I. Oficiālie dokumenti

02.12.2014. 19:09

 

I. Oficiālie dokumenti

  1. Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
  2. Stratēģija Latvijas Republikas integrācijai Eiropas Savienībā
  3. Latvijas 2002. gada Rīcības plāns dalībai NATO
  4. Valsts programma "Sabiedrības integrācija Latvijā"

 1. DEKLARĀCIJA PAR MINISTRU KABINETA IECERĒTO DARBĪBU1

Valdība īstenos izsvērtu un mērķtiecīgu ārpolitisko darbību, sekmējot Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un transatlantiskajās drošības struktūrās, nostiprinot un uzlabojot Latvijas attiecības ar sava reģiona valstīm.

12.1. [Ārpolitikas pēctecība]

12.1.1. Latvijas ārpolitikas pēctecība tiks balstīta uz vispārpieņemtajām vērtībām - demokrātija, likuma vara, cilvēka tiesības un brīvības, cieņa pret minoritātēm. Latvijas ārpolitika ir Eiropas vienotības politika;

12.1.2. īstenosim Latvijas ārpolitikas pamatuzdevumus - valsts nacionālo interešu aizstāvēšanu, valsts drošības nostiprināšanu un tautas labklājības veicināšanu;

12.1.3. saglabāsim nemainīgus valsts ārpolitikas stratēģiskos mērķus: integrācija Eiropas Savienībā un pilna dalība Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO);

12.1.4. strādāsim saskaņā ar šādām valsts ārpolitikas prioritātēm: sadarbība ar stratēģiskajiem partneriem, reģiona valstīm, darbība starptautiskajās organizācijās, divpusējās attiecības ar kaimiņvalstīm, konsekventi iestājoties par Eiropas vienotību un kopīgajām vērtībām.

12.2. [Eiropas vienotība un Eiropas Savienība]

12.2.1. turpināsim iestāšanās procesu ES, kura mērķis ir nostiprināt valsts suverenitāti, iegūt iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā par vienotās Eiropas nākotni, attīstīt modernu latvisko identitāti, iegūstot latviešu valodai oficiālu statusu Eiropas Savienībā, kā arī nodrošināt stabilas un konkurētspējīgas ekonomikas attīstību;

12.2.2. nodrošināsim veiksmīgu ES iestāšanās sarunu procesu ar mērķi noslēgt sarunas līdz 2003. gadam, īpašu uzmanību pievēršot valsts administratīvo spēju nostiprināšanai;

12.2.3. panāksim, lai Eiropas integrācijas uzdevumi ir Ministru kabineta un katras valsts pārvaldes institūcijas ikdienas darba pamats;

12.2.4. veicināsim dažādu valsts iedzīvotāju grupu informētību un izpratni par valsts dalības nozīmi ES.

12.3. [Eiropas vienotība un transatlantiskā drošība]

12.3.1. strādāsim, lai veicinātu labvēlīgus ārējos un iekšējos apstākļus Latvijas uzaicināšanai dalībai aliansē nākamajā paplašināšanās kārtā. Latvija sagaida alianses lēmumu par jaunu valstu uzaicināšanu dalībai NATO 2002. gadā;

12.3.2. ārpolitisko darbību vērsīsim uz NATO dalībvalstu politiskā atbalsta kāpināšanu Latvijas, kā arī Igaunijas un Lietuvas uzaicināšanai;

12.3.3. atbalstīsim alianses politiku miera un drošības nostiprināšanā, aktīvi piedalīsimies NATO vadītajās miera uzturēšanas misijās;

12.3.4. izmantosim Rīcības plānu dalībai NATO, lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas, izveidotu NATO prasībām atbilstošus bruņotos spēkus, tādējādi panākot praktisku gatavību dalībai aliansē;

12.3.5. veicināsim sabiedrības izpratni un atbalstu Latvijas dalībai NATO;

12.3.6. atbalstīsim Eiropas drošības un aizsardzības politikas veidošanu un līdzdarbosimies šīs politikas īstenošanā.

12.4. [Sadarbība Eiropas vienotībai]

12.4.1. balstoties uz ASV-Baltijas Partnerības hartu, stiprināsim sadarbību ar ASV un nostiprināsim ASV iesaisti Ziemeļaustrumeiropas reģionā;

12.4.2. saskaņā ar Latvijas ārpolitikas stratēģiskajiem mērķiem attīstīsim divpusējās attiecības ar Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm un šo organizāciju kandidātvalstīm;

12.4.3. turpināsim vispusīgu sadarbību ar Baltijas valstīm, īpašu uzmanību pievēršot kopīgai darbībai iestāšanās procesā Eiropas Savienībā un NATO, jo Baltijas valstu savstarpējā koordinācija ir priekšnoteikums pilnvērtīgai integrācijai; šim nolūkam stiprināsim sadarbību Baltijas valstu institūciju ietvaros;

12.4.4. veicināsim vispusīgu sadarbību ar Ziemeļvalstīm un Baltijas jūras reģiona valstīm, tādējādi veicinot Eiropas integrāciju, reģiona harmonisku attīstību un tā ekonomiskā potenciāla izmantošanu;

12.4.5. Eiropas vienotības procesa ietvaros kā topošā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts attīstīsim labas kaimiņattiecības ar Krieviju un Baltkrieviju, sekmēsim pārrobežu sadarbību un savstarpēji izdevīgu sadarbību ar šo valstu reģioniem, strādāsim, lai atjaunotu Latvijas-Krievijas Starpvaldību komisijas darbu un aicināsim Krieviju parakstīt sagatavotos divpusējos līgumus, tai skaitā valstu robežlīgumu;

12.4.6. prezidējot Eiropas Padomē (EP), iestāsimies par Eiropas kopīgo vērtību nostiprināšanu visās EP dalībvalstīs, tālāk attīstīsim Eiropas kultūras identitātes ideju, kā arī dalīsimies integrētas sabiedrības veidošanas pieredzē.

12.5. [Publiskā politika un diplomātiskais dienests]

12.5.1. lai nodrošinātu adekvātu starptautiskās sabiedrības informētību par Latvijas attīstību, izstrādāsim vienotu ārējās informācijas politiku, panākot visu iesaistīto institūciju koordinētu darbību, īpašu uzmanību pievērsīsim informācijai par sabiedrības integrāciju un totalitāro režīmu vēstures pētīšanu un izvērtēšanu;

12.5.2. atbalstīsim Vēsturnieku komisijas darbu, veicināsim starptautisko sadarbību vēstures apzināšanā un sabiedrības izglītošanā;

12.5.3. minēto ārpolitisko mērķu sasniegšanai īstenosim diplomātiskā dienesta un tā materiālās bāzes attīstības koncepciju, nodrošinot adekvātu Latvijas diplomātisko pārstāvniecības līmeni ES un NATO dalībvalstīs;

12.5.4. efektīvi izmantosim Latvijas vēstniecības, lai realizētu valdības politiku investīciju piesaistes un eksporta veicināšanas jomā, kā arī atbalstu Latvijas uzņēmējiem;

12.5.5. nodrošināsim Okupācijas muzeja pastāvēšanu, tā apmeklējumu padarot par obligātu valsts diplomātiskā protokola un izglītības procesa sastāvdaļu.

 2. STRATĒĢIJA LATVIJAS REPUBLIKAS INTEGRĀCIJAI EIROPAS SAVIENĪBĀ2

Ievads

Latvijai iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) dod iespēju aktīvi piedalīties gan Eiropas, gan pasaules ekonomikas, politikas un kultūras attīstības veidošanā. Līdzšinējā ES prakse ir pierādījusi, ka tieši tā saucamajām mazajām dalībvalstīm ir bijusi ļoti svarīga loma izšķirošu lēmumu pieņemšanā. ES jau tagad no kandidātvalstīm sagaida ne tikai pieprasījumus, bet arī priekšlikumus un idejas, kas dotu savstarpējus ieguvumus gan Savienībai, gan katrai kandidātvalstij.

Latvijā veicamie uzdevumi integrācijā ES paplašinās ar katru dienu. Aug arī integrācijas procesā iesaistīto in­­stitūciju un ieinteresēto cilvēku skaits. Ir izstrādāta un pieņemta virkne stratēģiskas ievirzes dokumentu, kas apskata atsevišķus integrācijas aspektus. Tomēr joprojām pastāv dažāda izpratne par integrācijas prioritātēm.

Stratēģija Latvijas Republikas integrācijai ES ir dokuments, kas nosaka lēmumu pieņemšanas pamat­no­stād­nes ES politikas jautājumos. Tās mērķis ir veicināt vienotu izpratni un darbību, sekmējot valsts iestāšanos ES.

Stratēģija:

  • apkopo darbības vadlīnijas valdībai, ministrijām un citām integrācijas procesā iesaistītajām institūcijām;
  • veicina jaunu nozaru integrācijas programmu izstrādāšanu un īstenošanu, kā arī ar integrācijas procesu saistītu pētījumu veikšanu;
  • paredz valsts pārvaldes atbilstību ES dalībvalsts prasībām un sektorālo prioritāšu saskaņošanu ar integrācijas ES gaitu;
  • nosaka, ka fiskālā politika un valsts budžeta plānošana ir jāsaskaņo ar Latvijas integrācijas ES procesa prasībām;
  • uzsver, ka sabiedrības atbalsta priekšnoteikumi ir zināšanas par ES, objektīvas informācijas pieejamība, atklāts valsts pārvaldes dialogs ar iedzīvotājiem.

Uzņemot jaunas dalībvalstis, gan ES, gan kandidātvalstu interesēs ir nepazemināt noteikto standartu kvalitāti. ES vēsturiskā attīstība rāda, ka katrai valstij jāatrod savs ceļš uz iespējami efektīvāku kopīgo noteikumu pielietojumu. Pret stratēģijas uzdevumiem jāattiecas radoši, aktīvi meklējot Latvijai visizdevīgākos risinājumus, vienlaikus apzinoties saistības pret citām valstīm un ES kopumā.

ES darbības pamatā ir "subsidiaritātes" princips, kas paredz, ka ES savas kompetences līmenī neveic nekādus pasākumus, kurus efektīvāk var realizēt valstu, reģionu un vietējā līmenī. Šis princips nodrošina lēmumu pieņemšanas, to izpildes un kontroles maksimālu tuvināšanu katram iedzīvotājam.

Lai sekmētu labāku kandidātvalsts sagatavošanos dalībai ES, Eiropas Komisija regulāri piedāvā ieteikumus par integrācijas prioritātēm, sniedz dažāda veida atbalstu, lai kandidējošā valsts radoši apzinātos savu neatkārtojamo un tieši tādēļ ļoti vajadzīgo lomu.

Stratēģijas uzdevumi ir grupēti, ievērojot ES institucionālās uzbūves arhitektūru un Kopenhāgenas ES Padomē noteiktos dalības kritērijus.

Īpaša uzmanība pievērsta Latvijas valsts nacionālajām interesēm.

Stratēģija uzskatāma par izpildītu, Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti.

 3. LATVIJAS 2002. GADA RĪCĪBAS PLĀNS DALĪBAI NATO

Kopsavilkums

"Latvijas 2002. gada Rīcības plāna dalībai NATO" (RPDN) projekts tika izskatīts un akceptēts Latvijas integrācijas NATO padomes sēdē 2001. gada 10. septembrī. 2001. gada 18. septembrī RPDN tika apstiprināts valdībā un 28. septembrī iesniegts NATO ģenerālsekretāra vietniekam politiskajos jautājumos Ginteram Altenburgam.

"Latvijas 2002. gada Rīcības plāns dalībai NATO" tika izstrādāts, pamatojoties uz Latvijas 2000. un 2001. gada Rīcības plāniem dalībai NATO, NATO "Progresa ziņojumu par 2001. gada Rīcības plānu dalībai NATO", rekomendācijām, kas tika saņemtas divpusējo konsultāciju laikā ar NATO dalībvalstīm, kā arī uz RPDN izstrādes pamatprincipiem.

Latvijas 2002. gada Rīcības plānā dalībai NATO tiek likti vairāki jauni uzsvari. Spēku struktūras pārskats - tas atspoguļo jauno finansiāli pamatoto spēku struktūru, kura ir pielāgota Latvijas vajadzībām un mērķiem un saskaņota ar NATO noteiktajiem standartiem. Operatīvā un mobilizācijas plānošana - būtiska Valsts aizsardzības plānošanas sastāvdaļa, kurai ir svarīga nozīme operatīvo pienākumu un spēju noteikšanā visa veida krīžu gadījumos. Uzņēmējvalsts atbalsta sistēma - nozīmīgs elements papildspēku uzņemšanas Latvijas teritorijā un apgādes nodrošināšanas īstenošanā. Integrācijas NATO aspekti tika iekļauti kopējā sadaļā "Integrācija NATO", kur galvenais mērķis ir savietojamība ar NATO un partnervalstu bruņotajiem spēkiem.

2002. gada RPDN sastāv no sešām nodaļām un trīs pielikumiem.

Plānā tiek aptvertas šādas jomas:

  1. Politiskie un ekonomiskie jautājumi;
  2. Aizsardzības un militārie jautājumi;
  3. Finansiālais pamatojums - resursi;
  4. Drošības jautājumi;
  5. Tiesiskie aspekti;
  6. RPDN realizācija un izpildes kontrole.

Pielikumos ir atspoguļoti atsevišķi sabiedrības integrācijas elementi, jaunā RPDN izpildes plāns, kā arī pusgada ziņojums par 2001. gada plāna izpildi.

Politisko un ekonomisko jautājumu nodaļa ietver tādus jautājumus kā demokrātija un cilvēktiesības Lat­vijā, civilā kontrole pār bruņotajiem spēkiem, ekonomiskā attīstība, Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā - sarunu process, attiecības ar kaimiņvalstīm un reģiona valstīm, Latvijas ieguldījums transatlantiskās drošības un stabilitātes stiprināšanā, sabiedrības atbalsts Latvijas dalībai NATO un tās informēšanas politika, krīžu pārvarēšana un vides aizsardzība.

Sadaļā par Latviju kā tiesisku un demokrātisku valsti izskaidrota atklātā pieeja vēstures pētīšanai. Ņemot vērā, ka Latviju okupēja gan Vācija, gan Padomju Savienība, atsevišķi vēsturiski notikumi nevar tikt vērtēti vienpusīgi. Plānā ir pausta Latvijas nosodošā attieksme pret abu režīmu laikā izdarītiem nodarījumiem.

Tāpat ir izskaidrota valsts politika sabiedrības integrācijas un cilvēktiesību ievērošanas jomā. Plānā ir aplūkots valsts atbalsts minoritāšu izglītībai, naturalizācijas process un latviešu valodas apmācības veicināšana. Nodaļa iepazīstina ar valsts programmu "Sabiedrības integrācija Latvijā" un informē par tai paredzēto finansējumu.

Sadaļā par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) civilo kontroli ir skaidrots, ka procedūras ir nostiprinātas nacionālajā likumdošanā un to veic Valsts prezidents, Saeima, Ministru kabinets, kā arī aizsardzības ministrs ar savu iesaisti lēmumu pieņemšanā par Nacionālo bruņoto spēku jautājumiem. Uzsvērta ir sabiedrības sapratnes un atbalsta veicināšana valsts bruņotajiem spēkiem. Sadaļā minēts veiktais darbs likumdošanas uzlabošanai aizsardzības jomā, galvenokārt Nacionālās drošības likumā, Nacionālo bruņoto spēku likumā, kā arī likumprojekta par Obligātā militārā dienesta izstrādāšanā.

Sadaļa par valsts ekonomisko attīstību ietver makroekonomiskos attīstības rādītājus, Latvijas progresu brīva un funkcionējoša tirgus izveidē, investīcijām labvēlīgas vides veicināšanu, privatizācijas procesu. Sadaļā ir atspoguļoti starptautisko finansu organizāciju vērtējumi un prognozes, tiek salīdzināti Latvijas makroekonomiskie rādītāji (IKP, inflācija, eksports, imports, budžeta deficīts, investīciju apjomi), kas patlaban ir vieni no pozitīvākajiem Eiropā. Uzsvērta ir organizācijas "Delna" līdzdalība valstī notiekošajos procesos.

Sadaļā "Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā" izskaidrots valsts paveiktais ceļā uz dalību šajā organizācijā, proti, sarunu process, kā arī atspoguļoti turpmākie plāni likumdošanas saskaņošanas jomā.

Plānā tiek aplūkotas Latvijas attiecības ar tās kaimiņvalstīm - Igauniju, Lietuvu, Baltkrieviju, Krieviju, kā arī sadarbība ar Skandināvijas valstīm un ASV. Jo īpaši detalizēti plānā izskaidroti Baltijas valstu savstarpējie sadar­bības mehānismi, kas no NATO puses tiek atzīti par lielisku piemēru arī jau esošajām NATO dalībvalstīm.

Atsevišķa sadaļa ir veltīta Latvijas ieguldījumam stabilitātes un drošības veicināšanai Eiropā - dalība miera uzturēšanas un nodrošināšanas operācijās Balkānos, sadarbība ar starptautiskajām organizācijām - ANO, EDSO, līdzdalība bruņojuma kontroles aktivitātēs. Kā zināms, Latvijas bruņoto spēku vienības jau kopš 1996. gada piedalās starptautiskajās operācijās Bosnijā un Hercegovinā, Kosovā, kā arī Ziemeļkaukāzā, Gruzijā. Piedalīšanās šajās misijās demonstrē reālu valsts spēju un gribu kļūt par NATO pilntiesīgu locekli, tā ļauj būtiski nostiprināt sadarbību ar NATO valstīm un partnervalstīm.

NATO puse atzinīgi ir novērtējusi sabiedrības informēšanas sadaļas iekļaušanu, kurā tiek atspoguļots valsts in­­sti­tūciju darbs iedzīvotāju viedokļa izzināšanā, kā, piemēram, aptauja "Par Latvijas dalību NATO", kā arī in­­for­mēšanā par NATO aktuāliem jautājumiem ar nevalstisko organizāciju un kopēju darba grupu palīdzību.

Nodaļu noslēdz jautājumi par krīzes pārvarēšanu un vides aizsardzību. Pirmā izklāsta valsts institūciju darbību dažāda veida krīzes situācijās. Tiek uzskaitīti arī pasākumi, kas vērsti uz vienotas sistēmas izveidi un jau esošās uzlabošanu. Otrs jautājums atklāj Latvijas uzdevumus vides aizsardzībā, kā, piemēram, dabisko resursu izmantošanu, ūdens kvalitātes saglabāšanu, piesārņojošo avotu ierobežošanu u.c.

Aizsardzības un militāro jautājumu nodaļa atspoguļo to uzdevumu un pasākumu kopumu, kuru izpilde pilnveidos un attīstīs Nacionālo bruņoto spēku militāro sagatavotību un nodrošinās Latvijas gatavību dalībai NATO.

Lai pilnveidotu Latvijas valsts aizsardzību, "Latvijas 2002. gada Rīcības plānā dalībai NATO" tika noteiktas šādas valsts aizsardzības sistēmas attīstības prioritātes:

  • Latvijas NBS kaujas un pašaizsardzības spēju uzlabošana, pamatojoties uz savietojamību ar NATO un spējām darboties NATO/ES vadītajās operācijās, lai spētu cīnīties ar 21. gadsimta drošības draudiem;
  • NBS spēku struktūras efektivizācija;
  • atbilstošas Uzņēmējvalsts atbalsta (UVA) sistēmas izveide;
  • kopējo Baltijas valstu projektu - BALTBAT, BALTNET, BALTRON, BALTDEFCOL u.c. - īstenošana un turpmāka attīstīšana ;
  • dalība miera nodrošināšanas operācijās;
  • aizsardzības plānošanas un plānošanas, programmēšanas un budžeta veidošanas sistēmas (PPBS) uzlabošana;
  • krīzes vadības un komandvadības, sakaru un izlūkošanas spēju uzlabošana;
  • militārās izglītības un personāla vadības sistēmu ieviešana, mācību centru infrastruktūras uzlabošana;
  • integrētās nodrošinājuma vadības un apgādes sistēmu attīstība;
  • sabiedrības atbalsta nodrošināšana aizsardzības sistēmai un Latvijas integrācijai NATO.

Aizsardzības plānošanas sistēma sastāv no rūpīgi izstrādātiem, regulāri pārskatāmiem un precizētiem plāniem un konceptuālajiem dokumentiem. To izstrādā, balstoties uz nacionālās aizsardzības sistēmas galvenajiem principiem. Tā paredz ikgadēju, ciklisku plānu un koncepciju precizēšanu un pārskatīšanu. NBS un spēku veidu attīstības plānošanas cikli ietver 12 gadu (ilgtermiņa), 4 gadu (vidēja termiņa) un 1 gada (īstermiņa) plānus. Aizsardzības plānošanai noteikti šādi galvenie uzdevumi:

  • skaidri noteikt uz politiskām vadlīnijām balstītas NBS attīstības prioritātes;
  • iekļaut plānošanas procesā pēc iespējas vairāk institūciju, lai panāktu NBS attīstībai un mērķu sasniegšanai nepieciešamo atbalstu;
  • izveidot NBS struktūru, precīzi definēt mērķus un operatīvos uzdevumus gan miera, gan kara laikam;
  • ieviest valsts aizsardzības mērķus saskaņā ar finansu iespējām.

Operatīvā un mobilizācijas plānošana ir pilnvērtīga valsts aizsardzības plānošanas sistēmas sastāvdaļa, kurai ir būtiska nozīme operatīvo pienākumu un spēju noteikšanā valsts krīžu gadījumos. Mobilizācijas un operatīvie plāni ir cieši saistīti. Tie tiek vienlaicīgi izstrādāti saskaņā ar totālās aizsardzības principiem. Šo plānu izstrāde ir sākta 2000. gadā, un tā būs prioritāra arī tuvāko četru gadu laikā. Minētie plāni atspoguļo NBS štābu sagatavošanu aizsardzības plānu realizācijai (štābu vingrinājumi), virsnieku vispārējās izpratnes uzlabošanu par plānošanas procesu un līdzdalību tajā, kā arī sadarbību ar totālās aizsardzības sistēmas civilo sektoru plānošanas procesā. 2001. gadā tika izstrādāta un apstiprināta Latvijas mobilizācijas koncepcija, sagatavots mobilizācijas likuma projekts un iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā, kā arī apstiprinātas citas operatīvās koncepcijas un plāni.

Lai izveidotu valsts aizsardzības budžeta ietvaros finansiāli pamatotu un uzturamu NBS struktūru, kā arī pašaizsardzības spēju attīstīšanas nolūkos, Latvija ir pārskatījusi savu bruņoto spēku struktūru. Rezultātā tika izstrādāta efektīvāka NBS organizācijas struktūra ar skaidri noteiktiem pienākumiem, komandējošo sastāvu un personālu. Vienlaikus jaunā NBS struktūra nodrošina NATO savietojamības prasību un spēku deleģēšanu miera nodrošināšanas operācijām un Vašingtonas līguma 5. paragrāfā noteikto operāciju ievērošanu. Jaunais spēku struktūras pārskats tiks saskaņots konsultācijās ar NATO 19+1 formātā 2001. gada beigās. Galvenās atšķirības būs tās, ka tiks likvidēti visu spēku veidu štābi, izveidojot jaunas NBS kara un miera laiku struktūras, kas būs saskaņotas ar Latvijas resursu iespējām un NATO prasībām.

Uzņēmējvalsts atbalsta sistēma ir NBS operatīvās un nodrošinājuma plānošanas sastāvdaļa. Atbilstoša un elastīga UVA izveide garantēs uzticamu nodrošinājuma atbalstu operācijās paredzētajiem spēkiem. UVA ir nozīmīgs faktors Latvijas aizsardzības sistēmas attīstībā integrācijas NATO kontekstā, t.i., Vašingtonas līguma 5. paragrāfa un ārpus 5. paragrāfa noteiktajām operācijām. Latvija ir izstrādājusi savu UVA koncepcijas projektu, kas tiks apspriests nākamajās konsultācijās ar NATO 2001. gada novembrī. Tāpat tika izveidota starpministriju darba grupa, kas turpmāk attīstīs UVA koncepciju, kā arī noteiks un izvērtēs citu valsts pārvaldi īstenojošo institūciju pienākumus un iesaisti. 2002. gadā Latvija plāno apstiprināt izstrādāto koncepciju UVA valdībā, kā arī organizēt konsultācijas ar NATO un Baltijas valstu ekspertiem UVA sistēmas izveidei.

2001. gadā NBS tika pabeigts aizsardzības plānošanas otrais cikls, reizē veicot nepieciešamos labojumus. NBS ilgtermiņa attīstības plānu un struktūras galvenā prioritāte ir pašaizsardzības spēju attīstība, kā arī dalība Vašingtonas līguma 5. paragrāfa un starptautiskajās operācijās. NBS ilgtermiņa attīstībai ir noteiktas šādas prioritātes:

  • reorganizēt NBS miera un kara laika struktūru;
  • izveidot komandvadības, sakaru un izlūkošanas sistēmu;
  • attīstīt visu līmeņu personālvadību un apmācību sistēmu;
  • izveidot un attīstīt jaunu apmācību sistēmu NBS komandējošam sastāvam, lai tas varētu darboties, izmantojot modernās vadības metodes un izrādīt iniciatīvu un elastību lēmumu pieņemšanā;
  • izveidot nodrošinājuma sistēmu;
  • attīstīt Uzņēmējvalsts atbalsta sistēmas spējas;
  • iegādāties ekipējumu NBS modernizācijai un mobilizācijas spēkiem;
  • izveidot mobilizācijas sistēmu, attīstot savietojamību un sadarbību ar NATO dalībvalstīm;
  • attīstīt pretgaisa aizsardzības spējas.

Kā NBS attīstības 2002. gada prioritārie uzdevumi plānā minēti: uzsākt NBS reorganizāciju saskaņā ar spēku struktūras pārskatu un izmaksām; Zemessardzes reorganizācija; kara un miera laika vadības, kontroles un sakaru sistēmas izstrāde; NBS operatīvo plānu papildināšana; NBS krīzes vadības spēju pilnveidošana; kopējo Baltijas valstu aizsardzības projektu "baltifikācija"; virsnieku, apakšvirsnieku un karavīru apmācību pilnveidošana; kuģu modernizēšana; meklēšanas un glābšanas helikopteru uzlabošana; NBS ziņošanas sistēmu pilnveidošana.

Latvija turpina paaugstināt valsts aizsardzības sistēmas potenciālu, kā arī NBS spējas sasniegt sa­vietojamību ar NATO, kas savukārt ir atkarīgas no atbilstoši kvalificēta personāla sagatavošanas un personāla vadības sistēmas pilnveidošanas. Personāla sagatavošanas jautājumiem "Latvijas 2002. gada Rīcības plānā dalībai NATO" tiek pievērsta īpaša uzmanība, novērtējot personāla vadības, militārā un civilā personāla izglītošanas kritērijus un to spējas iekļauties NATO politisko un militāro struktūru darbā. Liela uzmanība tiek pievērsta militārās izglītības un apmācības sistēmas attīstībai, kas sastāv no četrām daļām: obligātā militārā dienesta karavīru apmācības, zemessargu, instruktoru un virsnieku apmācības sistēmas.

"Latvijas 2002. gada Rīcības plāns dalībai NATO" atsevišķi pievēršas militārās infrastruktūras attīstības jautājumiem, kas ir pamats aizsardzības sistēmas izvirzīto mērķu sasniegšanai. Visi infrastruktūras attīstības un uzturēšanas projekti ir balstīti uz NBS ilgtermiņa attīstības plāniem. Attīstības plānu mērķis ir nodrošināt vienību kaujas gatavību, uzlabot mācību vietas, nodrošināt resursu efektīvu izmantošanu un vides aizsardzību. Starp prioritāriem pasākumiem militārās infrastruktūras attīstībā 2002. gadā ir noteikta obligātā militārā dienesta karavīru sadzīves apstākļu uzlabošana, militāro mācību centru ēku rekonstrukcija, kā arī nepieciešamo militāro iekārtu celtniecība.

2002. gada Rīcības plānā dalībai NATO Latvija īpaši uzsver starptautisko sadarbību, kas ietver integrāciju NATO, starptautiskās mācības, Baltijas valstu kopējos sadarbības projektus aizsardzības jomā, kā arī divpusējo sadarbību. Integrācijas NATO sadaļa atspoguļo vairākus Latvijas integrācijas NATO procesa aspektus: integrācijas NATO plānošanu, Plānošanas un pārskata procesu, dalību miera uzturēšanas operācijās un mācībās, Latvijas iesaisti "Partnerattiecību mieram" programmā, sadarbību NATO Eiro­atlantiskās partnerības padomes komiteju un struktūru ietvaros.

Latvija kā NATO kandidātvalsts savos plānošanas dokumentos integrē tos principus un prasības, kas atbilst pašreizējam Latvijas statusam attiecībā pret NATO, kur minēto prasību izpilde ir priekšnoteikums pilnīgai integrācijai NATO politiskajās un militārajās struktūrās.

Plānošanas un pārskata procesa ietvaros tiek definēta NBS savietojamība ar NATO prasībām. Latvija uzskata, ka NBS savietojamība ar NATO bruņotajiem spēkiem ir nozīmīgs priekšnoteikums sekmīgai sadarbības nodrošināšanai miera operācijās, krīžu vadības un kara operāciju laikā gan Latvijas teritorijā, gan ārpus tās. Plānošanas un pārskata procesa ietvaros Latvija ir nominējusi NBS vienības, kuras ir pieejamas NATO vadītajām miera nodrošināšanas operācijām. Šo vienību attīstība ir vērsta uz pašaizsardzības spēju un savietojamības ar NATO uzlabošanu, kas nodrošina to sekmīgu izmantošanu gan vietējām vajadzībām, gan starptautiskajās misijās.

"Partnerattiecības mieram" programma (Partnership for Peace - PfP) militārajā jomā joprojām ir galvenais pieejamais līdzeklis, kas palīdz Latvijai sagatavoties NATO militāro prasību izpildei. 2000. gadā Latvijas un NATO Individuālās sadarbības programmas ietvaros Latvija piedalījās 217 pasākumos. 2001. gadā Latvija plāno piedalīties 193 PfP aktivitātēs, aptverot 19 PfP sadarbības jomas.

NATO integrācijas sadaļā ir atspoguļots Latvijas padarītais 2001. gadā, lai ieviestu NATO standartus, La­t­vijas dalība Eiroatlantiskajā Partnerības padomē, kā arī dalība starptautiskajās mācībās un vingrinājumos. 2000. gadā Latvija piedalījās 12 PfP mācībās, un 2001. gadā Latvija plāno piedalīties 17 PfP mācībās.

Baltijas valstu kopīgo sadarbības projektu aizsardzības jomā sadaļā tiek atspoguļota informācija ne tikai par esošo projektu attīstības turpināšanu (Baltijas valstu bataljons BALTBAT, Baltijas valstu gaisa novērošanas sistēma BALTNET, Baltijas valstu aizsardzības koledža BALTDEFCOL, Baltijas valstu jūras spēku eskadra BALTRON), bet arī tādu jaunu Baltijas valstu militāro projektu izveidi kā BALTLOG, kas ilgākā laika posmā koordinēs un integrēs nodrošinājuma un piegādes sistēmas Baltijas valstīs. BALTMED projekts, kas attīstīs Baltijas valstu sadarbību starp militāri medicīniskajām vienībām. 2001. gadā darbību uzsāka BALTPERS projekts, kas ir Baltijas valstīm kopēja militārā personāla vadības un uzskaites sistēma. Baltijas valstu militārā sadarbība ir nozīmīga, jo tā palielina Baltijas valstu militāro spēku savstarpējās savietojamības spējas ar NATO un uzlabo Baltijas valstu aizsardzības resursu izmantošanu.

Starptautiskās divpusējās sadarbības sadaļā ir noteikts tās galvenais uzdevums - nodrošināt ārvalstu palīdzību NBS attīstības plānu un savietojamības spēju attīstīšanai un realizācijai. NBS veic sadarbību ar gandrīz 30 valstīm, ik gadus veicot 400 - 500 divpusējās sadarbības pasākumus, un šogad akcents ir likts uz militārā personāla (virsnieku un kadetu) apmācību, materiāltehnisko palīdzību, ekspertu konsultācijām un sadarbību starp bruņoto spēku vienībām.

Finansu plānošanas - resursu nodaļā ir apkopota informācija par aizsardzībai, drošībai un integrācijai NATO piešķirtajiem resursiem, to izlietojumu, izlietojuma prioritātēm, investīciju plāniem, izlietojuma kontroli u.c. Arī 2002. gadā un nākamajā gadā aizsardzība, drošība un integrācija NATO būs valsts budžeta prioritāte. To apliecina 2001. gada 5. aprīlī Saeimā pieņemtais un izsludinātais "Valsts aiz­sardzības finansēšanas likums", kas paredz aizsardzībai piešķirto līdzekļu palielināšanu līdz 1,75% no IKP 2002. gadā un 2% no IKP 2003. gadā.

Resursu plānošanas sadaļā atspoguļota budžeta pieauguma dinamika, budžeta sadalījums personālam, uzturēšanas izdevumiem un investīcijām, tai skaitā lielākiem investīciju projektiem 2002. gadā.

Liela uzmanība resursu jautājumu nodaļā ir pievērsta resursu plānošanas un izlietojuma kontrolei.

2001. gada maijā tika izveidota darba grupa, iekļaujot tajā plānošanas, nodrošinājuma, personāla un finansu speciālistus ar mērķi izstrādāt NBS plānotās struktūras visu izmaksu plānu 2002. - 2008. gadam. Darba grupas darbība ir atklāta un pārskatāma, tā izskata visus ieteikumus un iekļauj izmaiņas, kuras radušās pēc NATO ieteikumiem 2001. gadā, kad tika saņemts NATO Progresa ziņojums par Latvijas aizsardzības sistēmas attīstību.

Drošības jautājumu nodaļā galvenokārt ir skarta klasificētās informācijas aizsardzība atbilstoši NATO prasībām. Tā atspoguļo līdz šim īstenotos un 2002. gadā plānotos pasākumus klasificētās informācijas aizsardzības paaugstināšanā: klasificētās informācijas reģistra sistēmas paplašināšanu, klasificētās informācijas aizsardzības drošības režīmu uzlabošanu NATO integrācijā iesaistītajās valsts institūcijās un Latvijas vēstniecībās ārvalstīs, klasificētās informācijas aprites un uzglabāšanas sistēmas uzlabošanu, kā arī personāla apmācību atbilstoši NATO prasībām. Paredzēti likumdošanas grozījumi, līdzdalība NATO rīkotajos semināros kandidātvalstīm par klasificētās informācijas aizsardzības jautājumiem. Īpaši uzsvērta ir elektroniski pārraidāmās informācijas aizsardzība.

Tiesisko jautājumu nodaļa veltīta Latvijas nacionālo normatīvo aktu pielāgošanas NATO valstu vispārpieņemtajai praksei ar dalību aliansē saistītajos jautājumos, kā arī NATO kopīgajiem principiem. Lai gan juridiski Latvija 1949. gada Ziemeļatlantijas un citiem ar aliansi saistītiem līgumiem varēs pievienoties tikai pēc tās uzaicināšanas dalībai NATO, tomēr jau patlaban tā var veikt visus nepieciešamos priekšdarbus pretrunu un neskaidrību apzināšanai un novēršanai. Nodaļā ir atspoguļota aizsardzības jomas regulējošā normatīvo aktu sistēma, tās attīstība, kā arī plānotās izmaiņas. Latvija ir veikusi Satversmes, kā arī citu nacionālo un starptautisko tiesību aktu analīzi, kuras rezultātā ir ierosināti grozījumi likumos.

Jau 2000. gadā sāktais darbs tiesisko ierobežojumu atcelšanā ir realizējies likumu "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās", "Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā" un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu grozījumos.

RPDN realizācijas un izpildes kontroles nodaļa atspoguļo valsts institūciju darbības koordināciju 2002. gada plāna izpildē, kā arī iepriekšējo plānu praktisko realizāciju. Latvijas institūciju darbības saskaņošanas mehānisms tika izveidots jau 1999. gadā. Galvenā loma šajā procesā ir Latvijas NATO Integrācijas padomei, kurā ir pārstāvētas tieši iesaistītās institūcijas - Aizsardzības, Ārlietu, Finansu un Satiksmes ministrijas, Krīzes kontroles centrs, Satversmes aizsardzības birojs, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs. Padomi vada Ministru prezidents. Nodaļā uzsvērta informācijas apmaiņas nozīme gan valsts līmenī, gan arī ar NATO institūcijām. Šeit atrodami Latvijas veiktie pasākumi kontroles un koordinācijas uzlabošanai - ekspertu nozīmēšana, tiešās atbildības un pārbaudes principu ieviešana, regulāro atskaišu sistēmas ieviešana u.c. Nodaļā ietverta informācija par 2001. gada RDNP sekmīgo izpildi un galvenajiem sasniegumiem.

 4. VALSTS PROGRAMMA "SABIEDRĪBAS INTEGRĀCIJA LATVIJĀ"3

Lai atbalstītu demokrātiskas pilsoniskas sabiedrības veidošanos, Latvijas valdība ir pieņēmusi nacionālo programmu "Sabiedrības integrācija Latvijā" uz tādu kopēju pamatvērtību bāzes kā Latvijas neatkarība, cilvēktiesību ievērošana, tai skaitā mazākumtautību tiesības uz savas identitātes saglabāšanu. Šīs programmas mērķis ir labāka līdzšinējo sabiedrības integrācijas pasākumu - latviešu valodas apmācības, naturalizācijas un izglītības reformas - koordinēšana, kā arī institucionālu ietvaru jaunu iniciatīvu īstenošanai šajā jomā radīšana. Nacionālajā programmā tiek risināti sabiedrības integrācijas jautājumi politiskā, sociālā, izglītības, kultūras un citās jomās.

Papildus praktiskajam lietojumam nacionālo programmu var izmantot arī par uzziņas līdzekli, jo tā atspoguļo valdības politisko redzējumu attiecībā uz sabiedrības attīstību īsā un vidēji garā laika periodā.

Sabiedrības integrācija ietver sevī procesus, kas norisinās dažādās jomās, - politikā, tiesu sfērā, sociālajā, izglītības un kultūras jomās. Visas šis jomas aptver nacionālā programma "Sabiedrības integrācija Latvijā".

  • Pilsoniskās līdzdalības un politiskās integrācijas jomā programma paredz veicināt politisko integrāciju un Latvijas iedzīvotāju aktīvāku līdzdalību visu līmeņu parlamentārajos procesos, arī turpinot natu­ra­lizācijas procesu. Šajā nolūkā tiek atbalstīta nevalstisko organizāciju izveide un aktivitātes. Programma paredz ieviest vienotu sistēmu, kas atvieglotu katra latvieša vai Latvijas pilsoņa, kurš izsaka šādu vēlmi, repatriāciju un palīdzētu šīm personām integrēties Latvijas sabiedrībā.
  • Valdības mērķis sabiedrības sociālās un reģionālās integrācijas jomā ir radīt sabiedrību, kurā visiem būtu vienādas iespējas, un paplašināt sociālās līdzdalības iespējas visiem iedzīvotājiem un iedzīvotāju grupām. Šie pasākumi palīdzēs samazināt un novērst nelabvēlīgas reģionālās atšķirības.
  • Izglītības, valodas un kultūras jomā tiks pastiprināta latviešu valodas apmācība. Turpināsies darbs pie mazākumtautību izglītības programmu īstenošanas. Valsts turpinās rūpēties par latviešu un mazākum­tau­tību kultūras saglabāšanu, izpēti un attīstību, radīs priekšnoteikumus kultūras dzīves integrācijai un veicinās iecietību attiecībā pret citām kultūrām.

Integrācijas programmas īstenošanas mehānisms

Ar sabiedrības integrācijas jautājumiem nodarbojas trīs institūcijas.

Sabiedrības integrācijas padome nodrošina sabiedrības integrācijas politikas vadību. Tās sastāvā ir ministri, kuru vadītās iestādes nodarbojas ar sabiedrības integrācijas procesiem.

Sabiedrības integrācijas departaments Tieslietu ministrijas struktūras ietvaros koordinē sabiedrības integrācijas programmas īstenošanu.

Sabiedrības integrācijas fonds ir bezpeļņas organizācija, kurā piedalās nevalstisko organizāciju un vietējo pašvaldību pārstāvji. Sabiedrības integrācijas fonds piesaista līdzekļus no valsts budžeta, ziedojumus un piešķir līdzekļus projektiem, kurus rekomendējusi fonda padome. Padome ir fonda sastāvdaļa. Padome sastāv no pieciem ministriem, Valsts prezidenta pārstāvja, pieciem pašvaldību pārstāvjiem un pieciem nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Padome izskata iesniegtos projektus un izvērtē tos finansējuma piešķiršanai.

Sabiedrības integrācijas programmas vadības struktūru veidošana - hronoloģija

2000. gada 20. novembris. Tiek izveidots Sabiedrības integrācijas departaments.

2001. gada 5. jūlijs. Tiek pieņemts likums par Sabiedrības integrācijas fondu.

2001. gada 28. augusts. Tiek pieņemts Sabiedrības integrācijas fonda nolikums.

2001. gada 23. oktobris. Tiek apstiprināta Sabiedrības integrācijas fonda padome.

2001. gada 25. oktobris. Notiek Sabiedrības integrācijas fonda padomes pirmā sapulce, kurā tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs.

2001. gada 1. novembris. Sabiedrības integrācijas fonda padome izskata pirmos projektus.

2001. gada 14. novembris. Tiek nozīmēts Sabiedrības integrācijas fonda direktors.

2001. gada 28. novembris. Sabiedrības integrācijas fonda padome akceptē 22 projektus par kopējo summu 12 tūkstoši latu.

Sabiedrības integrācijas programmas finansējums:

2001. gadā Sabiedrības integrācijas fondam piešķirti 200 000 latu.

2001. gadā sabiedrības integrācijas projektiem tiek atvēlēti vairāk nekā 18 miljoni ASV dolāru no valsts budžeta līdzekļiem.

2000. gada budžetā Sabiedrības integrācijas programmas izstrādātājiem tika piešķirti 15 000 latu.


1 Deklarācija pieņemta 2000. gada 5. maijā, publicēta LR oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 164/165 (2075/2076), 2000. gada 6. maijs: http://www.mk.gov.lv/lv/?id=38

2 Apstiprināta Latvijas Republikas Saeimā 2000. gada 9. februārī. Interneta adrese: http://www.am.gov.lv/lv/?id=2009, ziņojumi par Stratēģijas izpildi: http://www.am.gov.lv/file/l/zin-par-strat-int-ES.pdf (2000. gads), http://www.am.gov.lv/file/l/2-zin-par-strat-int-ES.pdf (2001. gads)

3 2001. gada 6. februārī Latvijas Republikas Ministru kabinets apstiprināja valsts programmu "Sabiedrības integrācija Latvijā", uzdodot Tieslietu ministrijai reizi pusgadā ziņot Ministru kabinetam par valsts programmas īstenošanas gaitu: http://www.np.gov.lv/fjas/arhivs/SIP2.rtf