Ārlietu ministra Induļa Bērziņa priekšvārds

02.12.2014. 19:09

Ārlietu ministra Induļa Bērziņa priekšvārds

Godātie lasītāji!

Jaunā gadu tūkstoša pirmais gads gan mūsu ārpolitikas veidošanā, gan arī Latvijai kopumā ir bijis intensīvs un auglīgs darba gads, un šis darbs ir vērsts nākotnē. Latvijas stabilitāte un panākumi ir visas valsts kopīga rūpīgi saskaņota darba rezultāts.

Veiktās reformas ir tuvinājušas mūs arī svarīgākajiem ārpolitiskajiem mērķiem - dalībai Eiropas Savienībā un NATO.

Mūsu iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu stratēģija, kurā mūsu nacionālās intereses netiek pakārtotas sarunu tempam, ir attaisnojusies. Latvija ir sasniegusi un pat apsteigusi tās valstis, kuras iestāšanās sarunas sāka divus gadus agrāk. Līdz ar to mums ir pilnīgs pamats sagaidīt, ka līdz 2002. gada nogalei Latvija būs pilnīgi pabeigusi savas iestāšanās sarunas un būs gatava piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Pirmo reizi savā vēsturē Latvija ir vadījusi un koordinējusi īsteni paneiropeiskas organizācijas - Eiropas Padomes darbību. Mūsu rīcība Eiropas Padomes prezidentūrā ir bijusi sekmīga un efektīva. Tās laikā Eiropas Padomē uzņemtas divas jaunas dalībvalstis - Armēnija un Azerbaidžāna, un daudzveidīgi pasākumi visos svarīgākajos šīs organizācijas darbības virzienos guvuši plašu pašmāju un starptautiskās sabiedrības rezonansi.

Latvijas drošības un stabilitātes garants ir dalība NATO. Latvija konsekventi rīkojas saskaņā ar Rīcības plānu dalībai NATO, kas tiek sastādīts un veiksmīgu partnerattiecību līmenī realizēts jau trešo gadu. Kopā ar Aizsardzības ministriju sagatavotā izstāde "Sabiedrotie. Latvija ceļā uz NATO" uzsākusi ceļu pa Latvijas reģioniem un sniedz sabiedrībai uzskatāmu informāciju par Latvijas drošības politikas vēsturisko attīstību un nākotnes mērķiem.

Eiroatlantiskās Partnerības padomes 10 gadu jubilejas konferencē Briselē 2001. gada novembrī NATO ģenerālsekretārs lords Robertsons ar vārdiem "jaunais karogs pārstāv jaunu drošību" prezentēja karogu, kura logo simbolizē NATO alianses un visu tās partnervalstu kopību. Zīmīgi - šis jaunais karogs ir izgatavots Latvijā, un tā autors ir latviešu mākslinieks Jānis Krievs. Simboliski Latvija jau ir kļuvusi par jaunās drošības neatņemamu sastāvdaļu, bet drošība ir jāaizstāv un jānosargā arī ar darbiem. Latvija apzinās savus nākamos pienākumus alianses dalībvalsts statusā, tādēļ jau kā NATO kandidātvalsts mēs esam devuši savu ieguldījumu NATO kopīgo uzdevumu veikšanā Balkānos.

Tagad vissvarīgākais demokrātisko valstu uzdevums ir mobilizēt politisko gribu un apņēmību, spējas un resursus mūsu kopīgo vērtību aizstāvībai. 11. septembra traģiskie notikumi savā nežēlīgajā realitātē parādīja terorismu jaunā dimensijā un pasvītroja pastāvīgu sabiedroto un solidaritātes nozīmi un nepieciešamību.

NATO politikai - veidot vienotu un nedalāmu Eiropu un stiprināt eiroatlantisko drošību, kuras galvenais elements ir alianses paplašināšana, - nav alternatīvas. Mēs esam radījuši visus priekšnoteikumus, lai Latvija šā gada novembrī Prāgā saņemtu uzaicinājumu pievienoties Ziemeļatlantijas aliansei.

2002. gads būs izšķirošs Latvijas nākotnei. Tam ir jākļūst par mūsu valsts ārpolitikas ilgtermiņa mērķu un uzdevumu pirmā lielā piepildījuma gadu, pabeidzot iestāšanās sarunas ar ES un saņemot uzaicinājumu kļūt par NATO dalībvalsti.

Līdz ar citām Eiropas valstīm arī Latvijā ir sākusies diskusija par Eiropas nākotni. Eiropas Savienībai ir jākļūst mūsu valsts iedzīvotājiem saprotamākai un tuvākai. Apziņai, ka Eiropas nākotne un Latvijas nākotne ir nedalāmi jēdzieni, jāienāk ikvienā mājā. Ja tā notiks, es ticu, ka 2003. gadā visu triju Baltijas valstu iedzīvotāji, tāpat kā kādreiz 23. augusta dzīvajā ķēdē, nostāsies līdzās un balsos par savu nākotni brīvā un nedalāmā Eiropā.

Indulis Bērziņš

ārlietu ministrs