III. Starptautiskie dokumenti un paziņojumi

02.12.2014. 19:09

 

III. Starptautiskie dokumenti un paziņojumi

Asambleja izbeidz monitoringu attiecībā uz Latviju
Strasbūra, 2001. gada 23. janvāris

Deklarējot, ka Latvija ir demonstrējusi "nozīmīgu progresu" to pienākumu un saistību izpildē, ko tā uzņēmās, kļūdama par Eiropas Padomes dalībvalsti, Parlamentārā asambleja šodien nolēma izbeigt minitoringa procedūru, kas sākās 1997. gada septembrī.

Latvija "ir sasniegusi vairumu mērķu un ievērojusi termiņus", kas tika noteikti, kad tā 1995. gada februārī pievienojās Padomei, un ir apņēmusies izpildīt pārējās saistības, teica parlamentārieši. Tomēr par dažiem aktuāliem jautājumiem, piemēram, Nacionālo minoritāšu konvencijas un Eiropas Sociālās hartas ratifikāciju - arī turpmāk ir jārisina "pēcmonitoringa dialogs" ar Latvijas iestādēm.

Savā ziņojumā1 Terijs Deiviss (Apvienotā Karaliste, SOC) un Gunnars Jansons (Somija, LDR) norādīja, ka Latvijai būtu jādara vairāk, lai mudinātu nepilsoņus iegūt Latvijas pilsonību. Viņi atzinīgi novērtēja grozījumus Valsts valodas likumā, bet aicināja turpināt dialogu ar latviski nerunājošo sabiedrības daļu par latviešu valodas kā vienīgās mācību valodas ieviešanu vidusskolās līdz 2004. gadam. Tāpat Latvijai vajadzēja pieņemt likumu par nacionālo un valodas minoritāšu aizsardzību un izveidot valsts institūciju, kas būtu atbildīga par minoritāšu jautājumiem.

Uz sešām no 41 Eiropas Padomes dalībvalstīm joprojām attiecas Asamblejas monitoringa procedūra, kas paredz regulāras vizītes attiecīgajā valstī un dialogu ar valsts iestādēm, lai palīdzētu tām izpildīt visus nosacījumus dalībai Eiropas Padomē.

ES un Latvijas Asociācijas Padomes ceturtās sanāksmes kopīgais preses paziņojums
Brisele, 2001. gada 27. februāris

1. Otrdien, 2001. gada 27. februārī, notika Eiropas Savienības (ES) un Latvijas Asociācijas padomes ceturtā sanāksme. Sanāksmi vadīja Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš. ES delegāciju vadīja Zviedrijas ārlietu ministre un ES Padomes priekšsēdētāja Anna Linda. ES delegācijas sastāvā sanāksmē piedalījās arī paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens un Beļģijas pastāvīgais pārstāvis ES Franss van Dāle.

Asociācijas padome apsveica atkārtotu paplašināšanās procesa kā prioritātes apstiprināšanu Fēras un Nicas ES Padomēs, kā arī atgādināja Nicas ES Padomē izteikto pārliecību, ka pienācis laiks piešķirt šim procesam jaunu impulsu. Asociācijas padome atzīmēja, ka līdz ar stratēģijas iestāšanās sarunu turpināšanai pieņemšanu un Starpvaldību konferences par institucionālajām reformām pabeigšanu ES varētu uzņemt jaunas dalībvalstis, kuras tam būs gatavas, sākot ar 2002. gada beigām.

Asociācijas padome sniedza vērtīgu iespēju izvērtēt Latvijas progresu pirmsiestāšanās stratēģijas ietvaros, kā arī izskatīt prioritātes turpmākajam darbam Eiropas līguma ietvaros.

2. Asociācijas padome izvērtēja Latvijas gatavību dalībai ES, balstoties uz Eiropas Komisijas 2000. gada novembrī sagatavoto Progresa ziņojumu, 1999. gada decembrī atjaunoto Pievienošanās partnerības dokumentu un 2000. gada maijā atjaunoto Nacionālo programmu integrācijai ES.

Attiecībā uz Kopenhāgenas politisko kritēriju Asociācijas padome apsveica nozīmīgos soļus, ko Latvija pēdējā laikā spērusi, lai atbalstītu nepilsoņu integrāciju sabiedrībā, īpaši Sabiedrības integrācijas programmas apstiprināšanu, Valodas likuma un tā īstenojošo noteikumu pieņemšanu. Padome uzsvēra šo pasākumu efektīvas īstenošanas nozīmību. Latvija tika aicināta saglabāt naturalizācijas procesa efektivitāti, turpināt latviešu valodas mācību programmu, kā arī piešķirt nepieciešamos līdzekļus nepilsoņu integrācijas veicināšanai.

Asociācijas padome ar gandarījumu atzīmēja makroekonomiskās stabilitātes saglabāšanu un progresu, kas sasniegts strukturālo reformu jomā, vienlaicīgi mudinot Latviju kontrolēt tekošā konta deficītu un īstenot stingru fiskālo politiku. Padome aicināja Latviju turpināt sekmēt iekšzemes uzņēmumu veidošanu, tālāk uzlabojot uzņēmējdarbības vidi ārvalstu investoriem, infrastruktūru un pieejamību finansu resursiem. Jāpabeidz atlikušo lielo uzņēmumu privatizācija.

Asociācijas padome ar gandarījumu atzīmēja, ka Latvija sasniegusi labu progresu, saskaņojot Latvijas likumdošanu ar ES acquis, īpaši iekšējā tirgus jomā. Tālāks progress ir nepieciešams, īpaši nodrošinot intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības ieviešanu. Padome mudināja Latviju turpināt sasniegto lauksaimniecības, zivsaimniecības, vides, transporta, finansu kontroles jomās, kā arī atzīmēja, ka tālākas pūles jāvelta tādām jomām kā telekomunikācijas un informāciju tehnoloģijas, sociālā politika un nodarbinātība, reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija.

Attiecībā uz tieslietām un iekšlietām Asociācijas padome apsveica Latvijas sasniegumus vīzu politikas, kā arī tiesībsargājošo institūciju attīstīšanas un robežkontroles jomās. Padome atzīmēja, ka patvēruma meklētāju un migrācijas jomā saskaņošana jāpabeidz, kā arī jāpievienojas vairākām starptautiskajām konvencijām.

Asociācijas padome atzīmēja Latvijas pozitīvos sasniegumus valsts pārvaldes institūciju stiprināšanā noteiktās acquis sfērās. Padome mudināja Latviju turpināt valsts pārvaldes spēju stiprināšanu, tajā skaitā, piešķirot pietiekamus līdzekļus attiecīgajām institūcijām.

3. Asociācijas padome atzīmēja, ka Eiropas Līguma izpilde ir noritējusi veiksmīgi un nav bijušas nozīmīgas tirdzniecības problēmas.

Asociācijas padome apsveica abu pušu izdarītos nepieciešamos grozījumus likum-došanā, lai sarunu rezultāti par tālākajām divpusējām koncesijām tirdzniecībā ar lauksaimniecības precēm stātos spēkā 2000. gada 1. jūlijā. Tā atzīmēja, ka sarunas par tālākajām divpusējām koncesijām pārstrādātiem lauksaimnie­cības produktiem, kā arī zivju un zivsaimniecības produktiem ir pabeigtas tehniskajā līmenī.

Asociācijas padome apsveica Latvijas līdzdalību šādās Kopienas programmās (atbilstoši attiecīgajiem Asociācijas padomes lēmumiem): Socrates, Leonardo da Vinci, Youth, SAVE, kā arī Piektā ietvara zinātnes un tehnoloģisko attīstību programmā. Asociācijas padome arī atzīmēja, ka sarunas par Latvijas līdzdalību Eiropas Vides aģentūrā ir noslēgušās, un līdz ar līguma ratifikāciju un stāšanos spēkā Latvija kļūs par Aģentūras locekli.

Asociācijas padome atzina nozīmīgo Phare programmas ieguldījumu Latvijas attīstībā. Tā atzīmēja ievērojamo pirmsiestāšanās palīdzības pieaugumu, kas tiek sniegts Latvijai un citām kandidātvalstīm kopš 2000. gada. Tika apsveikts paredzamais finansējums jauno programmu ietvaros, nodrošinot atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai (SAPARD) un infrastruktūrai (ISPA).

Asociācijas padome uzsvēra Eiropas Investīciju bankas nozīmīgo ieguldījumu tautsaimniecības ražojošo sektoru attīstības finansēšanā.

4. Asociācijas padome apmainījās ar viedokļiem par vairākiem savstarpēji interesējošiem starptautiskajiem jautājumiem. Tā uzsvēra reģionālās sadarbības nozīmi stabilitātes un labu kaimiņattiecību veicināšanā un ar gandarījumu atzīmēja Latvijas ieguldījumu reģionālās sadarbības iniciatīvās. It īpaši tika apsveikta Latvijas iesaistīšanās Ziemeļu dimensijā un tās ieguldījums 9. aprīlī plānotās Luksemburgas Ministru konferences sagatavošanā, kā arī līdzdalība pašā konferencē.

5. Nobeigumā Asociācijas padome izteica pārliecību par attiecību attīstību Eiropas Līguma ietvaros un uzsvēra tās nozīmīgo lomu līdz Latvijas iestāšanās brīdim ES.

Bratislavas paziņojums2
2001. gada 12. maijs

Mēs, Eiropas jauno demokrātisko valstu premjerministri, esam ieradušies Bratislavā ar kopīgu mērķi. Mēs esam apmainījušies viedokļiem par demokrātijas progresu mūsu valstīs un apsprieduši nozīmīgākos notikumus Eiropā un eiroatlantiskajā telpā kopš aukstā kara beigām. Vēl svarīgāk ir tas, ka mums bija iespēja definēt mūsu redzējumu par mūsu kopīgo nākotni, vēlreiz apstiprināt mūsu kopīgo apņemšanos un atbildību, lai sasniegtu šo nākotni, un solidaritāti, kāda pastāv mūsu valstu starpā.

Pirms desmit gadiem EDSO dalībvalstis sapulcējās pēc Berlīnes mūra krišanas, lai Parīzes Hartā pasludinātu jaunu redzējumu par vienoto un brīvo Eiropu, kurā drošība būtu nedalāma un vienlīdzīga visiem. Dalībvalstis noraidīja pagātnes uzskatus par to, ka drošība balstās uz stiprākā varu, un izlēma par labu likuma varai. Tās noraidīja uzskatus par to, ka drošība balstās uz ietekmes sfērām, un izteica pārliecību, ka plaša integrācija var dot lielāku drošību. Tika uzsvērts, ka visām eiroatlantiskās kopienas valstīm, neatkarīgi no tā, vai tās ir lielas vai mazas, ir tiesības izvēlēties savas drošības alianses un dzīvot vienādas drošības apstākļos.

Mēs uzskatām, ka straujās politiskās pārmaiņas, kas notikušas kopš 1989. gada, dod mums vēsturisku iespēju no jauna pievienoties Eiropas Kopienai un veidot nesadalītu Eiropu, kas būs vienota un brīva, stabila un miermīlīga, demokrātiska un plaukstoša. Šīs idejas ir spēcīgi ietekmējušas mūsu kontinentu un mūsu valstis. Pirmo reizi vēsturē mums ir iespēja radīt Eiropu, kas ir brīva, nedalāma un droša. Kā to valstu premjerministri, kam pagātnē šādas tiesības bieži bija liegtas, mēs no pieredzes zinām, kādas sekas ir bijušas mums un visai Eiropai, kad pret savu gribu bijām nodoti citu ietekmes sfērās.

Pēdējo desmit gadu laikā ir panākts ievērojams progress, lai piepildītos redzējums par jaunu Eiroatlantijas savienību. Šodien Centrāleiropas lielākā daļa ir ne tikai brīva, bet arī droša. Diktatūras gāšana Serbijā ir radījusi jaunu iespēju, lai Eiropas dienvidaustrumos tiktu nostiprināta reģionālā sadarbība, lai šis reģions tiktu integrēts Eiropas un eiroatlantiskajā kopumā. Arī triju Baltijas valstu attīstība Eiropas ziemeļaustrumos liecina par veiksmīgu postkomunistisko transformāciju.

Taču šis redzējums vēl nav pilnībā izveidots. Mēs atzīstam, ka šī jaunā Eiropa nav vēl pabeigta, un bez mūsu aktīva ieguldījuma tāda tā var arī palikt. Mēs skaidri apzināmies, ka Eiropas jaunajām demokrā­tis­kajām valstīm un viņu partneriem ES un NATO ir ne tikai kopīgs redzējums par vienotu un brīvu Eiropu, bet arī kopīga atbildība, lai to sasniegtu.

Mēs atzīstam, ka ne politiskās pārejas process Centrālajā un Austrumeiropā, ne politiskās integrācijas pro­cess Eiropas rietumvalstīs nav noritējis bez grūtību pārvarēšanas un riska. Gan Eiropas Savienības valstīm, gan šeit pārstāvētajām valstīm ir jārisina korupcijas un noziedzības problēmas, kā arī problēmas, kas saistītas ar nepieciešamajiem izdevumiem militārajai reformai un traucējumiem brīvajā tirgus ekonomikā. Tajā pašā laikā šo problēmu nerisināšana īpašus draudus rada Eiropas jaunāko demokrātisko valstu pilsoniskajām sabiedrībām, un mēs esam cieši apņēmušies gūt panākumus reformu īstenošanā un cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību.

Mēs paziņojam, ka mūsu patieso rūpju lokā ietilpst visa Eiropa, automātiski neizslēdzot nevienu tās daļu ģeogrāfijas, vēstures vai pašreizējās nestabilās situācijas dēļ. Šajā sakarā mēs apsveicam Horvātijas Republikas iesaistīšanos mūsu diskusijās un atzinīgi novērtējam Horvātijas virzību uz integrāciju Eiropas Savienībā, kā arī sagatavojoties iesaistīties Rīcības plānā dalībai NATO.

Mēs uzskatām, ka Eiropas drošība ir nedalāma un visām Eiropas demokrātiskajām valstīm vienlīdzīgai drošībai ir būtiska nozīme vienotas un brīvas Eiropas izveidošanā. Tāpēc mums jāveicina dienvidaustrumu Eiropas stabilizācija un pārveidošana. Šī reģiona valstīm vajadzēja risināt tās pašas pārejas procesa problēmas, ko risinām mēs. Tomēr tās sadūrās ar papildu risku un grūtībām, ko radīja militārie konflikti aiz to robežām un vēsturiskā nestabilitāte. Šī iemesla dēļ mēs ar īpašu lepnumu atzīmējam nelokāmību un atturīgo nostāju, kādu parādījušas Albānijas Republika un Maķedonijas Republika pēdējo notikumu laikā.

Mēs uzskatām ES un NATO par diviem Eiroatlantijas institucionālajiem pīlāriem, kam ir bijusi izšķiroša loma jauno demokrātisko valstu pārejas procesā un Eiropas integrācijā. Mēs uzskatām, ka NATO saglabās savu būtisko lomu, kas ir transatlantiskās drošības un Eiropas stabilitātes pamatā, un ka ES drošības dimensija kalpos, lai nostiprinātu NATO spējas. Šīs papildinošās un savstarpēji viena otru stiprinošās institūcijas ir Eiroatlantijas Savienības pamats un veido to drošības ietvaru, uz kuru paļaujas mūsu valstis. Triju Centrāleiropas valstu uzņemšana NATO 1999. gadā jau ir devusi ieguldījumu jaunās Eiropas drošībā, stabilitātē un vienotībā, tāpat arī ES tālākā paplašināšanās ir pamudinājusi jaunās demokrātiskās valstis uzsākt svarīgas politiskas un ekonomiskas reformas.

Mēs uzskatām, ka šiem procesiem ir jāturpinās, jo tad katras jaunas demokrātiskas valsts integrācija NATO un ES paplašinās un nostiprinās jauno Eiropu. Katras jaunas demokrātiskas valsts integrācija aliansē un Eiropas Savienībā būs lielākais panākums, lai īstenotos vēsturiskā iespēja, kas mums tika dota līdz ar Berlīnes mūra krišanu. Mēs esam īpaši pagodināti, ka mūsu diskusijām pievienojies prezidents Havels, kura vārdi un piemērs turpina mūs iedvesmot. Šajā sakarā mēs gribam atzīmēt, ka NATO galotņu sanāksme Prāgā ir nosaukta par vēsturisku, tādu, kas dos mums iespēju spert nozīmīgu soli, lai vēsturiskais projekts, ko sāka "Solidaritātes" un 77. hartas vadītāji, tiktu īstenots.

Nobeigumā mēs vienojāmies, ka valstu vadītāji tiksies jauno demokrātisko valstu sanāksmē 2001. gada
5. oktobrī Sofijā, Bulgārijā, lai turpinātu politisko procesu, kas tika sākts 2000. gada maijā Viļņā un ko vēl­reiz apstiprināja deviņu valstu premjerministri šodien Bratislavā.

ES un Latvijas Asociācijas komitejas ceturtās sanāksmes kopīgais preses paziņojums
Rīga, 2001. gada 13. jūnijs

Rīgā 2001. gada 13. jūnijā notika Eiropas Savienības (ES) un Latvijas Asociācijas komitejas 4. sanāksme. Asociācijas komiteja ir izveidota ES un Latvijas Eiropas Līguma ietvaros, kurš stājās spēkā 1998. gadā. Komitejas sastāvā ir Eiropas Komisijas, ES dalībvalstu un Latvijas valdības pārstāvji. Komitejas mērķis ir izvērtēt visus ES un Latvijas attiecību aspektus un sagatavoties ministru līmeņa Asociācijas padomes sēdei, kura arī notiek reizi gadā. Delegācijas vadīja Eiropas Komisijas Latvijas nodaļas vadītājs Manels Kamos Grau un Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Ķesteris.

Sarunu centrālais jautājums bija Latvijas gatavošanās dalībai ES, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas Pievienošanās partnerības prioritāšu īstenošanai. ES puse apsveica Latvijas ievērojamo progresu, gatavojoties dalībai ES.

Sarunās tika skarts plašs jautājumu loks. Attiecībā uz nepilsoņu integrāciju Latvijas sabiedrībā ES puse apsveica neseno Latvijas valdības lēmumu tālāk atvieglot naturalizācijas kārtību. Kā nozīmīgs solis tika atzīmēta arī Latvijas valsts programmas "Sabiedrības integrācija" pilnā varianta apstiprināšana. ES delegācija sagaida drīzu Sabiedrības integrācijas fonda likuma pieņemšanu.

Sarunās tika skarta arī valsts pārvaldes reforma un divpusējās tirdzniecības jautājumi. ES puse atzinīgi novērtēja likumdošanas saskaņošanu daudzās jomās, ieskaitot vides aizsardzību, zivsaimniecību, veterināro un fitosanitāro likumdošanu, kā arī ES tehnisko noteikumu un standartu ieviešanu. ES delegācija tika informēta, ka drīzumā gaidāma galveno likumdošanas aktu saskaņošana tādās jomās kā valsts pasūtījums, konkurence, telekomunikācijas un darba likumdošana. Nozīmīgs progress ir sasniegts tieslietu un iekšlietu jomā, pieņemot Valsts robežsardzes attīstības programmu un likumdošanas grozījumus, kas ieviesīs Integrētās robežkontroles sistēmu.

Detalizēti tika apspriesta nepieciešamība turpināt Latvijas valsts pārvaldes stiprināšanu, lai sagatavotu to dalībai ES. Delegācijas atzīmēja īpašos panākumus, stiprinot Latvijas muitas administrāciju, kā arī pārrunāja pašreizējo attīstību tādās jomās kā intelektuālā īpašuma tiesības, datu aizsardzība, patērētāju tiesību aizsardzība, koptirgus organizācijas, vides aizsardzība, statistika, ekonomiskā un sociālā kohēzija. ES delegācija apsveica nesen pieņemtos likumus attiecībā uz valsts pārvaldes reformu, tai skaitā Publisko aģentūru likumu, un uzsvēra nepieciešamību saglabāt attīstības tempu.

Delegācijas apskatīja Latvijas sasniegto progresu ekonomikas reformu jomā, un ES delegācija apsveica valsts sekmīgo makroekonomisko attīstību, kā arī pasākumus, kas veikti, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un pieejamību finansu resursiem. Abas delegācijas atzīmēja divpusējās sadarbības un tirdzniecības attiecību tālāko padziļināšanos. Delegācijas apsveica sarunu pabeigšanu tehniskā līmenī par pārstrādāto lauksaimniecības produktu un zivju un zivju produktu tirdzniecības liberalizāciju. Delegācijas apsveica arī progresu sarunās par Eiropas Atbilstības novērtēšanas (PECA) protokola nozaru pielikumiem. Abas delegācijas atzina nepieciešamību turpināt kopīgo darbu Eiropas Līguma ietvaros.

Albānijas, Bulgārijas, Horvātijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Maķedonijas, Rumānijas, Slovākijas un Slovēnijas ārlietu ministru paziņojums
Tallina, 2001. gada 2. jūlijs

1. Ministri apsprieda NATO paplašināšanās debates attīstību un ar gandarījumu uzsvēra alianses skaidri pausto apņemšanos izteikt uzaicinājumus Prāgas galotņu sanāksmes laikā 2002. gadā.

2. Ministri izteica sajūsmu par prezidenta Džordža V. Buša vizionāro runu Varšavā par Eiropas drošības jautājumiem un uzsvēra to, kāda nozīme Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas attiecībās ir prezidenta pirmajai oficiālajai vizītei Eiropā, kā arī pozitīvo iespaidu, kāds ir daudzu Eiropas valstu vadītāju paziņojumiem par atbalstu paplašināšanās procesam.

3. Ministri pauda pārliecību par to, ka NATO arī turpmāk ievēros principu, kas paredz Eiropā paplašināt kopīgo drošības un stabilitātes telpu, neatkarīgi no valstu ģeogrāfiskajiem un vēsturiskajiem apstākļiem, kā arī 2002. gadā uzaicinās visas kvalificētās demokrātiskās valstis pievienoties aliansei.

4. Ministri norādīja, ka alianse atrodas nevis ekspansijas, bet gan paplašināšanās procesā, kam raksturīga vērtību kopība un demokrātisku valstu cilvēku brīvas gribas izpausme, kā arī to, ka šis process ir ikviena interesēs un nav vērsts pret kādu atsevišķu valsti.

5. Ministri vēlreiz apliecināja apņemšanos ievērot Rīcības plānu dalībai NATO (MAP), kā arī savu lēmumu piešķirt atbilstošus finansiālos resursus nacionālo mērķu sasniegšanai, un veicināt caurskatāmību Viļņas grupas valstu vidū.

6. Ministri vienojās turpināt sadarbību, kas tika sākta 2000. gadā Viļņā, kā arī nodrošināt pastāvīgu sadarbību NATO valstu galvaspilsētās rezidējošo vēstnieku līmenī.

7. Ministri apliecināja atbalstu savu valstu prezidentu, kā arī valdību un valstu vadītāju nodomam sasaukt jauno demokrātisko valstu galotņu sanāksmi 2001. gada 5. oktobrī Sofijā.

8. Ministri vienojās par premjerministru tikšanās sasaukšanu 2002. gada februārī (martā) Bukarestē, Rumānijā, un augstākā līmeņa sanāksmes sasaukšanu 2002. gada jūnijā (jūlijā) Rīgā, Latvijā, kuru kopīgi rīkotu Igaunija, Latvija un Lietuva. Ministri apsveica Slovēnijas ārlietu ministra uzaicinājumu 2001. gada 4. oktobrī tikties Bledā, Slovēnijā.

9. Ministri apsprieda krīzi Maķedonijā un pauda nopietnas bažas par ekstrēmistisko spēku radītajiem draudiem Maķedonijas suverenitātei un teritoriālajai viengabalainībai, kā arī nosodīja jebkādas teroristiskas darbības. Ministri izteica atbalstu Maķedonijas nacionālās vienotības valdības un prezidenta Borisa Trajkovska centieniem atrisināt krīzi mierīgā ceļā. Ministri atzinīgi novērtēja NATO un Eiropas Savienības lomu šajos centienos.

Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas valdību vadītāju rezolūcija
Sigulda, 2001. gada 9. jūlijs

Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš, Igaunijas Republikas premjerministrs Marts Lārs un Lietuvas Republikas premjerministra pienākumu izpildītājs Eugenijus Gentvilas tikās Baltijas Ministru padomē 2001. gada 8. un 9. jūlijā Siguldā.

Valdību vadītāji:

Pauda gandarījumu par rezultātiem, kādi ir NATO neformālajai sanāksmei 13. jūnijā Briselē, un par ASV prezidenta Džordža V. Buša vizīti Eiropā, kas vēlreiz apliecināja NATO apņemšanos Prāgas galotņu sanāksmē 2002. gadā sākt nākamo paplašināšanās posmu, pamatojoties uz kopīgām vērtībām un objektīviem kritērijiem. Viņi uzsvēra nozīmi, kāda ir prezidenta Buša vēsturiskajai runai, ko viņš teica Varšavas Universitātes bibliotēkā un kas parādīja ASV nemainīgo saikni ar Eiropu un vadošo lomu transatlantisko jautājumu risināšanā, tostarp saistībā ar NATO paplašināšanos.

Vienojās par to, ka paplašināšanās sarunu attīstība rāda, ka Baltijas valstīm ir pamatots un reāls iemesls Prāgas galotņu sanāksmē 2002. gadā saņemt uzaicinājumu pievienoties NATO un ka tas kalpo kā turpmāks pamudinājums Baltijas valstīm saglabāt reformu procesa dinamiskumu un pastiprināt pasākumus, lai sagatavotos dalībai minētajā organizācijā.

Ar gandarījumu atzīmēja pašreizējo progresu Baltijas valstu militāro spēju attīstībā un norādīja uz nozīmi, kāda šajā sakarā ir Baltijas valstu kopīgiem aizsardzības projektiem. Viņi pauda apņemšanos arvien paplašināt un padziļināt Baltijas sadarbību drošības un aizsardzības jomā, tostarp operāciju plānošanā.

Uzsvēra to, cik liela nozīme ir Baltijas valstu bruņoto spēku gatavībai sadarboties ar NATO. Viņi vērsa uzmanību uz to, cik būtiski ir pilnīgi un precīzi īstenot Rīcības plānu dalībai (MAP), un uz valstu valdību apņemšanos piešķirt aizsardzības jomai nepieciešamos līdzekļus.

Atzinīgi novērtēja Gēteborgas ES Padomes lēmumus, kas apliecināja dalībvalstu apņemšanos līdz 2002. gada beigām pabeigt iestāšanās sarunas, tādējādi ļaujot Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2004. gadā kā dalībvalstīm piedalīties tām kandidātvalstīm, kas ir tam gatavas.

Pauda patiesu vēlmi pabeigt iestāšanās sarunas 2002. gada beigās, kā tas paredzēts Paplašināšanās stratēģijā (road map), kas apstiprināta ES Padomes sanāksmē Nicā, kā arī cerības par to, ka ES dalībvalstis ievēros Paplašināšanās stratēģijā paredzēto darba kārtību.

Uzsvēra to, cik svarīgi ir ļaut kandidātvalstīm piedalīties visos posmos, gatavojoties 2004. gada starp­valdību konferencei un diskusijai par Eiropas Savienības nākotni.

Izteica atzinību dinamiskajam procesam Baltijas valstu integrācijai Eiropas Savienībā. Viņi norādīja, ka Baltijas valstu prezidenti, premjerministri, ārlietu ministri un eksperti ir veikuši regulāru informācijas apmaiņu par jautājumiem, kas saistīti ar pievienošanos ES, un atzina nepieciešamību turpināt un pastiprināt šos centienus.

Apstiprināja, ka Baltijas sadarbības ietvaros noteiktie uzdevumi, proti, uzņēmējdarbības vides uzlabošana, robežšķērsošanas procedūru vienkāršošana, ieviešot un īstenojot kopīgu robežkontroli robežšķērsošanas punktos, kur vien tas iespējams, kā arī organizētās noziedzības apkarošana, kopīgas izglītības vides izveide un vides aizsardzība - ir nozīmīgi, lai veicinātu Baltijas valstu pievienošanos ES.

Uzsvēra nepieciešamību Latvijā, Igaunijā un Lietuvā stiprināt sabiedrības atbalstu ES integrācijas procesam. Premjerministri pauda kopīgu viedokli, ka pilnīgas informācijas sniegšana sabiedrībai par turpmāko dalību ES veicinātu cilvēkos labāku izpratni un sagatavotu viņus publiskām debatēm.

Izteica atzinību par to, ka 2001. gada 1. janvārī ir sākts īstenot Nolīgumu par kopīgu Baltijas tranzīta pro­ce­dū­ru. Premjerministri pauda gandarījumu par Eiropas Komisijas pozitīvo reakciju attiecībā uz Baltijas valstu sa­darbību tranzīta veicināšanas jomā, kas ir nozīmīgs solis uz pievienošanos Konvencijai par kopīgu tranzītu. Viņi atzinīgi novērtēja faktu, ka Baltijas valstīm ir piešķirts novērotāja statuss Kopīgā tranzīta darba grupās. Ņemot vērā to, ka nolīgumam ir liela nozīme uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, premjerministri uzsvēra nepieciešamību plaši skaidrot ieguvumus, ko tranzīta operatoriem nodrošina Baltijas kopīgā tranzīta procedūra.

Atzina to, cik svarīgi ir turpināt robežšķērsošanas procedūru atvieglināšanu, kā arī uzlabot kopīgu valsts robežas šķērsošanas punktu darbību. Premjerministri aicināja kompetentās iestādes pabeigt izstrādāt Latvijas un Lietuvas nolīgumu par pilnvarotiem pārstāvjiem uz robežām un izstrādāt grozījumus nolīgumā par pārbaudēm kopīgos valsts robežas šķērsošanas punktos, kā arī Latvijas un Igaunijas nolīgumu par kopīgas robežkontroles organizēšanu.

Ņemot vērā to, cik nozīmīgs ir Nolīgums starp Latvijas Republikas valdību, Igaunijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par procesuālo sadarbību attiecībā uz ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem un to sakarā uzliktiem sodiem, premjerministri uzsvēra nepieciešamību katrā valstī izveidot valdības darba grupu, lai sagatavotu Nolīguma projektu.

Pauda atzinību par to, ka parakstīti Latvijas un Igaunijas, kā arī Latvijas un Lietuvas nolīgumi par savstarpēju palīdzību dabas katastrofu gadījumos.

Pauda atzinību par to, ka parakstīts Nolīgums par kopīgas Baltijas izglītības telpas izveidi augstākās izglītības jomā un Nolīgums par studentu, pētniecības darbinieku un pedagogu apmaiņu, tādējādi pabeidzot veidot likumdošanas bāzi par kopīgu izglītības telpu. Premjerministri atzinīgi novērtēja pastāvošos reģionālos izglītības projektus, piemēram, Rīgas Juridisko augstskolu un Stokholmas Ekonomikas augstskolu Rīgā, kas palielina Latvijas, Igaunijas un Lietuvas studentu iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību.

Atbalstīja Kopīgā Baltijas elektroenerģijas tirgus (KBET) izveidi un uzdeva Enerģētikas komisijai turpināt koordinēt KBET izveidi. Premjerministri uzsvēra nepieciešamību turpināt reformas valstu elektroenerģē­ti­kas sektoros, veicinot KBET darbību un sekmējot tā integrāciju Ziemeļeiropas un Rietumeiropas elektro­enerģijas tirgos. Premjerministri norādīja uz vajadzību izveidot neatkarīgu Pārvades sistēmu operatoru institūciju, kas ir galvenais faktors, lai nodrošinātu brīvu konkurenci Baltijas elektroenerģijas tirgū.

Uzdeva Latvijas, Igaunijas un Lietuvas attiecīgām iestādēm turpināt izstrādāt projektu nolīgumam par sadarbību tūrisma jomā un sagatavot to parakstīšanai. Valdību vadītāji atbalstīja priekšlikumu izveidot Tūrisma komiteju, lai tā veiktu attiecīgos uzdevumus, ko apstiprinājusi Baltijas Ministru padome.

Atzinīgi novērtēja rezultātus, kas panākti Baltijas Asamblejas un Ziemeļu Padomes kopīgajā apspriedē Rīgā 2001. gada 31. jūnijā. Premjerministri izteica atzinību par Ziemeļvalstu apņemšanos turpināt aktīvi atbalstīt Baltijas valstu integrāciju Eiropas Savienībā, turpināt aktīvu dialogu ar Baltijas valstīm drošības un aizsardzības politikas sakarā, kā arī attīstīt reģionālo un pārrobežu sadarbību. Premjerministri vienojās turpināt aktivizēt sadarbību starp astoņām valstīm - Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm.

Pauda atbalstu Baltijas Ministru padomes un Baltijas Asamblejas ciešai un auglīgai sadarbībai. Premjerministri izteica gandarījumu par to, ka parakstīts dokuments par procedūru, kā Baltijas Asam­blejas locekļi iesniedz jautājumus Baltijas Ministru padomei un saņem atbildes uz šiem jautājumiem.

Apstiprināja ziņojumu par Baltijas Ministru padomes darbu 2000./2001. gadā, kā arī pieņēma pamatnostādnes Baltijas Ministru padomes komiteju 2001./2002. gada darbības plānam. Viņi uzdeva Baltijas Sadarbības komitejai pabeigt darbības plāna izstrādi līdz 2001. gada 1. augustam.

Baltijas Ministru padome pauda atzinību par nozīmīgo attīstību trīspusējās sadarbības jomā Latvijas prezidentūras laikā un nodeva Lietuvai Baltijas Ministru padomes prezidentūru laikposmā no 2001. gada jūlija līdz 2002. gada jūnijam.

Andris Bērziņš

Ministru presidents

Latvijas Republika

Marts Lārs

premjerministrs

Igaunijas Republika

Eugenijus Gentvilas

premjerministra pienākumu izpildītājs

Lietuvas Republika

Eiroatlantiskās Partnerības padomes paziņojums
Brisele, 2001. gada 12. septembris

Mēs, Eiroatlantiskās Partnerības padomes dalībvalstis3, šodien tiekamies, lai pēc vakardienas traģiskajiem notikumiem paustu solidaritāti ar Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotājiem. Šī brutālā un bezjēdzīgā nežēlība ir radījusi ārkārtīgas ciešanas. Mēs izsakām visdziļāko līdzjūtību cietušajiem un viņu ģimenēm.

Mūs satrieca šie barbariskie akti, un mēs viennozīmīgi nosodām tos. Šie akti bija uzbrukums mūsu ko­pīgajām vērtībām. Mēs neļausim šīs vērtības iespaidot tiem, kas stāv uz varmācības ceļa. Mēs apņemamies pielikt visas pūles, lai apkarotu terorisma postu. Mēs paliekam vienoti savā ticībā tam, ka partnerības un sadarbības ideāli gūs virsroku.

Igaunijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas prezidentu tikšanās paziņojums
Tallina, 2001. gada 18. septembris

Pēc Igaunijas prezidenta ielūguma šodien Tallinā notika Igaunijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas prezidentu tikšanās.

Prezidenti izteica stingru nosodījumu barbariskajiem terora aktiem, kas tika vērsti pret Amerikas Savie­notajām Valstīm. Viņi atzina, ka šie teroristu akti bija uzbrukums visu civilizēto valstu brīvībai un tiesībām. Pieci prezidenti izteica savu solidaritāti Amerikas Savienotajām Valstīm un apstiprināja savu apņēmību sniegt atbalstu cīņai pret terorismu.

Lenarts Meri

Igaunijas Republikas prezidents

Tarja Halonena

Somijas Republikas prezidente

Valds Adamkus

Lietuvas Republikas prezidents

Aleksandrs Kvašņevskis

Polijas Republikas prezidents

Vaira Vīķe-Freiberga

Latvijas Republikas prezidente

Albānijas, Bulgārijas, Horvātijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Maķedonijas, Rumānijas, Slovākijas un Slovēnijas ārlietu ministru kopīgais paziņojums
Bleda, 2001. gada 4. oktobris

Mēs, Viļņas grupas valstu ārlietu ministri, tiekamies Bledā, Slovākijā, lai paustu solidaritāti ar Amerikas Savienotajām Valstīm un aliansi, kā arī lai vēlreiz izvērtētu savstarpējo sadarbību un apmainītos ar pieredzi saistībā ar mūsu centieniem pievienoties NATO.

Nesenie teroristu uzbrukumi Vašingtonai un Ņujorkai mūs ir dziļi satriekuši. Šie nežēlīgie akti bija gan uzbrukums ASV, gan nopietns izaicinājums visām demokrātiskajām valstīm, kam ir kopīgas vērtības demokrātijas, cilvēktiesību ievērošanas un likumības jomā.

Terorisms ir kļuvis par vienu no galvenajiem draudiem stabilitātei. Alianse ir saskārusies ar jaunu izaici­nājumu, kuram, kā mēs noteikti paļaujamies, tā spēs rast efektīgu atbildes reakciju. Mēs esam apņēmušies īstenot savu lomu, ņemot vērā Vašingtonas vienošanās principus un mūsu dalību pretterorisma koalīcijā.

Mēs esam pārliecināti par to, ka NATO turpinās būt visnozīmīgākais miera un stabilitātes garants.

Pēc traģiskajiem notikumiem, kas tik dziļi skāruši Amerikas Savienotās Valstis, mēs paužam savu soli­daritāti un atbalstu amerikāņiem un Amerikas Savienoto Valstu valdībai. Mēs paužam visdziļāko līdzjūtību upuru ģimenēm, kas cietušas lielu zaudējumu.

Mēs ticam, ka mūsu sadarbība pagājušā gada laikā ir nozīmīgi veicinājusi tuvināšanos mūsu mērķim nākamajā NATO apspriedē Prāgā. Mūsu sadarbība un centieni atbilst priekšstatam par jauno Eiroatlantijas savienību, kas balstās uz kopīgām vērtībām un ir atvērta jauniem dalībniekiem. Mēs savas valstis saskatām vienotā un brīvā Eiropā.

Amerikas Savienoto Valstu un pārējo alianses dalībvalstu līderu paziņojumi apliecina mūsu cerības attiecībā uz to, ka Prāgā tiks izteikti uzaicinājumi jaunajām NATO dalībvalstīm, un tādējādi dod mums pārliecību un optimismu, kā arī apņemšanos izpildīt Rīcības plānu dalībai (MAP).

Viļņas grupas valstu sadarbība ir bijusi sekmīga dažādos līmeņos. Mēs esam gandarīti, ka mūsu vēstnieku kopīgā darbība NATO dalībvalstu galvaspilsētās ir bijusi auglīga.

Sofijas galotņu sanāksmē piedalījušos valstu vadītāju pieņemtā Solidaritātes deklarācija
Sofija, 2001. gada 5. oktobris

Mēs, 10 Eiropas demokrātisko valstu4 vadītāji, šodien esam sapulcējušies Sofijā, lai vēlreiz apliecinātu savu uzticību vienotas un brīvas Eiropas izveidošanai aliansē ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādu. Mūsu centieni kļūt par NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm atspoguļo mūsu uzticību Eiroatlantijas Savienības kopīgajām vērtībām, ko iemieso NATO.

Teroristu uzbrukumi Ņujorkai un Vašingtonai 2001. gada 11. septembrī ir drauds visai pasaulei. Mūsu valstu valdību un tautu vārdā mēs izsakām visdziļāko līdzjūtību Amerikas Savienoto Valstu prezidentam un Amerikas tautai. Piecdesmit gadus eiropieši ir uzskatījuši Atlantijas aliansi par Amerikas ieguldījumu Eiropas drošībā. Tagad ir pienācis laiks, kad mums jāparāda, ka alianse ir Eiropas ieguldījums Amerikas drošībā.

Mēs uzskatām, ka šie uzbrukumi bija vērsti pret mums visiem. Kā Atlantijas alianses nākamās dalībvalstis mēs vēlreiz apliecinām savu apņemšanos vest mūsu ārējo un drošības politiku saskaņā ar Vašingtonas līgumu, tai skaitā ar tām saistībām, kādas paredz 5. pants. Mūsu valstu valdības pilnībā atbalstīs karu pret terorismu. Mēs savā politikā un rīcībā vadīsimies pēc Amerikas Savienoto Valstu un sabiedroto kopīgajiem principiem un solidaritātes.

Teroristu uzbrukumi Amerikas Savienotajām Valstīm deva mums mācību, ka Amerikas un Eiropas drošība ir daudz ciešāk saistīta kā jebkad agrāk un Atlantijas alianse un tās paplašināšanās ir daudz svarīgāka kā jebkad agrāk. Mēs uzskatām, ka pēc pēdējo nedēļu notikumiem sadarbībai starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropu jākļūst vēl ciešākai, Eiroatlantijas Savienībai jākļūst par pamatu plašākai vispasaules koalīcijai cīņā pret terorismu. Eiropas Savienībai un NATO, šīs savienības galvenajiem pīlāriem, ir sava izšķiroša loma cīņā pret terorismu, un mēs apņemamies sadarboties ar abām organizācijām, cik vien cieši iespējams.

Kad vairāk nekā pirms 50 gadiem nodibināja NATO, sabiedrotie par savu vissvarīgāko politisko mērķi izvirzīja taisnīga un ilgstoša miera nodrošināšanu Eiropā. Alianse radās aukstā kara laikā kā viens no visefektīvākajiem līdzekļiem, lai nestu drošību un stabilitāti Eiropas kontinentam. NATO paplašināšanās ir stratēģisks imperatīvs visaptverošai Eiroatlantijas drošībai. Tomēr tas ir ne tikai stratēģisku ieguvumu un militāro spēju vairošanas dēļ. Šim procesam pirmām kārtām ir dziļa morāla, politiska un ekonomiska piesaiste. Tas palīdzēs pārvarēt pagātnes mantojumu un pieļautās netaisnības, nostiprinās jaunās demokrātiskās valstis un būs stiprs atbalsts to sabiedrībām. Eiropas Savienībai, līdzās institucionālo reformu ieviešanai, kam paredzamas tālejošas sekas, ir jārisina arī problēmas, kas saistītas ar tās paplašināšanos. Mēs aplūkojam NATO un Eiropas Savienības paplašināšanos kā procesus, kas savstarpēji viens otru pastiprina un ved uz drošības, stabilitātes un labklājības nostiprināšanu Eiroatlantijas telpā kopumā.

Mūsu valstis ir stingri nolēmušas izmantot vēsturisko izdevību, lai pabeigtu vienotas un brīvas Eiropas izveidošanu, kas ietvertu demokrātiju, labklājību un drošību arī tajā Eiropas daļā, kurai pieder mūsu valstis. Mēs esam pārliecināti, ka tāda pati apņemšanās ir NATO sabiedrotajiem un Eiropas Savienības dalīb­valstīm. Eiropas jaunās demokrātiskās valstis var palīdzēt stāties pretī teroristu un noziedznieku ra­dītajiem draudiem Rietumu kopienai un nostiprināt drošību Eiroatlantijas reģionā. Būtisks izaicinājums ir nevis vilkt jaunas robežas, bet gan izveidot pilsoniskas sabiedrības, kas balstītos uz stingriem demokrātiskiem pamatiem un būtu integrētas eiroatlantiskajās institūcijās. Mēs esam apņēmušies, ka mūsu ieguldījums to vērtību aizsardzībā, kas mums ir kopīgas ar Eiropas un Amerikas saimēm, būs nozīmīgs un nezūdošs.

Mums ir kopīgs nākotnes redzējums ar ASV prezidentu Džordžu V. Bušu, kas tika īsi izklāstīts viņa runā Varšavas universitātē jūnijā, mēs ar nepacietību gaidām vēsturiskos lēmumus, kas jāpieņem Prāgas galotņu sanāksmē 2002. gadā. Mums ir stingra pārliecība, ka nākamajā paplašināšanas procesa kārtā jābūt iekļautām valstīm no Eiropas ziemeļiem, centrālās daļas un dienvidiem. Nobeigumā mēs izsakām savu apņēmību dot savu ieguldījumu šīs vēsturiskās tikšanās sagatavošanā, nodrošinot to, ka visas Eiropas demokrātiskās valstis - no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai - vēlētos un spētu kopīgi uzņemties Vašingtonas līgumā noteikto atbildību.

Varšavas konferences "Cīņa pret terorismu" deklarācija
Varšava, 2001. gada 6. novembris

Mēs, Centrāleiropas, Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas valstu vadītāji5, esam sapulcējušies Varšavā 2001. gada 6. novembrī un esam apmainījušies ar viedokļiem par mūsu kopīgo 20. gadsimta pieredzi, tostarp par sekmīgo cīņu, lai atgūtu neatkarību, brīvības un izdzīvotu pāreju uz demokrātiju un labklājību. Mēs apņemamies būt vienoti ar citām valstīm, nosodot slepeno un neģēlīgo uzbrukumu Amerikas Savienotajām Valstīm 2001. gada 11. septembrī, kurā tika nogalināti vai ievainoti tūkstošiem dažādu tautību nevainīgu cilvēku. Mēs paliekam kopā ar Amerikas tautu, tāpat kā amerikāņi ir atbalstījuši mūs cīņā par neatkarību.

Mēs apsūdzam starptautisko terorismu absolūtā nevērībā pret nevainīgu cilvēku dzīvībām. Mēs vēlamies uzsvērt, ka cīņa pret starptautisko terorismu ir karš starp cilvēcīgumu un barbarismu, nevis starp dažādām reliģijām vai kultūrām.

Mums ir stingra pārliecība, ka uzbrukums Amerikas Savienotajām Valstīm bija trieciens visas pasaules iedzīvotāju pamatbrīvībām un drošībai.

Mēs, Centrāleiropas, Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas valstu vadītāji, kas esam atbildīgi par mūsu valstu iedzīvotāju drošību un brīvību, stingri apņemamies, izmantojot dažādus veidus un līdzekļus, cīnīties pret teroristu darbību mūsu reģionos vai citur un atbalstīt jebkuru rīcību, kas nepieciešama, lai likvidētu teroristu organizācijas un lai teroristi nekur vairs nerastu drošu patvērumu.

Mēs viennozīmīgi atbalstām pretterorisma pasākumus visos to aspektos, ko noteikusi ANO un citas starptautiskās organizācijas, it īpaši Eiropas Savienība, kas līdz šim izsludinātajos dokumentos paudusi nepārprotamu nosodījumu jebkuriem starptautiskā terorisma aktiem, kas veikti pret jebkuru valsti. Mēs īpaši aicinām visas valstis pilnā mērā īstenot ANO Drošības padomes 1373. un 1333. rezolūcijas prasības un ratificēt 12 starptautiskās konvencijas, kas attiecas uz terorismu.

Mēs aicinām tādas starptautiskās organizācijas kā ANO, EDSO, Eiropas Padomi un NATO veikt nepieciešamos pasākumus to starptautisko konvenciju atbalstam, kas attiecas uz starptautisko terorismu, un apņemamies kā dalībvalstis aktīvi iesaistīties šai darbā. Šajā ziņā mums un Eiropas Savienībai ir kopēja nostāja, kas inter alia tika pausta 2001. gada 21. septembrī ES Padomes ārkārtas sanāksmes pieņemtajos slēdzienos un rīcības plānā, proti, ka ir nepieciešama daudz lielāka sadarbība starptautiskos forumos, lai cīnītos pret starptautisko terorismu. Mēs atzinīgi vērtējam NATO centienus palielināt tās sabiedroto un partneru aizsardzības spējas pret terorismu.

Mēs atzinīgi vērtējam EDSO un Eiropas Padomes ieguldījumu cīņā pret terorismu, izmantojot šo organizāciju īpašās kompetences. Lai saskaņotu mūsu darbību šajā jomā, mēs esam piekrituši un pieņēmuši Rīcības plānu, kurā ir uzskaitītas konkrētas mūsu valstu sadarbības jomas.

Mūsu īpašais mērķis ir piešķirt reģionālu dimensiju visaptverošai vispasaules cīņai pret šo 21. gadsimta postu. Centrāleiropas, Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas valstis ir vienotas cīņā pret terorismu, cik ilgi vien tas būs nepieciešams, cieši sadarbojoties ar Amerikas Savienotajām Valstīm un sabalsojot savu darbību ar pārējo starptautisko sabiedrību. Teroristiem nav tādu kopīgu vērtību kā demokrātija vai brīvība, vai taisnīgums, kādas ir mums. Darbojoties koalīcijā, mēs spēsim saukt pie atbildības tos, kas ir atbildīgi par terora aktiem, efektīvāk vērsties pret teroristu organizācijām, viņu finansu, sakaru un loģistikas tīkliem, kā arī pret tiem, kas kūda, atbalsta, finansē, apmāca, apgādā un dod viņiem patvērumu.

Mums ir jādubulto mūsu cīņa pret starptautisko terorismu un jāvelta lielāka uzmanība tam, lai izpētītu tā izcelsmi. Mēs ticam, ka pašreizējie eksporta, ieskaitot ieroču un duāli izmantojamu priekšmetu (dual use items), kontroles režīmi var tikt īstenoti daudz efektīvāk, kā arī ir nepieciešama daudz lielāka sadarbība ieroču neizplatīšanas jautājumos. Mēs lūgsim mūsu valstu iestādes veikt atbilstošus pasākumus šajā sakarā, tostarp tādās jomās kā aviācija, kuģošanas drošība, likumu ieviešana un teroristu finansēšana. Lai sekmētu sadarbību starptautiskā terorisma apspiešanā, mēs paziņojam par savu gatavību palielināt sadarbību izlūkošanas jomā un veikt citus nepieciešamos pasākumus, lai atbalstītu operācijas, kas vērstas pret starptautisko terorismu.

Ir nekavējoties jāpastiprina drošības pasākumi. Turklāt mēs uzskatām, ka daudzos gadījumos ir ne­pieciešams mainīt nacionālo likumdošanu, lai tiktu nostiprinātas institūcijas, kas ir atbildīgas par drošības jau­tājumiem (piemēram, policija, speciālie dienesti, imigrācija utt.), tajā pašā laikā ir jāaizsargā arī indivi­duālās brīvības. Demokrātija nepieļauj situāciju, kad valsts, kurai uzbrūk teroristi, ir neaizsargāta. Šai valstij ir likumīgas tiesības uz individuālu un kolektīvu pašaizsardzību.

Varšavā mēs, gan kā atsevišķas valstis, gan kā daudzpusējo organizāciju dalībvalstis, izmantojot visus mūsu rīcībā esošos instrumentus, iesākām diskusiju par dažādām metodēm šī mērķa sasniegšanai. Mēs uzskatām, ka Eiropas Savienības un NATO ātra paplašināšana dos iespēju daudz efektīvāk cīnīties pret starptautisko terorismu. Mēs esam vienojušies dot pārskatu par visu šodien Varšavas konferencē pieņemto iniciatīvu attīstību un īstenošanu šīs konferences nākamajā posmā nākamgad, konferences vieta un modalitāte tiks savlaicīgi noteiktas.

Mūsu valstis un tautas kā Amerikas Savienoto Valstu draugi un sabiedrotie plašajā pretterorisma koalīcijā pilnībā solidarizējas ar Amerikas Savienotajām Valstīm, tās draugiem un sabiedrotajiem to dažādajos centienos politiskajā, militārajā, ekonomiskajā, humanitārajā un citās jomās. Mēs bez vilcināšanās pilnībā atbalstām ASV vadītās operācijas, kas vērstas pret teroristiem.

Apņēmībā nostiprināt un saliedēt pretterorisma koalīciju un esot pārliecinātiem par to, ka pretterorisma koalīcijas sadarbībai diplomātiskajā, finansu, ekonomiskajā, likumu ieviešanas, izlūkošanas un militārajā jomā jābūt pēc iespējas plašākai un efektīvākai, visas pasaules vienotība ir obligāts priekšnoteikums sekmīgai cīņai pret starptautiskā terorisma ļaunumu.

Izmantojot šo izdevību, mēs vēlreiz izsakām līdzjūtību un atbalstu Amerikas tautai, kuru ir piemeklējusi milzīga traģēdija. Šajā grūtajā laikā mēs solidarizējamies un esam vienoti ar Amerikas tautu. Cilvēki visā pasaulē vēroja drausmīgos notikumus Amerikā, saprotot to, ka tas, kas notika ASV, varēja notikt jebkur citur. Terorisma draudiem nav robežu. Šie zvēriskie uzbrukumi bija vērsti ne tikai pret ASV, bet arī pret visu cilvēci. Mēs esam pārliecināti, ka kopīgiem spēkiem mēs aizsargāsim mūsu pasaules pamatvērtības. Demokrātiskas valstis, atvērtas, brīvas un plurālas, gūs virsroku.

BUKARESTES DEKLARĀCIJA
2001. gada 4. decembris

1. Mēs, EDSO Ministru padomes locekļi, tiekamies Bukarestē laikā, kad pasauli dziļi skāris starptautisko teroristu cietsirdīgais uzbrukums Amerikas Savienotajām Valstīm. Šie notikumi ir radījuši EDSO dalībvalstu jaunu apņemšanos stiprināt un padziļināt mūsu sadarbību.

2. Mēs noteikti nosodām jebkādus terorisma aktus. Terorismam, neatkarīgi no tā iemesliem vai izcelsmes, nav nekāda attaisnojuma. Nekādi iemesli nevar attaisnot apzinātu vēršanos pret nevainīgiem cilvēkiem. Cīņā pret terorismu nepastāv neitralitāte.

3. Atspoguļojot EDSO solidaritāti, Ministru padome šodien ir pieņēmusi lēmumu un Rīcības plānu terorisma sakarā. Mēs turpinām uzsvērt, ka cīņa pret terorismu nav karš pret reliģijām vai cilvēkiem. Mēs vēlreiz apliecinām savu apņemšanos aizsargāt cilvēktiesības un pamatbrīvības.

4. Mēs esam apņēmušies aizsargāt savus iedzīvotājus no jauniem uzbrukumiem viņu drošībai un vienlaikus aizstāvēt tiesiskumu, personiskās brīvības, kā arī tiesības uz vienlīdzību tiesas spriešanā, pamatojoties uz likumiem. Organizētā noziedzība, narkotisko vielu un ieroču nelikumīga tirdzniecība, kā arī cilvēku tirdzniecība iespaido visu dalībvalstu drošību, ekonomiku un sociālo struktūru. Ministru padome atbalsta turpmākus pūliņus un plašāku starptautisko sadarbību nolūkā apkarot šīs tendences un mudina tās dalībvalstis, kas vēl nav pievienojušās Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās Protokoliem, kļūt par minētās Konvencijas līgumslēdzējām valstīm.

5. Mēs atzinīgi vērtējam EDSO struktūru reorganizāciju, kas tika veikta pēc Rumānijas prezidentūras iniciatīvas, lai stiprinātu EDSO efektivitāti, kā arī šodien pieņemtos lēmumus, kuru mērķis ir palielināt EDSO kā foruma lomu politiskajā dialogā par Eiropas drošības un sadarbības jautājumiem. Tas stiprina mūsu apņemšanos padarīt efektīvāku EDSO iespēju un mehānismu izmantošanu, lai novērstu draudus un izaicinājumus drošībai un stabilitātei EDSO reģionā. Mēs jo īpaši esam nolēmuši stiprināt mūsu sadarbību ekonomikas un vides aizsardzības jomā, kā arī palielināt EDSO nozīmi saistībā ar policijas darbību. Pastāvīgā padome ir pieņēmusi lēmumus par pasākumiem, kas nepieciešami, lai EDSO varētu veicināt un atbalstīt šādu darbību. Ministru padome uzdod Pastāvīgajai padomei, izmantojot EDSO reformas darba grupu, turpināt izvērtēt jautājumus, kas saistīti ar EDSO reformām, un sniegt ziņojumu nākamajā Ministru padomes sēdē.

6. Mēs vēlreiz uzsveram savu konsekvento tiekšanos ievērot Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartu un Helsinku Nobeiguma aktu, kā arī Parīzes Hartu, Eiropas Drošības hartu un visus pārējos EDSO doku­mentus, par kuriem esam vienojušies. Mēs atkārtoti apliecinām savu apņemšanos savlaicīgi un bez izņēmumiem izpildīt visas EDSO saistības.

7. Mēs joprojām esam norūpējušies par konfliktiem dažādos reģionos EDSO zonā, kuri rada draudus Helsinku Nobeiguma aktā ietverto principu ievērošanai dažās dalībvalstīs un vienlaikus var apdraudēt mieru un stabilitāti EDSO reģionā. Mēs augstu novērtējam EDSO nozīmīgo lomu savlaicīgā brīdināšanā, konfliktu novēršanā, krīzes vadīšanā un atjaunošanas procesā pēc konfliktu atrisināšanas. Mēs paužam īpašu cieņu sievietēm un vīriešiem, kas darbojas EDSO iestādēs un kaujas operācijās, un cildinām viņu nesavtību un smago darbu.

8. Mēs apliecinām savu apņemšanos vērsties pret draudiem drošībai un stabilitātei 21. gadsimtā. Mēs lūdzam Pastāvīgo padomi izstrādāt EDSO stratēģiju, lai dotu savu ieguldījumu šo draudu novēršanā. Mēs lūdzam Drošības un sadarbības apspriedi dot savu ieguldījumu atbilstīgi tās kompetencei un uzdevumiem.

9. Mēs uzsveram, ka ieroču tirdzniecības kontrole, kā arī pasākumi uzticības un drošības stiprināšanai joprojām ir pamatelements EDSO visaptverošajā pieejā drošības jautājumiem. Mēs esam apņēmušies pielikt turpmākus pūliņus Drošības un sadarbības apspriedē, lai risinātu kopīgus drošības jautājumus dalībvalstīs un īstenotu EDSO koncepciju par visaptverošu un nedalāmu drošību politiski militārā līmenī.

10. Mēs ņemam vērā, ka 2002. gada 1. janvārī stājas spēkā Nolīgums par atklāto gaisa telpu. Mēs ceram uz to, ka šā Nolīguma līgumslēdzējas valstis nodrošinās tā īstenošanu.

11. Kopā mēs spējam stāties pretī izaicinājumiem, ar ko saskaramies šodien. Mēs vēlreiz apliecinām savu apņemšanos nodrošināt ciešu savstarpēju sadarbību gan individuāli un organizācijā, gan ar mūsu Vidus­jūras reģiona sadarbības partneriem un Japānu, Korejas Republiku un Taizemi, kā arī sadarbību starp EDSO un citām starptautiskām organizācijām, institūcijām un apakšreģionu grupām, kā noteikts Drošības un sa­darbības platformā.

12. Tāpat mēs vēlreiz apliecinām savu apņemšanos veidot attiecības, kas balstītas uz suverēnu vienlīdzību, savstarpēju cieņu, sadarbību un atbalstu demokrātijai. Mēs esam apņēmušies savas attiecības veidot atbilstoši kopīgas un visaptverošas drošības koncepcijai, kas balstās uz vienlīdzīgām partnerattiecībām, solidaritāti un atklātību. Mēs joprojām paliekam uzticīgi EDSO savienībai, kas plešas no Vankuveras līdz Vladivostokai, ir vienota un brīva, kurā valda miers un kura uz izaicinājumiem mieram un stabilitātei atbild ar saskaņotu darbību.


1 Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rezolūcija: http://stars.coe.fr/ta/ta01/ERES1236.HTM 
T. Deivisa un G. Jansona sagatavotais ziņojums:
http://stars.coe.fr/doc/doc01/EDO8924.htm

2 Parakstījuši Albānijas, Bulgārijas, Horvātijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Maķedonijas, Rumānijas, Slovākijas un Slovēnijas premjerministri.

3 EAPP dalībvalstis ir: Albānija, Armēnija, Austrija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Beļģija, Bulgārija, Kanāda, Horvātija, Čehija, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Gruzija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Islande, Īrija, Itālija, Kazahija, Kirgīzija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Moldova, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Krievija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Šveice, bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija (Turcija atzīst Maķedonijas Republiku ar tās konstitucionālo nosaukumu), Tadžikija, Turcija, Turkmēnija, Ukraina, Apvienotā Karaliste, Amerikas Savienotās Valstis, Uzbekija.

4 Albānija, Bulgārija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija.

5 Konferencē piedalījās šādas valstis: Albānija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Horvātija, Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Moldova, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Ukraina, Dienvidslāvijas Federatīvā Republika, bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija. Konferencē piedalījās arī pārstāvji no Baltkrievijas, Krievijas, Turcijas, ASV un Eiropas Savienības (vadība un komisija), ANO, EDSO un NATO kā novērotāji.