un NATO paplašināšanās jautājumi, parlamentu un partiju sadarbība.

25. septembris Latvijas Republikas valdība nolēma izveidot augsta līmeņa darba grupu cīņai pret starptautisko terorismu.

26. septembris Latvijas Republikas vēstnieka Zviedrijas Karalistē Arta Bērtuļa akreditācijas ceremonija Zviedrijas karaļnamā.

26. - 28. septembris Rīgā norisinājās Baltijas jūras reģiona elektroniskās komercijas forums - pirmais šāda līmeņa pasākums Baltijas valstīs, kura darbā piedalījās Baltijas valstu premjerministri un Ziemeļvalstu elektronisko tehnoloģiju ražotņu pārstāvji.48 Forumā piedalījās arī OECD ģenerālsekretārs Donalds Džonstons, kuram šī bija pirmā vizīte Baltijas valstīs. Savā uzrunā D. Džonstons atzinīgi novērtēja Latvijas un OECD sadarbību, kā arī Latvijas ieguldījumu elektroniskās komercijas veidošanā Baltijas valstīs. Foruma laikā notika BJVP dalībvalstu informācijas sabiedrības veidošanas ministru sanāksme.49

27. - 28. septembris Lietuvas Republikas premjerministrs Aļģirds Brazausks darba vizītē apmeklēja Latviju, lai piedalītos Baltijas jūras reģiona elektroniskās komercijas forumā. Sarunās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi un Ministru prezidentu Andri Bērziņu tika pārrunāti Latvijas un Lietuvas divpusējo attiecību jautājumi.

27. - 28. septembris Helsinkos, Somijā, notika Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības ministru gadskārtējā sanāksme, kuras darbā piedalījās Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš. Baltijas valstis pauda kopīgu viedokli par lielākas iesaistes nepieciešamību Ziemeļu Ministru padomes sadarbības programmu sagatavošanā un vadības koordinēšanā. Sanāksmes dalībnieki secināja, ka kopīgu pārrobežas projektu īstenošana ar Krievijas Ziemeļrietumu reģioniem - Pleskavu, Kaļiņingradu - sniegtu ievērojamu ieguldījumu Baltijas jūras reģiona drošībai un labklājībai.

27.- 28. septembris Tallinā, Igaunijā, notika ES kandidātvalstu (Centrāleiropas un Baltijas valstu) pārstāvju tikšanās par sadarbību attīstības un sadarbības politikas jautājumos. Tikšanās galvenais mērķis bija noteikt un risināt problēmas saistībā ar palīdzības sniegšanas jaunattīstības un pārejas perioda valstīm īstenošanu.

28. septembris Latvijā vizītē uzturējās ES komisārs uzņēmējdarbības un informācijas sabiedrības jomā Erki Līkanens. Komisārs piedalījās Baltijas jūras reģiona elektroniskās komercijas forumā, kā arī tikās ar Latvijas Republikas Ministru prezidentu Andri Bērziņu un ekonomikas ministru Aigaru Kalvīti. Vizītes laikā tika pārrunāti jautājumi par Latvijas progresu ES iestāšanās sarunās, uzņēmējdarbības politikas īstenošanu un informācijas sabiedrības veidošanu Latvijā.

28. septembris Latvijas Republikas vēstnieks NATO Imants Lieģis iesniedza NATO ģenerālsekretāra vietniekam politiskajos jautājumos Ginteram Altenburgam Latvijas 2002. gada ikgadējo Nacionālo programmu dalībai NATO un Pusgada ziņojumu par 2001. gada Nacionālās programmas izpildi. Ar programmas iesniegšanu tika uzsākts pēdējais pilnais posms Latvijas sagatavošanās procesā dalībai NATO pirms Prāgas galotņu sanāksmes 2002. gadā.

 OKTOBRIS

2. oktobris Latvijas Republikas vēstnieks Krievijas Federācijā Normans Penke iesniedza akreditācijas vēstules kopiju Krievijas ārlietu ministra pirmajam vietniekam Aleksandram Avdejevam.

3. - 5. oktobris Atlantiskā Līguma asociācijas ikgadējās asamblejas ietvaros Bledā, Slovēnijā, notika Viļņas grupas valstu ārlietu ministru tikšanās, kurā piedalījās Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš. Tikšanās dalībnieki pieņēma kopīgu paziņojumu, kurā deklarēta solidaritāte un atbalsts ASV sakarā ar notikušajiem teroristu uzbrukumiem.50 Ļubļanā I. Bērziņš tikās ar Slovēnijas Republikas ārlietu ministru Dmitriju Rupelu, lai pārrunātu divpusējo attiecību, kā arī ES un NATO paplašināšanās jautājumus. Ministri apstiprināja Latvijas un Slovēnijas gatavību strādāt kopā ES un NATO paplašināšanās kontekstā.

4. - 5. oktobris Sofijā, Bulgārijā, notika Viļņas grupas valstu vadītāju konference "Jauno demokrātiju ieguldījums eiroatlantiskajā drošībā". NATO kandidātvalstis pauda atbalstu vienotas un brīvas Eiropas izveidei un izteica apņemšanos atbalstīt ASV vadīto koalīciju cīņā pret terorismu. Viļņas grupas valstis atkārtoti pauda cerību, ka 2002. gada NATO Prāgas galotņu sanāksmes laikā tiks pieņemts lēmums par alianses paplašināšanu, un apliecināja gatavību sniegt savu ieguldījumu Eiropas drošības veidošanā.51 Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga savā runā uzsvēra, ka "Latvija ir likusi par pamatu savai attīstībai tās pašas vērtības, uz kurām balstās arī NATO ...".52 Apsveikumu tikšanās dalībniekiem nosūtīja ASV prezidents Dž. Bušs, atzīmējot, ka "Alianse ir gatava Prāgā pieņemt vēsturisku lēmumu par NATO paplašināšanos".53

5. oktobris Latvijā uzturējās Kuveitas Nacionālās asamblejas parlamentārās draudzības grupas delegācija. Vizītes ietvaros Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš un Kuveitas vēstnieks Latvijā Faisals Raseda Al-Gais parakstīja līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību.

5. - 9. oktobris Otavā, Kanādā, notika NATO Parlamentārās asamblejas 47. sesija, kurā piedalījās arī Latvijas delegācija. Sesijas noslēgumā tika pieņemta deklarācija par cīņu pret terorismu un rezolūcija par NATO paplašināšanos.54 Rezolūcijā NATO Parlamentārā asambleja aicina NATO dalībvalstu valdības un parlamentus uzaicināt aliansē Prāgas galotņu sanāksmē 2002. gada novembrī tās kandidātvalstis, kuras būs sekmīgi izpildījušas Rīcības plāna dalībai NATO kritērijus.

7. oktobris Stājās spēkā Latvijas Republikas pilsoņu un Monako Karalistes pilsoņu savstarpējā bezvīzu ceļošanas kārtība.

8. oktobris Latvijas Republikas vēstnieces Spānijas Karalistē Aijas Odiņas akreditācijas ceremonija Spānijas karaļa Huana Karlosa rezidencē Madridē.

9. oktobris Eiropas ParRamenta ģenerālsekretāra Džuljana Prīstlija un delegācijas darba vizīte Rīgā. Vizītes mērķis bija noskaidrot Latvijas gatavību darbam Eiropas Parlamentā līdz ar iestāšanos ES, parlamentārās sadarbības aspektus un situāciju ES iestāšanās sarunās. Dž. Prīstlijs atzinīgi novērtēja Latvijas paveikto, gatavojoties dalībai ES, kā galveno atzīmējot nopietno attieksmi pret veicamajiem uzdevumiem, īpaši acquis ieviešanu.

9. oktobris Latvijas Republikas Ministru kabinets apstiprināja noteikumus "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteikto sankciju režīmu pret Afganistānas Islāma Emirātu".

11. - 12. oktobris Rīgā notika starptautiskā konference "ES paplašināšanās sociālā dimensija", kurā piedalījās ES kandidātvalstu un Eiropas Parlamenta pārstāvji. Konferenci vadīja Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš un ES paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens. Konferences ietvaros notika A. Bērziņa tikšanās ar Rumānijas premjerministru Adrianu Nastasi, kurš Latvijā bija ieradies darba vizītē.

11. - 12. oktobris Latvijas Republikas ārlietu ministra Induļa Bērziņa vizīte Somijas Republikā. Vizītes laikā notika Latvijas Ārlietu ministrijas un Eiropas Komisijas Somijā rīkotās Latvijas - ES kandidātvalsts - informācijas dienas. I. Bērziņš tikās ar Somijas ārlietu ministru Erki Tuomioju, lai pārrunātu jautājumus par ES iestāšanās sarunu gaitu, kā arī situāciju pasaulē pēc 11. septembra terora aktiem ASV. Ministri apstiprināja abu valstu solidaritāti ar ASV un pauda gatavību sniegt savu ieguldījumu pretterorisma kampaņas īstenošanā.

15. oktobris Rīgā darba vizītē uzturējās Beļģijas Karalistes Ārlietu ministrijas valsts ministre Annemī Neitsa, lai ar Latvijas Republikas ārlietu ministru Induli Bērziņu un Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātiem pārrunātu Latvijas virzību uz ES.

16. oktobris Latvijas Republikas un Izraēlas Valsts Ārlietu ministriju ikgadējās politiskās konsultācijas Rīgā. Konsultāciju laikā tika parakstīti līgumi par savstarpējo sadarbību muitas lietās un par sadarbību tūrisma jomā.

16. oktobris Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar ASV Eiropas spēku komandiera vietnieku, ģenerāli Karltonu Fulfordu. Ģenerālis K. Fulfords atzinīgi novērtēja Baltijas valstu kopīgos aizsardzības projektus un to lomu Eiropas drošības stiprināšanā, Latvijai piedaloties NATO misijās Balkānos. K. Fulfords atzīmēja Latvijas panākumus aizsardzības spēku reformēšanā un skaidri nospraustos NBS attīstības mērķus. Tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar cīņu pret terorismu, attiecībām ar Krieviju un reģionālo sadarbību (Ķīles iniciatīva).

16. oktobris Latvijas Republikas valdība apstiprināja "Rīcības plānu starptautiskā terorisma apkarošanai".55

16. - 18. oktobris Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Ungārijas Republikā. Vizītes ietvaros V. Vīķe-Freiberga tikās ar Ungārijas prezidentu Ferencu Madlu. Amatpersonas pārrunāja drošības, eirointegrācijas un divpusējos jautājumus. Tika parakstīts līgums par personu atpakaļuzņemšanu. V. Vīķe-Freiberga teica runu Ungārijas Zinātņu akadēmijā, piedalījās Okupācijas muzeja sagatavotās izstādes "Latvija atgriežas Eiropā" atklāšanā, kā arī atklāja Latvijas un Ungārijas ekonomisko semināru un Latvijas un Ungārijas biznesa forumu.56 18. oktobrī Budapeštā tika atklāts Latvijas Republikas goda konsulāts, kuru vada Latvijas goda konsule Gunta Medne.

18. oktobris Latvijas Republikas vēstnieks Grieķijas Republikā Mārtiņš Lācis iesniedza akreditācijas vēstuli Kipras Republikas prezidentam Glafko Kleridim, kļūstot par pirmo Latvijas Republikas vēstnieku Kiprā. M. Lācis rezidē Atēnās.

19. - 20. oktobris Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš piedalījās Eiropas konferencē Briselē, kuras galvenā tēma bija cīņa pret starptautisko terorismu.57

19. - 23. oktobris Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes un delegācijas oficiālā vizīte Kuveitas Valstī. Saeimas delegācija tikās ar Kuveitas Nacionālās asamblejas priekšsēdētāju Džasemu Mohamedu Al-Horafi, speciālo uzdevumu ministru Muhamedu Šarāru, kā arī ar Kuveitas kroņprinci un premjerministru šeihu Saādu Al-Abdallāhu Al-Salimu As-Sabāhu, kā arī citām amatpersonām.

22. oktobris Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pasniedza akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas vēstniekam ANO Gintam Jegermanim. G. Jegermanis rezidē Ņujorkā.

22. - 23. oktobris Kijevā notika Latvijas Republikas un Ukrainas Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas. Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš un Ukrainas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Jurijs Sergejevs pārrunāja abu valstu divpusējo attiecību jautājumus, iespējamo sadarbību ES integrācijas ietvaros, kā arī sadarbību starp Baltijas jūras un Melnās jūras reģioniem. Konsultāciju noslēgumā tika parakstīta kopīga deklarācija.

23. oktobris Strasbūrā Latvijas Republikas vēstnieks ES Padomē Georgs Andrejevs parakstīja līgumu par Eiropas Padomes informācijas biroja Rīgā statusu.

23. oktobris Hāgā, Nīderlandē, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Armands Gūtmanis iesniedza Latvijas Rīcības plānu holokausta izglītībai, pētniecībai un piemiņai.58

24. - 26. oktobris Čehijas Republikas ārlietu ministra vietnieka Pavela Vošālika darba vizīte Rīgā. P. Vošāliks tikās ar Latvijas Republikas ārlietu ministru Induli Bērziņu, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Linardu Muciņu, Valsts cilvēktiesību biroja direktoru Olafu Brūveru un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes prodekānu Māri Lejnieku. Puses pārrunāja situāciju pēc 11. septembra terora aktiem ASV. Tika izteikts atbalsts Latvijas uzņemšanai NATO Prāgas galotņu sanāksmes laikā un EDSO misijas Latvijā slēgšanai. Tika pārrunātas arī Latvijas un Čehijas divpusējās sadarbības paplašināšanas iespējas starp Ārlietu ministrijām, kā arī tieslietu jomā. Vizītes ietvaros notika Čehijas Republikas vēstniecības Rīgā jauno telpu oficiāla atklāšana.

24. - 29. oktobris Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte Spānijas Karalistē. V. Vīķe-Frei­berga piedalījās konferencē "Demokrātiskā pārveide un konsolidācija" Madridē, kā arī tikās ar Spānijas premjerministru Hosē Mariju Asnaru un Spānijas parlamenta Deputātu palātas prezidenti Luīzu Fernandu Rudi. Konferences ietvaros V. Vīķe-Freiberga tikās ar Lietuvas prezidentu Valdu Adamku un Rumānijas prezidentu Jonu Iliesku. 25. oktobrī V. Vīķe-Freiberga teica runu Hosē Ortegas I Gaseta fondā. Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, kurš Valsts prezidentes delegācijas sastāvā apmeklēja Spāniju, tikās ar Spānijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru ES lietās Ramonu de Migelu, lai pārrunātu ES jautājumus. R. Migels atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegumus ES iestāšanās sarunu gaitā un apliecināja, ka Spānijas prezidentūras laikā ES paplašināšanās jautājumiem tiks veltīta pastiprināta uzmanība un tā būs viena no prioritātēm.

25. oktobris Bekingemas pilī Latvijas Republikas vēstnieks Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē Imants Daudišs iesniedza akreditācijas vēstuli karalienei Elizabetei II.

25. - 26. oktobris Briselē notika ES iestāšanās sarunu vadītāju sanāksme. Latvija provizoriski slēdza sarunu sadaļas "Muitas savienība" un "Zivsaimniecība".

26. oktobris Briselē Eiroatlantiskās Partnerības padomes (EAPP) 10 gadu jubilejas konferences ietvaros tika prezentēts jaunais EAPP karogs, kura dizainu ir izstrādājis latviešu mākslinieks Jānis Krievs. NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons, iepazīstinot ar karogu, atzīmēja, ka "tagad mēs satiekamies zem jauna karoga, kurš pārstāv jaunu izpratni par drošību".

28. oktobris Kopenhāgenā, Dānijā, notika gadskārtējā Baltijas un Ziemeļvalstu valdību vadītāju tikšanās. Premjerministri Pols Nirups Rasmusens (Dānija), Marts Lārs (Igaunija), Davids Odsons (Islande), Andris Bērziņš (Latvija), Aļģirds Brazausks (Lietuva), Kjells Magne Bondevīks (Norvēģija), Pāvo Liponens (Somija), Jērans Pēršons (Zviedrija) pauda solidaritāti ar ASV, atbalstot cīņu pret terorismu, kā arī apsprieda Baltijas un Ziemeļvalstu ieguldījumu cīņā pret starptautisko terorismu. Ziemeļvalstis izteica atbalstu Baltijas valstu kā pirmo jauno dalībvalstu iestājai ES un NATO. 2002. gadā Baltijas un Ziemeļvalstu premjerministru tikšanās notiks Rīgā.

29. oktobris Nīderlandes Karalistes premjerministra Vima Koka oficiālā vizīte Latvijā. V. Koks tikās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi, Ministru prezidentu Andri Bērziņu. V. Koks novērtēja Latvijas progresu ES iestāšanās sarunās, kā arī apliecināja, ka Baltijas valstis ir drošas NATO kandidātes. Latvijas un Nīderlandes attiecības tika novērtētas kā ļoti labas.

29. - 30. oktobris Austrijas Republikas Nacionālās padomes prezidenta Dr. Heinca Fišera oficiālā vizīte Latvijā. H. Fišers tikās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi, Ministru prezidentu Andri Bērziņu, ārlietu ministru Induli Bērziņu un Saeimas Latvijas un Austrijas parlamentārās sadarbības grupas deputātiem. Pārrunātie jautājumi skāra abu valstu turpmāko sadarbību un Latvijas virzību uz ES un NATO, kā arī starptautisko situāciju pasaulē pēc 11. septembra terora aktiem. H. Fišers atzina, ka Latvijai ir labas izredzes būt to valstu vidū, kas pirmās iestāsies ES.

30. oktobris Latvijas Republikas Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Republikas pozīciju PTO jaunajam daudzpusējo sarunu raundam.

30. oktobris Rīgā notika ekspertu konsultācijas par OECD 2002. gada Baltijas Reģionālās programmas projekta sagatavošanu. Latvijas un OECD pārstāvji atzina, ka līdzšinējā Latvijas valsts pārvaldes institūciju sadarbība ar OECD bijusi sekmīga. Atzīmējot, ka ir uzsāktas konsultācijas par organizācijas paplaši­nāšanos, OECD pārstāvji pirmoreiz atzina, ka Latvijai ir reālas iespējas pievienoties tai.

 NOVEMBRIS

1. - 2. novembris VFR aizsardzības ministra Rūdolfa Šarpinga oficiālā vizīte Latvijā. R. Šarpings tikās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi, Ministru prezidentu Andri Bērziņu un ārlietu ministru Induli Bērziņu, kā arī aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski. Tika apspriesta NATO paplašināšanās tematika, kā arī Latvijas un VFR sadarbība aizsardzības jomā un situācija pasaulē pēc 11. septembra terora aktiem.

6. novembris Varšavā, Polijā, pēc Polijas Republikas prezidenta Aleksandra Kvašņevska iniciatīvas, notika Centrālās un Austrumeiropas valstu vadītāju konference, kas bija veltīta cīņai pret terorismu. Piedalījās Albānijas, Bulgārijas, Bosnijas, Horvātijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Moldovas, Slovākijas, Ukrainas un Maķedonijas prezidenti, Čehiju pārstāvēja premjera vietnieks, Dienvidslāviju - premjerministrs un Slovēniju - ārlietu ministrs. Novērotāju statusā konferencē piedalījās Krievijas Federācijas Drošības padomes priekšsēdētājs Vladimirs Rušailo, ASV, NATO, Eiropas Komisijas, EDSO, Turcijas un Baltkrievijas pārstāvji. Ar teletilta starpniecību konferenci uzrunāja ASV prezidents Dž. Bušs. Konferencē tika pieņemta kopīga deklarācija un rīcības plāns.59 Latvijas Valsts prezidente konferencē uzstājās ar runu60, kā arī tikšanās laikā ar Polijas prezidentu Aleksandru Kvašņevski pārrunāja NATO paplašināšanās un divpusējo attiecību jautājumus. Polijas prezidents uzsvēra Polijas viennozīmīgo atbalstu Baltijas valstu dalībai NATO.

5. - 7. novembris Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš darba vizītē apmeklēja Armēnijas Republiku. I. Bērziņš tikās ar Armēnijas prezidentu Robertu Kočarjanu, parlamenta priekšsēdētāju Armenu Hačatrjanu, premjerministru Andraniku Margarjanu, ārlietu ministru Vartanu Oskanjanu, kā arī armēņu baznīcas galvu Gareginu II. Tikšanās laikā tika pārrunāti divpusējo attiecību jautājumi. Vizītes laikā tika parakstīts ārlietu ministru kopīgais paziņojums un līgums par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu.

7. novembris Rīgā notika Latvijas Republikas un VFR Ārlietu un Aizsardzības ministriju drošības politikas konsultācijas. Vācijas delegāciju vadīja speciālo uzdevumu vēstnieks Dr. Norberts Bāss. Vizītes ietvaros notika tikšanās Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Konsultāciju galvenās tēmas bija starptautiskā drošības situācijas attīstība pēc 11. septembra traģiskajiem notikumiem un NATO paplašināšanās procesa politiskie un praktiskie aspekti. Vācu puse augstu novērtēja Latvijas panākto progresu aizsardzības spēju attīstībā un Rīcības plāna dalībai NATO procesā kopumā. Ar gandarījumu tika atzīmēta divpusējā sadarbība aizsardzības jomā un apliecināta Vācijas apņēmība turpināt sadarbību ar Latviju arī NATO dalībvalsts statusā.

8. novembris Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš piedalījās Eiropas Padomes Ministru komitejas 109. sesijā61, kura bija veltīta terorisma tēmai. Sesijas noslēgumā ministri pieņēma komunikē par Eiropas Padomes iespējamajām aktivitātēm cīņā ar terorismu, kā arī deklarāciju par cilvēktiesībām un Cilvēktiesību tiesu.

8. - 9. novembris Velsas prinča Čārlza vizīte Latvijā. Vizītes ietvaros Velsas princis apmeklēja Rīgu un Daugavpili.

9. novembris Rīgā norisinājās starptautiskā konference "Baltijas dalība NATO - nostiprināta stabilitāte un drošība Eiropā", ko organizēja LATO sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu un Aizsardzības ministrijām, kā arī ar ASV valdības, ALA, organizācijas "Daugavas Vanagi" un PBLA atbalstu. Konferenci apmeklēja prominenti ASV, Eiropas un Krievijas politiķi. Paneļdiskusijās ievada runas teica ASV NATO komitejas prezidents Brūss Džeksons un bijušais Zviedrijas premjerministrs Karls Bilts, kā arī Vācijas Bundestāga frakcijas loceklis, NATO Parlamentārās asamblejas viceprezidents Markuss Mekels, Krievijas Ārlietu un Aizsardzības padomes politiskās programmas direktors Andrejs Fjodorovs un citi. Atklājot konferenci, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš atzīmēja, ka Latvija kā NATO kandidātvalsts jau ir devusi un dod savu ieguldījumu alianses kopīgo uzdevumu veikšanai, kā arī uzsvēra, ka Latvija sevi ir pierādījusi kā uzticamu un efektīvu partneri un sabiedroto.62 Konferences ietvaros Latviju apmeklēja arī ASV pārstāvniecības NATO politiskā padomnieka vietnieks Brents Hartlijs.

9. - 13. novembris Latvijas delegācija Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Māra Riekstiņa vadībā piedalījās PTO 4. ministru konferencē Dohā, Katārā, kurā tika uzsākts jauns sarunu raunds par tirdzniecības liberalizāciju.63

12. novembris Rīgā Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis atklāja izstādi "Sabiedrotie. Latvija ceļā uz NATO". Izstāde bija aplūkojama Rīgā, Cēsīs un citās Latvijas pilsētās.

12. novembris Šrilankas galvaspilsētā Kolombo tika atklāts Latvijas Republikas goda konsulāts, kuru vada Latvijas goda konsuls Tomass Detvilers.

12. - 13. novembris Igaunijas Republikas ārlietu ministra Tomasa Hendrika Ilvesa oficiālā vizīte Latvijā.
T.H. Ilvess tikās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi, Ministru prezidentu Andri Bērziņu, ārlietu ministru Induli Bērziņu un aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski, lai pārrunātu NATO un ES paplašināšanās procesu aktualitātes, parlamentārās un reģionālās sadar­bības, kā arī Latvijas un Igaunijas divpusējo attiecību jautājumus. T.H. Ilvess uzstājās Latvijas Univer­sitātē ar runu "Igaunija, Latvija un jaunā Eiropa", uzsverot Latvijas un Igaunijas kopīgo vēsturisko mantojumu un nākotni.

13. novembris Eiropas Komisija publicēja kārtējos ziņojumus par ES kandidātvalstu sasniegto progresu ES iestāšanās kritēriju izpildē.64

13. novembris Latvijas Republikas Ministru kabinets atbalstīja Ārlietu ministrijas iesniegto priekšlikumu par humānās palīdzības sniegšanu Afganistānas civiliedzīvotājiem un bēgļiem.

15. - 16. novembris Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte VFR. Valsts prezidente nolasīja lekciju Diseldorfas Industriāļu klubā65, lai iepazīstinātu ar Latvijas ārpolitiskajiem mērķiem un ekonomisko izaugsmi, un piedalījās Herberta Kvanta fonda rīkotajā 7. Eiropas forumā Berlīnē, kur izklāstīja savu Eiropas nākotnes redzējumu, kā arī raksturoja Latvijas sasniegumus Eiropas integrācijas procesā.66 Foruma ietvaros V. Vīķe-Freiberga tikās ar Bavārijas federālās zemes ministru prezidentu Dr. Edmundu Štoiberu, Bundestāga ārlietu komisijas priekšsēdētāju Hansu Ulrihu Klozi un Vācijas Kristīgi demokrātiskās savienības priekšsēdētāju Dr. Angelu Merkeli.

15. novembris NATO galvenajā mītnē Briselē notika trešā Latvijas un NATO sanāksme par Latvijas 2002. gada Rīcības plānu dalībai NATO. Latvijas delegāciju vadīja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš. Sarunās detalizēti tika pārrunāts Latvijas progress iepriekšējā gadā, gatavojoties dalībai NATO, plānotā attīstība un aktivitātes plāna ietvaros 2001. un 2002. gadā, kā arī Latvijas aizsardzības sistēmas koncepcija, aizsardzības plānošanas aspekti un NBS struktūra un uzdevumi. Vizītes ietvaros M. Riekstiņš tikās ar ASV vēstnieku NATO Nikolasu Bērnsu un NATO ģenerālsekretāra vietnieku politiskajos jautājumos Ginteru Altenburgu. Tikšanās laikā tika pārrunātas starptautiskās politikas aktualitātes un Latvijas progress virzībā uz NATO.

15. novembris Nīderlandes Karalistes Ārlietu ministrijā notika Latvijas pievienošanās instrumenta Hāgas 1980. gada 25. oktobra konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem iesniegšanas ceremonija. Atzīmējot faktu, ka Latvija ir 70. valsts, kas pievienojas šai konvencijai, ceremonijā piedalījās plaša Hāgas Privāttiesību konferences pārstāvju delegācija.

16. - 17. novembris Stokholmā, Zviedrijā, notika pirmā ES valstu un kandidātvalstu parlamentu priekšsēdētāju sanāksme. Latvijas Republikas delegāciju vadīja Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume. Sanāksmes galvenās tēmas bija "Nacionālo parlamentu loma Eiropas struktūrā. Parlamentu ieguldījums Nicas Padomes ierosinātajos procesos" un "Parlamentu loma ES iestāšanās sarunu laikā".

18. - 21. novembris Latvijas Republikas ārlietu ministra Induļa Bērziņa oficiālā vizīte Turcijas Republikā. I. Bērziņš Stambulā tikās ar Turcijas Ārējo ekonomisko attiecību padomes un uzņēmēju pārstāvjiem, bet Ankarā ar Turcijas prezidentu Ahmetu Nedžetu Sezeru, parlamenta priekšsēdētāju Omeru Izgi, ārlietu ministru Ismailu Džemu un Aizsardzības ministrijas valsts ministru Tunku Toskaju. Tikšanās laikā ar Turcijas amatpersonām tika pārrunāta Latvijas integrācija ES un NATO paplašināšanās perspektīvas, kā arī saņemts Turcijas atbalsts Latvijas dalībai NATO.

18. - 23. novembris NATO Parlamentārās asamblejas Centrālās un Austrumeiropas valstu apakškomitejas vizīte Latvijā un Igaunijā. Kopīgā sēdē ar Latvijas Republikas Saeimas, Ārlietu un Aizsardzības ministriju pārstāvjiem tika apspriesti Latvijas ārpolitikas, drošības un aizsardzības politikas jautājumi, NATO paplašināšanās un reģionālā sadarbība Baltijas un ES ietvaros.67

20. novembris Briselē notika ES dalībvalstu un kandidātvalstu ārlietu, aizsardzības un iekšlietu ministru sanāksme EDAP politiskā dialoga ietvaros. Latviju sanāksmē pārstāvēja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš un aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

20. - 22. novembris Rīgā norisinājās ceturtā starptautiskā konference "Ebreji mainīgajā pasaulē". Konferences oficiālajā atklāšanā piedalījās Latvijas valsts augstākās amatpersonas. Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, uzrunājot konferences dalībniekus, uzsvēra, ka "tas ir notikums, kas palīdz veidot Latvijas tēlu pasaulē, parādīt Latviju, kāda tā ir - kā demokrātisku, modernu un tolerantu, eiropeisku valsti, kurā visas minoritātes, tajā skaitā ebreji, var brīvi diskutēt par visām viņus interesējošajām problēmām".68 Konference bija veltīta Latvijas un Baltijas ebreju vēsturei un kultūrai, kā arī reliģijai, politiskajai dzīvei, filozofijai, ebreju misticismam un ģenealoģijai. Konferences darba gaitā tika skarta arī holokausta problemātika Latvijā un Baltijā Otrā pasaules kara laikā.

22. - 23. novembris Rīgā notika Baltijas un Ziemeļvalstu Ārlietu ministriju politisko direktoru konsultācijas, kuras vadīja Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ivars Pundurs. Konsultāciju laikā tika pārrunāti NATO paplašināšanās jautājumi, EDAP, ES paplašināšanās un reģionālās sadarbības jautājumi.

25. - 27. novembris Vīnē Latvijas delegācija ārlietu ministra Induļa Bērziņa vadībā piedalījās Eiropas koledžas un Alpbahas Eiropas foruma organizētajā īpašajā konferencē "Baltijas valstis, Austrija un ES paplašināšanās".69 Konferences ietvaros I. Bērziņš tikās ar Austrijas Nacionālās padomes prezidentu
Dr. Heincu Fišeru, lai pārrunātu Latvijas un Austrijas divpusējo attiecību un ES integrācijas jautājumus. 27. novembrī I. Bērziņš tikās ar Austrijas ārlietu ministri Dr. Benitu Ferrero-Valdneri. Tikšanās laikā tika pārrunāti divpusējo attiecību, ES un drošības politikas, kā arī sabiedrības integrācijas jautājumi.

26. novembris Zagrebā notika Latvijas Republikas un Horvātijas Republikas Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas, kuras no Latvijas puses vadīja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš. Konsultāciju ietvaros M. Riekstiņš tikās ar Horvātijas ārlietu ministru Tonino Piculu, ārlietu ministra vietnieci Vesnu Cvetkoviču-Kurelecu, kā arī Eiropas integrācijas ministra vietnieci Mirjanu Mladineo. Konsultāciju laikā tika pārrunāta abu valstu divpusējā sadarbība, ES integrācijas un drošības politikas jautājumi, kā arī situācijas attīstība Eiropas dienvidaustrumu reģionā.

27. novembris Romā notika ceturtā Latvijas un Itālijas ekonomiskās darba grupas sanāksme un Latvijas Republikas un Itālijas Republikas politiskās konsultācijas, kuras vadīja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš. Politisko konsultāciju ietvaros M. Riekstiņš tikās ar Itālijas Parlamenta Deputātu palātas Ārlietu komisijas vadītāju Gustavu Selvu, Itālijas premjerministra vietnieku Džanfranko Fini, Itālijas ārlietu ministra vietnieci Margeritu Boniveru, kā arī Itālijas Ārlietu ministrijas Drošības politikas direkcijas pilnvaroto ministru Mario Pensu un Eiropas integrācijas direkcijas pilnvaroto ministru Ferdinandu Nelliferoči. Konsultāciju laikā tika uzsvērtas Latvijas un Itālijas aktīvās politiskās, ekonomiskās un kultūras attiecības. Tika saņemts stingrs Itālijas parlamenta un valdības atbalsts Latvijas integrācijai ES un NATO.

27. - 28. novembris Rumānijas Valsts prezidenta Jona Iliesku valsts vizīte Latvijā. J. Iliesku tikās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi, premjerministru Andri Bērziņu un Rīgas pilsētas mēru Gundaru Bojāru. Vizītes laikā tika pārrunāti divpusējās sadarbības, drošības politikas, ES un reģionālās sadarbības jautājumi. Tika parakstīts starpvaldību līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību.

28. novembris Briselē notika Latvijas iestāšanās ES sarunu vadītāju sanāksme. Latvija provizoriski slēdza trīs iestāšanās ES sarunu sadaļas - "Konkurences politika", "Finansu kontrole" un "Vide".

28. novembris Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Beļģijas Karalistes parlamenta Apakšpalātas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Pjēru Ševaljē. P. Ševaljē vizītes mērķis Latvijā bija iepazīties ar Latvijas kā ES kandidātvalsts viedokli diskusijā par Eiropas nākotnes un konventa jautājumiem pirms ES Beļģijas prezidentūras noslēguma galotņu sanāksmes Lākenā. Vizītes laikā Latvijā P. Ševaljē tikās arī ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu un Saeimas deputātiem.

28. novembris Ļubļanā notika Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas Ārlietu ministriju politiskās kon­sultācijas. Latvijas delegāciju vadīja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš. M. Riekstiņš tikās ar Slo­vē­nijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāriem Samuelu Žbogaru un Ignacu Golobu. Konsultāciju laikā tika pār­ru­nāti divpusējo attiecību jautājumi, kā arī sadarbība Latvijas un Slovēnijas veiksmīgajā virzībā uz dalību ES un NATO.

29. novembris Rīgā Latvijas Universitātē notika Rumbulas traģēdijas 60 gadu atcerei veltīts starptautisks seminārs "Holokausta izpētes jautājumi Latvijā", kuru organizēja Latvijas Vēsturnieku komisija, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts, Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centrs un muzejs "Ebreji Latvijā". Semināra ietvaros Latvijas Universitātes aulā tika atklāta izstāde "Latvijas ebreju kopiena - vēsture, traģēdija, atdzimšana", kā arī notika izstādi paskaidrojošas grāmatas prezentācija. Izstādes veidošanā piedalījās muzejs "Ebreji Latvijā", Latvijas Vēsturnieku komisija, to atbalstījusi ASV vēstniecības Latvijā Demokrātijas komisija un Latvijas Republikas Ārlietu ministrija.

29. novembris Saeima pieņēma 2002. gada budžetu, kas ļauj veiksmīgi īstenot 2002. gada Rīcības plānu dalībai NATO. Salīdzinot ar 2001. gadu, 2002. gadā aizsardzības budžeta pieaugums ir no 1,35% līdz 1,75% no IKP. Šāds pieaugums saskan ar 2001. gada 5. aprīlī pieņemto Valsts aizsardzības finansēšanas likumu, kas paredz, ka aizsardzības budžets veidos 2% no IKP līdz 2003. gadam. Saeimas pieņemtais budžets vēlreiz apliecina Latvijas apņemšanos sasniegt NATO politiskos un militāros kritērijus un būt gatavai NATO galotņu sanāksmē Prāgā 2002. gada novembrī saņemt uzaicinājumu iestāties aliansē.

30. novembris Nacisma upura apbedījumu un piemiņas vietas ansambļa Biķernieku mežā atklāšanas ceremonija, kurā piedalījās Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un ārlietu ministrs Indulis Bērziņš. Pasākuma piemiņas svinībās, kas notika Rīgas Ebreju kopienas lielajā svētku zālē, piedalījās Ministru prezidents Andris Bērziņš un Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs.

30. novembris Viļņā, Lietuvā, notika Dānijas Karalistes un Baltijas valstu Ārlietu ministriju valsts sekretāru politiskās konsultācijas. Latviju tajās pārstāvēja valsts sekretārs Māris Riekstiņš, Dāniju - pastāvīgais sekretārs Frīss Arne Petersens, Lietuvu - viceministrs Giedrius Čekolis, Igauniju - pastāvīgais sekretārs Indreks Tarands. Konsultācijās galvenā uzmanība tika veltīta ES un NATO paplašināšanās procesu aktuālākajiem jautājumiem. Notika arī viedokļu apmaiņa par pašreizējo drošības situāciju pasaulē, pārrunājot sadarbību starptautiskā terorisma apkarošanas jomā.

30. novembris - 1. decembris Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Pēteris Elferts piedalījās Grieķijas Atlantiskās un Eiropas sadarbības asociācijas rīkotajā ikgadējā starptautiskajā simpozijā "Zappeion", kur uzstājās apaļā galda diskusijā par NATO paplašināšanās tēmu.

 DECEMBRIS

1. - 5. decembris Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes un viņa vadītās delegācijas oficiālā vizīte Izraēlas Valstī. Latvijas parlamentārieši tikās ar Izraēlas infrastruktūras ministru Avigdoru Libermani, apmeklēja holokausta upuru piemiņai veltīto memoriālu un tikās ar Starptautiskā holokausta izpētes institūta vadītāju prof. Davidu Bankieru. Jānis Straume tikās arī ar Izraēlas kneseta (parlamenta) priekšsēdētāju Avrahamu Burgu un opozīcijas vadītāju Josi Saridu.

3. decembris Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš tikās ar Somijas Republikas aizsardzības ministru Janu Eriku Enestamu, kurš uzturējās Latvijā darba vizītē. Tikšanās laikā tika apspriestas Eiropas drošības politikas aktualitātes, tai skaitā NATO paplašināšanās. J. E. Enestams apstiprināja, ka Baltijas valstu dalība NATO pozitīvi ietekmēs Baltijas jūras reģiona drošības situāciju.

3. decembris Rīgā, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš un Japānas vēstnieks Latvijā Tomio Učida parakstīja starpvaldību līgumu par neatmaksājamās tehniskās palīdzības piešķiršanu Latvijai kultūras jomā - Latvijas Nacionālajai operai mūzikas instrumentu iegādei.

3. - 4. decembris Bukarestē, Rumānijā, notika kārtējā EDSO dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās. Latviju sanāksmē pārstāvēja ārlietu ministrs Indulis Bērziņš. Sanāksmes laikā tika apspriesta starptautisko attiecību aktuālā problemātika, tostarp cīņa ar terorismu, kā arī tika pieņemta Ministru padomes deklarācija70, lēmums un Rīcības plāns par cīņu pret terorismu. I. Bērziņš, uzstājoties sanāksmē, galveno uzmanību veltīja sabiedrības integrācijas jautājumiem Latvijā un EDSO darbībai nākotnē.71 EDSO dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās ietvaros notika I. Bērziņa iepazīšanās tikšanās ar Dānijas jauno ārlietu ministru Peru Stigu Melleru, Norvēģijas jauno ārlietu ministru Janu Petersenu, kā arī Bulgārijas un Baltkrievijas ārlietu ministriem.

4. - 5. decembris Eiropas Komisijas ģenerāldirektora paplašināšanās jautājumos Eneko Landaburu darba vizīte Latvijā. Tikšanās laikā ar Latvijas Republikas ārlietu ministru Induli Bērziņu tika pārrunāti ES integrācijas jautājumi. I. Bērziņš pauda gandarījumu par Eiropas Komisijas Progresa ziņojumu kā objektīvu un pozitīvu dokumentu, kas ir noteicis Latvijai konkrētus tālākās darbības virzienus.

6. decembris Rīgā notika Latvijas Republikas un Izraēlas Valsts Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas. Latvijas delegāciju sarunās vadīja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, Izraēlas - ģenerāldirektora vietnieks Centrālās un Austrumeiropas un NVS valstu jautājumos Dāvids Pelegs. Konsultāciju laikā tika pārrunāti aktuāli Latvijas un Izraēlas ekonomiskās sadarbības jautājumi, vizīšu apmaiņa, līgumtiesiskās bāzes paplašināšanas nepieciešamība. 6. decembrī Rīgā tika parakstīts abu valstu nolīgums par savstarpēju palīdzību muitas lietās, kā arī nolīgums par sadarbību tūrismā.

7. decembris Briselē notika Eiroatlantiskās Partnerības padomes (EAPP) valstu ārlietu ministru kārtējā tikšanās. Latvijas delegāciju vadīja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, kurš plenārsēdē uzstājās ar uzrunu.72 EAPP ārlietu ministru sanāksmē bija vērojams skaidrs un izteikts atbalsts NATO paplašināšanai un jaunu dalībvalstu uzņemšanai aliansē, kas notiks NATO galotņu sanāksmē Prāgā. Sanāksmes gaitā NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons, atsaucoties uz iepriekšējā dienā notikušo NATO dalībvalstu ārlietu ministru tikšanos, apliecināja alianses apņēmību turpināt paplašināšanas procesu un aicināja kandidātvalstis aktīvi turpināt Rīcības plāna dalībai NATO izpildi. EAPP ietvaros notika Viļņas grupas valstu ārlietu ministru tikšanās.73

7. decembris Rīgā, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā notika seminārs "Latvija nākotnes Eiropā", kuru vadīja Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš. Seminārā piedalījās Saeimas deputāti, žurnālisti, Latvijas akadēmisko aprindu pārstāvji, vēstures skolotāji, studenti un vecāko klašu skolēni, Eiropas Kustības Latvijā pārstāvji, lauksaimniecības un profesionālo asociāciju pārstāvji.

7. - 9. decembris UNESCO ģenerāldirektora Koičiro Macuras oficiālā vizīte Latvijā. K. Macuras vizītes mērķis bija izvērtēt Latvijas un UNESCO līdzšinējo sadarbību, kā arī apspriest turpmākās sadarbības attīstīšanas iespējas. Vizītes laikā K. Macura tikās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, kultūras ministri Karinu Pētersoni, izglītības un zinātnes ministru Kārli Greiškalnu, Rīgas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieku Aivaru Kreitusu. K. Macura Latvijas Zinātņu akadēmijā atklāja piemiņas plāksni par godu Dainu Skapja iekļaušanai UNESCO Pasaules Atmiņas sarakstā.

10. decembris ASV un Baltijas Partnerības komisijas sanāksme Vašingtonā. No ASV puses tajā piedalījās valsts sekretāra vietnieks Marks Grosmans, valsts sekretāra vietnieka palīdze globālajos jautājumos Pola Dobrianski, valsts sekretāra vietnieka palīdze Eiropas jautājumos Hezera Konlija, kā arī citas ASV Valsts departamenta amatpersonas. Sanāksmes laikā tika apspriesta cīņa ar starptautisko terorismu, NATO paplašināšana, reģionālā sadarbība, sadarbība holokausta izglītībā un izpētē, sabiedrības integrācijas, ekonomiskās sadarbības jautājumi, kā arī cīņa ar organizēto noziedzību un korupciju.

10. - 13. decembris Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte ANO Eiropas mītnē Ženēvā, lai piedalītos ANO 1951. gada Bēgļu konvencijas 50. gadadienai veltītajā konferencē. Konferencē, kurā piedalījās 156 konvencijai pievienojušos valstu, NVO un citu organizāciju pārstāvji, tika pieņemta deklarācija.74 V. Vīķe-Freiberga tikās ar PTO ģenerāldirektoru Maiku Mūru, ANO Eiropas mītnes ģenerāldirektoru Vladimiru Petrovski, ANO cilvēktiesību Augsto komisāri Mēriju Robinsoni, Šveices Konfederācijas prezidentu Moricu Loienbergeru, Ženēvas kantona viceprezidentu Lorānu Mutino, Ženēvā esošo starptautisko organizāciju vadītājiem, kā arī uzstājās ANO bēgļu komisāra biroja organizētajā ministru konferencē.75

11. decembris Vašingtonā ASV un Baltijas Partnerības komisijas ietvaros tika parakstīts līgums par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanās novēršanā. Līgumu ASV un Latvijas Republikas valdību vārdā noslēdza ASV aizsardzības ministra vietnieks politiskajos jautājumos Duglass Feits un Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš.

11. decembris Latvijas valsts augstākās amatpersonas, valsts un nevalstisko institūciju pārstāvji, kā arī ārvalstu diplomāti Rīgā pie Brīvības pieminekļa piedalījās ceremonijā 11. septembra traģisko notikumu ASV piemiņai.

12. decembris Briselē notika iestāšanās ES sarunu sanāksme ārlietu ministru līmenī. Latvijas delegāciju šajā sanāksmē vadīja ārlietu ministrs Indulis Bērziņš. No ES puses to vadīja Beļģijas Karalistes ārlietu ministrs Luī Mišels, tajā piedalījās arī ES paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens. Tika apstiprināta vienošanās par sarunu slēgšanu piecās sadaļās: "Konkurences politika", "Zivsaimniecība", "Vide", "Muitas savienība" un "Finansu kontrole". Sanāksmē tika pieņemts lēmums par sarunu provizorisku slēgšanu sadaļā "Enerģētika".

13. decembris Parīzē tika parakstīta Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas sūtniecības ēku. No Latvijas puses vienošanos parakstīja ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, no Francijas puses - ārlietu ministrs Ibērs Vedrins. Baltijas valstu ārlietu ministru un Francijas ārlietu ministra I. Vedrina tikšanās laikā tika pārrunāti ES paplašināšanas un nākotnes jautājumi. I. Vedrins augstu novērtēja triju Baltijas valstu sasniegto progresu ES iestāšanās sarunu gaitā.

14. - 15. decembris ES Padome Lākenā, Beļģijā.76 Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš un ārlietu ministrs Indulis Bērziņš kopīgi ar citiem ES kandidātvalstu vadītājiem piedalījās tradicionālajās darba pusdienās.

14. - 15. decembris Tallinā notika Baltijas Asamblejas 19. sesija, kas atbalstīja Latvijas delegācijas priekšlikumu par vienlaicīgu referenduma par iestāšanos ES rīkošanu visās Baltijas valstīs.77

14. decembris Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš apmeklēja NATO galveno mītni Briselē. A. Bērziņš un NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons pārrunāja starptautiskās politikas aktualitātes un Latvijas virzību uz NATO, tostarp arī Rīcības plāna dalībai NATO ietvaros sasniegto progresu.

18. decembris Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Māra Riekstiņa un Zviedrijas Karalistes Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Hansa Dālgrēna politiskās konsultācijas Rīgā, kuru laikā tika pārrunāta abu valstu sadarbība, ES un NATO paplašināšanās jautājumi, kā arī EDAP attīstība. Puses pozitīvi novērtēja Lākenas ES Padomes rezultātus.

18. decembris Vīnē notika EDSO Pastāvīgās padomes sēde, kurā tika nolemts, ka EDSO misijas Latvijā mandāts netiek pagarināts. Līdz ar to misija no 2002. gada 1. janvāra pārtrauca savu darbību Latvijā. EDSO misijas darba veiksmīgais noslēgums vēlreiz apliecina Latvijas likumdošanas un tās īstenošanas atbilstību starptautiskajiem standartiem, kā arī parāda Latvijas gatavību kļūt par demokrātisko valstu apvienību - NATO un ES - pilntiesīgu dalībvalsti.78

18. - 19. decembris Japānas ārlietu ministra vietnieka Šigeo Uetakes un delegācijas darba vizīte Latvijā, lai apspriestu tālākās divpusējās sadarbības perspektīvas un atzīmētu desmit gadus kopš diplomātisko attiecību atjaunošanas starp Latviju un Japānu. Šī bija Šigeo Uetakes pirmā vizīte Baltijas valstīs. Sarunā ar Latvijas Republikas ārlietu ministru Induli Bērziņu Šigeo Uetake pauda atbalstu Latvijas virzībai uz ES un NATO. Šigeo Uetake tikās arī ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu, Saeimas priekšsēdētāja biedru Rihardu Pīku un Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Māri Riekstiņu, kā arī apmeklēja Rīgas Kultūru vidusskolu.

19. - 20. decembris Rīgā notika kārtējā Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs vadītāju darba sanāksme.

21. decembris Briselē norisinājās Latvijas iestāšanās ES sarunu sanāksme sarunu vadītāju līmenī. Iepriekš neplānoto sanāksmi sasauca Beļģijas prezidentūra, lai, atbilstoši 2000. gada nogalē apstiprinātajam sarunu kalendāram, ar Latviju varētu noslēgt sarunas sadaļā "Transporta politika". Līdz ar to Latvija, slēdzot 23 sadaļas, ir sasniegusi ievērojamu progresu, apsteidzot tās valstis, kas iestāšanās sarunas uzsāka divus gadus agrāk. Latvija ir gatava noslēgt iestāšanās ES sarunas 2002. gada beigās un kļūt par pilntiesīgu ES dalībvalsti 2004. gada sākumā.

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA PĀRSTĀVJA STARPTAUTISKAJĀS CILVĒKTIESĪBU INSTITŪCIJĀS BIROJS

25. jūlijs ANO Cilvēktiesību komiteja paziņoja savu viedokli par Antoņinas Ignatānes sūdzību. Tika nolemts, ka Antoņinai Ignatānei ir nodarīts kaitējums, liedzot viņai kandidēt 1997. gada pašvaldību vēlēšanās Rīgas pilsētā, jo viņa tika svītrota no deputātu kandidātu saraksta nepietiekamu oficiālās valodas zināšanu dēļ. Ar Latvijas Republikas Ministru prezidenta 2001. gada 11. oktobra rīkojumu tika izveidota darba grupa šī viedokļa izvērtēšanai un priekšlikumu tā īstenošanai izstrādāšanai. Savus priekšlikumus Ministru kabinetā darba grupa iesniedza 2001. gada 5. novembrī.

18. oktobris Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) publicēja spriedumu, ar kuru tika apstiprināts mierizlīgums starp Latviju un Ņinu Kulakovu, un svītroja Ņinas Kulakovas sūdzību no Eiropas Cilvēktiesību tiesā izskatāmo lietu saraksta. Šis bija pirmais ECT apstiprinātais mierizlīgums starp sūdzības iesniedzēju un Latvijas Republiku.

14. novembris Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielajā palātā notika lietas "Tatjana Sļivenko un citi pret Latviju" mutiska noklausīšanās. Tā bija pirmā lietas pret Latvijas Republiku mutiska noklausīšanās. Latvijas valdības viedokli tajā pārstāvēja Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Maļinovska.


1 Eiropas Padomes paziņojums: http://www.am.gov.lv/lv/?id=4403#1

2 Latvijas Valsts prezidentes runa: http://www.am.gov.lv/en/?id=3432

3 Latvijas ārlietu ministra runa: http://www.am.gov.lv/lv/?id=4402#3

4 Latvijas ārlietu ministra runa: http://www.am.gov.lv/en/?id=3573

5 ES un Latvijas Apvienotās parlamentārās komitejas 6. sēdes deklarācija un rekomendācijas: http://www.saeima.lv/elk/saturi/documenti_files/6sede.doc

6 Valsts programma "Sabiedrības integrācija Latvijā": http://www.np.gov.lv/fjas/arhivs/SIP2.rtf

7 Eiropas Padomes preses paziņojums: http://press.coe.int/cp/2001/87a(2001).htm

8 Latvijas ārlietu ministra runa: http://www.am.gov.lv/en/?id=3572

9 Latvijas un ES Asociācijas Padomes Kopīgais preses paziņojums: http://www.am.gov.lv/lv/?id=4403#2

10 Eiropas Padomes ģenerālsekretāra paziņojums: http://press.coe.int/cp/2001/130a(2001).htm

11 Konferences materiālu kopa: http://csis.org/europe/pubs/enlargement.pdf, Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra runa: http://www.am.gov.lv/en/?id=3630

12 Latvijas Valsts prezidentes runa: http://www.lv-laiks.lv/arhivs/arhivs.php?iop=DOC&doc_id=5234

13 Latvijas Valsts prezidentes paziņojums: http://www.am.gov.lv/en/?id=3427

14 Latvijas Valsts prezidentes runa: http://www.lv-laiks.lv/arhivs/arhivs.php?iop=DOC&doc_id=6347

15 Situācija ES iestāšanās sarunās: http://www.am.gov.lv/lv/?id=3824

16 EP/ES 16. sanāksmes preses paziņojums un informācija: http://press.coe.int/cp/2001/245a(2001).htm, http://www.coe.int/03/SGINF_E/SGINF_2001_E/SGINF(2001)14E.htm

17 NATO Atlantiskās politikas padomnieku grupas sanāksmē, kas no 6. līdz 7. aprīlim notika Rīgā, piedalījās apmēram 60 dalībnieki no 32 NATO dalībvalstīm un partnervalstīm. Sanāksmes laikā tika apspriestas Balkānu reģiona drošības perspektīvas, EDAP veidošana, NATO paplašināšanas aspekti un citi NATO dienaskārtības jautājumi, piemēram, Eiroatlantiskās Partnerības padomes (EAPP) ilgtermiņa attīstības perspektīvas. Jautājumā par NATO paplašināšanos sanāksmes priekšsēdētāja gala rezolūcijā tika atzīmēts, ka tā kalpos par pozitīvu katalizatoru Eiropas attīstībai.

18 Latvijas ārlietu ministra runa: http://www.am.gov.lv/lv/?id=4402#4

19 Latvijas Valsts prezidentes uzruna: http://www.am.gov.lv/lv/?id=4402#1

20 "Viļņas devītnieka" valstis, vēlāk Viļņas grupas valstis. Kopš izveides 2000. gada maijā Viļņas grupas valstis (NATO kandidātvalstis - Albānija, Bulgārija, Horvātija (Horvātija pievienojās Viļņas grupai 2001. gada maijā), Igaunija, Latvija, Lietuva, Maķedonija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija) ir sekmīgi sadarbojušās, organizējot regulāras augsta līmeņa tikšanās, kā arī stiprinot praktisko sadarbību un viedokļu apmaiņu NATO valstu galvaspilsētās. Sadarbība Viļņas grupas ietvaros ir palīdzējusi visām kandidātvalstīm NATO integrācijas procesā. Tā ir arī sniegusi praktisku un politisku atbalstu Ziemeļatlantijas aliansei Eiropas drošības stiprināšanā. Rīgā 2002. gada 5.- 6. jūlijā Latvija uzņems NATO un Viļņas grupas valstu līderus, lai pārrunātu un aizsāktu pēdējo NATO paplašināšanās procesa posmu pirms 2002. gada NATO Prāgas galotņu sanāksmes.

21 Eiropas Padomes preses paziņojums: http://press.coe.int/cp/2001/348a(2001).htm, Latvijas ārlietu ministra runa: http://www.am.gov.lv/lv/?id=4402#5.

22 Bratislavas konferences materiālu kopa, tai skaitā Latvijas Ministru prezidenta runa: http://www.eund.sk/English/Conference/Documents/index.asp, Bratislavas paziņojums: http://www.am.gov.lv/lv/?id=4403#3

23 Čehijas prezidenta runa Bratislavas konferencē: http://www.eund.sk/Docs/vhanglictina2.doc

24 Latvijas ārlietu ministra ziņojums: http://www.am.gov.lv/lv/?id=3747, Latvijas Ministru prezidenta ziņojums: http://www.mk.gov.lv/eng/primeminister/news/ab/20010517.htm

25 Latvijas ārlietu ministra runa: http://www.am.gov.lv/en/?id=3568

26 Latvijas ārlietu ministra runa: http://www.am.gov.lv/lv/?id=4402#6

27 Latvijas Ministru prezidenta runa: http://www.mk.gov.lv/lat/ministruprezidents/aktualitates/20010601-01.htm

28 Baltijas Asamblejas 18. sesijas noslēguma dokuments: http://www.am.gov.lv/lv/?id=4200

29 Latvijas Ministru prezidenta uzruna: http://www.mk.gov.lv/lat/ministruprezidents/aktualitates/20010604.htm

30 Albānijas, Bulgārijas, Horvātijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Slovākijas, Slovēnijas un Rumānijas komandieru paziņojums: http://www.mod.lv/english/05jaunumi/index.php?id=442

31 Latvijas ārlietu ministra uzruna: http://www.am.gov.lv/en/?id=3611

32 Konferences noslēguma dokuments: http://www.am.gov.lv/en/?id=4663

33 ES un Latvijas Asociācijas komitejas Kopīgais preses paziņojums: http://www.am.gov.lv/lv/?id=4403#4

34 ASV prezidenta uzruna: http://www.whitehouse.gov/news/releases/2001/06/20010615-1.html, Latvijas Valsts prezidentes paziņojums; http://www.am.gov.lv/en/?id=4253&page=921, Latvijas ārlietu ministra paziņojums: http://www.am.gov.lv/en/?id=4253&page=920

35 Latvijas Valsts prezidentes priekšlasījums: http://www.am.gov.lv/en/?id=3459

36 Latvijas Republikas Nacionālais progresa ziņojums: http://www.am.gov.lv/lv/file/l/LNPR-2001.pdf

37 Viļņas grupas valstu paziņojums: http://www.am.gov.lv/lv/?id=4403#5

38 ES paziņojums par Latviju: http://www.eu2001.be/R3DEngine.asp?reference=72-01.12-01.01-01&lang=en&sess=894802054&

39 Baltijas Ministru padomes rezolūcija: http://www.am.gov.lv/lv/?id=4403#6

40 Latvijas Valsts prezidentes runa: http://www.am.gov.lv/lv/?id=4402#2

41 EAPP paziņojums: http://www.am.gov.lv/lv/?id=4403#7

42 Latvijas Republikas Saeimas paziņojums: http://www.lv-laiks.lv/arhivs/arhivs.php?iop=DOC&doc_id=53854

43 ES valstu un valdību vadītāju deklarācija: http://ue.eu.int/Newsroom/makeFrame.asp?MAX=21&BID=102&DID=67761&LANG=1&File=/pressData/en/er/Declaration.en1.pdf&Picture=0

44 ES un Latvijas Apvienotās parlamentārās komitejas 7. sēdes deklarācija un rekomendācijas: http://www.am.gov.lv/en/?id=4349

45 Baltijas valstu, Polijas un Somijas prezidentu kopīgais paziņojums: http://www.am.gov.lv/lv/?id=4403#8

46 Latvijas Republikas 2002. gada Rīcības plāna dalībai NATO kopsavilkums: http://www.am.gov.lv/lv/?id=4401#plāns

47 Latvijas Valsts prezidentes runa: http://www.am.gov.lv/en/?id=3463

48 Latvijas Ministru prezidenta runa: http://www.mk.gov.lv/lat/ministruprezidents/aktualitates/20010927.htm

49 BJVP dalībvalstu informācijas sabiedrības ministru paziņojums: http://www.am.gov.lv/en/?id=4612

50 Bledas tikšanās kopīgais paziņojums: http://www.am.gov.lv/lv/?id=4403#9, Latvijas ārlietu ministra runa: http://www.am.gov.lv/en/?id=3614

51 Sofijas deklarācija: http://www.am.gov.lv/lv/?id=4403#10

52 Latvijas Valsts prezidentes runa: http://www.am.gov.lv/en/?id=3467

53 ASV prezidenta Dž. Buša vēstījums Sofijas tikšanās dalībniekiem: http://www.am.gov.lv/en/?id=4514

54 NATO Parlamentārās asamblejas 47. sesijas deklarācija: http://www.naa.be/plenary/01ottawa/au-262-en.html un rezolūcija: http://www.naa.be/publications/resolutions/01-ottawa-312.html

55 Latvijas valdības Rīcības plāns starptautiskā terorisma apkarošanai: http://www.mk.gov.lv/lat/ministrukabinets/TIE_AKTI/KONCEP/102001/50_12/4588pl1.doc

56 Latvijas Valsts prezidentes runas: http://www.am.gov.lv/en/?id=3466; http://www.am.gov.lv/en/?id=3465

57 Latvijas ārlietu ministra runa: http://www.am.gov.lv/en/?id=3616

58 Latvijas Rīcības plāns holokausta izglītībai, pētniecībai un piemiņai: http://www.am.gov.lv/en/?id=4666

59 Varšavas konferences kopīgā deklarācija un Rīcības plāns: http://www.president.pl/ser/index.php3?tem_ID=2820

60 Latvijas Valsts prezidentes runa: http://www.am.gov.lv/en/?id=3469

61 Eiropas Padomes Ministru komitejas 109. sesija: http://www.coe.int/t/E/Committee_of_Ministers/public/General_Information/Sessions/, Latvijas ārlietu ministra uzruna: http://www.am.gov.lv/en/?id=3617

62 Latvijas ārlietu ministra uzruna: http://www.am.gov.lv/lv/?id=2647

63 Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra uzruna: http://www.am.gov.lv/en/?id=3632

64 Eiropas Komisijas Progresa ziņojums par Latviju: http://europa.eu.int/comm/enlargement/report2001/lv_en.pdf

65 Latvijas Valsts prezidentes runa: http://www.am.gov.lv/en/?id=3470

66 Latvijas Valsts prezidentes runa: http://www.am.gov.lv/en/?id=3471

67 Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra uzruna: http://www.am.gov.lv/lv/?id=2646

68 Latvijas Valsts prezidentes uzruna: http://www.am.gov.lv/lv/?id=2649

69 Alpbahas Eiropas forums: http://www.alpbach.org/englisch/archiven/baltikumen.htm, Latvijas ārlietu ministra runa: http://www.am.gov.lv/lv/?id=2648

70 EDSO Ministru padomes deklarācija: http://www.am.gov.lv/lv/?id=4403#12

71 Latvijas ārlietu ministra runa: http://www.am.gov.lv/lv/?id=4402#10

72 Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra uzruna: http://www.am.gov.lv/en/?id=3633

73 Viļņas grupas valstu paziņojums: http://www.nato.int/docu/speech/2001/s011207u.htm

74 Deklarācija: http://www.unhcr.ch/cgi-bin/texis/vtx/home/+twwBmheT4xpwwwwnwwwwwwwhFqnN0bItFqnDni5AFqnN0bIcFqewX1rnqcwGwBod
DadhaBrnaqdDhnGnDqnCaMwGAoDtaBrna9XBrawDDoVnG5wGOadhaBrnagdDVnDBodDDzmxwwwwwww
1FqmRbZ/opendoc.htm

75 Latvijas Valsts prezidentes uzruna: http://www.am.gov.lv/en/?id=3473

76 Lākenas Eiropas Padomes materiāli: http://europa.eu.int/comm/laeken_council/index_en.htm

77 Baltijas Asamblejas 19. sesijas nobeiguma dokuments: http://www.am.gov.lv/lv/?id=4204

78 ASV pārstāvniecības EDSO paziņojums par Latviju: http://www.usosce.rpo.at/archive/2001/12/18latvia.html, ES paziņojums: http://www.eu2001.be/R3DEngine.asp?reference=72-01.12-01.02-01&lang=en&sess=894802054&