IV. STARPTAUTISKIE DOKUMENTI UN PAZIŅOJUMI

02.12.2014. 19:09

IV. STARPTAUTISKIE DOKUMENTI UN PAZIŅOJUMI

ES un Latvijas Asociācijas padomes trešās sanāksmes kopīgais paziņojums, 2000. gada 15. februāris 
Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas valdību vadītāju rezolūcija, 2000. gada 18. februāris 
Lietuvas, Igaunijas un Latvijas prezidentu tikšanās paziņojums presei, 2000. gada 30. marts 
Viļņas paziņojums, 2000. gada 18.-19. maijs 
ES Francijas prezidentūras paziņojums par Latviju, 2000. gada 25. maijs 
ASV-Baltijas Partnerības komisijas komunikē, 2000. gada 7. jūnijs 
Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas vadītāju rezolūcija, 2000. gada 15.-16. jūnijs 
EDSO paziņojums par Latvijas Valsts valodas likuma īstenojošo noteikumu pieņemšanu, 2000. gada 31. augusts 
ES Portugāles prezidentūras paziņojums par Latvijas Valsts valodas likuma īstenojošo noteikumu pieņemšanu, 2000. gada 5. septembris 
Vācijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministru tikšanās kopīgais paziņojums, 2000. gada 20. septembris 
Lietuvas, Igaunijas un Latvijas prezidentu tikšanās paziņojums presei, 2000. gada 15. decembris 
Albānijas, Bulgārijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Maķedonijas, Rumānijas, Slovākijas un Slovēnijas ārlietu ministru kopīgais paziņojums, 2000. gada 15. decembris

EIROPAS SAVIENĪBAS UN LATVIJAS ASOCIĀCIJAS PADOMES TREŠĀS SANĀKSMES KOPĪGAIS PAZIŅOJUMS

2000. gada 15. februāris

1. 2000. gada 15. februārī notika Eiropas Savienības (ES) un Latvijas Asociācijas padomes trešā sanāksme, kuru vadīja Portugāles ārlietu ministrs un Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājs Žaime Gama. Latvijas delegāciju vadīja Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš. Eiropas Komisiju pārstāvēja paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens.

Asociācijas padomes tikšanās notika izšķirīgā brīdī, īsi pēc Helsinku Eiropas Padomes, kas apliecināja paplašināšanās procesa nozīmi visas Eiropas stabilitātes un labklājības nodrošināšanā un pieņēma vairākus svarīgus lēmumus šajā sakarā. Tā rezultātā šodien tika formāli atklātas Latvijas iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā.

2. Asociācijas padome izskatīja Latvijas gatavību iestāties ES, ņemot vērā 1999. gada oktobrī Eiropas Komisijas publicēto otro Regulāro ziņojumu, 1999. gada decembrī atjaunoto "Pievienošanās partnerībai" un Latvijas Nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā.

Asociācijas padome atzina un augstu novērtēja Latvijas centienus, lai sasniegtu tās mērķi - integrāciju Eiropas Savienībā. Ir gūti būtiski panākumi, izpildot lielāko daļu no "Pievienošanās partnerībai" prioritātēm.

Asociācijas padome atzīmēja, ka Latvija, sekmīgi pildot Kopenhāgenas politiskos kritērijus, var tikt uzskatīta par funkcionējošu tirgus ekonomikas valsti un tai būtu jāiztur konkurences spiediens Eiropas Savienībā vidējā laika periodā, ja tā saglabās makroekonomisko stabilitāti un pabeigs strukturālās reformas.

Asociācijas padome atzina ievērojamo progresu, kas sasniegts nepilsoņu integrācijā Latvijas sabiedrībā, un atzinīgi novērtēja to, ka Valsts valodas likuma galīgais teksts pēc būtības atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām.

Asociācijas padome atzinīgi novērtēja, ka, neraugoties uz sarežģīto ārējo faktoru ietekmi, atbilstošas politikas rezultātā Latvijā tiek saglabāta makroekonomiskā un finansiālā stabilitāte. Šī stabilitāte ir jāsaglabā, īpaši ar efektīvu valsts finansu kontroli un turpmāko tekošā konta deficīta samazināšanu.

Asociācijas padome atzīmēja Latvijas nepārtraukto progresu likumdošanas saskaņošanā ar ES acquis. Tomēr ir jāturpina darbs, it īpaši tādās jomās kā datu aizsardzība, uzņēmējdarbības likumdošana, telekomunikācijas, lauksaimniecība un zivsaimniecība.

Asociācijas padome atzīmēja pozitīvo attīstību tieslietās un iekšlietās un mudināja Latviju turpināt šos centienus, īpaši attiecībā uz policijas kapacitātes palielināšanu un koordināciju cīņā ar organizēto noziedzību, ieskaitot narkotiku kontrabandu.

Asociācijas padome arī atzīmēja progresu, radot un modernizējot nepieciešamās administratīvās struktūras, un aicināja Latviju izveidot nepieciešamās institūcijas telekomunikāciju, datu aizsardzības, valsts pasūtījuma un citās jomās.

Asociācijas padome aicināja Latviju paātrināt likumdošanas saskaņošanu visās jomās, lai varētu efektīvi lietot ES noteikumus un standartus no iestāšanās brīža Eiropas Savienībā. Tā atzīmēja, ka Latvijai jāuzlabo kapacitāte ES finansiālās palīdzības plānošanā, lai pēc iespējas labāk izmantotu Eiropas Savienības paredzētos pirmsiestāšanās fondus.

Asociācijas padome atzinīgi novērtēja Eiropas Savienības spertos soļus, gatavojot paplašināšanos, īpaši jaunas Starpvaldību konferences atklāšanu, lai sagatavotu ES institūcijas paplašināšanās īstenošanai.

3. Asociācijas padome izvērtēja arī divpusējo attiecību attīstību Eiropas līguma ietvaros. Tā atzīmēja, ka aktuālie jautājumi ir tikuši detalizēti izskatīti Asociācijas komitejas līmenī, kā arī ikdienas sadarbībā, tiekoties ministriem, tā dodot iespēju Asociācijas padomei novērtēt situāciju no politiskā viedokļa. Notika apmaiņa ar pozīciju dokumentiem, kuri pārskata šībrīža attīstību un nosaka turpmākās prioritātes.

Asociācijas padome atzīmēja Eiropas Savienības un Latvijas savstarpējās tirdzniecības turpmāko attīstību.

Asociācijas padome atzīmēja Latvijas ievērojamos centienus saskaņot likumdošanu ar prasībām, kuras izriet no Eiropas līguma pārejas perioda beigām 1999. gada beigās.

Asociācijas padome atzīmēja, ka abas puses pašreiz pārrunā savstarpējās koncesijas tirdzniecībā ar lauksaimniecības produktiem un lauksaimniecības pārstrādes produktiem, lai veicinātu divpusējo tirdzniecības liberalizāciju un uzlabotu tirgus pieejamību pirmsiestāšanās periodā.

Attiecībā uz 1999. gada 18. decembrī Latvijas ieviestajiem tirgus aizsardzības pasākumiem cūkgaļas importam, kurus Eiropas Savienība vērtē kā Eiropas līguma pārkāpšanu, Asociācijas padome atzīmēja pašreizējo situācijas attīstību un sevišķi Latvijas valdības apņemšanos pārskatīt šos pasākumus, lai tos atceltu tuvākajā nākotnē.

Asociācijas padome atzīmēja Latvijas dalību vairākās Eiropas Kopienas programmās Youth for Europe, Socrates, Leonardo da Vinci, Raphael, kā arī piektajā pētniecības un tehnoloģiju ietvara (RTD) programmā. Tā uzsvēra, ka Latvijas dalība šajās programmās ir svarīgs pirmsiestāšanās stratēģijas elements, kas ļauj Latvijas valdībai gūt pieredzi praktiskā darbā Eiropas Savienības institūcijās.

Asociācijas padome atzīmēja Phare programmas un Eiropas Investīciju bankas ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā, lai stiprinātu tautsaimniecības svarīgākos sektorus. Tā atzīmēja ievērojamo pieaugumu pirmsiestāšanās palīdzībā Latvijai un citām kandidātvalstīm, sākot no 2000. gada, un divu papildu instrumentu izveidi, kas sniedz palīdzību lauksaimniecības un lauku attīstībai (SAPARD) un strukturālajai politikai (ISPA).

4. Asociācijas padome izskatīja dažus abas puses interesējošus starptautiskos jautājumus. Tā uzsvēra reģionālās sadarbības nozīmi kā līdzekli stabilitātes un labu kaimiņattiecību veicināšanā un atzinīgi novērtēja Latvijas kā Baltijas jūras valstu padomes locekles ieguldījumu reģionālās sadarbības iniciatīvās.

5. Noslēgumā Asociācijas padome pauda pārliecību, ka savstarpējās attiecības Eiropas līguma ietvaros turpinās attīstīties, un uzsvēra būtisko lomu, kāda tām būs turpmāk divpusējo problēmu risināšanā un sagatavojot Latviju iestājai Eiropas Savienībā.

IGAUNIJAS REPUBLIKAS, LATVIJAS REPUBLIKAS UN LIETUVAS REPUBLIKAS VALDĪBU VADĪTĀJU REZOLŪCIJA

2000. gada 18. februārī Tallinā Baltijas Ministru padomes (BMP) ietvaros tikās Igaunijas Republikas premjerministrs Marts Lārs, Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Šķēle un Lietuvas Republikas premjerministrs Andrius Kubiļus.

VALDĪBU VADĪTĀJI: Vienojās, ka Baltijas Brīvās tirdzniecības zonas darbība ir iespējama tikai tad, ja precīzi tiek īstenoti trīspusējie Brīvās tirdzniecības līgumi un līgums par ārpustarifu barjeru atcelšanu tirdzniecībā. Šajā sakarā, lai atrastu savstarpēji pieņemamus risinājumus un atrisinātu visus jautājumus attiecībā uz šo līgumu īstenošanu, vistuvākajā laikā, bet ne vēlāk kā līdz nākamajai valdību vadītāju tikšanās reizei, ir jāveic attiecīgi pasākumi.

Uzsvēra, ka turpmāko Baltijas ekonomisko sadarbību Baltijas Ministru padomes ietvaros var sasniegt, tai skaitā uzlabojot robežšķērsošanas procedūru starp Baltijas valstīm un saskaņojot nodokļu un akcīzes politiku. Šajā sakarā būtiska ir droša, ērta un pievilcīga robežšķērsošanas kārtība uz Baltijas valstu robežām. Premjerministri atzinīgi novērtēja finansu ministru lēmumu izveidot darba grupu, kura nodarbotos ar nodokļu un akcīzes politiku.

Pieņēma Baltijas Ministru padomes Tirdzniecības komitejas rekomendāciju (2000. gada 28. janvāra sēdes protokols) un vienojās izslēgt no Baltijas Ministru padomes 1999.-2000. gada Rīcības plāna jautājumu par līguma par brīvu pakalpojumu kustību sagatavošanu parakstīšanai.

Pieņēma zināšanai situāciju par stratēģiskas nozīmes preču eksportu, importu un tranzītu un uzticēja Tirdzniecības komitejai sagatavot Vienošanās memorandu.

Uzsvēra, ka Kopīgā Baltijas elektroenerģijas tirgus izveidošana, kā arī enerģijas transmisijas sistēmas izveidošana starp Baltijas, Polijas un Somijas enerģijas sistēmām ir prioritārie projekti. Premjerministri aicināja Enerģētikas komiteju turpināt darbu pie Kopīgā elektroenerģijas tirgus atklāšanas līdz 2002. gadam un integrācijas Eiropas enerģētikas tirgū, sagatavojot pārskatu par nepieciešamajām turpmākajām darbībām līdz nākamajai valdību vadītāju tikšanās reizei.

Atbalstīja ciešus kontaktus starp Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ekspertiem ES pievienošanās jautājumos, tai skaitā iestāšanās sarunās.

Uzsverot sadarbības svarīgumu aizsardzības jomā un īpaši akcentējot praktisko nepieciešamību kopīgas sagādes organizēšanā, uzticēja Aizsardzības komitejai līdz 2000. gada 1. maijam iesniegt ziņojumu par kopīgās sagādes iespējām un tam paredzētajiem līdzekļiem, kā arī par iespējām veicināt sadarbību starp nacionālajām aizsardzības ražošanas nozarēm.

Vienojās pārskatīt nepieciešamību lietot vasaras laiku Baltijas valstīs līdz iestāšanās brīdim ES.

Uzticēja Sociālo lietu komitejai sagatavot līdz nākamajai valdību vadītāju tikšanās reizei ziņojumu par Līguma par sociālo garantiju saglabāšanu politiski represētajām personām nepieciešamību.

Atzīmēja, ka trīspusējā Līguma par sadarbību liecinieku un upuru aizsardzībā un divpusējo līgumu par savstarpēju klasificētās informācijas aizsardzību sagatavošana ir noslēguma stadijā un tie jāparaksta līdz nākamajai premjerministru tikšanās reizei.

Apstiprināja Baltijas Sadarbības komitejas priekšlikumus un uzticēja Baltijas Sadarbības komitejai turpināt uzraudzīt BMP struktūras modernizāciju. Premjerministri apstiprināja Baltijas Ministru padomes jauno struktūru, kas stāsies spēkā 2000. gada 1. jūlijā.

Vienojās, ka interneta izmantošana veicinās informācijas par BMP darbību pieejamību un caurskatāmību. Šajā sakarā valdību vadītāji kā nozīmīgu soli šī mērķa sasniegšanai atzinīgi novērtēja BMP mājas lapas izveidošanu (http://www.bcmvs.net) un uzticēja Informācijas tehnoloģijas komisijai vienoties par tās tehnisko uzturēšanu un turpmāko darbības plānu, lai izveidotu pilnībā funkcionējošu virtuālo sekretariātu.

Apstiprināja BMP priekšsēdētāja atbildi uz Baltijas Asamblejas (BA) pēdējās sesijas dokumentiem, kas tiks nosūtīta pašreizējam BA priekšsēdētājam.

Nolēma, ka Baltijas sadarbības ministri (ārlietu ministri) pārstāvēs Baltijas Ministru padomi nākamajā Baltijas Padomē maijā Tartu un ka nākamā valdību vadītāju tikšanās notiks Pērnavā 2000. gada 30. jūnijā.

Marts Lārs
Igaunijas Republikas
premjerministrs

Andris Šķēle
Latvijas Republikas
Ministru prezidents

Andrius Kubiļus
Lietuvas Republikas
premjerministrs

 

LIETUVAS, IGAUNIJAS UN LATVIJAS PREZIDENTU TIKŠANĀS PRESES KOMUNIKĒ

Viļņa, 2000. gada 30. marts

Lietuvas, Igaunijas un Latvijas prezidentu tikšanās notika regulāro konsultāciju ietvaros ar mērķi apspriest galvenos ārpolitikas jautājumus - integrāciju Eiropas un transatlantiskajās struktūrās, trīspusējo un reģionālo sadarbību, kā arī attiecības ar kaimiņvalstīm.

Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Igaunijas prezidents Lenarts Meri un Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atzina, ka Baltijas valstu solidaritāte ir un būs pamatprincips, uz kura tiek balstīti centieni stiprināt Lietuvas, Latvijas un Igaunijas starptautisko pozīciju.

Prezidenti atzīmēja, ka visu trīs valstu kopīgais mērķis ir dalība Eiropas Savienībā (ES) un NATO, un atzina, ka šī mērķa sasniegšanā ir nepieciešams veikt gan individuālus, gan koordinētus soļus, kaut gan ir būtiski, lai katra valsts tiktu vērtēta atbilstoši tās sasniegumiem. Prezidenti norādīja, ka sekmīgā trīspusējā sadarbība ir būtisks ieguldījums trīs valstu integrācijai Eiropas un transatlantiskajās struktūrās.

Lietuvas, Igaunijas un Latvijas prezidenti izteica savu pārliecību par to, ka visas trīs valstis būtu jāiekļauj nākamajā NATO paplašināšanās kārtā.

Diskutējot par ES paplašināšanos, Prezidenti atzinīgi novērtēja Helsinku ES Padomes lēmumus. Prezidenti atzīmēja, ka iestāšanās sarunu uzsākšana ar Latviju un Lietuvu devusi jaunu impulsu trīspusējai sadarbībai. Tika uzsvērts, ka nepieciešams padziļināti attīstīt sadarbību eirointegrācijas jautājumos, jo īpaši ES iestāšanās sarunu jomā.

Prezidenti izteica gandarījumu par veiksmīgo sadarbības attīstību starp Lietuvu, Igauniju, Latviju un Amerikas Savienotajām Valstīm 1998. gadā parakstītās ASV un Baltijas Partnerības hartas garā, kurā pausts kopīgs skatījums uz jaunu, pastiprināti integrētu Eiropu un kurā izteikts stingrs atbalsts Baltijas valstu dalībai Eiropas un transatlantiskajās institūcijās.

Trīs valstu vadītāji pozitīvi novērtēja 2000. gada 18. februārī Tallinā notikušās Baltijas premjerministru tikšanās rezolūcijas noteikumus, kā arī atzinīgi novērtēja nozaru ministru nesen parakstītos līgumus izglītības un noziedzības apkarošanas jomā.

Prezidenti apsprieda nepieciešamību attīstīt Kopīgo Baltijas enerģētikas tirgu, kā arī vajadzību pēc elektrības un gāzes pārvades sistēmu izbūves uz Poliju un Somiju. Prezidenti atzīmēja, ka būtu jāracionalizē robežšķērsošanas procedūras starp visām trim valstīm, lai veicinātu to pievilcību investoriem un tūristiem.

Lietuvas, Igaunijas un Latvijas prezidenti atzinīgi novērtēja Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) attīstību, it īpaši tās lomu ekonomikas, kā arī personīgo kontaktu attīstīšanā. Prezidenti apsprieda Baltijas valstu un Krievijas sadarbību un atzinīgi novērtēja ES kā organizācijas un atsevišķu ES dalībvalstu arvien lielāko iesaisti projektos, kas saistīti ar Krievijas Federācijas Rietumu reģionu sociālo un ekonomisko attīstību.

Trīs valstu vadītāji izteica cerību, ka jaunievēlētais Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins veicinās labas kaimiņattiecības ar Lietuvu, Igauniju un Latviju.

VIĻŅAS PAZIŅOJUMS

2000. gada 19. maijs

Šodien mēs esam sapulcējušies Viļņā, lai apliecinātu mūsu solidaritāti un apņemšanos veidot vienotu un brīvu Eiropu aliansē, kas kā stabilitātes un drošības pamats 21. gadsimtā apvieno Eiropas valstis, Amerikas Savienotās Valstis un Kanādu.

Mēs apstiprinām savu uzticību Eiroatlantiskās kopienas kopīgajām pamatvērtībām, tai skaitā personas brīvībai, brīvajam tirgum un likuma varai. Mēs ne tikai pieņemam šīs vērtības, bet uzskatām, ka paši esam gadsimtu gaitā veicinājuši šo vērtību attīstību Eiropā. Mūsu vēlme integrēties Eiroatlantiskās kopienas institūcijās izriet no mūsu gatavības uzņemties savu atbildības daļu par kopīgo aizsardzību un piedalīties diskusijās par mūsu kopīgo nākotni. Vēstures gaitā vairākkārtīgi esam pieredzējuši, kādas sekas ir politiskajai vienaldzībai pret citu valstu likteni. Mēs esam apņēmušies šīs vērtības aizstāvēt, lai sekmētu brīvību un mieru.

Mēs atzīstam, ka Eiropas un Ziemeļamerikas drošības garantija ir stipras transatlantiskās savienības uzturēšana. Šodien mēs vēlreiz apliecinām savu apņemšanos līdz galam īstenot vēsturisko vienotas un brīvas Eiropas projektu. Mēs apsveicam Alianses jaunāko dalībvalstu - Polijas, Čehijas un Ungārijas ieguldījumu kā svarīgu soli ceļā uz šo mērķi. Šo valstu iestāšanās Ziemeļatlantijas līguma organizācijā ir veicinājusi stabilitāti Eiropā un sniegusi lielu ieguldījumu NATO militārā spēka un politiskās vienotības stiprināšanā.

Šodien mēs ne vien esam gatavi uzņemties NATO dalībvalstu atbildību un saistības, bet jau saskaņojam ar Aliansi savas aizsardzības struktūras un politiku un piedalāmies NATO politiskajos un militārajos pasākumos. Mēs esam apņēmības pilni spert praktiskus un politiskus soļus, lai tālāk uzlabotu mūsu valstu konkrētos rādītājus, ieskaitot Rīcības plāna dalībai NATO īstenošanu. Lai gan katras valsts dalība izvērtējama atsevišķi pēc tās nopelniem, mēs uzskatām, ka katras mūsu demokrātiskās valsts integrācija būtu mūsu panākums, bet visu mūsu valstu iekļaušana būtu panākums Eiropai un NATO.

Mēs apsveicam NATO dalībvalstu vadītāju doto solījumu Vašingtonas galotņu sanāksmē, ka transatlantiskā saikne mūsu nākotnei būs tikpat nozīmīga, kāda tā bijusi līdz šim, un ka NATO būs labākā institucionālā izvēle Eiropai un ASV, lemjot par kopīgu rīcību. Alianse joprojām ir tās dalībvalstu kolektīvās aizsardzības pamats, un tai ar krīzes vadības palīdzību ir jābūt spējīgai novērst draudus mūsu kopīgajām vērtībām gan šodien, gan arī nākotnē.

Mēs apsveicam arī Eiropas Savienības apņemšanos izstrādāt Kopējo Eiropas drošības un aizsardzības politiku, kas iedzīvina Eiropas centienus un stiprina transatlantisko saikni. Mēs esam gatavi iesaistīties šajā darbā. Mēs atzīstam, ka NATO un Eiropas Savienība ir galvenie Eiroatlantiskās kopienas pamatakmeņi un ka mums jātiecas iestāties abās institūcijās, ja vēlamies no jauna un pilnībā integrēt mūsu demokrātiskās valstis tajā valstu kopībā, pie kuras jau piederam. Mēs uzskatām, ka šie centieni ir viens otru papildinoši, un mēs esam apņēmušies virzīties uz šiem mērķiem paralēli.

Mēs esam apņēmušies dot ieguldījumu gan Eiropas Savienības darbā, gan NATO misijās. Dienvidaustrumeiropas stabilizācija, atjaunošana un integrācija Eiropas pamatstruktūrā ir mūsu visu interesēs. Mēs apņemamies arī turpmāk atbalstīt starptautiskās sabiedrības centienus atjaunot stabilitāti Rietumbalkānos.

Mēs esam cieši pārliecināti, ka mūsu demokrātisko valstu integrācija NATO un Eiropas Savienībā sekmēs brīvas, labklājīgas un nesadalītas Eiropas izveidi. Šodien mēs no jauna apliecinām mūsu kopējo apņemšanos sadarboties, lai sasniegtu šo mērķi. Tas nenotiks, pirms katra no mūsu un arī citām Eiropas demokrātiskajām valstīm, kuras atzīst Eiroatlantiskās kopienas vērtības un spēj uzņemties kopīgu atbildību, nebūs pilnībā integrējušās šajās institūcijās. Mēs aicinām NATO dalībvalstis pildīt Vašingtonas galotņu sanāksmē doto solījumu veidot vienotu un brīvu Eiropu. Mēs aicinām NATO dalībvalstis nākamajā galotņu sanāksmē 2002. gadā uzaicināt mūsu demokrātiskās valstis iestāties NATO.

Viļņā, 2000. gada 19. maijā

Bulgārijas vārdā 
Nadežda Mihailova,
ārlietu ministre
 

Igaunijas vārdā
Tomass Hendriks Ilvess,
ārlietu ministrs

Latvijas vārdā     
Indulis Bērziņš,  
ārlietu ministrs   
 

Lietuvas vārdā
Aļģirds Saudargs,
ārlietu ministrs

Rumānijas vārdā
Petre Romans,
premjerministra vietnieks,
ārlietu ministrs
 

Slovākijas vārdā
Eduards Kukans, 
ārlietu ministrs

Slovēnijas vārdā
Dimitrijs Rupels,
ārlietu ministrs
 

Albānijas vārdā
Ksufi Pellumbs,
ārlietu ministra vietnieks

Maķedonijas vārdā
Nikola Dimitrovs,
ārlietu ministra vietnieks

 

EIROPAS SAVIENĪBAS PAZIŅOJUMS PAR LATVIJU

2000. gada 25. maijs

Mēs nevēlamies sniegt komentārus par Krievijas delegācijas izvirzīto Farbtuha kunga lietu. Šis jautājums tiek risināts Latvijas tiesu sistēmas ietvaros.

Tomēr Latvija ir Eiropas Savienības asociētā valsts un topošā dalībvalsts. Topošajām dalībvalstīm Eiropas Savienība ir uzstādījusi tālejošas prasības, ieskaitot demokrātijas nodrošināšanu un cilvēktiesību ievērošanu. Latvija šajā aspektā ir ievērojami progresējusi. Saskaņā ar Eiropas Savienības lēmumu Latvija ir izpildījusi Kopenhāgenas politiskos kritērijus.

Pēdējo mēnešu laikā Krievijas Federācija nākusi klajā ar nopietnām apsūdzībām Latvijai un Igaunijai, īpaši neizvēloties izteiksmes veidu. Šāda politika ne tikai neveicina vēlamā rezultāta sasniegšanu, bet arī ir nepieņemama mūsdienu Eiropai.

ASV-BALTIJAS PARTNERĪBAS KOMISIJAS KOMUNIKĒ

Tallina, 2000. gada 7. jūnijs

Šodien, 2000. gada 7. jūnijā, Tallinā mēs no jauna apstiprinām savu kopīgo ideju par vienotu un brīvu Eiropu, kā arī mūsu mērķi kopīgiem spēkiem nodrošināt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pilnīgu integrāciju Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomikas, drošības un aizsardzības institūcijās, veicināt demokrātiju, labklājību un drošību visās Baltijas jūras reģiona valstīs.

  • Mēs apsveicam Igaunijas, Latvijas un Lietuvas panākto progresu, integrējoties Eiropas, transatlantiskajās un starptautiskajās struktūrās, un it īpaši esam gandarīti par Eiropas Savienības galotņu sanāksmes Helsinkos pieņemto lēmumu uzaicināt Latviju un Lietuvu uzsākt iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību.

  • Mēs apsveicam Igaunijas sekmīgo iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā, Latvijas aktīvo lomu šajā organizācijā un vēlreiz apliecinām stingru atbalstu Lietuvas uzņemšanai šajā institūcijā.

  • Amerikas Savienotās Valstis apsveic Igaunijas, Latvijas un Lietuvas panākto progresu, gatavojoties dalībai NATO un īstenojot Rīcības plāna dalībai NATO pirmo posmu. Igaunija, Latvija un Lietuva vēlreiz apņemas maksimāli izmantot Rīcības plānu dalībai NATO, sagatavojot un īstenojot ikgadējās Nacionālās programmas, ar mērķi būt gatavām, kad NATO lems par tālāko paplašināšanos nākamajā galotņu sanāksmē, kurai jānotiek ne vēlāk kā 2002. gadā.

  • Partneri uzsver nozīmi, kāda ir sadarbības, solidaritātes garam un apņēmībai veidot vienotu un brīvu Eiropu, ko kandidātvalstis apliecinājušas 2000. gada 19. maijā Viļņā. Amerikas Savienotās Valstis uzskata, ka šis tālredzīgais paziņojums demonstrē kandidātvalstu izpratni par NATO kā kopējo vērtību organizāciju, un uzsver kandidātvalstu apņemšanos apvienoties kopīgā darbā ar visām Eiropas demokrātiskajām valstīm, sekmējot drošību visā transatlantiskajā kopienā.

  • Amerikas Savienotās Valstis apsveic Igaunijas, Latvijas un Lietuvas panākto progresu ceļā uz mērķi palielināt savu aizsardzības budžetu līdz 2% no IKP.

  • Mēs apsveicam Baltijas valstu sadarbību aizsardzības jomā, īpaši nacionālo gaisa telpas novērošanas centru izveidi Igaunijā un Latvijā, Reģionālā gaisa telpas novērošanas centra (RASC) atklāšanu Lietuvā un visas Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēmas (BALTNET) attīstību. Baltijas partneri izsaka atzinību ASV par aktīvo palīdzību BALTNET projekta īstenošanā.

  • Amerikas Savienotās Valstis apsveic Igaunijas, Latvijas un Lietuvas praktisko ieguldījumu Eiropas stabilitātē, īpaši piedaloties NATO vadītajās miera operācijās SFOR un KFOR. ASV atbalsta Igaunijas lēmumu brīvprātīgi pāriet no ANO miera uzturēšanas novērtējuma C kategorijas uz B kategoriju, kas apliecina tās gatavību uzņemties arvien lielāku atbildību, kalpojot mieram un stabilitātei visā pasaulē. ASV pozitīvi novērtē Latvijas un Lietuvas nodomu apsvērt sava ieguldījuma palielināšanu.

  • Baltijas puse apsveic NATO un Krievijas sadarbības un konsultāciju atsākšanu pastāvīgās NATO-Krievijas Kopīgās padomes ietvaros, tai skaitā NATO-Krievijas darbības plānu.

  • Amerikas Savienotās Valstis apsveic Igaunijas un Latvijas valdību paveikto minoritāšu integrācijas jomā, tajā skaitā nacionālo integrācijas programmu pieņemšanu.

  • Partneri apsveic savstarpējās tirdzniecības un investīciju pieaugumu, tajā skaitā izvērsto valdības un biznesa struktūru dialogu, it īpaši lēmuma par stratēģiskajām ASV investīcijām Lietuvas enerģētikas sektorā pieņemšanu.

  • Partneri apsveic reģionālās sadarbības pasākumu attīstību ASV Ziemeļeiropas iniciatīvas ietvaros, īpaši atzīmējot Tuberkulozes centra izveidi Latvijā, Lietuvas un Kaļiņingradas izglītības programmas, veiksmīgo Latvijas un ASV pētnieku sadarbību bijušās militārās bāzes pārveidošanā, sadarbību vides aizsardzības jomā, nesen notikušo organizētās noziedzības apkarošanas konferenci Tallinā un reģionālo HIV/AIDS novēršanas stratēģiju.

  • Partneri apsveic ekonomiskajos jautājumos panākto progresu, tajā skaitā līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu īstenošanu, Rīgā 2000. gada maijā notikušās ERAB sanāksmes pozitīvo iznākumu, kā arī sadarbības palielināšanos lielāko enerģētikas uzņēmumu vidū, kas strādā ar mērķi attīstīt spēcīgu un vienotu Baltijas enerģētikas sektoru.

Saskaņā ar vienošanos nākamajā gadā mēs īstenosim sadarbību šādās jomās:

  • Baltijas partneri intensificēs savstarpējo Baltijas valstu, kā arī Baltijas valstu un citu NATO kandidātvalstu

  • sadarbību, lai tiktu maksimāli izmantota iespēja ierindoties spēcīgāko NATO kandidātvalstu vidū.

  • Partneri apņemas stiprināt Eiroatlantiskās Partnerības padomi (EAPC) un "Partnerattiecības mieram" (PfP), lai sekmētu sadarbību, caurskatāmību un savstarpējo uzticēšanos visu EAPC dalībvalstu starpā.

  • Amerikas Savienotās Valstis no jauna apliecina apņemšanos nodrošināt, lai NATO durvis būtu atvērtas un neviena valsts netiktu izslēgta ģeogrāfisku apsvērumu dēļ. ASV turpinās sadarboties ar Baltijas valstīm, sniedzot tām divpusējo atbalstu un praktisku palīdzību, tā radot apstākļus, lai Igaunija, Lietuva un Latvija varētu pa šīm durvīm ieiet.

  • ASV ir ieinteresēta ciešā sadarbībā ar Baltijas valstīm, strādājot pie 1998. gada Aizsardzības spēju novērtējuma pārskatīšanas.

  • Partneri vienojas sekmēt sadarbību enerģētikas, biotehnoloģijas, lāzertehnoloģijas un zinātnes, it īpaši informācijas tehnoloģiju (IT) un zinātnes un attīstības jomās (R&D).

  • Partneri vienojas aktivizēt sadarbību starp eksporta kontroles institūcijām ASV, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Amerikas Savienotās Valstis izvērtēs eksporta kontroles politiku attiecībā uz Igauniju, Latviju un Lietuvu, lai nodrošinātu, ka netiek likti nevajadzīgi ierobežojumi tehnoloģijas iegūšanai.

  • Partneri turpinās samazināt tirdzniecības barjeras starp savām valstīm. Igaunija, Latvija un Lietuva no jauna apliecina stingru atbalstu lielāku ASV tiešo investīciju saņemšanai, kā arī turpinās strādāt, lai tiktu nodrošināts iespējami labāks klimats tirdzniecības un investīciju pieaugumam.

  • Partneri turpinās veicināt nesen atjaunoto dialogu starp valdībām un biznesa struktūrām, kas tiek īstenots sadarbībā ar ekonomikas un biznesa darba grupām.

  • Partneri atzīst personu, kas pieder pie minoritātēm, integrācijas nozīmi sabiedrībā; šī mērķa sasniegšanai tās apņemas sadarboties likumdošanas, integrācijas politiku jomā, kā arī integrācijas programmu ietvaros.

  • Amerikas Savienotās Valstis apsveic darbu, kas veikts pagātnes netaisnību labošanā, tai skaitā aktīvo vēsturnieku komisiju darbību, darbu izglītības jomā un restitūcijā, kā arī apsūdzēto kara noziedznieku saukšanu pie atbildības neatkarīgi no ideoloģijas. Baltijas partneri no jauna apliecina, ka Baltijas valstis turpinās darbu šajā jomā, un Amerikas Savienotās Valstis vēlreiz izsaka gatavību palīdzēt šo jautājumu risināšanā.

  • Partneri izsaka apņemšanos veicināt reģionālo sadarbību ASV Ziemeļeiropas iniciatīvas, Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) un Eiropas Savienības Ziemeļu dimensijas ietvaros, tajā skaitā ar Krievijas Federāciju. Baltijas puse apsveic Amerikas Savienoto Valstu aktīvo lomu novērotāja statusā BJVP un it īpaši tās iesaisti organizācijas darbā izglītības, kodoldrošības un organizētās noziedzības apkarošanas jomā. Partneri izsaka atbalstu Lietuvas centieniem iesaistīt Kaļiņingradas reģionu aktīvā reģionālajā sadarbībā.

Mēs izsakām pateicību Igaunijas valdībai, kas uzņēmusi šīs tikšanās dalībniekus. ASV un Baltijas Partnerības komisijas nākamā tikšanās notiks 2001. gadā Lietuvā.

Tomass Hendriks Ilvess, Igaunijas Republikas ārlietu ministrs,
Vigauds Ušacks, Lietuvas Republikas ārlietu viceministrs,
Māris Riekstiņš, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs,
Strobs Talbots, Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretāra vietnieks.

  

IGAUNIJAS REPUBLIKAS, LATVIJAS REPUBLIKAS UN LIETUVAS REPUBLIKAS VALDĪBU VADĪTĀJU REZOLŪCIJA

Igaunijas Republikas premjerministrs Marts Lārs, Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš un Lietuvas Republikas premjerministrs Andrius Kubiļus tikās Baltijas Ministru padomes sēdes ietvaros 2000. gada 15.-16. jūnijā Pērnavā.

VALDĪBU VADĪTĀJI: Apsveica Brīvā tirgus zonas attīstībā panākto progresu un izteica gandarījumu par to, ka Puses, īstenojot Brīvās tirdzniecības līgumus, ir atradušas savstarpēji pieņemamus risinājumus. Premjerministri norādīja, ka tālāka informācijas apmaiņa ir īpaši nepieciešama integrācijai Eiropas Savienībā (ES).

Norādīja, ka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iestāšanās process Eiropas enerģētikas tirgū ir pozitīvi ietekmējis šo valstu un visa reģiona ekonomikas attīstību. Šajā sakarā ir svarīgi, lai valstu enerģētikas programmas tiktu saskaņotas ar kopējiem plāniem, kā arī ar sarunās par iestāšanos ES noteiktajiem pārejas periodiem. Premjerministri uzsvēra Kopējā Baltijas elektroenerģijas tirgus nozīmi. Šajā kontekstā viņi pieņēma zināšanai Lietuvas Koncepciju attiecībā uz Kopējo Baltijas elektroenerģijas tirgu un nolēma nodot to Enerģētikas komitejai tālākai pilnveidošanai un kopīgas pozīcijas izstrādei līdz 2000. gada beigām.

Apsveica līdzšinējo sadarbību aizsardzības jomā un uzsvēra, ka kopīgu militāru projektu īstenošana veicina valstu aizsardzības spējas un pozitīvi ietekmē reģiona drošību. Šajā kontekstā valdību vadītāji izteica gandarījumu par Reģionālā gaisa telpas novērošanas un koordinācijas centra (RASC) kā Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēmas (BALTNET) galvenā elementa atklāšanu 2000. gada 6. jūnijā Lietuvā.

Izskatot Aizsardzības komitejas ziņojumu par kopīgiem pasākumiem apgādes jomā, valdību vadītāji nolēma izvērst un pilnveidot sadarbību šajā jomā.

Uzdeva Muitas un Robežsardzes komitejai pēc iespējas ātrāk izpildīt visas nepieciešamās prasības līguma par Baltijas vienoto tranzīta kārtību īstenošanai un vienojās par robežšķērsošanas procesa paātrināšanu uz Igaunijas un Latvijas un Latvijas un Lietuvas robežām, pilnveidojot juridisko bāzi un pastiprinot kopējo robežkontroles punktu darbību.

Uzdeva Izglītības un Zinātnes komitejai šī gada laikā sagatavot izglītības ministriem parakstīšanai līgumus par vienotu augstākās izglītības telpu un par studentu un akadēmiskā personāla apmaiņu.

Pieņemot zināšanai ziņojumu par situāciju līguma "Par sociālo garantiju saglabāšanu politiski represētajiem" sakarā, valdību vadītāji vienojās izslēgt šo punktu no Sociālo lietu komitejas darba kārtības.

Lai sekmētu kontaktus starp Baltijas Asambleju (BA) un Baltijas Ministru padomi (BMP), uzdeva BA prezidijam līdz nākamajai BMP sēdei pārskatīt kārtību, kādā BA jautājumi tiek nodoti atbildēšanai BMP ministriem. Jaunajai kārtībai ir skaidri jānosaka gan jautājumu sadale, gan jautājumu uzdošanai un atbildēšanai atvēlētais laiks. Valdību vadītāji nolēma BA 16. sesijā pieņemtās BMP adresētās rezolūcijas nodot attiecīgajām komitejām, kurām uz tām jāatbild.

Apstiprināja ziņojumu par BMP darbību 1999.-2000. gadā un apsveica panākumus, kas gūti Baltijas sadarbības jomā Igaunijas prezidentūras laikā, cita starpā īpaši atzīmējot trīspusējā līguma "Par sadarbību nozieguma liecinieku un upuru aizsardzībā", kā arī divpusējo līgumu "Par klasificētās informācijas aizsardzību" noslēgšanu.

Kopumā apstiprināja BMP Vecāko amatpersonu komitejas rīcības plānu 2000.-2001. gadam un pilnvaroja Baltijas Sadarbības komiteju pabeigt šī plāna izstrādi līdz 2000. gada 1. jūlijam.

Uzticēja Latvijai Baltijas Ministru padomes prezidentūru no 2000. gada 1. jūlija līdz 2001. gada 30. jūnijam.

Marts Lārs
Igaunijas Republikas
premjerministrs

Andris Bērziņš
Latvijas Republikas
Ministru prezidents

Andrius Kubiļus
Lietuvas Republikas
premjerministrs

  

PAZIŅOJUMS PAR LATVIJAS VALSTS VALODAS LIKUMA ĪSTENOJOŠO NOTEIKUMU PIEŅEMŠANU

Hāga, 2000. gada 31. augusts. EDSO Augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos Makss van der Stūls šodien nācis klajā ar šādu paziņojumu:

Es vēlētos uzteikt labo sadarbību starp EDSO Augstā komisāra biroju un Latvijas valdību, izstrādājot Valsts valodas likuma īstenojošos noteikumus, ko Ministru kabinets pieņēma 2000. gada 22. augustā.

Manuprāt, Valsts valodas likuma īstenojošie noteikumi pēc būtības atbilst kā Valsts valodas likumam, tā arī Latvijas starptautiskajām saistībām. Es vēlētos piebilst, ka noteikumu sagatavošanas procesā ir ņemtas vērā praktiski visas manas rekomendācijas. Īpaši es gribētu uzsvērt Ministru kabineta 2000. gada 22. augusta sēdes protokolu, kurā valdība apņēmusies pirms 2000. gada 1. novembra izdarīt labojumus "Noteikumos par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību" ar mērķi sastādīt sarakstu, kurā būtu precizēti nepieciešamie valodas prasmes līmeņi privātajā sektorā saskaņā ar likumīgajām sabiedrības interesēm. Es uzskatu, ka topošais saraksts būs atbilstošs starptautiskajiem standartiem, precīzs, pamatots, atbilstošs mērķim, kādēļ likums ticis radīts, kā arī būs spēkā ierobežotā darbības sfērā. Tajā pašā laikā es vēlētos ieteikt valdībai izdarīt nelielus labojumus noteikumos, lai novērstu trūkumus 2. paragrāfa "Noteikumu par tulkojumu nodrošināšanu pasākumos" darbības sfērā, to strikti ierobežojot saskaņā ar sabiedrības likumīgajām interesēm.

Es domāju, ka valsts pārvaldes institūcijas, kas strādās pie šo noteikumu un Valsts valodas likuma īstenošanas, savā darbā ievēros atklātas un liberālas demokrātijas principus un tādējādi pilnībā respektēs likuma ierobežoto darbības sfēru, kā tas noteikts Likuma 2. pantā, kā arī Latvijas starptautiskās saistības. Lai sasniegtu šo mērķi, es aicinu Latvijas valdību izmantot dotās iespējas, lai šī darba veikšanai tiktu apmācītas attiecīgas Latvijas civildienesta struktūras.

Es ceru, ka pašlaik sagatavošanā esošie labojumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā nenoteiks nesamērīgi bargus sodus par pārkāpumiem un ka atbildīgās institūcijas nepiemēros šo kodeksu sankciju piemērošanai.

Un visbeidzot, runājot par Latvijas saistībām ievērot nacionālo minoritāšu tiesības, gribētu atzīmēt, ka Latvijai, ratificējot Vispārējo Konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, būs nepieciešams pārskatīt atsevišķus specifiskus jautājumus.

PREZIDENTŪRAS PAZIŅOJUMS EIROPAS SAVIENĪBAS VĀRDĀ PAR LATVIJU - VALSTS VALODAS LIKUMA IZPILDES NOTEIKUMI

2000. gada 5. septembris

Eiropas Savienība izsaka savu gandarījumu par to, ka Latvijas valdība 2000. gada 22. augustā ir pieņēmusi Valsts valodas likuma izpildes noteikumus, līdz ar to ļaujot Valsts valodas likumam stāties spēkā 1. septembrī, kā iepriekš bija paredzēts.

Eiropas Savienība pilnībā pievienojas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos Maksa van der Stūla paziņojumam par Valsts valodas likuma izpildes noteikumiem, kurā viņš pasvītro minēto dokumentu atbilstību Likumam un Latvijas starptautiskajām saistībām. Deklarācijā ar gandarījumu atzīmēts, ka galīgajā variantā ņemtas vērā praktiski visas Augstā komisāra rekomendācijas, un izteikta pārliecība, ka Latvijas valdība ievēros savu apņemšanos izdarīt nepieciešamos papildinājumus līdz 2000. gada novembrim.

Eiropas Savienība uzskata, ka jaunā likumdošana ir nozīmīgs posms integrācijas procesa veiksmīgai norisei Latvijā. Tā aicina Latvijas valdību rūpēties, lai institūcijas, kam uzdota jaunās likumdošanas izpilde, to veiktu liberālā garā. Eiropas Savienība turpinās sniegt Latvijai savu atbalstu šajā jomā.  

VĀCIJAS, IGAUNIJAS, LATVIJAS UN LIETUVAS ĀRLIETU MINISTRU TIKŠANĀS KOPĪGAIS KOMUNIKĒ

Hanovere, 2000. gada 20. septembris

2000. gada 20. septembrī pēc Vācijas federālā ārlietu ministra Joškas Fišera ielūguma Hanoverē notika Vācijas Federatīvās Republikas, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas ārlietu ministru piektās ikgadējās konsultācijas.

Ministri detalizēti apsprieda Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās perspektīvas un Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pievienošanos ES. Ministri apmainījās viedokļiem par savstarpēji interesējošiem jautājumiem. Tika apspriesti arī eiroatlantiskās drošības jautājumi, ieskaitot sadarbību ar NATO. Tika runāts arī par Baltijas jūras valstu reģionālo sadarbību.

Ministri atzinīgi novērtēja ES Padomes Helsinku galotņu sanāksmes lēmumu uzaicināt Latviju un Lietuvu uzsākt iestāšanās sarunas ar ES. Ministri uzsvēra ievērojamo progresu, kas sasniegts kopš sarunu formālās uzsākšanas 2000. gada 15. februārī. Ministri izteica cerību, ka līdz Francijas prezidentūras beigām tiks atvērtas nākamās astoņas sarunu sadaļas ar Latviju un Lietuvu. Viņi atzinīgi novērtēja Feiras Eiropas Padomē izteikto nodomu iespējami ātri 2001. gadā sākt sarunas visās acquis jomās ar labākajām kandidātvalstīm, kuras ir uzsākušas sarunas 2000. gadā. Ministri atzinīgi novērtēja pēdējo sadaļu atvēršanu ar Igauniju Portugāles prezidentūras laikā un izteica cerību, ka Francijas prezidentūras laikā sarunu procesā par sarežģītākajām sadaļām sāksies kvalitatīvi jauns posms.

Ministri vēlreiz apstiprināja, ka sarunās panāktā progresa vērtējums visām kandidātvalstīm būs atkarīgs no paveiktā objektīvu kritēriju izpildē, ieviešot acquis communautaire.

Vācijas ārlietu ministrs uzteica Igauniju, Latviju un Lietuvu par sasniegto progresu un vēlreiz apstiprināja Vācijas vēlmi iespējami ātri pabeigt iestāšanās sarunas.

Ministri izteica pārliecību, ka gada beigās, pamatojoties uz ES Komisijas nākamajiem Progresa ziņojumiem, būs iespējams izstrādāt "ceļa karti" turpmākajai sarunu norisei.

Ministri atzinīgi novērtēja Starpvaldību konferences darbu institucionālo reformu jomā, kas sagatavos ES paplašināšanai. Viņi arī izteica pārliecību, ka sarunas veiksmīgi noslēgsies Nicas ES Padomē decembrī un ka rezultātā ieguvējas būs gan pašreizējās, gan topošās ES dalībvalstis.

Ministri atzinīgi novērtēja ES Padomes Feiras galotņu sanāksmē pieņemto Ziemeļu dimensijas darba plānu ES ārējai un pārrobežu politikai 2000.-2003. gadam un uzsvēra šīs ES ilgtermiņa stratēģijas ātras ieviešanas nozīmīgumu visam Baltijas jūras reģionam.

Ministri atzinīgi novērtēja ES Padomes Feiras galotņu sanāksmē pieņemtos lēmumus par Eiropas drošības un aizsardzības politikas tālāko attīstību, ieskaitot lēmumus par konsultācijām un sadarbību ar trešajām valstīm. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ministri atzinīgi novērtēja piedāvāto iespēju kandidātvalstīm piedalīties ES vadītajās krīzes vadības operācijās un dot savu ieguldījumu ES spēju uzlabošanā.

Ministri izteica atbalstu Rietumeiropas Savienībā (RES) un ES notiekošajam darbam pie nepieciešamajiem lēmumiem RES operatīvo funkciju nodošanai ES. Viņi uzsvēra, ka, strādājot pie Eiropas krīzes vadības spēju uzlabošanas, jāraugās, lai rezultātā tiktu sasniegts gan militāro, gan civilo krīzes vadības spēju vienmērīgs progress.

Ministri pauda apņemšanos sadarboties eiroatlantiskā reģiona drošības tālākā stiprināšanā. Atgādināja par NATO Vašingtonas galotņu sanāksmē pieņemtajiem lēmumiem, tai skaitā tās apstiprinājumu NATO atvērtībai jaunu dalībnieku uzņemšanai. Tikšanās dalībnieki uzsvēra deviņu kandidātvalstu, to skaitā arī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, stingro apņemšanos veikt nepieciešamās reformas un sadarboties kopējā mērķa sasniegšanai iestājai NATO.

Vācijas ārlietu ministrs atkārtoja NATO apņemšanos uzaicināt jaunas valstis, kas vēlētos iestāties Aliansē un uzņemties dalībvalsts atbildību un pienākumus, un kuru uzņemšana atbilstoši NATO vērtējumam vairotu drošību un stabilitāti Eiropā.

Ministri apsprieda Rīcības plāna dalībai NATO (MAP) pieņemšanu un īstenošanu, kas ir pamatdokuments kandidātvalstīm, gatavojoties dalībai NATO. Ministri pārrunāja arī paplašināšanās procesa apspriešanu nākamajā NATO galotņu sanāksmē, kas notiks ne vēlāk kā 2002. gadā.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ministri izteica apņemšanos pilnībā izmantot MAP, izstrādājot un īstenojot savas nacionālās programmas, gatavojoties dalībai NATO. Vācijas ārlietu ministrs atzinīgi novērtēja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas centienus sasniegt atbilstību NATO standartiem. Tāpat viņš atzinīgi novērtēja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ieguldījumu eiroatlantiskajā drošībā un šo valstu praktisko ieguldījumu Dienvidaustrumeiropas stabilitātē.

Ministri atzinīgi novērtēja ievērojamo progresu, kas pēdējo gadu laikā sasniegts divpusējo ekonomisko attiecību jomā. Viņi izteica gandarījumu par Vācijas federālā kanclera Gerharda Šrēdera vizīti Igaunijā, Latvijā un Lietuvā 2000. gada 5.-7. jūnijā. Šī vizīte bija zīme tālākai sadarbībai, kam sekos virkne pasākumu tirdzniecības un investīciju veicināšanai. Lai sasniegtu šo mērķi, ministri vienojās par nepieciešamību nodrošināt labvēlīgus un caurskatāmus apstākļus privātās uzņēmējdarbības veicināšanai.

Ministri uzsvēra efektīvas struktūras nepieciešamību reģionālās sadarbības veicināšanai Baltijas jūras reģionā. Viņi atzinīgi novērtēja pašreizējās Baltijas jūras valstu padomes prezidējošās valsts Vācijas ieceres pilnībā izmantot reģiona lielo tehnoloģisko, akadēmisko un zināšanu potenciālu, lai panāktu sabalansētu ekonomisko attīstību. Viņi uzsvēra tādu institūciju lomu kā Baltijas jūras kameru un tirdzniecības asociācija, Biznesa konsultantu asociācija, kā arī citas institūcijas, kas varētu veicināt uzplaukumu reģionā. Ministri pauda gatavību rosināt Krieviju un tās reģionus Baltijas jūras teritorijā izmantot reģionālās sadarbības iespējas un piedalīties Baltijas jūras reģiona dinamiskajā attīstībā. Viņi atzinīgi novērtēja šodien atklāto Eirofakultātes projektu Kaļiņingradas Valsts universitātē kā būtisku soli pretim aktīvai Krievijas līdzdalībai reģionālās sadarbības jomā.

Ministri uzsvēra izteikto apņemšanos turpināt un intensificēt valstu divpusējās attiecības un sadarbību "3+1" formātā. Pēc Latvijas Republikas ārlietu ministra uzaicinājuma nākamo tikšanos ministri nolēma rīkot Rīgā 2001. gada septembrī.  

LATVIJAS, IGAUNIJAS UN LIETUVAS PREZIDENTU TIKŠANĀS PRESES KOMUNIKĒ

Rīga, 2000. gada 15. decembris

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas prezidentu tikšanās notika regulāro konsultāciju ietvaros Rīgā, kas dod iespēju apspriest tādus ārpolitikas jautājumus kā Eiropas Savienības un NATO paplašināšanās, ASV un Baltijas partnerība, kā arī reģionālā un trīspusējā sadarbība.

Apspriežot ES paplašināšanos, Prezidenti augstu novērtēja Starpvaldību konferences sekmīgo noslēgumu Nicā un atzīmēja Francijas prezidentūras lomu šajā sakarā.

Prezidenti izteica cerību, ka 2004. gadā Latvija, Igaunija un Lietuva piedalīsies nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Prezidenti apsveica Savienības iniciatīvu gaidāmo Zviedrijas un Beļģijas prezidentūru laikā veicināt dziļāku un plašāku Eiropas Savienības turpmākās attīstības apspriešanu, iesaistot arī kandidātvalstis. Prezidenti izteica atbalstu lēmumam par iestāšanās sarunas noslēgušo kandidātvalstu uzaicināšanu piedalīties 2004. gada Starpvaldību konferencē un to valstu, kas šīs sarunas vēl nebūs noslēgušas, uzaicināšanu novērotāju statusā.

Prezidenti atkārtoti apstiprināja, ka Baltijas valstu kopīgais drošības mērķis ir dalība NATO. Šajā sakarā prezidenti vienojās par sadarbību, mudinot NATO dalībvalstis, lai tās nākamajā galotņu sanāksmē atbalstītu Baltijas valstu uzaicināšanu iestāties Aliansē.

Prezidenti atzīmēja deviņu NATO kandidātvalstu sekmīgo sadarbību, kas tika ierosināta Viļņas konferencē 2000. gada 19. maijā, un atzinīgi novērtēja gaidāmo "devītnieka" premjerministru tikšanos Bratislavā 2001. gada maijā, kā arī aizsardzības ministru tikšanos Rīgā 2001. gada jūnijā.

Prezidenti pozitīvi novērtēja trīspusējo sadarbību aizsardzībā un atzina kopējo militāro projektu nozīmi, kas paplašina nacionālās aizsardzības iespējas un dod ieguldījumu eiroatlantiskās telpas drošībā.

Prezidenti atzīmēja, ka kopš ASV un Baltijas valstu Partnerības hartas parakstīšanas 1998. gadā Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Amerikas Savienoto Valstu sadarbībā notikusi nozīmīga attīstība. Prezidenti atkārtoti izteica atzinību par Amerikas Savienoto Valstu pašreizējās administrācijas nozīmīgo ieguldījumu ASV un Baltijas valstu Partnerības hartas izstrādē un īstenošanā.

Prezidenti pauda pārliecību, ka ASV un Baltijas valstu Partnerības harta nostiprina Savienoto Valstu iesaisti Baltijas reģionā un Eiropā, kam ir ārkārtīgi svarīga nozīme vienotas un brīvas Eiropas izveidē.

Prezidenti izteica apņēmību sadarboties ar prezidenta Buša administrāciju kopējo mērķu sasniegšanā, gan stiprinot ASV un Baltijas valstu Partnerības hartu, gan sadarbojoties transatlantiskās integrācijas ietvaros. Viņi apsveica jaunievēlētā prezidenta Džordža V. Buša uzticību NATO paplašināšanas procesam un kandidātvalstu pilnīgai integrācijai transatlantiskās kopienas ekonomiskajās, politiskajās un drošības institūcijās.

Prezidenti vēlreiz uzsvēra nozīmi, kāda ir konstruktīvam un lietišķam dialogam ar Krieviju, kas būtu balstīts kopīgā izpratnē par labu kaimiņattiecību pragmatisko vērtību eiroatlantiskās integrācijas ietvaros.

Prezidenti atzinīgi novērtēja Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības attīstību pēdējā laikā, kad sadarbība notiek jaunā - astoņu valstu - līmenī pretstatā iepriekšējai "5+3" formulai.

Prezidenti apsveica Zviedrijas iniciatīvu "Baltijas valstu gads", kuras ietvaros 2000. gadā tika īstenoti nozīmīgi un veiksmīgi projekti.

Prezidenti nolēma tikties 2001. gadā Tallinā, Igaunijā.

ALBĀNIJAS, BULGĀRIJAS, IGAUNIJAS, LATVIJAS, LIETUVAS, MAĶEDONIJAS, RUMĀNIJAS, SLOVĀKIJAS UN SLOVĒNIJAS ĀRLIETU MINISTRU KOPĪGAIS PAZIŅOJUMS

Brisele, 2000. gada 15. decembris

Deviņu Eiropas demokrātisko valstu ārlietu ministri šodien tikās Briselē, lai apspriestu virzību uz kopīgo mērķi, proti, iestāšanos eiroatlantiskajā kopienā. Ministri vēlreiz apliecināja savu valstu apņemšanos veidot vienotu un brīvu Eiropu, kā arī apstiprināja 2000. gada 19. maijā Viļņā pausto solidaritātes un sadarbības principu nemainību.

Ministri atzinīgi novērtēja NATO un Eiropas Savienības vadītāju sniegto atbalstu viņu valstīm kā daļu no stratēģijas ar mērķi likvidēt Eiropas sadalījumu.

Ministri pauda gatavību pielikt visas pūles, lai viņu valstis pēc iespējas ātrāk izpildītu NATO dalības kritērijus. Viņi apstiprināja gatavību dalīties attiecīgajā pieredzē un sniegt savstarpēju atbalstu šajos centienos.

Ministri atzinīgi novērtēja NATO apņemšanos turpināt paplašināšanās procesu. Viņi apsveica neseno NATO Parlamentārās asamblejas lēmumu, kurā izteikts aicinājums Ziemeļatlantijas padomei izteikt kandidātvalstīm uzaicinājumu uz NATO iestāšanās sarunām ne vēlāk kā 2002. gada galotņu sanāksmes laikā. Viņi atbalstīja pieņemto lēmumu rīkot nākamo NATO galotņu sanāksmi Prāgā.

Ministri uzsvēra, ka dalība NATO un dalība Eiropas Savienībā ir savstarpēji saistītas un papildinošas un ka katras valsts dalība šajās organizācijās vērtējama atkarībā no tās individuālajiem sasniegumiem. Ārlietu ministri izteica pārliecību, ka katras demokrātiskās Eiropas valsts integrācija būs visu šo valstu un visas Eiropas ieguvums.

Ministri apsprieda arī vairāku, tajā skaitā aizsardzības ministru, tikšanos, kas notika 2000. gada 12.-15. oktobrī Sofijā, Bulgārijā, rezultātus, kā arī neseno viņu valstu aizsardzības ministru tikšanos 2000. gada 6. decembrī Briselē. Viņi apsveica ģenerālsekretāra Lorda Robertsona ieguldījumu Sofijas ministru tikšanās norisē, kā arī izteica pateicību par Rīcības plāna dalībai NATO (MAP) nozīmes izcelšanu, tajā pašā laikā atzīstot, ka jaunu dalībvalstu uzaicināšana būs arī politisks lēmums.

Ministri apņēmās arī turpmāk sniegt atbalstu starptautiskās sabiedrības centieniem veicināt stabilitāti Dienvidaustrum-eiropā. Viņi izteica savu valstu apņemšanos dot lielāku ieguldījumu NATO un Eiropas Savienības centieniem šajā reģionā.

Viņi atbalstīja Slovākijas premjerministra uzaicinājumu valstu premjerministriem piedalīties starptautiskajā konferencē, kas notiks 2001. gada 10.-11. maijā Bratislavā, Slovākijā.