PRIEKŠVĀRDS

02.12.2014. 19:09

PRIEKŠVĀRDS 

GODĀJAMO LASĪTĀJ!

Ieejot nākamajā gadu tūkstotī, Latvija kā jauna Eiropas valsts nes sevī gan lielas nākotnes izredzes, gan arī to atbildības kopumu, ko vēsture ir uzticējusi visai Latvijas sabiedrībai, kas izveidojusi savu valsti sarežģītajā 20. gadsimtā.

Mēs esam Eiropas vēstures pēdējo desmit gadu lielā "paātrinājuma" procesa tiešie dalībnieki, un tāpēc šis gads mums ir bijis intensīvs un auglīgs, un šī gada darbs ir vērsts nākotnē.

Valsts ārpolitikai ir ilgtermiņa mērķi un uzdevumi. Tāpēc tik svarīga ir mūsu ārpolitisko mērķu skaidrība un pēctecība, kas tika saglabāta cauri visiem aizvadītās desmitgades dramatisko pārmaiņu pārbaudījumiem.

Šajā sarežģītajā vērtību pārvērtēšanas procesā, gan pārejā uz tirgus ekonomiku, gan pārvarot totalitārisma radītās sekas, gan pieaugot nevalstisko organizāciju lomai, sava tagadne bija jāpārvērtē tiklab no jauna izveidotajai politiskajai elitei, tā arī katram iedzīvotājam. Latvijas stabilitāte un panākumi ir visas valsts kopīga, rūpīgi saskaņota darba rezultāts. Lai to panāktu, ir svarīgi, kas ar valsti notiek kopējā Eiropas un pasaules kontekstā. Valsts nevar attīstīties kā vientuļa sala. Tāpēc es, runājot par mūsu ārpolitiku, gribētu uzsvērt mūsu ārpolitisko mērķu pastāvīgumu, konsekvenci to īstenošanā un veiksmīgo sadarbību ar mūsu partneriem visā pasaulē.

Latvijas ārpolitiskā kursa prioritātes Eiropas Savienība un NATO liecina ne tikai par Latvijas valdības nemainīgo nostāju, bet arī par to, ka konsekventi tiek pildīta tautas griba. Piecas no sešām Saeimā pārstāvētajām partijām atbalsta Latvijas pievienošanos NATO, un pilnīgi visas - Latvijas ceļu uz Eiropas Savienību. Lai arī tikai šogad sākusi iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību, Latvija ir saņēmusi jau trešo pozitīvo Eiropas Komisijas Progresa ziņojumu pēc kārtas. Vienlaikus es vēlos uzsvērt, ka Latvija darīs visu, lai 2002. gada beigās būtu gatava saņemt uzaicinājumu pievienoties Eiropas Savienības valstu saimei. Tikpat nopietni mēs raugāmies uz NATO kā bezalternatīvu mūsu reģiona stabilitātes un drošības balstu. Latvijas un visas Baltijas drošības jautājumi ir saistīti ar NATO tikpat cieši kā ar Eiropas Savienību, un Latvija konsekventi pilda savas saistības saskaņā ar Rīcības plānu dalībai NATO, kas tiek sastādīts un veiksmīgu partnerattiecību līmenī īstenots jau otro gadu.

Latvija sadarbojas ar saviem partneriem visā pasaulē - gan ASV rietumos, gan Japānu un Ķīnu Tālajos austrumos. Šogad Ķīnā un Ēģiptē tika akreditēti pirmie Latvijas vēstnieki. Ķīnā šajā gadā arī tika atklāts mūsu jaunākās vēstniecības birojs. Latvijas intereses daudzās valstīs palīdz aizstāvēt un īstenot goda konsuli.

Eiropas Savienības ietvaros mēs veiksmīgi esam strādājuši pie iestāšanās sarunu procesa gan Portugāles, gan Francijas prezidentūras laikā, un cerīgi raugāmies uz sadarbību ar saviem sabiedrotajiem un draugiem Ziemeļvalstīs. Zviedrijas prezidentūras laikā mēs ceram atvērt visas vai gandrīz visas sarunu sadaļas, lai veiksmīgi īstenotu savus plānus būt līdzīgiem starp līdzīgiem. Dānijas prezidentūras laikā 2002. gada otrajā pusē sarunu process ar Eiropas Savienību ir jāpabeidz.

Latvija ir gatava uzņemties arvien lielāku atbildību Baltijas jūras reģiona attīstībā, jo uzskata, ka šim reģionam būs liela nozīme rītdienas Eiropā, īpaši ņemot vērā mūsu kaimiņvalsts Krievijas un citu reģiona partneru dinamisko attīstību. Savukārt, ievērojot Vācijas prezidentūras jaunās prioritātes Baltijas jūras valstu padomē, ir skaidrs, cik svarīga ir ekonomiskās dimensijas saistība ar Ziemeļu dimensiju.

Latvija ceļā uz Eiropas Savienību uzskata par nepieciešamu pilnveidot sadarbību ne tikai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet arī ar visām kandidātvalstīm un citu valstu sadarbības partneriem, kuri veicina integrācijas procesus Eiropā.

Integrācija ir atslēgas vārds mūsu ārpolitiskajai un lielā mērā arī iekšpolitiskajai darbībai. Tā ir Latvijas integrācija pasaulē un Eiropā. Tā ir integrācija transatlantiskajās drošības struktūrās. Tā ir aktīva sadarbība reģionālo struktūru ietvaros. Tas ir integrācijas process pašā Latvijā.

Lai to sekmētu, Latvija ir gatava saglabāt visu pozitīvo, kas veicina mūsu ceļu uz integrētu politisku nāciju nākotnē, vienlaikus atklāti izvērtējot pagātnes gaišās un tumšās lappuses. Tādēļ mēs lielu nozīmi piešķiram atziņām, kas izkristalizējas Latvijas Vēsturnieku komisijas darbā, kas kā starptautiska pētnieku kopa dibināta pēc Latvijas prezidenta iniciatīvas. Mūsu sabiedrībā nekad nebūs vieta diskriminējošai neiecietībai.

Šajā skatījumā neapšaubāmi ļoti svarīga ir Latvijas prezidentūra Eiropas Padomē. Eiropas Cilvēktiesību konvencija jau pusgadsimtu ir Eiropas Padomes galvenais instruments, kas tandēmā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu kļuvis par efektīvu cilvēktiesību aizsardzības mehānismu. Tas garantē cilvēktiesības vairāk nekā 800 miljoniem cilvēku visā Eiropā. Latvija 2001. gada sākumā rīkos semināru par Konvencijas ievērošanu administratīvajā procesā un nacionālajā tiesu sistēmā. Tātad mēs esam gatavi mācīties rītdienai.

No otras puses, šīs prezidentūras laikā mēs ne tikai daudz iemācīsimies, bet arī spēsim dot paši. Mēs jau šobrīd varam piedāvāt savu pieredzi. Vizīšu laikā Gruzijā un Ukrainā esam izteikuši gatavību dalīties savā reformu procesa pieredzē, kā arī sniegt padomus veiksmīgai sabiedrības integrācijai. Lai stiprinātu un padarītu daudzveidīgāku valodu apmācību, 2001. gadu Eiropas Padome un Eiropas Savienība ir pasludinājušas par Eiropas Valodu gadu, jo valodu zināšanām ir būtiska loma izpratnes un cieņas vairošanā pret dažādu kultūru identitātēm. Mēs vēlamies iepazīstināt 41 Eiropas Padomes valsti ar Latvijas sasniegumiem valodu politikas jomā. Latvija 2001. gada 19.-20. aprīlī Rīgā rīkos konferenci "Mazās valodas 21. gadsimta Eiropā". Mēs ceram pievērst uzmanību nepieciešamībai aizsargāt un veicināt Eiropas mazās un mazāk pazīstamās valodas.

Būtiski, ka līdzās ierastajiem un aktuālajiem Eiropas Padomes darba kārtības jautājumiem Latvija īpašu vērību pievērš Eiropas mazo kultūru attīstības problemātikai. Kultūras daudzveidība ir būtiska Eiropas identitātes apziņai, tā ir atbalstīta arī Eiropas Kultūras konvencijā. Atzinīgi novērtējot Eiropas Padomes veiksmīgo kampaņu "Eiropa - kopīgs mantojums" par godu Eiropas Padomes 50. gadadienai un jaunajai tūkstošgadei, un būdama īpaši aktīva Eiropas Padomes darbībā šajā jomā, Latvija 2000. gada 7.-10. decembrī uzņēma šīs kampaņas noslēguma ceremoniju Rīgā.

Es ceru, ka šogad iesāktā Latvijas prezidentūra Eiropas Padomē apliecinās mūsu valsts politisko briedumu, mērķu un rīcības konsekvenci, un ticu, ka tā būs visas Eiropas nākotnes ieguvums.

Latvijas Republikas ārlietu ministrs

Indulis Bērziņš