Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Māra Riekstiņa priekšvārds

02.12.2014. 19:09

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Māra Riekstiņa priekšvārds

Godātie lasītāji!

Uzsākot neatkarības otro gadu desmitu, Latvija joprojām ir saglabājusi nemainīgus valsts ārpolitikas stratēģiskos mērķus - integrāciju Eiropas Savienībā un pilnu dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO). Latvijas ārpolitika attīstījusies saskaņā ar prioritātēm, kuras ir noteiktas Saeimas akceptētajā ārpolitiskajā koncepcijā, - sadarbība ar stratēģiskajiem partneriem, reģiona valstīm, darbība starptautiskajās organizācijās, divpusējās attiecības ar kaimiņvalstīm. Par to ikviens gadagrāmatas lasītājs varēs pārliecināties, iepazīstoties ar konkrēto Latvijas ārpolitisko aktivitāšu hronoloģiju pagājušajā gadā.

2001. gadā Latvija ir turpinājusi iestāšanās procesu Eiropas Savienībā. Šī procesa mērķis ir bijis un paliek mūsu valsts suverenitātes stiprināšana, iegūstot iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā par vienotās Eiropas, tātad arī Latvijas nākotni, kā arī nodrošinot stabilas un konkurētspējīgas ekonomikas attīstību, attīstot latvisko identitāti un iegūstot latviešu valodai oficiālu statusu Eiropas Savienībā.

 Mums ir izdevies nodrošināt veiksmīgu Eiropas Savienības iestāšanās sarunu procesu. Sarunu stratēģija, kurā nacionālās intereses netiek pakļautas sarunu tempam, ir attaisnojusies. Mēs esam slēguši 23 sarunu sadaļas, sasniedzot un pat apsteidzot tās valstis, kuras iestāšanās sarunas sāka divus gadus agrāk. Mērķis noslēgt sarunas līdz 2002. gada beigām ir reāls.

2001. gada pirmajā pusē Latvija pildīja prezidējošās valsts pienākumus Eiropas Padomē. Divu jaunu valstu - Armēnijas un Azerbaidžānas uzņemšana Eiropas Padomē, kā arī Latvijas daudzie rīkotie pasākumi apliecināja Latvijas valsts briedumu. Te jāmin gan Latvijas 2001. gada sākumā rīkotais seminārs par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ievērošanu administratīvajā procesā un nacionālajā tiesu sistēmā, gan Rīgā rīkotā konference "Mazās valodas 21. gadsimta Eiropā". 2001. gadu, uzsverot Eiropas valodu un kultūru daudzveidību, to aizsardzības un saglabāšanas nepieciešamību, Eiropas Padome un Eiropas Savienība bija pasludinājušas par Eiropas Valodu gadu. Latvijas rīkotā konference ļāva iepazīstināt pārējās Eiropas Padomes valstis ar mūsu pieredzi un sasniegumiem valodu politikas jomā un pievērst uzmanību nepieciešamībai aizsargāt un veicināt Eiropas mazās un mazpazītās valodas, jo valodu zināšanām ir būtiska loma izpratnes un cieņas vairošanā pret dažādām kultūras identitātēm.

Līdzās dalībai Eiropas Savienībā kā prioritārs darba virziens ir nodrošināt valsts dalību NATO. Šīs prioritātes īstenošana bija būtisks Latvijas ārlietu dienesta darbības virziens arī 2001. gadā, it īpaši pēc 11. septembra traģiskajiem notikumiem ASV. Latvija rīkojas saskaņā ar Rīcības plānu dalībai NATO, kas tiek īstenots jau trešo gadu. Šis dokuments atspoguļo paveiktos un plānotos uzdevumus, gatavojoties dalībai NATO tādās būtiskās jomās kā politiskie un ekonomiskie jautājumi, militārie un aizsardzības jautājumi, resursu jautājumi, aizsardzības likumdošanas jautājumi, kā arī klasificētās informācijas aizsardzības jautājumi.

Ir nostiprinājusies Baltijas valstu politiski militārā sadarbība un panākta trīs valstu NATO integrācijas politikas precīzāka koordinācija un kopīgo aizsardzības projektu tālāka attīstība. Īstenojot plānu 2001. gadam, Latvijas drošības un aizsardzības politikas eksperti saskaņoja plānotos pasākumus un konsultējās ar kaimiņvalstu Igaunijas un Lietuvas ekspertiem, jo plānu izpilde vairākos punktos ir cieši saistīta ar Baltijas valstu kopīgo aizsardzības projektu attīstību. 2001. gadā Latvija aktīvi iesaistījās arī Viļņas grupas NATO kandidātvalstu ciešākas sadarbības attīstīšanā.

Latvijas līdzdalība miera operācijās Balkānos ir veiksmīgs Latvijas kandidatūras pieteikums dalībai NATO, tas veicina uzskata par Latviju kā uzticama sabiedrotā un drošības veicinātāja nostiprināšanos. 2001. gadā ir ievērojami aktivizējies Latvijas un NATO valstu politiski militārais dialogs, veicinot NATO valstu amatpersonu izpratni par Latvijas drošības politikas mērķiem. Nešaubos, ka 2002. gada novembrī Prāgā Latvija būs gatava saņemt uzaicinājumu iestāties Ziemeļatlantijas aliansē.

Latvija ir spējīga uzņemties arvien lielākus uzdevumus un atbildību Baltijas jūras reģiona attīstībā, jo tā uzskata, ka šim dinamiskajam reģionam būs liela nozīme rītdienas Eiropas attīstībā. Ārvalstu uzņēmēji Baltijas valstis skata kā vienotu reģionu, tāpēc sadarbojoties mēs paaugstinām Baltijas reģiona ekonomisko pievilcību. Baltijas valstu sadarbībā svarīgākais uzdevums ir savstarpējās ekonomiskās sadarbības veicināšana, noslēgto līgumu darbības nodrošināšana. Baltijas valstu valdības ir noslēgušas brīvās tirdzniecības līgumu, līgumu par ārpustarifu barjeru atcelšanu tirdzniecībā, līgumu par vienotu tranzīta procedūru. 2001. gadā ir apstiprināts detalizēts darba plāns Baltijas kopējā elektroenerģijas tirgus izveidei. Mēs atbalstām viedokli par nepieciešamību Baltijas valstīm integrēties Ziemeļeiropas un Rietumeiropas dabas gāzes vienotajā tīklā, lai tādējādi nodrošinātu alternatīvus enerģijas resursu avotus.

Svarīgs faktors uzņēmējdarbības vides uzlabošanā ir vienkāršotas robežšķērsošanas starp Baltijas valstīm nodrošināšana. Kopš 2001. gada 1. janvāra ir sācis darboties Baltijas kopējās tranzīta procedūras līgums, kas ir sagatavošanās posms, lai vēlāk pievienotos Eiropas vienotajai tranzīta konvencijai. Kopā ar Lietuvu un Igauniju Latvija strādā pie kopīgās robežkontroles sistēmas uzlabošanas, sakārtojot juridisko bāzi un nodrošinot kopīgos robežkontroles punktus ar nepieciešamo tehnisko un informatīvo bāzi.

Mūsu ārpolitiskās un lielā mērā arī iekšpolitiskās darbības ir galvenokārt vērstas uz integrāciju. Mums ir svarīga gan integrācija Eiropā un transatlantiskajās drošības struktūrās, gan arī cieša sadarbība reģionālo struktūru ietvaros un integrētas sabiedrības attīstība pašā Latvijā. Lai to sekmētu, Latvija ir gatava saglabāt visu pozitīvo, kas veicina politiskas nācijas veidošanos, vienlaikus atklāti izvērtējot pagātnes gaišās un tumšās lappuses. Tādēļ mēs lielu nozīmi piešķiram atziņām, kas tapušas Latvijas Vēsturnieku komisijas darbā, un te jāpiemin arī 2001. gada nogalē rīkotais holokausta izpētes jautājumiem veltītais starptautisks seminārs un ar Ārlietu ministrijas līdzdalību sagatavotā plašā izstāde "Latvijas ebreju kopiena: vēsture, traģēdija, atdzimšana". Šis izglītošanas darbs ir vērsts nākotnē, lai mūsu sabiedrībā nerastos vieta neiecietībai.

Integrācijas process pašā Latvijā nostiprinās Latvijas ārpolitisko mērķu sasniegšanu - drošību, stabilitāti un ekonomisko attīstību Eiropas un transatlantisko struktūru ietvaros.

Māris Riekstiņš

Ārlietu ministrijas valsts sekretārs