III. LATVIJAS VALSTS AUGSTĀKO AMATPERSONU RUNAS

02.12.2014. 19:09

III. LATVIJAS VALSTS AUGSTĀKO AMATPERSONU RUNAS

Latvijas Republikas ārlietu ministra Induļa Bērziņa runa Karaliskajā Starptautisko attiecību institūtā Londonā 
Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas runa forumā "Holokausta izglītība, izpēte un pieminēšana" Stokholmā 
Latvijas Republikas ārlietu ministra Induļa Bērziņa paziņojums, Latvijai uzsākot pievienošanās sarunas ar Eiropas Savienību Briselē 
Latvijas Republikas ārlietu ministra Induļa Bērziņa uzruna Starptautiskajā drošības konferencē Viļņā                         
Latvijas Republikas ārlietu ministra Induļa Bērziņa uzruna Eiroatlantiskās Partnerības Padomes ārlietu ministru sanāksmē Florencē
Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas runa ANO Tūkstošgades asamblejā Ņujorkā 
Latvijas Republikas ārlietu ministra Induļa Bērziņa uzruna Eiropas Padomes Ministru komitejas 107. sesijā Strasbūrā 
Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas runa Eiropas Parlamentā Briselē 
Latvijas Republikas ārlietu ministra Induļa Bērziņa paziņojums EDSO Ministru Padomes sanāksmē Vīnē

LATVIJAS REPUBLIKAS ĀRLIETU MINISTRA INDUĻA BĒRZIŅA RUNA KARALISKAJĀ STARPTAUTISKO ATTIECĪBU INSTITŪTĀ

"LATVIJA UN EIROPA - KOPĪGAS VĒRTĪBAS UN KOPĪGI MĒRĶI"

Londona, 2000. gada 24. janvāris

Ekselences!
Dāmas un kungi!

Man ir liels gods šodien jūs uzrunāt Chatham House. Lai gan Latvijas Valsts prezidents pavisam nesen apmeklēja Lielbritāniju, šī ir pirmā reize kopš 1936. gada, kad Latvijas Republikas ārlietu ministrs uzstājas šajā forumā.

Man ir liels prieks būt šeit, un tas ir simboliski, ka mana pirmā vizīte jaunajā tūkstošgadē ir Lielbritānijā. Gan šim laikam, gan vietai ir īpaša nozīme man un manai tautai.

Latvijai, ieejot jaunajā gadu tūkstotī, ir labs pamats - pagājušajā gadā mēs kļuvām par NATO kandidātvalsti un tikām uzaicināti uzsākt Eiropas Savienības iestāšanās sarunas. Šis ir īstais laiks pateikties mūsu sadarbības partneriem un meklēt jaunas sadarbības perspektīvas nākotnē.

Vietai ir liela nozīme. Lielbritānijai vienmēr ir bijusi īpaša loma Latvijas vēsturē: 1918. gadā, nedēļu pirms Latvijas neatkarības oficiālās proklamēšanas, to de facto atzina Apvienotā Karaliste. 1919. gada aprīlī Apvienotās Karalistes jūras kara flote izglāba Latvijas valdības pārstāvjus. Divus mēnešus Lielbritānijas tvaikonis bija neatkarīgās Latvijas Republikas teritorijas pārstāvniecība. Apvienotā Karaliste nekad de iure nav atzinusi Baltijas valstu aneksiju PSRS. Latvijas diplomātiskā pārstāvniecība Londonā turpināja darboties visus garos padomju okupācijas gadus.

Vēsturiskā pieredze dod iespēju attiecības starp Apvienoto Karalisti un Latviju skatīt ilgtermiņa perspektīvā.

Jau drīzā nākotnē Latvija un Apvienotā Karaliste būs tieši partneri Eiropas Savienības un NATO ietvaros; pilnīga dalība šajās organizācijās ir Latvijas stratēģiskais mērķis. Mēs esam pateicīgi par Lielbritānijas politisko un praktisko atbalstu, ko tā ir piedāvājusi un turpina sniegt.

Baltijas valstu dalība ES un NATO ir nenovēršama, šo viedokli vajadzētu skaidri paust visām šo organizāciju dalībvalstīm.

VIENOTAS, NEDALĀMAS EIROPAS IZVEIDE. Ja atskatāmies četrdesmit gadus ilgā pagātnē, skaidri redzam, ka Eiropas projekta tapšanas process ir bijis veiksmīgs un objektīvs. Ekonomiskā sadarbība attaisnojās, un tas bija drošs pamats integrētai politiskai sadarbībai. Kopīgās vērtības, kopīga identitāte un daudzveidības respektēšana bija ne mazāk nozīmīga.

Es nepiekrītu kritiķu teiktajam, ka Eiropas Savienībai trūkst skaidra redzējuma par tālāko attīstību. Savienība būs demokrātiska un ekonomiski konkurētspējīga organizācija ar vairāk nekā 500 miljoniem iedzīvotāju, un tās sabiedrības būs modernas un atklātas.

Lai sasniegtu iecerēto, ar pārliecību tiek pieņemti nozīmīgi lēmumi: ES paplašināšanās process ir realitāte, ir izveidota vienota valūta, tiek izstrādāta Eiropas drošības un aizsardzības politika.

Šīs ir liecības par sadarbības padziļināšanos un paplašināšanos.

Mēs visi esam dzirdējuši izteicienu "pārejas perioda valstis", visbiežāk to attiecinot uz Centrāleiropas valstīm. Tomēr es vēlētos šādi raksturot arī Eiropas Savienību. Tā arī atrodas pārejas periodā, un šo procesu iezīmē vairākas dimensijas.

Eiropas Savienībai jāgatavojas 21. gadsimtam un tālākai nākotnei. Tajā pašā laikā paplašināšanās prasa arī Eiropas Savienības sabiedrību un Eiropas Savienības institūciju pielāgošanos jaunajai realitātei, kad ES tiks iekļautas divdesmit septiņas vai vairāk dalībvalstis.

Latvija drīz iestāsies Eiropas Savienībā, un mēs vēlamies, lai ES kā ekonomisks un politisks spēks kļūtu vēl nozīmīgāka.

Nākamā gadsimta globālajā ekonomikā būs gan uzvarētāji, gan zaudētāji, pieaugs konkurence. Mēs ticam, ka ES būs viena no uzvarētājām.

Ir jāmodernizē Eiropas ekonomiskā sistēma un jānodrošina sekmīga eiro ieviešana, jo pretējā gadījumā neizdosies saglabāt ierasto labklājības līmeni. Šajā sakarībā es atbalstu iniciatīvas, kas vērstas uz nodarbinātības līmeņa Eiropā paaugstināšanu, labi izglītotas Eiropas sabiedrības izveidošanu, kas prastu izmantot jaunos informācijas tehnoloģiju resursus.

Mēs un it īpaši Eiropas politiķi esam atbildīgi par šo procesu caurskatāmības nodrošināšanu, kā arī par to izskaidrošanu vienkāršajiem cilvēkiem.

Ir būtiski, lai Eiropas pilsoņi izjustu, ka viņu balsis tiktu uzskatītas par izšķirošām ES paplašināšanās un reformu veiksmīgam atrisinājumam, kā arī par nozīmīgām jebkuru citu reformu vai pozitīvu pārmaiņu kontekstā.

LATVIJAS LOMA. Latvijai un Lielbritānijai būs vienota nākotne - Eiropā, Eiropas Savienībā un NATO. Bet, runājot par paplašināšanos, es gribētu akcentēt Latvijas lomu tajā.

Es gribētu uzsvērt, ka iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO nav Latvijas pašmērķis, bet gan atgriešanās procesa daļa. Tā ir atgriešanās tur, kur vienmēr ir bijusi mūsu tautas un valsts vieta.

Eiropas integrācija parāda valsts suverenitāti jaunā gaismā. Tāpat kā virknē citu Eiropas valstu, arī Latvijā ciešāka politiskā integrācija izraisa dažādas emocijas. Tomēr Eiropas integrācijas procesā valsts suverenitāte nezaudē vērtību un nozīmi, bet gan iegūst jaunu saturu un jaunu atbildību, kas ir uzskatāma par mūsdienu Eiropas priekšrocību.

Latvijas lomu Eiropā es redzu kopējo eiropeisko vērtību - demokrātijas, personiskās iniciatīvas, cilvēktiesību ievērošanas, valodu un kultūru dažādības - attīstīšanas procesā.

Aplūkojot Latvijas vietu un lomu Eiropā, saprotam, ka Baltijas valstu austrumu robeža būs ES robeža ne tikai ģeogrāfiskajā un politiskajā ziņā, bet arī vērtību ziņā, jo jau šodien tā ir eiropeisko vērtību robeža.

Mūsu uzdevums ir aizsargāt šīs vērtības, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, kā, piemēram, politiskā dialoga turpinājumu, diplomātiskos sakarus, uzticēšanās veicināšanu, tirdzniecības sakarus, pārrobežu sadarbību.

Visi šie pasākumi ir nozīmīgi.

Konstruktīva pieeja kaimiņu reģioniem ir ietverta Eiropas Savienības Kopējā stratēģijā attiecībā uz Krieviju un Ukrainu, kā arī Ziemeļu dimensijas iniciatīvā. Šāda pieeja būtu vēlama arī attiecībā uz citiem kaimiņu reģioniem.

PAPLAŠINĀŠANĀS. Runājot par paplašināšanos, es gribētu apsveikt jaunās iniciatīvas šajā jomā. Nākamā gadsimta svarīgākais politiskais lēmums Eiropā jau ir pieņemts. Un tas ir pareizs - Eiropas Savienība paplašināsies, lai sevī iekļautu Centrālās un Austrumeiropas valstis. Paplašināšanās dos jaunu spēku un enerģiju jaunas vienotas, brīvas un drošas Eiropas izveides projektam.

Šodien drošību un stabilitāti mēs uztveram plašākā nozīmē nekā jebkad agrāk. Drošība ietver gan politisko, gan ekonomisko, gan sociālo aspektu. Šāda drošības izpratne ļauj mums raudzīties uz paplašināšanos no Eiropas stabilizācijas perspektīvas.

Latvija atbalsta ietverošu pieeju paplašināšanās procesam, kas tika apstiprināta ES Helsinku galotņu tikšanās laikā 1999. gada decembrī, apvienojot visas ES kandidātvalstis vienā iestāšanās sarunu procesā.

Iestāšanās sarunām jābūt līdzeklim, kas garantē jauno dalībvalstu kvalitāti un līmeni un - visbeidzot - paplašinātās ES kvalitāti.

Helsinkos pieņemtie lēmumi ir sarunu pamats. Sarunas vienlaicīgi ir gan ietverošas, gan individuālas. Sarunām jānorit atkarībā no katras kandidātvalsts individuālās sagatavotības. Tā ir godīga konkurence.

Arī sarunu tempu nevajadzētu novērtēt par zemu. Gan sarunu kvalitātei, gan tempam ir liela nozīme. Koncentrēšanās uz kvalitāti, kā arī uz sarunu ātrumu nodrošināja veiksmīgu mūsu reformu norisi. Eiropas Komisijas Progresa ziņojums ir objektīvs kandidātvalsts sasniegumu rādītājs. Pagājušā gada Progresa ziņojumā par Latviju teikts, ka Latvija ir spējīga izturēt konkurences spiedienu Eiropas Savienības ietvaros vidējā termiņā. Latvija ir uzskatāma par pilnībā funkcionējošas tirgus ekonomikas valsti. Tik augstu novērtējumu šai ziņojumā saņēma tikai Latvija un Malta.

Eiropas Komisijas pozitīvais Latvijas novērtējums balstīts uz konkrētiem faktiem. Pagājušajā gadā eksports no Latvijas uz ES sasniedza 63%. Lielbritānija šai ziņā bija pirmajā vietā ar 17% no kopējā eksporta daudzuma. Tai sekoja Vācija ar 16%, bet Krievija ierindojās aiz Lietuvas ar 7% eksporta.

Latvija ir gandrīz pilnībā izpildījusi vairumu Māstrihtas kritēriju: valsts parāda līmenis ir zems (zem 15% no IKP), Latvijas valūta ir brīvi konvertējama, pateicoties SDR (Speciālās aizņēmuma tiesības), un valūtas kursa svārstības ir saskaņotas ar Maiņas kursa mehānismu, gada inflācija nepārsniedz 3%, pēdējo divu gadu budžets ir bijis līdzsvarots ar nelielu fiskālo deficītu.

Iestājoties ES, Latvija būs gatava pievienoties arī Eiropas Monetārajai savienībai.

Runājot par iestāšanās datumu ES, ceru, ka visi man piekritīs, ka valsts individuālajiem sasniegumiem jābūt izšķirošajam faktoram. Ja tiktu pielietots šis vienkāršais princips, Baltijas valstis būtu pirmo ES jauno dalībvalstu vidū.

Jaunas dalībvalstis, kas ir labi sagatavotas dalībai ES, ir labākais dzīvotspējīgas un spēcīgas Eiropas Savienības garants, uz ko mēs visi arī tiecamies.

DROŠĪBAS POLITIKA. Baltijas reģiona drošībai nav reģionāla risinājuma. Šī reģiona drošība ir neatņemama Eiropas un transatlantiskās drošības daļa. Reģiona un Eiropas drošība ir neiespējama bez Baltijas valstu pilnīgas dalības Eiropas Savienībā un NATO.

Kaut gan Kosova atrodas tālu no Baltijas, pagājušā gada notikumi ietekmēja ne tikai Eiropu, bet arī Baltijas reģionu. Kosovas notikumi likuši saprast, ka:

  • Eiropā vēl joprojām iespējama nežēlība, kas salīdzināma ar Hitlera un Staļina laika noziegumiem Otrajā pasaules karā,
  • NATO un ES nepieļauj šādus noziegumus savā teritorijā un dara visu, lai iespējami ātri izbeigtu šādu nežēlību citviet eiroatlantiskajā telpā,
  • NATO darbojas kā morālais spēks; Centrālās un Austrumeiropas valstis, ieskaitot Baltijas valstis, ir izdarījušas pareizo ārpolitisko izvēli un darbojušās kā patiesi sabiedrotie.

Notikumi Kosovā pierādīja, ka Latvija, tāpat kā pārējās Baltijas valstis, nav tikai drošības patērētāja, bet sniedz arī savu ieguldījumu drošībā.

Latvija nosūtīja humāno palīdzību. Mēs piedalījāmies Kosovas verifikācijas misijā, kā arī AFOR darbā Albānijā. Mēs turpinām sniegt savu ieguldījumu arī SFOR darbībā Bosnijā.

Latvijas lēmums iestāties NATO balstīts gan uz pragmatiskiem apsvērumiem un ideāliem, uz teritorijas aizsardzību un sadarbību ar partneriem. Lēmumu iestāties Aliansē atkārtoti apstiprinājušas un aizstāvējušas vairākas Latvijas valdības.

Vašingtonas galotņu tikšanās laikā pagājušajā gadā Latvija, Lietuva un Igaunija beidzot tika atzītas par piemērotām kandidātēm. Lai iekļūtu nākamajā paplašināšanās kārtā, Latvijas valdība apņēmusies paaugstināt aizsardzības budžetu līdz 2% no IKP līdz 2003. gadam. Aizsardzības budžets tiks paaugstināts pakāpeniski gadu no gada, lai pierādītu, ka mēs turam doto solījumu.

Latvija savus bruņotos spēkus veido saskaņā ar pilnīgas aizsardzības koncepciju, izmantojot Ziemeļvalstu modeļus. Šādam aizsardzības modelim nepieciešams spēcīgs sabiedrības atbalsts gan bruņotajiem spēkiem, gan drošības politikas mērķiem. Pēc nesen veiktās sabiedriskās aptaujas datiem vairāk nekā piecdesmit procenti Latvijas iedzīvotāju atbalsta iestāšanos NATO. Valdība centīsies palielināt iedzīvotāju atbalstu šim mērķim.

Viens no svarīgākajiem jaunās Eiropas principiem ir drošība visā eiroatlantiskajā reģionā. Lai nodrošinātu pastāvīgu un neatgriezenisku stabilitāti Baltijā, ir būtiski nostiprināt šo reģionu.

Baltijas valstis iestāsies NATO - dažiem šī atziņa ir nākusi tikai tagad. Baltijas liktenis NATO ir jāsaprot kā fait accomplis. Tas jāsaprot arī Krievijai. Nenoteiktība šai jautājumā ir nelietderīga.

Mēs ar lielu interesi sekojam Eiropas drošības un aizsardzības politikas attīstībai. Apvienotajai Karalistei un Francijai ir bijusi vadošā loma Eiropas militāro spēku attīstībā un krīzes vadības spēju uzlabošanā atbilstoši Petersburgas uzdevumiem.

Neskatoties uz to, mēs uzskatām, ka vienlaikus ir gan jāstiprina transatlantiskā saikne, gan jāattīsta Eiropas aizsardzības spējas. Eiropai un Amerikas Savienotajām Valstīm aizsardzības problēmas būtu jāskata un jārisina kopīgi.

REĢIONĀLĀ ATTĪSTĪBA. Baltijas jūras reģionā ir četras ES dalībvalstis, četras ES kandidātvalstis, divas Eiropas Ekonomikas telpas (EET) sastāvā esošas valstis un tikai viena valsts, kas nav ne ES dalībvalsts, ne ES kandidātvalsts. Virzība uz ES integrāciju šajā reģionā ir dominējošā.

Šo reģionu varētu raksturot kā visdinamiskāko Eiropā ne tikai ekonomiskās izaugsmes, bet arī politiskās stabilitātes ziņā. Šo valstu vidū ir attīstījusies veiksmīga sadarbība - trīspusējās Baltijas valstu (Latvija, Lietuva, Igaunija), Baltijas un Ziemeļvalstu (5+3) un vienpadsmit Baltijas jūras valstu padomes valstu sadarbības formātā.

Ziemeļu dimensijas iniciatīva Latvijai nozīmē aktīvāku ES iesaistīšanos reģionā un aktīvākas investīcijas. ES Ziemeļu dimensija aptver ne tikai Baltijas un Ziemeļvalstis, bet arī Krieviju. Tas, ka šī koncepcija ietver arī Krieviju, sniedz jaunu attīstības perspektīvu, it īpaši Krievijas ziemeļrietumu reģioniem. Šī iniciatīva nozīmē arī Eiropas demokrātisko vērtību izplatīšanos visā teritorijā, un Baltijas valstis varētu veicināt šo procesu.

Sadarbība Baltijas reģionā vienmēr bijusi viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm. Pirms desmit gadiem cilvēki no visām trim Baltijas valstīm, sadodoties rokās un izveidojot vienotu ķēdi, kas vienoja Tallinu, Rīgu un Viļņu, nodemonstrēja Baltijas tautu gara spēku.

Arī pēc Baltijas valstu iestāšanās ES un NATO to savstarpējās sadarbības nozīme nemazināsies. Mūsu vienotība nodrošinās vienmērīgu uzplaukumu un drošību visā Baltijas jūras reģionā.

Apvienotā Karaliste, tāpat kā Latvija, saprot, ka bez drošības Baltijas reģionā nav iespējama drošība Eiropā.

INTEGRĒTA SABIEDRĪBA

Dāmas un kungi!

Pēdējā tēma, par ko vēlos runāt, ir sabiedrības integrācijas darbs.

Sabiedrības integrācijas process ietver noteiktus darba principus:

  • mudināt visas sociālās grupas iesaistīties demokrātiskajos procesos un atbalstīt NVO darbību,
  • nodrošināt cilvēktiesību aizsardzību saskaņā ar starptautiskajām normām,
  • dot iespēju visiem pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem iegūt Latvijas pilsonību,
  • atbalstīt Latvijas kultūru un valsts valodu, nodrošinot finansējumu un atbalstu skolotājiem un uzlabojot mācību līdzekļus,
  • sniegt valsts atbalstu etnisko minoritāšu skolām un kultūras organizācijām. Pašlaik Latvijā valsts nodrošina finansējumu vidusskolas izglītībai astoņās minoritāšu valodās - igauņu, lietuviešu, poļu, ebreju, čigānu, ukraiņu, krievu un baltkrievu.

Šie principi ir ietverti nacionālās programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" koncepcijā. Mēs lepojamies, ka programmas sagatavošana un apspriešana ir bijusi atklāta un caurskatāma. Starptautiskā sabiedrība ir atbalstījusi šo darbu, un Latvijas valdība ir uzklausījusi starptautisko ekspertu ieteikumus.

Sabiedrības attīstība neatkarīgajā Latvijā ir noritējusi mierīgi, bez etnisko grupu konfliktiem. Situāciju mūsu valstī nevar salīdzināt ar situāciju citās valstīs, kur ik pa laikam uzliesmo vardarbība pret imigrantiem un mazākumtautībām. Latvija ir izveidojusi pozitīvu modeli.

Dāmas un kungi!

Nobeigumā es vēlos uzsvērt: Latvija ir saistīta ar Eiropas nākotni un mūsu darbs eirointegrācijas kontekstā ir bijis salīdzinoši veiksmīgs:

  • Latvijā veidojas saliedēta sabiedrība, kurā visiem tiek piedāvātas vienādas iespējas,
  • Latvija piedāvā tādu modeli, kurā tiek saglabātas tradīcijas un kultūru dažādība,
  • 21. gadsimtā Latvija un Apvienotā Karaliste iesoļos roku rokā.

Mēs esam vienas cilvēku ķēdes locekļi, kurus vieno kopīgas un mums dārgas vērtības.

Paldies!

LATVIJAS VALSTS PREZIDENTES VAIRAS VĪĶES-FREIBERGAS RUNA FORUMĀ "HOLOKAUSTA IZGLĪTĪBA, IZPĒTE UN PIEMINĒŠANA"

Stokholma, 2000. gada 27. janvāris

Eiropa ir bijusi nozīmīgs mūsu planētas civilizācijas šūpulis. Tā ir arī pieredzējusi daudzas necilvēciskas epizodes, kas šajā ziņā var sacensties ar jebkuru citu pasaules daļu. Tas ir ne vien tālā, miglainā, necivilizētā pagātnē, bet arī šodienas paaudžu dzīvā atmiņā. Holokausts kā neizdzēšams kauna traips uz Eiropas karoga ir atstājis dziļas rētas arī Latvijā.

Jau 16. gadsimtā pirmie ebreju tirgotāji un amatnieki ieradās tagadējās Latvijas teritorijā. Glābjoties no apspiešanas citur Eiropā, šeit viņi tika pieņemti un atrada savu vietu tautsaimniecībā un kultūras dzīvē. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Latvija varēja lepoties ar to, ka tā bija viena no nedaudzajiem Krievijas impērijas reģioniem, kur grautiņi vienkārši nenotika.

Latvijas pirmais valstiskuma periods no 1918. līdz 1940. gadam mūsu ebreju iedzīvotājiem bija miera un labklājības laiks. Tāpat kā citas etniskās minoritātes, arī ebreji baudīja tādu kultūras autonomiju, kas pat pēc šodienas standartiem būtu uzskatāma par progresīvu. Šī autonomija katrā ziņā bija lielāka nekā Latvijas rietumu kaimiņi piedāvāja savām minoritātēm šajā laikā. Latvijas ebrejiem bija tiesības saņemt valsts subsidētu izglītību ivritā un idišā. Viņi aktīvi piedalījās valsts kultūras un politiskajā dzīvē un deva svarīgu ieguldījumu Latvijas ekonomikā.

Īpaši jāpiemin, ka trīsdesmito gadu beigās Latvija izvēlējās īstenot atvērto durvju politiku, sniedzot patvērumu Eiropas ebrejiem, kas glābās no nacistu vajāšanas. Latvija ir lepna, ka ir viena no nedaudzajām valstīm, kas šādi rīkojās laikā, kad daudzi citi slēdza savas robežas izmisumā esošo ebreju bēgļu straumēm.

Diemžēl 1939. gadā slepenā Ribentropa-Molotova pakta parakstīšana pavēra ceļu Padomju Krievijas armijas veiktajai Latvijas okupācijai un aneksijai 1940. gada jūnijā. Sekoja gads, kas pazīstams kā sarkanā terora gads. Patvaļīgi aresti, spīdzināšana, nāves sodi un deportācijas prasīja tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, tajā skaitā 3000 ebreju, dzīvības.

No 1941. līdz 1945. gadam nacistiskās Vācijas okupācijas vara plānoja, organizēja un pārraudzīja vairāk nekā 100 000 Latvijas pilsoņu masu slepkavības no pirmskara 1,5 miljoniem iedzīvotāju. Vismaz 60 000 nogalināto bija ar pilnīgu vai daļēju ebreju izcelsmi. 18 000 bija latvieši, 2000 - čigāni un 3000 bija garīgi atpalikušie bez reģistrētas nacionālās piederības. Vācieši atsūtīja uz Latviju vēl 21 000 ieslodzītu ebreju no citām Eiropas daļām un vairāk nekā puse no viņiem tika nogalināta uz Latvijas zemes.

Holokausta rezultātā Latvija zaudēja vairāk nekā 90% tās pirmskara ebreju iedzīvotāju. Tas ir neatgūstams zaudējums. Tās ir neremdināmas bēdas. Riskējot ar personisko un radinieku drošību, neskaitāmas latviešu ģimenes vācu okupācijas laikā spēja izglābt vairāk nekā 300 ebreju dzīvības. Daudzi, kas deva pajumti saviem ebreju draugiem un paziņām, tika atklāti un nonāvēti par nepakļaušanos nacistu rīkojumiem.

Agresīvas, rasistiskas pret ebrejiem vērstas propagandas rezultātā nacistiskās Vācijas režīmam izdevās savervēt vietējos kolaboracionistus, lai veiktu vienus no visšausmīgākajiem noziegumiem, kas jelkad notikuši Latvijas teritorijā. Nav zināms precīzs to Latvijas pilsoņu skaits, kas piedalījās ebreju un citu civiliedzīvotāju slepkavošanā nacistiskās Vācijas pakļautībā, bet tiek lēsts, ka tas pārsniedz 1000.

Latvija kā valsts šajā laikā bija pārtraukusi pastāvēt. Nacistiskās Vācijas okupācijas vara nes vislielāko atbildību par noziegumiem, ko tā veica vai izprovocēja uz Latvijas zemes. Mēs, latvieši, nosodām holokausta masu slepkavības kā īpaši briesmīgus noziegumus pret cilvēci, mēs nosodām genocīdu kā kaut ko šausmīgu un pretīgu, mēs nosodām un nešauboties norobežojamies no personām, kas izdarījušas šādus noziegumus. Mēs nepieņemam nekādus attaisnojumus viņu rīcībai. Mēs nepieņemam nekādus nosacījumus, kas mīkstinātu viņu vainu.

1990. gadā, tūlīt pēc tam, kad oficiāli tika paziņots mūsu nodoms atdalīties no Padomju Savienības, Latvijas Saeima atklāti nosodīja holokausta notikumus Latvijā un izteica dziļu nožēlu, ka atsevišķi latvieši ir tajā piedalījušies.

Latvija ir uzņēmusies svēto atbildību - nosodīt holokaustu. Mūsu kriminālkodekss viennozīmīgi nosoda genocīdu, noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus, lai arī kādas ideoloģijas - nacisma vai komunisma - vārdā tie veikti, lai arī kāda būtu noziedznieka nacionālā piederība. Latvijā šiem noziegumiem nav noilguma, un Latvija iestājas par to cilvēku tiesāšanu un sodīšanu, kas likumā paredzētajā kārtībā ir atzīti par vainīgiem. Mēs esam gatavi pieņemt jebkuras papildu liecības, kas mums palīdzēs ierosināt krimināllietas pret personām, kas turētas aizdomās par kara noziegumiem Latvijā.

Šajā vēstures brīdī Latvija strādā pie brīvas, atvērtas un demokrātiskas sabiedrības konsolidācijas, jo vienīgi demokrātija ļauj mums veidot savu nākotni un izdarīt pašiem savu izvēli. Mums jāatceras pagātne, jāizprot tā, jāpieņem tā, jāpadara tā par patiesi savu. Mums sava vēsture jāpārvērtē, lai mēs spētu no tās mācīties un nodrošināt, lai nekad neatkārtotos pašas briesmīgākās tajā pieļautās kļūdas.

Mēs vēlamies dzīvot civilizētā sabiedrībā, norobežoties no nežēlības un rupja spēka. Nežēlība rodas no atteikšanās identificēt sevi ar citiem, no akluma, kad jāatzīst cilvēces brālība. Tā plaukst no citādības noliegšanas, cilvēku šķirošanas, rādīšanas ar pirkstu, apsaukāšanas, citādā vainošanas par savām neveiksmēm. Nežēlība pārtiek no paranoidālām aizdomām un lielummānijas, tā dzīvo sadismā un psihopātiskā priekā par varu pār citiem. Nežēlība slēpjas dziļi mūsu cilvēka smadzeņu reptiliskajos aizmetņos. Mums arvien jābūt nomodā, lai saglabātu sevī cilvēciskās būtnes kontroli pār snaudošo rāpuli. Mums jāizmanto apmācības un izglītības sniegtās iespējas šajā uzdevumā.

Latvijā mēs domājam to veikt ar dažādiem līdzekļiem. 1994. gadā pie nacistu un viņu kolaboracionistu 1941. gada 4. jūlijā sadedzinātās sinagogas drupām tika izveidots memoriāls holokaustā nogalināto piemiņai. Kopš 1990. gada šī diena tiek oficiāli atzīmēta kā Holokausta piemiņas diena Latvijā. Šajā dienā pie visām privātajām un sabiedriskajām celtnēm tiek izkārti Latvijas karogi ar melnu lenti.

1998. gadā mans priekšgājējs, prezidents Guntis Ulmanis, nodibināja Latvijas Vēsturnieku komisiju, starptautisku institūciju, kam ir uzdots izmeklēt noziegumus pret cilvēci, kas notika Latvijas teritorijā nacistiskā un padomju režīmā laika posmā no 1940. līdz 1956. gadam.

Starp komisijas projektiem ir Zviedrijā izdotās mācību grāmatas par holokaustu "Tell Ye Your Children" tulkošana latviski. Tas notiek sadarbībā ar Zviedrijas vēstniecību Latvijā. Konferences organizēšana par holokaustu Baltijas valstīs. Konference Latvijas skolu skolotājiem par Otrā pasaules kara notikumiem, tajā skaitā holokaustu, kā arī par mācīšanas metodiku.

1999. gadā Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija nosūtīja divus skolotājus uz "Yad Vashem" centru Izraēlā. Kaut arī holokaustu kā atsevišķu jautājumu jau apskata Latvijas skolās un tas ir ietverts pamatskolas un vidusskolas beigšanas vēstures eksāmenos, Latvijas skolotāji uzskata, ka tā iztirzāšanai vajadzētu būt vēl pamatīgākai, nekā tā ir pašlaik.

Es vēlētos izmantot šo izdevību un apsveikt Zviedrijas, Lielbritānijas un ASV valdības par viņu iniciatīvu izveidot "Darba grupu starptautiskai sadarbībai holokausta izglītībā, atcerē un izpētē". Es esmu gandarīta apstiprināt Latvijas gatavību pievienoties šai darba grupai un piedalīties tās darbā.

Holokausta memoriālā Salaspilī ir milzīgi simboliski vārti ar uzrakstu: "Aiz šiem vārtiem vaid zeme". Slacīta nevainīgām asinīm, Latvijas zeme mūžam nebeigs vaidēt. Dzīvo svēts pienākums ir atcerēties mirušos, godināt viņu ciešanas un aizstāvēt viņu cilvēcisko cieņu. Mēs uzņemamies šo pienākumu. Mēs apņemamies mācīt mūsu bērniem, ka būt cilvēkam šī vārda vispatiesākajā nozīmē ir pieņemt citu cilvēku kā savu asinsradinieku. Nevienu nedrīkst izslēgt no cilvēces. Neviens nedrīkst tikt atstāts nomaļus. Katra cilvēka dzīvība ir unikāla, dārga un neaizvietojama. Mums jāveido mūsu civilizācija un mūsu nākotne, stingri pieņemot šo svēto patiesību.

LATVIJAS REPUBLIKAS ĀRLIETU MINISTRA INDUĻA BĒRZIŅA PAZIŅOJUMS, LATVIJAI UZSĀKOT PIEVIENOŠANĀS SARUNAS AR EIROPAS SAVIENĪBU

Brisele, 2000. gada 15. februāris

Prezidenta kungs!
Dāmas un kungi!

Ir pagājuši tikai četri gadi kopš Latvijas valdība iesniedza pieteikumu dalībai ES, un tagad Latvija kā viena no labāk sagatavotajām kandidātvalstīm uzsāk jaunu iestāšanās procesa posmu.

Mēs Latvijā ticam, ka dalība Eiropas Savienībā ir labākais Latvijas interešu atbalsta veids, jo, iestājoties Eiropas Savienībā, mēs sniedzam atbalstu demokrātijas attīstībai Latvijā, kā arī aizsargājam mūsu valodu un kultūru un stiprinām mūsu valsts suverenitāti.

Paplašināšanās ir nepieciešama politiski un ekonomiski stabilas Eiropas nākotnes vārdā. Latvijas un pārējo Baltijas valstu agra iestāšanās ES vairos stabilitāti reģionā. Protams, iestāšanās laiks būs atkarīgs no katras valsts individuālajiem sasniegumiem. Latvijas valdība, parlaments un tauta ir pauduši politisko gatavību iestāties Eiropas Savienībā.

Prezidenta kungs!

Kopš mums tika dota iespēja pievienoties ES, Latvija rūpīgi un ar lielu atbildību strādājusi pie šī uzdevuma.

Progresa ziņojumos ir uzsvērta Latvijas gatavība uzsākt pievienošanās procesu, kā arī Latvijas atbilstība Kopenhāgenas un Madrides kritērijiem.

Eiropas Savienība sniegusi ievērojamu atbalstu Latvijai iestāšanās procesā. Pievienošanās Partnerība ir neaizstājams vadlīniju dokuments Eiropas integrācijas procesa paātrināšanai. Latvija, piedaloties Kopienas programmās, gūst pieredzi sadarbībai komandā Eiropas Savienības ietvaros.

Prezidenta kungs!

Latvija pilnībā izprot, ka iestāšanās nozīmē pilnīgu dalībvalsts saistību uzņemšanos, kā arī atbilstību acquis communautaire. Tā kā ES likumdošanas kopums atrodas pastāvīgā attīstībā, mēs esam gatavi savas sarunas balstīt ne vien uz esošo acquis, bet arī uz jebkuriem tā papildinājumiem, ko ES būtu pieņēmusi pirms Latvijas iestājas Savienībā.

Latvijas valdība ir noteikusi konkrētu datumu, līdz kuram būtu jāpārņem un jāievieš Kopienas acquis, un, proti, 2003. gada 1. janvāris. Sākot ar šo dienu, Latvija būs gatava uzņemties Eiropas Savienības dalībvalsts saistības.

Mēs esam pārliecināti, ka sarunu process savā attīstībā būtu jābalsta uz Eiropas Savienības Padomes Luksemburgā definētajiem un Helsinkos tālāk izstrādātajiem principiem.

Mēs uzskatām, ka sarunu temps katrai konkrētai valstij jānosaka atkarībā no individuālajiem sasniegumiem un valsts gatavības pakāpes. Jau sarunu sākumā jādiferencē sarunu sadaļu skaits un sastāvs, tādējādi nodrošinot Luksemburgā paredzēto "iedzīšanas" (catch-up) iespēju sarunu procesā.

Ar pilnu pārliecību varu teikt, ka Latvijas valdība rūpīgi izvērtēs jebkuras saistības, pirms uzņemsies tās pildīt, kā arī strikti ievēros tās, kuras jau ir uzņēmusies pildīt.

Prezidenta kungs!

Latvija pievērsīs īpašu uzmanību šādiem jautājumiem.

Attiecībā uz Kopējo ārējo politiku un drošības politiku Latvija ir gatava pilnībā pieņemt to acquis, kāds ir spēkā iestāšanās ES brīdī. Lai nodrošinātu likuma varu un drošību visiem Latvijas iedzīvotājiem, mēs esam gatavi pievienoties Eiropas Savienības izvirzītajiem noteikumiem tieslietu un iekšlietu sfērā. Lai īstenotu šos mērķus, Latvijai jāuzlabo administratīvā kapacitāte.

Mūsu skatījumā pievienošanās Eiropas Monetārajai savienībai ir neatņemama integrācijas procesa sastāvdaļa. Latvija vēlas iekļauties eiro zonā, tiklīdz būs izpildīti tam nepieciešamie priekšnosacījumi, kā arī vērīgi seko atbilstībai Māstrihtas kritērijiem.

Pievienošanās Kopējam tirgum ir viens no dalības pamatelementiem. Mēs darām visu iespējamo, lai iestāšanās brīdī būtu spējīgi uzņemties visas šajā jomā noteiktās saistības.

Latvija pilnībā atbalsta pašreizējos Kopējās lauksaimniecības politikas mērķus. Tāpat kā vienotā tirgus kontekstā, arī lauksaimniecības jomā mēs plānojam pievienoties tās attiecīgajiem dokumentiem, sākot ar pirmo iestāšanās dienu. Sagaidot sarunas PTO ietvaros, mēs pievērsīsim īpašu uzmanību sarunām šajā sadaļā.

Iestāšanās kontekstā liela nozīme ir Kopējai zvejniecības politikai. Iestāšanās noteikumiem šajā jomā būtu jārespektē zvejniecības nozīme Latvijas piekrastes reģionu ekonomiskajā un sociālajā attīstībā.

Latvijai ir īpaša interese par tirdzniecības politiku un muitas savienību Kopienu valstīs. Iestājoties PTO, Latvija pievienojās līdzīgiem dokumentiem, kurus izmanto Eiropas Savienība. Tādējādi tiek veicināta tirdzniecības politikas saskaņošana. Izmantojot Latvijas pieredzi reģionālajā tirdzniecībā un Baltijas brīvās tirdzniecības līguma ieviešanā, ieguvēja būtu visa Eiropas Savienība.

Vides aizsardzības un enerģētikas politiku esam paredzējuši pildīt, ņemot vērā ekonomiskās un sociālās izmaksas.

Latvija pilnībā uzņemas savas saistības attiecībā uz Savienības budžetu. Sarunās būtu jāatspoguļo Latvijas spēja pildīt savas finansiālās saistības un jānodrošina iespēja piedalīties Savienības reģionālās, strukturālās, lauksaimniecības un sociālās politikas izstrādāšanā.

Latvija tic, ka lēmumi, kas tiks pieņemti Starpvaldību konferencē par institucionālajām reformām, sekmēs paplašinātas Savienības, kuras sastāvā būs arī Latvija, izveidi un veicinās tās darbību.

Prezidenta kungs!

Ar pilnu pārliecību varu apgalvot, ka Latvijas valdība skaidri apzinās iestāšanās sarunu nopietno raksturu.

Mēs uzskatām, ka ātrums un kvalitāte ir vienlīdz nozīmīgi.

LATVIJAS REPUBLIKAS ĀRLIETU MINISTRA INDUĻA BĒRZIŅA UZRUNA STARPTAUTISKAJĀ DROŠĪBAS KONFERENCĒ "NATO LOMA EIROPAS MAINĪGAJĀ DROŠĪBAS VIDĒ"  

Viļņa, 2000. gada 18.-19. maijs

Godājamie kolēģi!  
Ekselences!  
Dāmas un kungi!

Pēdējā desmitgadē Eiropa ir pieredzējusi milzīgas pārmaiņas, un tas ir devis mums iespēju apvienot kontinentu. Neskatoties uz to, NATO joprojām ir Eiropas un transatlantiskās drošības stūrakmens.

NATO ir pieņēmusi jaunus izaicinājumus. Tā ir uzņēmusies vadību konfliktu risināšanā Eiropas dienvidaustrumos.

Aliansei bijusi vienotājas loma, uzņemot jaunas dalībvalstis un atstājot durvis atvērtas nākamajiem kandidātiem.

NATO ir jāpaplašinās, iekļaujot visas Eiropas valstis, kurām ir kopējas vērtības un kuras tiecas pēc dalības, lai tiktu uzcelta vienota un brīva Eiropa.

Paplašināšanās turpināšanos nodrošinās trīs elementi. Pirmkārt, kandidātvalstīm ir jābūt gatavām. Otrkārt, Aliansei ir jābūt gatavai. Un, treškārt, paplašināšanās ir jāstiprina eiroatlantiskā drošība.

Vašingtonas galotņu sanāksmē Alianse kandidātvalstīm piedāvāja Rīcības plānu dalībai NATO jeb MAP. MAP process ir labs instruments ceļā uz iestāšanos, kas ļauj mums koordinēt un pastiprināt progresu, ar kādu mēs virzāmies uz arvien pieaugošu sadarbības saskaņošanu ar Aliansi.

Latvijas ikgadējā nacionālā programma ir pretencioza, tomēr to pamato resursu atbilstība. Nepārtrauktais aizsardzības budžeta pieaugums un Latvijas bruņoto spēku karavīru un civildienesta ierēdņu apņemšanās ir apliecinājums tam, ka mūsu plāni tiks īstenoti. Latvijas dalību NATO atbalsta vairākums mūsu pilsoņu.

Kandidātvalstu veiksmīgā darbība Rīcības plāna dalībai NATO ietvaros būs apliecinājums viņu gatavībai sākt iestāšanos nākamās galotņu sanāksmes laikā.

Veiksmīga pirmās paplašināšanās kārta ļauj Aliansei būt gatavai uzņemt jaunus dalībniekus nākamajā galotņu sanāksmē.

Čehijas, Ungārijas un Polijas iestāšanās ir paplašinājusi drošības un stabilitātes zonu.

Tūlīt pēc pirmās paplašināšanās kārtas Alianse izturēja nopietnu pārbaudījumu. Ar savu darbību jaunās dalībvalstis ir parādījušas, ka tās ir īstas sabiedrotās. To nodemonstrēja arī kandidātvalstis.

Jaunās NATO dalībvalstis pierāda savu vērtību, arī cieši sadarbojoties ar kandidātvalstīm. Paplašināšanās ir padarījusi Aliansi stiprāku.

Nav šaubu, ka paplašināšanās turpinājums eiroatlantisko demokrātiju kopienu izveidos stiprāku un plašāku.

Kandidātvalstīm ir kopīgas vērtības, tās uzņemas kopīgu risku un grūtības, lai aizstāvētu šīs vērtības. Bosnija un Hercegovina un Kosova ir raksturīgi piemēri.

MAP process ir veicinājis ciešu konsultāciju nostiprināšanos kandidātvalstu starpā.

Šīs dienas konference Viļņā rāda, ka kandidāti runā vienotu valodu.

Sadarbība starp kandidātvalstīm ir apliecinājums tam, kāda būs mūsu rīcība brīdī, kad mēs kļūsim NATO dalībnieces.

Baltijas valstis, kas savu sadarbību ir pilnveidojušas, izveidojot integrētas militāras struktūras, ir lielisks piemērs.

Latvija vienmēr ir atbalstījusi Igaunijas un Lietuvas centienus iestāties NATO. Tajā pašā laikā mēs esam pārliecināti, ka Baltijas valstu vienlaicīga iestāšanās būtu labākais papildinājums reģionālajai un Ziemeļatlantiskajai drošībai. Šodien es uzdrošinos apgalvot vēl vairāk.

Es aicinu visus kandidātus un sabiedrotos apvienot spēkus, lai nodrošinātu to, ka visas kandidātvalstis 2002. gadā - nākamās galotņu sanāksmes laikā - saņemtu uzaicinājumu iestāties NATO.

Mums - kandidātvalstīm un sabiedrotajiem - ir vēsturiska iespēja apvienot Eiropu vienā drošības telpā, tādējādi nodrošinot brīvību, demokrātiju, cilvēktiesības un likuma varu visai Eiropai. Šādu iespēju nedrīkst palaist garām.

Paldies!

LATVIJAS REPUBLIKAS ĀRLIETU MINISTRA INDUĻA BĒRZIŅA UZRUNA EIROATLANTISKĀS PARTNERĪBAS PADOMES ĀRLIETU MINISTRU SĒDĒ

Florence, 2000. gada 25. maijs

Cienījamie kolēģi!  
Ekselences!  
Dāmas un kungi!

Dalība Eiroatlantiskās Partnerības Padomē (EAPC) un programmā "Partnerattiecības mieram" (PfP) devusi Latvijai plašas iespējas sadarboties ar NATO un partnervalstīm konfliktu novēršanas un krīzes vadības jomā.

Runājot par to, kā mēs esam izmantojuši mums dotās iespējas, es gribētu pievērsties trim aspektiem. Pirmkārt, šo svarīgo procesu saikne ar mūsu centieniem iestāties Aliansē. Otrkārt, šo procesu nozīme diskusijā par Eiropas un NATO potenciālu. Treškārt, reģionālās sadarbības nozīme krīzes vadības un konfliktu novēršanas uzlabošanā.

CENTIENI IESTĀTIES ALIANSĒ. Pēdējā gada laikā Latvija pievērsusi īpašu uzmanību Rīcības plānam dalībai NATO (MAP). Piedalīšanās šajā programmā mums palīdzējusi uzstādīt konkrētus mērķus un palielināt mūsu resursus, uzlabot savietojamību, kā arī pievērsties krīzes vadības jautājumiem.

Nacionālajā programmā dalībai NATO, kas veidota, ievērojot Rīcības plāna dalībai NATO vadlīnijas, īpaša vieta ir ierādīta Krīzes vadības centram, kura izveide šobrīd jau ir pabeigta.

Runājot par krīzes vadību un konfliktu novēršanu, jāsaka, ka pieaugošā sadarbība EAPC un PfP ietvaros ir vairojusi stabilitāti un drošību Eiropā kopumā. Šajā sakarībā es gribētu sveikt savu kolēģi, Horvātijas ārlietu ministru, ar viņa valsts pievienošanos programmai "Partnerattiecības mieram" un iestāšanos Eiroatlantiskās Partnerības Padomē.

Es gribu pieminēt arī kopīgo deklarāciju, ko pagājušajā nedēļā Viļņā parakstīja deviņu Rīcības plāna (MAP) valstu ministri. Brīvas un vienotas Eiropas izveides process nebūs pabeigts, kamēr visas deviņas kandidātvalstis nebūs iestājušās NATO. Viļņā visi kandidāti nolēma strādāt komandā, gatavojoties nākamajai paplašināšanās kārtai, un izteica vēlēšanos, lai Alianse uzaicinātu tās nākamās NATO galotņu sanāksmes laikā. Mūsu nostāja paplašināšanās kontekstā ir vienota, un es mudinu kolēģus Aliansē sekot mūsu piemēram.

EAPC UN PROGRAMMAS "PARTNERATTIECĪBAS MIERAM" NOZĪME EIROPAS UN ATLANTISKAJĀ DISKUSIJĀ. Pagājušā gada Kosovas krīze un miera atjaunošana reģionā ir pierādījušas efektīvas krīzes vadības nepieciešamību.

Latvija, būdama gan ES, gan NATO kandidātvalsts, apsveic centienus nostiprināt Eiropas potenciālu. Tomēr koncentrēšanās uz Eiropu nenozīmē mazāku uzmanību Ziemeļamerikai. Es vēlētos uzsvērt, ka ir nepieciešama arī spēcīga transatlantiskā saikne, kā arī Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas iesaiste Eiropā.

Laikā, kad notiek sarunas par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, mēs tiecamies iesaistīties Eiropas Drošības un aizsardzības politikas izstrādē un uzskatām, ka Latvijas un Baltijas valstu kopīgie projekti varētu kalpot Eiropas krīzes vadības sistēmas uzlabošanai.

REĢIONĀLĀS SADARBĪBAS NOZĪME KRĪZES VADĪBĀ UN KONFLIKTU NOVĒRŠANĀ. Latvijas pozitīvā pieredze reģionālās sadarbības jomā ļauj cerēt, ka tā varētu būt vērtīga krīzes vadības un konfliktu novēršanas uzlabošanā.

Piemēram, Baltijas valstu kopīgā miera uzturēšanas bataljona BALTBAT vienības ir piedalījušās miera uzturēšanas spēkos Bosnijā. Ir izveidota ar NATO savienojama Kopējā gaisa telpas novērošanas sistēma BALTNET.

Šie un citi projekti ir vērtīgs papildinājums programmai "Partnerattiecības mieram" un EAPC. Cieši sadarbojoties ar saviem tiešajiem kaimiņiem, mēs gūstam nozīmīgu pieredzi plašāka mēroga sadarbībai EAPC ietvaros.

Turklāt, pateicoties NATO dalībvalstu un EAPC valstu atbalstam, šāda sadarbības forma veicina kopīgo interešu attīstību.

Atbalsts Baltijas valstu kopējiem projektiem paaugstinās mūsu spējas iesaistīties konfliktu novēršanā un krīzes vadībā arī nākotnē.

Paldies!

LATVIJAS VALSTS PREZIDENTES VAIRAS VĪĶES-FREIBERGAS UZRUNA APVIENOTO NĀCIJU ORGANIZĀCIJAS TŪKSTOŠGADES GALOTŅU TIKŠANĀS SANĀKSMĒ

Ņujorka, 2000. gada 6. septembris

Prezidenta kungs!

Es gribētu sākt ar atzinības izteikšanu ģenerālsekretāram Kofi Ananam par viņa pūlēm, īstenojot pozitīvas izmaiņas Apvienoto Nāciju organizācijā. Pirms četriem gadiem ģenerālsekretārs savā atklāšanas runā Asamblejai paziņoja par šīs organizācijas nepieciešamību mainīties kopā ar pārējo pasauli, un viņš šo uzdevumu ir nepārtraukti centies pildīt.

Jaunā gadsimteņa sākums ir piemērots brīdis visu valstu vadītājiem pārdomāt savu kopējo likteni. Šī Tūkstošgades galotņu tikšanās ir piemērots brīdis, lai novērtētu Apvienoto Nāciju efektivitāti un izvirzītu priekšlikumus tās darbības un ietekmes uzlabošanai.

Manuprāt, patiess progress ir panākts kopš Anana kunga atklāšanas runas, un ir notikuši uzlabojumi daudzās ANO darbības jomās. Es neiedziļināšos pozitīvajos sasniegumos, bet vērsīšu uzmanību tiem jautājumiem, kas joprojām nav atrisināti.

Prezidenta kungs!

Globalizācija ir liels izaicinājums Apvienotajām Nācijām, ņemot vērā, ka tā skar visas pasaules valstis gandrīz bez izņēmuma. Tehnoloģisku un citu uzlabojumu izplatīšanās sniedz jaunas iespējas virzīt cilvēci uz priekšu un radīt augstāku dzīves līmeni visā pasaulē. Tomēr daudzās valstīs nabadzība un trūkums nemazinās un, iespējams, pat padziļinās dažu globalizācijas seku rezultātā. Nav pārsteigums, ka ir izveidojusies plaša neapmierinātība ar pašu procesu.

Apvienotās Nācijas kā globāla un starptautiska organizācija var spēlēt lielu lomu, lai nodrošinātu vienlīdzīgāku globalizācijas radīto bagātību sadali. ANO var smelties no tās īpašajām spējām, kas balstītas universālismā un neitralitātē, un tās ilgstošās, tiešās klātbūtnes daudzās valstīs. Šīs spējas ļauj ANO veikt objektīvus spriedumus par grūtībām katrā atsevišķajā valstī un, sadarbojoties ar ieinteresētajām valdībām, sniegt ierosinājumus par to, kā uzlabot situāciju.

Tomēr vairums ANO dažāda uzdevuma struktūru ir kļuvušas smagnējas, grūti pārvaldāmas un juceklīgas. Dažkārt ANO klātbūtnes organizācija neatbilst konkrētās valsts patiesajām vajadzībām. Tādēļ ANO ir jāstiprina tās koordinējošā loma un jāracionalizē tās institūciju darbība. Tai jākoncentrējas uz rezultātiem un ietekmi. Tai jārada palīdzības programmas, kas nav savstarpēji konkurējošas, nepārklājas un nav izšķērdīgas.

Prezidenta kungs!

ANO ir jāpārdomā tās resursu izdalīšanas noteikumi, kuri vairākkārt ir izrādījušies visai izšķērdīgi un neefektīvi. Viena lieta ir izteikties pret nosacījumu izvirzīšanu resursu saņēmējiem. Bet nevajadzētu būt nekādiem iebildumiem pret stingrāku atbildību un atskaites prasībām, tādējādi nodrošinot, ka jebkura saņemtā palīdzība tiešām tiek izmantota tiem mērķiem, kuriem tā ir bijusi domāta.

ANO ir arī jāpārdomā tās miera uzturēšanas pasākumi, no kuriem ne visi ir bijuši veiksmīgi. Nesen nemiernieku spēki Sjerraleonē saņēma gūstā un visbeidzot atbrīvoja 500 ANO kareivjus. Kongo Demokrātiskajā Republikā ANO miera uzturēšanas centieni nav sasnieguši iecerētos mērķus. Bosnijā un Hercegovinā un Ruandā ANO miera uzturēšanas spēki kļuva par masveida slepkavību un zvēriskuma pasīviem lieciniekiem.

Nav lielas jēgas pieņemt miera uzturēšanas rezolūcijas, kuras nevar īstenot. Iespējams, ka mums būtu jāgatavojas uz pašu ļaunāko un jāapbruņo ANO spēki miera ieviešanai no spēka pozīcijām, kas būtu efektīvāk nekā iesūtīt viegli apbruņotus kareivjus, kuri nav spējīgi iejaukties nopietnā bruņotā sadursmē. Speciālistu grupas Ziņojumā par ANO miera uzturēšanas pasākumiem ir konstruktīvi priekšlikumi, kurus būtu vērts apsvērt. Šis ir nopietns jautājums, kuru būs jārisina Drošības padomei.

Runājot par reformām pašā Drošības padomē, Latvija piekrīt, ka šādas reformas ir steidzami jāievieš, lai šī nozīmīgā institūcija labāk atbilstu esošajai reģistrācijai.

Prezidenta kungs!

Man ir prieks paziņot, ka Latvijas pieticīgo iespēju ietvaros esam veltījuši skaistu un pilnībā atjaunotu ēku Latvijas galvaspilsētas Rīgas vecpilsētā ANO struktūru lietošanai. Latvija kā donorvalsts ir palielinājusi tās ziedojumus Apvienoto Nāciju Attīstības Programmai un sedz ANAP vietējā biroja izmaksas. Papildus Latvija atkal veic brīvprātīgu ziedojumu Augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos birojam.

Latvija ir pārliecināta, ka tūkstošgades mijā Apvienoto Nāciju dalībvalstu valdībām ir nopietni jāstrādā, lai organizācija būtu efektīvāka un iedarbīgāka kopējā cīņā pret nabadzību, karu, korupciju, likumu neievērošanu, spīdzināšanu un kopējā darbā cilvēktiesību attīstīšanā. Mums jākoncentrē spēki, lai pārvērstu ANO par efektīvu organizāciju, kurai cilvēki var patiesi uzticēties, uz kuru tie var paļauties un kura spēj risināt problēmas un nodrošināt attīstību.

Nobeigumā es visiem novēlu pilnvērtīgu un ražīgu sanāksmi!

LATVIJAS REPUBLIKAS ĀRLIETU MINISTRA INDUĻA BĒRZIŅA UZRUNA EIROPAS PADOMES MINISTRU KOMITEJAS 107. SESIJĀ

Strasbūra, 2000. gada 9. novembris

Priekšsēdētāja kungs!  
Kolēģi!

Šis ir īstais laiks un vieta, lai runātu par jaunajiem pavērsieniem Eiropas pārbūves procesā.

Latvija ir pārliecināta, ka nesenās demokrātiskās pārmaiņas Dienvidslāvijas Federatīvajā Republikā ir pierādījums demokrātisko spēku uzvarai šajā reģionā. Mēs ceram, ka gaidāmās parlamenta vēlēšanas sekmēs demokrātisko institūciju izveidi un nostiprināšanos Serbijā.

Mūsu kopīgais mērķis ir miers un demokrātija Eiropas kontinentā. Mēs apsveicam Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas pievienošanos Stabilitātes paktam un Apvienotajām Nācijām, kas liecina par visaptveroša demokratizācijas procesa sākumu un veicinās ciešāku sadarbību ar Eiropas un pasaules organizācijām.

Eiropas Padomei šobrīd ir vairāki svarīgi uzdevumi. Pirmkārt, sekmēt dialogu ar jaunievēlēto Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas valdību un veicināt tālāku sadarbību ar šīs valsts demokrātiskajām institūcijām. Otrkārt, nodrošināt pastāvīgu Eiropas Padomes klātbūtni Belgradā.

Starptautiskā sabiedrība ir ieinteresēta, lai demokrātiskā Dienvidslāvija iespējami drīz atgrieztos Eiropā. Tajā pat laikā jāseko arī demokrātiskajām pārmaiņām visā Rietumbalkānu reģionā. Attiecīgajām valstīm, tāpat kā starptautiskajai sabiedrībai, ir jāturpina stabilitātes un demokrātijas nostiprināšanas darbs visā reģionā.

Šajā sakarībā es gribētu izteikt cerību, ka Bosnija un Hercegovina turpinās progresu, kas nepieciešams, lai tā iespējami drīz varētu iestāties Eiropas Padomē.

Priekšsēdētāja kungs!

Demokrātijas izplatīšanai ir liela nozīme drošības un stabilitātes stiprināšanā Eiropā. Ja nenotiks paplašināšanās, Eiropā vienmēr pastāvēs nestabilitātes un iespējamu konfliktu draudi. Tādēļ Latvija apsveic EP lēmumu organizācijā uzņemt jaunas dalībvalstis.

Runājot par Dienvidkaukāzu, Eiropas Padomei būtu jānodrošina, ka jaunās dalībvalstis Armēnija un Azerbaidžāna saņem nepieciešamo praktisko palīdzību, lai tās spētu pildīt pievienošanās saistības.

Tomēr valstīm pašām ir jāuzņemas atbildība, lai sasniegtu atbilstību Padomes kopējiem principiem un spētu pildīt dalībvalsts saistības.

Priekšsēdētāja kungs!

Ļaujiet man izteikt cerību, ka Eiropas Padomes loma Eiropas demokratizācijas procesā pieaugs. Savas prezidentūras laikā Latvija ir apņēmusies nodrošināt organizācijas centienu cilvēktiesību jomā pēctecību, kā arī stiprināt demokrātiju un likuma varu visā Eiropā. Mēs turpināsim Eiropas Padomes darbu, balstoties uz progresu, kas tik efektīvi tika sasniegts Itālijas prezidentūras laikā.

Paldies!

LATVIJAS VALSTS PREZIDENTES VAIRAS VĪĶES-FREIBERGAS UZRUNA EIROPAS PARLAMENTA ĀRLIETU KOMISIJĀ "LATVIJA UN ES PAPLAŠINĀŠANĀS JAUNAIS RAUNDS"  

Brisele, 2000. gada 28. novembris

Priekšsēdētāja kungs!  
Ekselences!  
Dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks atrasties šeit, Briselē, pilsētā, kas ir kļuvusi par mūsu kontinenta gravitācijas centru. Es priecājos par izdevību šodien runāt par mūsu kopīgās nākotnes centrālo jautājumu - Eiropas Savienības paplašināšanu.

Atļaujiet sākumā uzsvērt Eiropas Parlamenta nenovērtējamo atbalstu Viseiropas integrācijai un Latvijas uzņemšanai Savienībā.

Pagājušā mēnesī - 4. oktobrī - Eiropas Parlaments aicināja vest sarunas par iestāšanos ES ar Latviju tā, lai atļautu Latvijai piedalīties paplašināšanas pirmajā kārtā - protams, ar noteikumu, ka Latvija var demonstrēt nepieciešamo progresu acquis communautaire pieņemšanā un īstenošanā. Mēs esam pateicīgi Eiropas Parlamentam par Latvijas sasniegumu atzīšanu un par to, ka tas ievēro izšķirošo principu par individuāliem nopelniem un taisnīgu izturēšanos pret kandidātvalstīm.

Vēlos izmantot šo izdevību, lai uzaicinātu Eiropas Parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Elmāru Broku un viņa kolēģus uz Latviju ES Beļģijas prezidentūras laikā nākamā gada otrajā pusē. Jūs būsit gaidīti viesi mūsu galvaspilsētā tās 800. gadu jubilejas svinībās.

Dāmas un kungi!

Ieiešana jaunajā tūkstošgadē ir satraucošs laiks. Mums ir priekšā fundamentālas izmaiņas un tālejošas pārmaiņas. Mūsu kontinentā ir sākusies jauna, visaptveroša Viseiropas atkalapvienošanas fāze. Notiekošās institucionālās reformas rada jaunas iespējas spēku un sadarbības sadalē. Iestāšanās sarunas ar kandidātvalstīm ieiet izšķirošā posmā.

Mana šodienas uzstāšanās tēma ir, kādu mēs redzam Notre Europe 21. gadsimtā, kā arī par mūsu nostāju ar Eiropas Savienības paplašināšanos saistītajos jautājumos.

Gandrīz visām mūsu kontinenta valstīm ir kopīgs sapnis. Mēs sapņojam par vienotu un brīvu no bruņotiem konfliktiem Eiropu. Mēs sapņojam par stabilu, drošu un plaukstošu kontinentu.

ES un NATO paplašināšana palīdzēs mums šo sapni īstenot. Aukstā kara beigas un PSRS sabrukums ļāva bijušajām komunistiskā bloka valstīm atgūt suverēnu valstu un neatkarīgu politisku vienību statusu.

Beidzot ieguvušas iespēju izdarīt pašām savu izvēli, šīs valstis ir izvēlējušās Rietumu demokrātiskās vērtības un pilsoniskas sabiedrības koncepciju. Apbruņojušās ar apņēmību atgūt savu likumīgo vietu Eiropas tautu paplašinātajā saimē, tās daudz strādā, lai pārveidotu savu ekonomiku un pārstrukturētu savu sociālo sistēmu.

Visu valstu kopīgās vērtības balstās uz stingriem, nemainīgiem un fundamentāliem principiem: brīvas vēlēšanas un patiesi demokrātiskas politiskās institūcijas, privātīpašuma respektēšana un brīva tirgus ekonomika, cilvēktiesību ievērošana un tiesiskuma prioritāte.

Šie principi ir pamats, uz kura mēs vēlamies veidot drošu, stabilu un plaukstošu tautu saimi, kas galu galā aptvers visu Eiropas kontinentu.

Šāda monumentāla uzdevuma īstenošana prasīs augstu Eiropas mēroga integrācijas pakāpi un ietvers daudz savstarpēji cits citu pastiprinošu procesu. Starp šiem principiem izšķiroša nozīme ir Eiropas Savienības nākotnes identitātes noteikšanai un Eiropas Savienības paplašināšanas turpināšanai.

Dāmas un kungi!

Tās Eiropas Savienības radīšana, kāda tā ir tagad, drīz pēc postošā Otrā pasaules kara beigām atnesa vēl nepieredzētu miera un uzplaukuma ēru Rietumeiropā. Šis Pax Europae ir turpinājies pusgadsimtu, un es patiesi ceru, ka tas turpināsies nākamajos gadsimtos. Tomēr nepieciešamība būt konkurētspējīgiem globālā mērogā kopā ar grūtajiem uzdevumiem, ko rada liela skaita jaunu dalībvalstu ieplūšana, ir radījusi jaunu spiedienu uz ES, kas prasa mainīties. Turklāt ES iekšējā dinamika ir sasniegusi pakāpi, kas prasa jaunas atbildes par šīs starptautiskās organizācijas nākotni.

Diskusijas par jaunās Eiropas nākotnes formu, tās modeļiem un perspektīvām šogad ir atsākušās ar jaunu spēku. Eiropas vadītāji, politiķi un analītiķi ir paredzējuši visdažādākās iespējas. Mēs Latvijā sekojam šīm diskusijām ar lielu interesi un esam gatavi dot ieguldījumu šajās Viseiropas debatēs.

Ir skaidrs, ka Eiropas Savienība, kurā mēs iestāsimies, atšķirsies no tās, kāda tā ir šodien. Ievērojot grūtības panākt ātru vienošanos par dažām ļoti fundamentālām problēmām, mēs uzskatām, ka atsevišķi ES reformas aspekti jāizlemj vēlākā posmā. Tas jaunajām dalībvalstīm dos iespēju piedalīties ES nākotnes veidošanā.

Šā gada Paplašināšanas stratēģijas dokumentā Eiropas Komisija ierosina izmantot Eiropas konferences - ar ES dalībvalstu un kandidātvalstu ārlietu ministru vai prezidentu piedalīšanos - kā diskusiju forumus par Eiropas nākotni. Latvija atbalsta šo priekšlikumu. Diskusijas, kas notika 23. novembrī, atklāja, ka Eiropas konference patiesi varētu būt atbilstoša tikšanās vieta šāda tipa diskusijām. Patiesi, debates šādos forumos būs daudz produktīvākas un tām būs daudz lielāka likumība, ja pašas kandidātvalstis kā nākamās dalībvalstis arī būs iesaistītas izšķirošajās lēmumu pieņemšanas diskusijās par to organizāciju nākotni, kurās tās drīz iestāsies. Neskatoties uz to, kāds modelis tiks izvēlēts, nākotnes ES ir jānodrošina dalībvalstu vienlīdzība un ir jāizvairās no divlīmeņu Eiropas radīšanas. Tātad Latvijai ir noteiktas iebildes pret vienpusīgi veidotā ES tautu kopuma "stingrā kodola" nopelniem. Jebkuram principam par pastiprinātu sadarbību starp Eiropas dalībvalstīm ir jāveicina integrācija, nevis fragmentācija. To nevajadzētu izmantot kā pašreizējo ES dalībvalstu protekcionisma līdzekli pret nākamajām dalībvalstīm.

Latvija arī atbalsta priekšlikumu atcelt jebkuras vienas dalībvalsts veto tiesības Ministru padomē. Pēc mūsu domām, veto tiesību izmantošana nesekmēs integrāciju.

Stipras un neatkarīgas Komisijas nozīme ir neapstrīdama. Šī iemesla dēļ Latvija uzskata, ka katrai dalībvalstij jābūt tiesībām izvirzīt vienu nacionālo komisāru. Mēs pilnībā apzināmies, ka katram komisijas loceklim jāpaceļas pāri nacionālām interesēm un ka katram komisijas loceklim ir svēts pienākums nostādīt ES intereses augstāk par savas valsts interesēm.

Neskatoties uz to, vismaz viena komisāra iecelšana no katras dalībvalsts nostiprinās komisijas likumību tāpēc, ka daudzi uzskata komisiju par sava veida ES valdību.

ES būs jāveic grūts uzdevums radikālu reformu īstenošanā, nemazinot ES institūciju efektivitāti un atbildību. Latvija cer, ka ES institucionālās reformas tiks saskaņotas jau nākamajā Nicas galotņu sanāksmē, lai izvairītos no nevajadzīgas kavēšanās uzņemšanas sarunās un pašā paplašināšanas procesā.

Dāmas un kungi!

ES apņemšanās paplašināt tās robežas uz austrumiem var izrādīties vissvarīgākais politiskais lēmums Eiropai nākamajā gadsimtā. Šā iemesla dēļ ir nepieciešams pārliecināt visu sabiedrību gan ES dalībvalstīs, gan kandidātvalstīs, ka ES paplašināšana nav tikai politiskās elites un lielā biznesa lieta.

Paplašināšana ir ieguldījums visa kontinenta nākotnē un katram, kas dzīvo Eiropā. Tāpēc paplašināšana prasa demokrātisku leģitimāciju, izmantojot sabiedrības intensīvas debates un medijus. Latvija stingri atbalsta Informācijas stratēģiju, ko uzsākusi Eiropas Komisija. Īstenojot šādas radikālas reformas, visiem Eiropas valstu pilsoņiem jājūt, ka viņu balsis patiesi sadzird. Mums ir jāturpina palielināt sabiedrības izpratni par paplašinātas ES priekšrocībām.

Dāmas un kungi!

Sarunas par pievienošanos ES ir garas un sarežģītas. Latvija ir ieinteresēta atklātā un taisnīgā procesā, kurā katras valsts gatavību novērtē pēc tās nopelniem un atbilstoši tās spējai izpildīt Kopenhāgenas kritērijus.

Eiropas Komisijas nesenais Paplašināšanas stratēģijas dokuments pamatos atbilst Latvijas interesēm. Pirmkārt tas noraida kandidātvalstu formālu dalīšanu grupās un neizslēdz iespēju Latvijai panākt tās valstis, kas uzsāka sarunas agrāk. Tas dod arī "ceļakarti" sarunu noslēgšanai.

Līdz šim Latvijai pievienošanās sarunu process ir noritējis veiksmīgi. Sarunu pirmajā gadā mēs esam iesaistījušies diskusijās par vairāk nekā pusi no tematiem, kas iekļauti mūsu eventuālajā uzņemšanas līgumā. Sarunu temps ir bijis ātrāks nekā pirmajām kandidātvalstīm, kas uzsāka sarunas agrāk. Tas parāda, ka lēmumi, kas tika pieņemti Eiropas Padomē Helsinkos par individuālu pieeju un panākšanas iespējām, tiek īstenoti.

Latvija ir pierādījusi savu spēju pilnā mērā izmantot individuālu pieeju un "panākšanas" principu. Mēs priecājamies, ka visām kandidātvalstīm tagad ir līdzīgas iespējas pabeigt iestāšanās procesu saskaņā ar to reālo progresu. Mēs apsveicam Francijas prezidentūras lēmumu risināt iestāšanās sarunas ar katru kandidātvalsti atbilstoši tās patiesajai gatavības pakāpei neatkarīgi no tā, kad šīs sarunas tika uzsāktas.

Mēs uzskatām ikvienu mēģinājumu iekļaut kandidātvalstis mākslīgās, priekšlaicīgās kategorijās par nedaudz mal ą propos. Mēs nevēlamies palikt gaidām pie durvīm, kad esam gatavi iet iekšā. Es varu apliecināt, ka Latvija ir gatava, lai pievienotos Eiropas Savienībai kā viena no pirmajām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm. Līdz šā mēneša beigām Latvijas valdība apstiprinās gandrīz visas sarunu pozīcijas, kas pavērs iespējas dažu problēmu risinājumam, kuras minētas pēdējā ziņojumā par Latviju, piemēram, pārvaldes kapacitāte, tiesu reforma un lauksaimniecība.

Komisijas visai labvēlīgais Latvijas progresa vērtējums ļauj atvērt visas atlikušās sarunu sadaļas nākamās - Zviedrijas - prezidentūras laikā. Es patiesi ceru, ka tas notiks. Nevajadzētu rasties kavēkļiem, kas varētu mākslīgi palēnināt iestāšanās sarunas, kuras mēs gribētu pabeigt līdz 2002. gada beigām - datumam, ko noteikusi gan Latvija, gan Eiropas Komisija.

Dāmas un kungi!

Paplašināšanās ir bijusi kā papildu stimuls reformām kandidātvalstīs. Latvijā tiek konsekventi īstenotas gan politiskās, gan ekonomiskās reformas un ir sasniegti neapstrīdami rezultāti. Latvijai labvēlīgais novērtējums no starptautisko kredītreitingu aģentūru un no Eiropas Komisijas puses norāda uz valsts ilgstošo ekonomisko un politisko stabilitāti.

Raugoties no ekonomiskā viedokļa, Latvija ir praktiski gatava iestāties ES. Apmēram divas trešdaļas no Latvijas ārējās tirdzniecības ir saistītas ar ES dalībvalstīm. Un Eiropas Komisija ir secinājusi, ka Latvijas ekonomika ir spējīga izturēt tirgus spiedienu, pievienojoties Savienībai.

Latvijas ekonomiskie rādītāji ir ļoti labvēlīgi. Kā liecina dati par šā gada pirmo pusgadu, valsts iekšzemes kopprodukts palielinājies par vairāk nekā pieciem procentiem. Latvijas inflācijas līmenis un ārējie parādi ir vieni no zemākajiem Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs. Jāpiebilst, ka pilnībā darbojas arī bankrota procedūras regulējošā likumdošana.

Izņemot dažus lielākos valsts enerģētikas, kuģniecības, dzelzceļa uzņēmumus, kuriem tiek piemērotas citas pārstrukturēšanas un liberalizēšanas metodes, privatizācijas process Latvijā praktiski ir pabeigts.

Privatizācija Latvijai palīdzējusi piesaistīt ārvalstu tiešās investīcijas. Latvija ieņem stabilu ceturto vietu starp pārējām kandidātvalstīm ārvalstu investīciju piesaistē. Ņemot vērā Latvijas iekšējā tirgus relatīvi nelielo apjomu, tas ir ievērojams sasniegums, kas atspoguļo Latvijas ekonomikas liberālo raksturu.

Dāmas un kungi!

Pēdējā pusgadsimta laikā paplašināšanās process sekmējis ekonomisko un politisko attīstību Eiropas kontinentā. Tam noteikti vajadzētu būt procesam, kas sniedz abpusēju ieguvumu gan pašreizējām, gan topošajām Savienības dalībvalstīm, līdzīgi kā tas noticis iepriekš. ES dalībvalstīm paplašināšanās nozīmē lielāku stabilitāti, lielāku drošību un vairāk iespēju. Sekmīga paplašināšanās noteiks ES spēju konkurēt globālā mērogā. Nākotnes Eiropas Savienība ar tās modernajām un atvērtajām sabiedrībām un pāri par 500 miljoniem iedzīvotāju sola kļūt par ekonomisku un politisku lielvaru.

ES paplašināšanās būs pamats kultūru savstarpējam bagātināšanās procesam ar Eiropas valstu kultūras dažādību kā galveno vērtību kontinenta nākotnē. Eiropa vienmēr bijusi multikulturāla vienība. "Vienotība dažādībā" vēl aizvien ir Eiropas Savienības pamatvērtība.

Uzņemoties prezidējošās valsts pienākumus Eiropas Padomē, Latvija ir gatava uzņemties pienākumu veicināt Eiropas solidaritāti un saglabāt mūsu kontinenta kultūras mantojumu. Kā viens no iecerētajiem pasākumiem Latvijas prezidentūras laikā būs konference par Eiropas mazo valodu nākotnes attīstību, kura norisināsies Rīgā nākamā gada aprīlī.

Atsauksim atmiņā ES radītāju primāro mērķi, kas definēts 1951. gadā parakstītajā Parīzes Līgumā: pirmkārt radīt patiesu solidaritāti organizācijas dalībvalstu starpā.

Diskutējot par dažādajām koncepcijām institucionālajai reformai un veidojot Eiropas nākotni, mēs saglabājam uzticību solidaritātes, vienlīdzības un savstarpējās uzticības principiem, kuri ir jebkuras savienības pamatelementi. Eiropas nākotnei nevajadzētu iezīmēties ar dalījumu lielajās un mazajās vai vecajās un jaunajās valstīs. Savienības struktūrām vienlīdz jāaizstāv visu dalībvalstu intereses.

Eiropa - mūsu kopējās mājas - ir unikāla vieta, kurā tik daudz nāciju ar atšķirīgu kultūras, politisko un vēsturisko pieredzi mācās sadzīvot mierā. Paplašināšanās nedrīkst tikt uztverta kā apdraudējums priekšrocībām, ko ES dalībvalstis ir panākušas. Katra valsts ir daļa no mūsu kontinenta, un Eiropa kļūst vēl varenāka, ietverot mūs visus.

LATVIJAS REPUBLIKAS ĀRLIETU MINISTRA INDUĻA BĒRZIŅA PAZIŅOJUMS EDSO MINISTRU PADOMES SANĀKSMĒ

Vīne, 2000. gada 28. novembris

Priekšsēdētāja kungs!  
Ekselences!  
Dāmas un kungi!

Vispirms vēlos izteikt pateicību Austrijas valdībai un brīnišķīgajai Vīnei par viesmīlību un lielisko sanāksmes organizāciju.

Laika posms pēc sanāksmes Stambulā raksturojams kā saspringta darba, aktīvu pētījumu un tālāku institucionālu uzlabojumu meklējumu periods.

Vairākās jomās, kurās iesaistījusies EDSO, jau ir bijuši panākumi. Par mūsu kopējo panākumu uzskatāma Kosova, kas ir pēdējais no EDSO lielākajiem projektiem. Situācija šajos sešpadsmit mēnešos ir radikāli uzlabojusies - etniskās tīrīšanas un simtiem tūkstošiem cilvēku palikšanu bez pajumtes ir nomainījušas pirmās demokrātiskās vēlēšanas. Bijušas arī citas progresīvas pārmaiņas, īpaši Balkānu reģionā. Centrālās Āzijas reģionam pievērstā pastiprinātā uzmanība uzskatāma par nozīmīgu tendenci.

Aktīvais darbs pie jaunām ar drošību saistītām problēmām, piemēram, vieglie ieroči, bērnu stāvoklis bruņotu konfliktu apstākļos, tirdzniecība ar cilvēkiem, jau devis rezultātus. Šai sakarā, kā to nosaka Stambulas Deklarācija, Ministru Padomei jau ir iesniegti vairāki dokumenti. Mēs ceram, ka tie būs pamats turpmākam darbam pie šo problēmu risinājuma EDSO reģionā un visā pasaulē.

Jaunās pārmaiņas un uzdevumi rada nepieciešamību modernizēt arī organizācijas institucionālo bāzi, lai, neieguldot papildu resursus, paaugstinātu tās efektivitāti. Mūsuprāt, Ātrās ekspertu atbalsta un sadarbības komandas (REACT) projekts ir lietderīgs un ar lielu nākotnes perspektīvu.

Ņemot vērā praktisko pieredzi, uzskatām, ka ir nepieciešams nostiprināt EDSO sadarbību ar svarīgākajām "figūrām" starptautiskajā laukā. Esam bijuši liecinieki līdz šim vienai no daudzsološākajām EDSO, ANO un NATO sadarbības izpausmēm - Kosovas misijas darbam.

Priekšsēdētāja kungs!

Šī mēneša sākumā Latvija uzsāka sešus mēnešus ilgo prezidentūru Eiropas Padomē. Kā tās Ministru komitejas priekšsēdētājs es turpināšu stiprināt EDSO un Eiropas Padomes sadarbību. Latvija iecerējusi sarīkot "2+2" tikšanās augstākajam un vecāko amatpersonu līmenim, kā arī EDSO un ANO kopējās sēdes. Mūsu galvenais mērķis ir nodrošināt to, lai šo organizāciju darbs būtu savstarpēji papildinošs.

Eiropas Padome aktīvi sadarbojas ar EDSO vairākās jomās, kurās nav sasniegts pietiekams progress. Konflikti Kaukāza reģionā - Kalnu Karabahā un atsevišķās Gruzijas daļās - vēl nav norimuši, neraugoties uz cerību, kāda mums bija pagājušās EDSO galotņu sanāksmes laikā. 9. novembrī Eiropas Padomes ārlietu ministri nolēma vienlaicīgi uzaicināt Armēniju un Azerbaidžānu iestāties Eiropas Padomē, tomēr nosakot tām zināmu pārbaudes laiku pirms konkrēta iestāšanās datuma nosaukšanas. Latvijas prezidentūra atbalsta visaptverošo pieeju situācijai Dienvidkaukāzā. Esmu apņēmies apmeklēt šo reģionu tuvākajā nākotnē.

Atbilstība saistībām, kas tika pieņemtas Stambulas galotņu sanāksmē attiecībā uz Moldovu, nav tikusi panākta. Eiropas Padome ir gatava sniegt nepieciešamo palīdzību EDSO šajā jomā, īpaši Venēcijas Komisijas konstitucionālās ekspertīzes jomā.

Latvija kā Eiropas Padomes prezidējošā valsts rūpīgi seko notikumiem Čečenijas Republikā. Uz Vladimira Kalamanova, Krievijas prezidenta īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos Čečenijā, biroju Znamenskā nosūtīti trīs Eiropas Padomes eksperti. Latvija cer, ka Krievijas varas iestādes izskatīs Kalamanovam iesniegtās sūdzības un sodīs cilvēktiesību pārkāpējus. Šādai rīcībai būtu pozitīvs iespaids uz Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas diskusijām nākamā gada janvārī, kad tiks apspriesta Krievijas delegācijas balsošanas tiesību atjaunošana.

Mēs apsveicam Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas pievienošanos EDSO un ceram uz ciešu sadarbību ar šo valsti citos starptautiskajos forumos. Eiropas Padome ir saņēmusi Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas pieteikumu dalībai EP un aktīvi strādās, lai nostiprinātu demokrātiju šajā valstī. Eiropas Padome nākamā gada sākumā atvērs biroju Belgradā. Mēs apsveicam Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas pievienošanos Dienvidaustrumeiropas Stabilitātes paktam.

Un nobeigumā, priekšsēdētāja kungs, es gribētu apsveikt Austrijas priekšsēdētāja dinamisko un efektīvo darbu EDSO pēdējā gada laikā un izteikt cerību, ka nākamgad sadarbība ar Rumānijas priekšsēdi būs tikpat veiksmīga.

Paldies, priekšsēdētāja kungs!