II. DOKUMENTI

02.12.2014. 19:09

II. DOKUMENTI

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību 
Stratēģija Latvijas Republikas integrācijai Eiropas Savienībā 
Latvijas 2001. gada Rīcības plāns dalībai NATO 
Nacionālās programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" sagatavošana

DEKLARĀCIJA PAR MINISTRU KABINETA IECERĒTO DARBĪBU1

Valdība īstenos izsvērtu un mērķtiecīgu ārpolitisko darbību, sekmējot Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un transatlantiskajās drošības struktūrās, nostiprinot un uzlabojot Latvijas attiecības ar sava reģiona valstīm.

12.1. [Ārpolitikas pēctecība]

12.1.1.Latvijas ārpolitikas pēctecība tiks balstīta uz vispārpieņemtajām vērtībām - demokrātija, likuma vara, cilvēka tiesības un brīvības, cieņa pret minoritātēm. Latvijas ārpolitika ir Eiropas vienotības politika;

12.1.2.īstenosim Latvijas ārpolitikas pamatuzdevumus - valsts nacionālo interešu aizstāvēšanu, valsts drošības nostiprināšanu un tautas labklājības veicināšanu;

12.1.3.saglabāsim nemainīgus valsts ārpolitikas stratēģiskos mērķus: integrācija Eiropas Savienībā un pilna dalība Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO);

12.1.4.strādāsim saskaņā ar sekojošām valsts ārpolitikas prioritātēm: sadarbība ar stratēģiskajiem partneriem, reģiona valstīm, darbība starptautiskajās organizācijās, divpusējās attiecības ar kaimiņvalstīm, konsekventi iestājoties par Eiropas vienotību un kopīgajām vērtībām.

12.2. [Eiropas vienotība un Eiropas Savienība]

12.2.1.turpināsim iestāšanās procesu ES, kura mērķis ir nostiprināt valsts suverenitāti, iegūt iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā par vienotās Eiropas nākotni, attīstīt modernu latvisko identitāti, iegūstot latviešu valodai oficiālu statusu Eiropas Savienībā, kā arī nodrošināt stabilas un konkurētspējīgas ekonomikas attīstību;

12.2.2.nodrošināsim veiksmīgu ES iestāšanās sarunu procesu ar mērķi noslēgt sarunas līdz 2003. gadam, īpašu uzmanību pievēršot valsts administratīvo spēju nostiprināšanai;

12.2.3.panāksim, lai Eiropas integrācijas uzdevumi ir Ministru kabineta un katras valsts pārvaldes institūcijas ikdienas darba pamats;

12.2.4.veicināsim dažādu valsts iedzīvotāju grupu informētību un izpratni par valsts dalības nozīmi ES.

12.3. [Eiropas vienotība un transatlantiskā drošība]

12.3.1.strādāsim, lai veicinātu labvēlīgus ārējos un iekšējos apstākļus Latvijas uzaicināšanai dalībai Aliansē nākamajā paplašināšanās kārtā. Latvija sagaida Alianses lēmumu par jaunu valstu uzaicināšanu dalībai NATO 2002. gadā;

12.3.2.ārpolitisko darbību vērsīsim uz NATO dalībvalstu politiskā atbalsta kāpināšanu Latvijas, kā arī Igaunijas un Lietuvas uzaicināšanai;

12.3.3.atbalstīsim Alianses politiku miera un drošības nostiprināšanā, aktīvi piedalīsimies NATO vadītajās miera uzturēšanas misijās;

12.3.4.izmantosim Rīcības plānu dalībai NATO, lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas, izveidotu NATO prasībām atbilstošus bruņotos spēkus, tādējādi panākot praktisku gatavību dalībai Aliansē;

12.3.5.veicināsim sabiedrības izpratni un atbalstu Latvijas dalībai NATO;

12.3.6.atbalstīsim Eiropas drošības un aizsardzības politikas veidošanu un līdzdarbosimies šīs politikas īstenošanā.

12.4. [Sadarbība Eiropas vienotībai]

12.4.1.balstoties uz ASV-Baltijas Partnerības hartu, stiprināsim sadarbību ar ASV un nostiprināsim ASV iesaisti Ziemeļaustrumeiropas reģionā;

12.4.2.saskaņā ar Latvijas ārpolitikas stratēģiskajiem mērķiem attīstīsim divpusējās attiecības ar Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm un šo organizāciju kandidātvalstīm;

12.4.3.turpināsim vispusīgu sadarbību ar Baltijas valstīm, īpašu uzmanību pievēršot kopīgai darbībai iestāšanās procesā Eiropas Savienībā un NATO, jo Baltijas valstu savstarpējā koordinācija ir priekšnoteikums pilnvērtīgai integrācijai; šim nolūkam stiprināsim sadarbību Baltijas valstu institūciju ietvaros;

12.4.4.veicināsim vispusīgu sadarbību ar Ziemeļvalstīm un Baltijas jūras reģiona valstīm, tādējādi veicinot Eiropas integrāciju, reģiona harmonisku attīstību un tā ekonomiskā potenciāla izmantošanu;

12.4.5.Eiropas vienotības procesa ietvaros kā topošā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts attīstīsim labas kaimiņattiecības ar Krieviju un Baltkrieviju, sekmēsim pārrobežu sadarbību un savstarpēji izdevīgu sadarbību ar šo valstu reģioniem, strādāsim, lai atjaunotu Latvijas-Krievijas Starpvaldību komisijas darbu un aicināsim Krieviju parakstīt sagatavotos divpusējos līgumus, tai skaitā valstu robežlīgumu;

12.4.6.prezidējot Eiropas Padomē (EP), iestāsimies par Eiropas kopīgo vērtību nostiprināšanu visās EP dalībvalstīs, tālāk attīstīsim Eiropas kultūras identitātes ideju, kā arī dalīsimies integrētas sabiedrības veidošanas pieredzē.

12.5. [Publiskā politika un diplomātiskais dienests]

12.5.1.lai nodrošinātu adekvātu starptautiskās sabiedrības informētību par Latvijas attīstību, izstrādāsim vienotu ārējās informācijas politiku, panākot visu iesaistīto institūciju koordinētu darbību, īpašu uzmanību pievērsīsim informācijai par sabiedrības integrāciju un totalitāro režīmu vēstures pētīšanu un izvērtēšanu;

12.5.2.atbalstīsim Vēsturnieku komisijas darbu, veicināsim starptautisko sadarbību vēstures apzināšanā un sabiedrības izglītošanā;

12.5.3.minēto ārpolitisko mērķu sasniegšanai īstenosim diplomātiskā dienesta un tā materiālās bāzes attīstības koncepciju, nodrošinot adekvātu Latvijas diplomātisko pārstāvniecības līmeni ES un NATO dalībvalstīs;

12.5.4.efektīvi izmantosim Latvijas vēstniecības, lai realizētu valdības politiku investīciju piesaistes un eksporta veicināšanas jomā, kā arī atbalstu Latvijas uzņēmējiem;

12.5.5.nodrošināsim Okupācijas muzeja pastāvēšanu, tā apmeklējumu padarot par obligātu valsts diplomātiskā protokola un izglītības procesa sastāvdaļu.

1 Dokuments pieņemts 2000. gada 5. maijā, publicēts LR oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 164/165 (2075/2076), 2000. gada 6. maijs. Interneta adrese: http://www.mk.gov.lv.

STRATĒĢIJA LATVIJAS REPUBLIKAS INTEGRĀCIJAI EIROPAS SAVIENĪBĀ1

IEVADS. Latvijai iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) dod iespēju aktīvi piedalīties gan Eiropas, gan pasaules ekonomikas, politikas un kultūras attīstības veidošanā. Līdzšinējā ES prakse ir pierādījusi, ka tieši tā saucamajām mazajām dalībvalstīm ir bijusi ļoti svarīga loma izšķirošu lēmumu pieņemšanā. ES jau tagad no kandidātvalstīm sagaida ne tikai pieprasījumus, bet arī priekšlikumus un idejas, kas dotu savstarpējus ieguvumus gan Savienībai, gan katrai kandidātvalstij.

Latvijā veicamie uzdevumi integrācijā ES paplašinās ar katru dienu. Aug arī integrācijas procesā iesaistīto institūciju un ieinteresēto cilvēku skaits. Ir izstrādāta un pieņemta virkne stratēģiskas ievirzes dokumentu, kas apskata atsevišķus integrācijas aspektus. Tomēr joprojām pastāv dažāda izpratne par integrācijas prioritātēm.

Stratēģija Latvijas Republikas integrācijai ES ir dokuments, kas nosaka lēmumu pieņemšanas pamatnostādnes ES politikas jautājumos. Tās mērķis ir veicināt vienotu izpratni un darbību, sekmējot valsts iestāšanos ES.

Stratēģija:

  • apkopo darbības vadlīnijas valdībai, ministrijām un citām integrācijas procesā iesaistītajām institūcijām,

  • veicina jaunu nozaru integrācijas programmu izstrādāšanu un īstenošanu, kā arī ar integrācijas procesu saistītu pētījumu veikšanu,

  • paredz valsts pārvaldes atbilstību ES dalībvalsts prasībām un sektorālo prioritāšu saskaņošanu ar integrācijas ES gaitu,

  • nosaka, ka fiskālā politika un valsts budžeta plānošana ir jāsaskaņo ar Latvijas integrācijas ES procesa prasībām,

  • uzsver, ka sabiedrības atbalsta priekšnoteikumi ir zināšanas par ES, objektīvas informācijas pieejamība, atklāts valsts pārvaldes dialogs ar iedzīvotājiem.

Uzņemot jaunas dalībvalstis, gan ES, gan kandidātvalstu interesēs ir nepazemināt noteikto standartu kvalitāti. ES vēsturiskā attīstība rāda, ka katrai valstij jāatrod savs ceļš uz iespējami efektīvāku kopīgo noteikumu pielietojumu. Pret stratēģijas uzdevumiem jāattiecas radoši, aktīvi meklējot Latvijai visizdevīgākos risinājumus, vienlaikus apzinoties saistības pret citām valstīm un ES kopumā.

ES darbības pamatā ir "subsidiaritātes" princips, kas paredz, ka ES savas kompetences līmenī neveic nekādus pasākumus, kurus efektīvāk var realizēt valstu, reģionu un vietējā līmenī. Šis princips nodrošina lēmumu pieņemšanas, to izpildes un kontroles maksimālu tuvināšanu katram iedzīvotājam.

Lai sekmētu labāku kandidātvalsts sagatavošanos dalībai ES, Eiropas Komisija regulāri piedāvā ieteikumus par integrācijas prioritātēm, sniedz dažāda veida atbalstu, lai kandidējošā valsts radoši apzinātos savu neatkārtojamo un tieši tādēļ ļoti vajadzīgo lomu.

Stratēģijas uzdevumi ir grupēti, ievērojot ES institucionālās uzbūves arhitektūru un Kopenhāgenas ES padomē noteiktos dalības kritērijus.

Īpaša uzmanība pievērsta Latvijas valsts nacionālajām interesēm.

Stratēģija uzskatāma par izpildītu, Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti.

1 Apstiprināta Latvijas Republikas Saeimā 2000. gada 9. februārī. Interneta adrese: http://www.eib.lv. Ziņojums par Stratēģijas izpildi 2000. gadā: http://www.am.gov.lv/file/l/zin-par-strat-int-ES.pdf.

LATVIJAS 2001. GADA RĪCĪBAS PLĀNS DALĪBAI NATO1

KOPSAVILKUMS. 1999. gada aprīlī NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Vašingtonā NATO dalībvalstis uzsāka Rīcības plāna dalībai NATO procesu. Šī procesa mērķis ir palīdzēt kandidātvalstīm labāk sagatavoties dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā. Procesa ietvaros NATO kandidātvalstīm katru gadu ir jāsagatavo nacionālie plāni, kas atspoguļotu to gatavošanos dalībai Aliansē.

Latvijas 2001. gada Rīcības plāns dalībai NATO ir izstrādāts, ņemot vērā pieredzi, kas ir uzkrāta, gatavojot 1999. gada plānu integrācijai NATO un 2000. gada Rīcības plānu dalībai NATO. Tas veidots, ņemot vērā arī 2000. gada martā NATO sagatavoto Progresa ziņojumu par Latvijas līdzdalību 1999. un 2000. gada Rīcības plāna dalībai NATO procesā un vērtīgos komentārus, kurus sabiedrotās valstis ir sniegušas Latvijai 1999. un 2000. gadā 19+1 sanāksmju un regulāro divpusējo konsultāciju laikā.

2001. gada Rīcības plāns ir balstīts uz kandidātvalstīm izvirzītajām prasībām, kuras ir iezīmētas NATO Vašingtonas līgumā, Pētījumā par NATO paplašināšanos un 1999. gada NATO Vašingtonas sanāksmes dokumentos.

Rīcības plāna pamata teksts sniedz apskatu par to, kā šie priekšnosacījumi ir pildīti līdz šim, un raksturo galvenos tālākā darba virzienus 2001. gadā.

Rīcības plāna pielikums aptver 2001. gadā paredzētos konkrētos uzdevumus, to izpildei paredzētos līdzekļus, izpildes laiku un atbildīgās institūcijas. Uzdevumi ir izvēlēti tā, lai to īstenošana būtu reāla, precīza un kontrolējama. Kopumā 2001. gadā plānoti 85 nozīmīgi uzdevumi 17 jomās, kuru mērķis ir paaugstināt Latvijas praktisko gatavību dalībai aliansē.

Politisko un ekonomisko jautājumu nodaļa atspoguļo Latvijas drošības un aizsardzības politikas atbilstību NATO acquis principiem un apliecina Latvijas gatavību uzņemties NATO dalībvalsts saistības. Nodaļā apstiprināts, ka Latvija turpinās maksimāli efektīvi izmantot visas Rīcības plāna dalībai NATO procesa sniegtās iespējas, lai uz nākamo NATO paplašināšanās laiku sasniegtu iespējami augstāku sagatavotību dalībai Aliansē.

Nodaļa atspoguļo Latvijas kā stabilas, demokrātiskas, uz tirgus ekonomikas principiem veidotas tiesiskas valsts attīstību. Tā apraksta Latvijas līdz šim paveikto un 2001. gadā plānotos pasākumus šādos virzienos:

  • demokrātijas un likuma varas stiprināšana,

  • cilvēktiesību īstenošana,

  • ekonomikas attīstība,

  • demokrātiskā kontrole pār Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem,

  • reģionālās sadarbības un labu kaimiņattiecību attīstīšana,

  • Latvijas gatavošanās dalībai Eiropas Savienībā,

  • Latvijas līdzdalība un ieguldījums Eiroatlantiskās telpas drošības vairošanā,

  • krīžu kontroles sistēmas izveide Latvijā,

  • apkārtējas vides jautājumi,

  • sabiedrības informēšana par Latvijas drošības un aizsardzības politikas jautājumiem.

Aizsardzības un militāro jautājumu nodaļa atspoguļo to uzdevumu un pasākumu kopumu, kuru izpilde pilnveidos un attīstīs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) militāro sagatavotību un nodrošinās Latvijas gatavību dalībai NATO.

Lai padarītu efektīvu Latvijas valsts aizsardzību, Latvijas 2001. gada Rīcības plānā dalībai NATO tika noteiktas šādas valsts aizsardzības sistēmas attīstības prioritātes:

  • NBS kaujas spēju un Latvijas pašaizsardzības spēju paaugstināšana atbilstoši 21. gadsimta drošības riskiem,

  • savietojamība ar NATO (Latvijas un NATO sadarbības mērķu un prasību konsekventa izpilde),

  • NBS palīdzības un glābšanas spēju palielināšana civilās sabiedrības atbalstīšanai miera laikā,

  • līdzdalība starptautiskajās miera uzturēšanas un nodrošināšanas operācijās,

  • Baltijas valstu atbildības par kopīgo Baltijas valstu projektu ieviešanu un attīstību palielināšana - tā saucamā "baltifikācija",

  • valsts aizsardzības sistēmas administratīvās spējas palielināšana,

  • aizsardzības plānošanas sistēmas uzlabošana - Plānošanas, programmēšanas un budžeta veidošanas sistēmas nostiprināšana,

  • informācijas drošība,

  • personāla vadības sistēmas pilnveidošana,

  • sabiedrības un valsts atbalsta nodrošināšana aizsardzības sistēmai.

Lai izpildītu šos mērķus un uzdevumus, Plānā ir skaidri formulēti NBS attīstības pamatvirzieni:

  • pašaizsardzības spēju paaugstināšana,

  • savietojamības un sadarbības spēju nodrošināšana ar NATO,

  • līdzdalība starptautiskajos miera nodrošināšanas un uzturēšanas pasākumos.

Aizsardzības plānošanas sistēma paredz ikgadēju, ciklisku plānu un koncepciju precizēšanu un pārskatīšanu. NBS un spēku veidu attīstības plānošanas cikli ietver 12 gadu (ilgtermiņa), 4 gadu (vidēja termiņa) un 1 gada (īstermiņa) plānus. 2000. gadā aizsardzības plānošanas un budžeta veidošanas jomā pirmo reizi ir izstrādāti un apstiprināti NBS ilgtermiņa attīstības plāni 12 un 4 gadiem, izstrādāta NBS operatīvā koncepcija un uzsākts budžeta veidošanas divu gadu cikls.

Latvija kā NATO kandidātvalsts savos aizsardzības plānošanas dokumentos integrē NATO noteiktās prasības tai.

Lai veicinātu NBS attīstību un integrāciju NATO, Latvija aktīvi iesaistās NATO programmas "Partnerattiecības mieram" (PfP) projektos. 2000. gadā Latvija pievienojās Sadarbības mērķu ar NATO (Partnership Goals) programmai, kura ir veidota saskaņā ar NATO aizsardzības plānošanas principiem. Tas ļauj Latvijai integrēties NATO plānošanas sistēmā. Katram

programmas mērķim, lai tos sasniegtu noteiktajā termiņā, ir sagatavots tā realizācijas plāns, paredzot tam nepieciešamos resursus, apmācības, dokumentāciju, aprīkojumu un citus elementus.

Latvijas aizsardzības ilgtermiņa attīstības mērķu pamatā ir totālās aizsardzības princips. Pamatojoties uz totālās aizsardzības principu, tiek veidota teritoriālā aizsardzība, kuras uzdevums ir nodrošināt Latvijas teritorijas ikvienas daļas aizsardzību, kā arī piedalīties NATO kolektīvās aizsardzības un Stratēģiskajā koncepcijā definēto jauno uzdevumu izpildē. Svarīgs priekšnosacījums dalībai NATO militārajās aktivitātēs ir Sadarbības mērķu ar NATO ieviešana NBS spēkos.

NBS četru gadu plāns paredz šādu jomu attīstību:

  • efektivizēt miera laika organizāciju,

  • izveidot un attīstīt komandvadības, sakaru un izlūkošanas sistēmas,

  • attīstīt mobilizācijas sistēmu, izveidojot starpposma rezerves bataljonus un pirmos trīs mobilos rezerves bataljonus,

  • attīstīt miera un kara laika nodrošinājuma sistēmu,

  • izveidot ātrās reaģēšanas vienību LATBAT līdz 2003. gadam,

  • uzkrāt ekipējumu divu mācību centru un trīs mobilo rezerves bataljonu nodrošināšanai,

  • ieviest Sadarbības mērķus ar NATO atbilstoši NBS ilgtermiņa attīstības plāna prioritātēm,

  • attīstīt totālās aizsardzības plānošanas sistēmu.

NBS attīstības plāns vienam gadam paredz šādus prioritāros uzdevumus:

  • izstrādāt un ieviest kara un miera laika komandvadības sistēmu NBS,

  • veikt Zemessardzes reorganizāciju un izveidot novadu komandvadības sistēmu,

  • attīstīt sauszemes spēkus - veikt Ādažos viena obligātā militārā dienesta rotas 12 mēnešu sagatavošanu,

  • attīstīt un pilnveidot Baltijas valstu militāro sadarbību,

  • turpināt Jūras un Gaisa spēku attīstību saskaņā ar plāniem.

Svarīgākie uzdevumi, kas paveikti NBS attīstībā 2000. gadā, bijuši šādi:

  • izstrādāta Latvijas bataljona (LATBAT) attīstības koncepcija un sākta pirmās LATBAT rotas izveide atbilstoši LATBAT attīstības plānam, kā arī bataljona apgādes nodrošināšana ar NATO standarta individuālo ekipējumu, ieročiem un pārējo munīciju,

  • izstrādāts un sākta Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas centra veidošana, kas sagatavos sapierus,

  • uzsākta Pretgaisa aizsardzības diviziona izveide - izveidots štābs, daļēji apmācīts personāls, saņemts bruņojums,

  • izstrādāta NBS nodrošinājuma doktrīna, apgādes ziņošanas sistēma,

  • uzsākta vienotas apmācību sistēmas izveide.

Valsts aizsardzības sistēmas potenciāla paaugstināšana, kā arī NBS spējas sasniegt savietojamību ar NATO ir atkarīgas no atbilstoši kvalificēta personāla sagatavošanas un personāla vadības sistēmas pilnveidošanas. Tādēļ personāla jautājumi arī ir NBS attīstības prioritāte. Personāla attīstīšanas jautājumiem Latvijas 2001. gada Rīcības plānā dalībai NATO tika pievērsta īpaša uzmanība, novērtējot to spējas iekļauties NATO politisko un militāro struktūru darbā, personāla vadības, militārā un civilā personāla izglītošanas kritērijus.

2000. gadā personāla politikas jomā jau tika izstrādāta un uzsākta militārā personāla profesionalitātes izvērtēšanas un atestācijas sistēmas ieviešana, uzsākta vadošo virsnieku rotācija un ieviesta šī procesa materiālā stimulēšana un atbalsts, izstrādāta kājnieku vada nodaļas komandiera mācību kursu dokumentācija, ar Dānijas speciālistu palīdzību organizēts militāras pedagoģijas un vadības kurss Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā virsniekiem un pasniedzējiem. Ir veikts būtisks progress militārpersonu sadzīves apstākļu uzlabošanā, izveidota instruktoru skola, kā arī uzsākti citi pasākumi.

Atsevišķa uzmanība šajā nodaļā tiek pievērsta Baltijas valstu kopīgas sadarbības projektiem aizsardzības jomā un divpusējai sadarbībai. Baltijas valstu militārā sadarbība ir nozīmīga, jo tā palielina Baltijas valstu militāro spēku savstarpējās savietojamības spējas ar NATO un optimizē Baltijas valstu aizsardzības resursu izmantošanu. Turpinot Baltijas valstu sadarbību militārajā jomā, Latvija piedalās kopējos militārās sadarbības projektos BALTBAT, BALTNET, BALTRON un BALTDEFCOL. BALTPERS projekts tika uzsākts 2000. gadā, lai izveidotu Baltijas valstu kopējo militārā personāla uzskaites sistēmu.

2000. gada maijā triju Baltijas valstu NBS komandieri apstiprināja BALTBAT attīstības plānu līdz 2005. gadam. 2000. gadā ir uzsākusi darboties BALTNET sistēma, ir izveidots Reģionālais gaisa telpas novērošanas koordinācijas centrs. Attīstot BALTRON projektu, uzsākta Jūras spēku bāzes infrastruktūras pilnveidošana. Uzsākta Jūras spēku Ūdenslīdēju mācību centra izveide, uzstādīts pretmīnu cīņas trenažieris. 2000. gadā sekmīgi noslēdzās pirmais BALTDEFCOL mācību gads, absolventu vidū bija astoņi virsnieki no Latvijas, viens pasniedzējs no Latvijas darbojas BALTDEFCOL nacionālās administrācijas jautājumos.

Baltijas valstis aktīvi attīsta sadarbību, paplašinot esošās sadarbības spektru, un pašlaik izstrādes stadijā atrodas vairākas jaunas iniciatīvas. Ne mazāk svarīga un aktīva Baltijas valstu sadarbība notiek kopējo Baltijas projektu vadības pakāpeniskā pārņemšanā, īpašu uzmanību pievēršot finansiālo, vadības un personāla jautājumu pārņemšanai.

Divpusējā starptautiskā sadarbība aizsardzības sistēmas ietvaros sniedz iespēju īstenot tos Latvijas Rīcības plānā dalībai NATO un Sadarbības mērķos ar NATO noteiktos uzdevumus, kurus nav iespējams izpildīt tikai ar nacionālo resursu palīdzību. 2000. gadam kopumā tika plānotas vairāk nekā 400 divpusējās aktivitātes, no kurām akcents ir likts uz sadarbību starp spēku veidiem (vienībām), materiālo un tehnisko palīdzību, dažāda veida un līmeņa konsultācijām un pieredzes apmaiņu (piemēram, totālās aizsardzības un mobilizācijas jautājumos).

Resursu nodaļā raksturoti resursi valsts aizsardzības sistēmas attīstībai un integrācijai NATO. Arī 2001. gadā un turpmākajos gados aizsardzība, drošība un integrācija NATO nemainīgi būs valsts budžeta prioritāte. To apliecina Latvijas Ministru kabineta 2000. gada 12. septembrī akceptētais un Saeimai izskatīšanai nosūtītais Valsts aizsardzības finansēšanas likumprojekts.

Nodaļā atspoguļota budžeta pieauguma dinamika, budžeta sadalījums personālam, uzturēšanas izdevumiem un investīcijām, tai skaitā lielākajiem investīciju projektiem 2001. gadā. 2001. gadā turpināsies investīciju palielinājums, galvenokārt ieguldot līdzekļus infrastruktūras sakārtošanā, gaisa telpas novērošanas sistēmas (BALTNET), BALTRON projekta, NBS sakaru un informātikas sistēmas un kartogrāfijas attīstībā, Sadarbības mērķu ar NATO realizācijai.

2001. gadā plānots saņemt lielus militārā ekipējuma dāvinājumus par pazeminātu samaksu no sadarbības valstīm, piemēram, mobilizācijas bataljoniem, LATBAT ekipējumam.

Pastāvīgi palielinot resursus, būtisks jautājumu loks ir saistīts ar resursu plānošanas sistēmu un izlietojuma kontroli. Latvija turpina reglamentētas plānošanas, programmēšanas un budžeta veidošanas sistēmas izstrādi un ieviešanu aizsardzības sistēmā. 2000. gads bija pirmais, kad tika īstenota Aizsardzības budžeta veidošana 2001. gadam, pamatojoties uz noteiktu programmu izskatīšanu, izvirzot šo programmu izstrādei noteiktas prasības un nodrošinot šo programmu izstrādi saskaņā ar Aizsardzības koncepciju un NBS attīstības plānu. Kopš 2000. gada janvāra aizsardzības resursu izlietošanas kvantitatīvai kontrolei un uzraudzībai ir izveidota vienota sistēma.

Informācijas drošības nodaļa apraksta Latvijas veikto klasificētās informācijas drošības garantēšanā atbilstoši NATO prasībām. Tā atspoguļo līdz šim īstenotos un 2001. gadā plānotos pasākumus klasificētās informācijas aizsardzības paaugstināšanā:

  • klasificētās informācijas reģistra sistēmas paplašināšanu,

  • klasificētās informācijas aizsardzības drošības režīmu uzlabošanu NATO integrācijā iesaistītajās valsts institūcijās un Latvijas vēstniecībās ārvalstīs,

  • klasificētās informācijas aprites un uzglabāšanas sistēmas uzlabošanu,

  • personāla apmācību atbilstoši NATO prasībām,

  • divpusējo līgumu sagatavošanu un noslēgšanu ar NATO dalībvalstīm un NATO kandidātvalstīm,

  • līdzdalību NATO rīkotajos semināros kandidātvalstīm par klasificētās informācijas aizsardzības jautājumiem.

Tiesisko jautājumu nodaļā tiek aplūkoti pievienošanās NATO tiesiskie aspekti. Lai arī Latvija būs tiesīga pievienoties starptautiskajiem dokumentiem, kas regulē NATO darbību, tikai pēc iestāšanās Aliansē, tomēr Latvija savlaicīgi saskaņo savu normatīvo bāzi, lai tā atbilstu NATO praksei un starptautisko līgumu prasībām.

Latvijai ir jābūt gatavai iesaistīties kolektīvās pašaizsardzības sistēmā, tāpēc nedrīkst būt nekādu tiesisko ierobežojumu, kas apgrūtinātu sadarbību ar NATO. Lai to sasniegtu, Latvijā tiek salīdzināti un analizēti tiesību akti un starptautiskie līgumi. Latvijā uzmanība tiek pievērsta sekojošām jautājumu grupām:

  • ierobežojumi un aizliegumi, kas skar Latvijas aizsardzības jomu,

  • Latvijas pievienošanās NATO un militārā spēka pielietošanas tiesiskais pamats,

  • NATO karaspēka un tā institūciju personāla uzturēšanās un to statuss Latvijā,

  • Latvijas NBS vienību izmantošana ārpus Latvijas teritorijas.

2000. gadā ir veiksmīgi uzsākts darbs, lai atceltu ierobežojumus attiecībā uz Latvijas līdzdalību NATO pasākumos un padarītu efektīvākas lēmumu pieņemšanas procedūras. Sagatavoti un iesniegti apstiprināšanai labojumi dažos svarīgākajos dokumentos - likumā "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās", Ministru kabineta noteikumu projektā "Par ārvalstu karakuģu iebraukšanu, uzturēšanos Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos ostās un izbraukšanu no tiem".

Iekšējās koordinācijas un plāna izpildē kontroles mehānisms tika izveidots 1999. gadā. Tas nodrošina visu iesaistīto Latvijas institūciju dalību integrācijas NATO procesā. Galvenā pārraudzības institūcija ir Latvijas NATO Integrācijas padome, kuru vada Ministru prezidents. Kopš 2000. gada Padomes locekļi ir finansu un satiksmes ministri, Satversmes aizsardzības biroja un Krīzes kontroles centra direktori, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs. Padomes uzdevumā Vecāko amatpersonu komiteja NATO integrācijas jautājumos regulāri koordinē Latvijas integrācijas NATO procesā iesaistīto institūciju darbu Latvijas Rīcības plāna dalībai NATO izpildē. Aizsardzības ministrija vada Rīcības plāna dalībai NATO izpildes kontroli, uzraudzību, rezultātu uzskaiti un apkopošanu.

1 Latvijas 2001. gada Rīcības plāns dalībai NATO tika pieņemts Latvijas Republikas valdības sēdē 2000. gada 19. septembrī.

NACIONĀLĀS PROGRAMMAS "SABIEDRĪBAS INTEGRĀCIJA LATVIJĀ" SAGATAVOŠANA

Sabiedrības integrācija ir viena no Latvijas galvenajām prioritātēm. Šīs prioritātes pēctecība tikusi nodrošināta visās valdībās, to saskaņojot ar programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" izstrādāšanu. Latvijas valdība ir sagatavojusi nacionālās programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" pamatdokumentu, kas atbalsta demokrātiskas pilsoniskas sabiedrības veidošanu. Šīs sabiedrības pamatvērtības ir Latvijas neatkarība, cilvēktiesību ievērošana, tajā skaitā arī etnisko minoritāšu tiesības uz savas identitātes saglabāšanu. Pamatdokumenta mērķis ir veiksmīgāka pašreizējo sabiedrības integrācijas uzdevumu - latviešu valodas mācīšanas, naturalizācijas un izglītības reformas - koordinēšana. Turklāt tā ietvaros būs iespējams veidot jaunas iniciatīvas. Pamatdokuments kalpos arī par pamatu visaptverošai programmai, kuras uzdevums būs problēmu risināšana politiskā, sociālā, izglītības, kultūras un citās jomās.

Papildus praktiskajam lietojumam nacionālo programmu varēs izmantot arī par uzziņas līdzekli, kas sniegs Latvijas iedzīvotājiem informāciju par valdības iecerēm attiecībā uz sabiedrības attīstību īsā un vidēji garā laika periodā.

INTEGRĀCIJAS PAMATELEMENTI. Neatkarīgas Latvijas valsts attīstība un sabiedrības integrācija ir savstarpēji pastiprinoši procesi. Integrācijas mērķis ir izveidot saliedētu, demokrātisku sabiedrību, kas balstīta uz kopīgu pamatvērtību izmantošanu. Būtu grūti iedomāties, ka integrācija Latvijā varētu notikt bez politisko spēku aktīvas piedalīšanās un atbalsta. Cilvēktiesības, arī etnisko minoritāšu tiesības, ir būtisks faktors Latvijas sabiedrības saliedēšanai un attīstībai.

GALVENĀS DARBĪBAS JOMAS. Sabiedrības integrāciju veicina procesi, kas notiek politiskajā, tieslietu, sociālajā, izglītības un kultūras jomā. Visas minētās jomas ir iekļautas arī nacionālās programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" pamatdokumentā.

Pilsoniskās iesaistes un politiskās integrācijas jomā programma centīsies veicināt politisko integrāciju un Latvijas iedzīvotāju aktīvu iesaistīšanos visu līmeņu parlamentārajos procesos, arī turpinot naturalizācijas procesu. Šajā nolūkā tiks atbalstīta nevalstisko organizāciju izveide un aktivitātes. Programma paredz ieviest vienotu sistēmu, kas atvieglotu visu latviešu un Latvijas iedzīvotāju repatriāciju un palīdzētu viņiem integrēties Latvijas sabiedrībā.

Sociālās un reģionālās integrācijas jomā valdības mērķis ir izveidot sabiedrību, kurā visiem būtu vienādas iespējas, un paplašināt visu iedzīvotāju un iedzīvotāju grupējumu iespēju piedalīties sabiedrības norisēs. Tiks strādāts arī pie nevēlamu reģionālo atšķirību novēršanas.

Izglītības, valodas un kultūras jomā tiks pastiprināta latviešu valodas mācīšana. Turpināsies darbs pie minoritāšu izglītības programmu izveides. Valsts turpinās rūpēties par latviešu un minoritāšu kultūru saglabāšanu, izpēti un attīstību, radīs priekšnoteikumus kultūras dzīves integrācijai un veidos izpratni un iecietību pret citām kultūrām.

HRONOLOĢIJA

1998. gada marts. Ministriju līmenī tiek nodibināta Integrācijas padome, kuras uzdevums ir nacionālās programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" pamatdokumenta izstrāde. 
1998. gada marts-septembris.
Integrācijas padomes ietvaros nodibinātā ekspertu grupa sagatavo pirmo nacionālās programmas pamatdokumenta projektu.
1998. gada 29. septembris.
Ministru kabinets apstiprina pamatdokumenta projektu kā pamatu turpmākām diskusijām.
1999. gada 3. janvāris.
Pēc valdības maiņas tiek atjaunota Integrācijas padomes darbība. Padomi vada izglītības un kultūras ministrs, bet ārlietu ministrs, labklājības ministrs un tieslietu ministrs ir Padomes locekļi. 
1999. gada 18. februāris.
Tiek nodibināta Rīcības grupa, kuras uzdevums ir koordinēt sabiedrības diskusijas un pārskatīt nacionālās programmas pamatdokumenta projektu. 
1999. gada 10. marts.
Sākas sabiedrības diskusijas. Tās ilgst līdz maija beigām, un tajās piedalās Latvijā vēl nepieredzēts iedzīvotāju skaits - apmēram 25 000 cilvēku. Šajā periodā notiek vairāk nekā 80 pasākumu, arī valsts un reģionālās konferences un semināri, kas veltīti īpašiem jautājumiem, kuri saistīti ar pamatdokumentu. 
1999. gada jūnijs-jūlijs.
Nacionālās programmas pamatdokuments tiek pārstrādāts un papildināts, ņemot vērā sabiedrības diskusiju rezultātus. Galīgajai projekta teksta versijai tiek pievienotas divas jaunas nodaļas, kas veltītas pilsoniskai iesaistei un sabiedrības integrācijai.
1999. gada 4. augusts.
Pārstrādātais nacionālās programmas pamatdokumenta projekts tiek iesniegts Ministru kabinetā.
1999. gada 28. septembris.
Ministru kabinets konceptuāli apstiprina nacionālās programmas pamatdokumentu. Integrācijas programmas īstenošanas koordinēšana tiek uzticēta Tieslietu ministrijai.
1999. gada 7. decembris.
Ministru kabinets galīgi apstiprina nacionālās programmas pamatdokumentu.
1999. gada 21. decembris.
Ministru kabinetam tiek iesniegta Integrācijas programmas īsā versija. Tā sniedz priekšstatu par Nacionālās programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" struktūru un priekšlikumus par praktiskajiem izpildes mehānismiem. 
2000. gada 16. maijs.
Ministru kabinets apstiprina Integrācijas programmas īso versiju. Augustā saskaņā ar valdības lēmumu Programmas izpilde tiek uzticēta Tieslietu ministrijas Sabiedrības integrācijas departamentam. Valdība nolemj, ka nepieciešams nodibināt bezpeļņas sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Sabiedrības integrācijas fonds", kas piesaistītu līdzekļus no valsts budžeta un starptautiskiem ziedotājiem.
2000. gada 14. novembris.
Ministru kabinets pieņem likumprojektu par Sabiedrības integrācijas fondu un nolemj piešķirt 2001. gadā 200 000 latu fonda darbībai. Nepieciešamie līdzekļi tiek piešķirti arī Tieslietu ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta darbības nodrošināšanai.
2000. gada 20. novembris.
Tiek nodibināts Sabiedrības integrācijas departaments.

INTEGRĀCIJAS PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAS MEHĀNISMS. Sabiedrības integrācijas jautājumus pārraudzīs trīs institūcijas:

Sabiedrības integrācijas padome nodrošinās sabiedrības integrācijas politisko pārraudzību. Tās sastāvā ir ministri, kuru vadītās iestādes nodarbojas ar sabiedrības integrācijas jautājumiem.

Tieslietu ministrijas Sabiedrības integrācijas departaments koordinēs Programmas īstenošanu, kā arī izsludinās konkursus par sabiedrības integrācijas projektiem, analizēs saņemtos projektus un iesniegs tos izskatīšanai Konsultatīvajai padomei sabiedrības integrācijas jautājumos.

Saskaņā ar pamatdokumentu tiks izveidota sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Sabiedrības integrācijas fonds". Fonda darbā būs iespēja piedalīties arī nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Fonds būs atbildīgs par valsts budžeta un donoru finansiālo resursu piesaisti un līdzekļu piešķiršanu projektiem, kurus rekomendējusi Konsultatīvā padome. Konsultatīvā padome būs Fonda sastāvdaļa. Konsultatīvā padome apvienos ministriju, vietējo pašvaldību, NVO pārstāvjus un starptautiskos ekspertus. Konsultatīvā padome izskatīs iesniegtos projektus un sniegs rekomendācijas Sabiedrības integrācijas fondam par finansējuma piešķiršanu izvēlētajiem projektiem.

INTEGRĀCIJAS PROGRAMMAS STARPTAUTISKIE ASPEKTI. EDSO Augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos Makss van der Stūls pievērsis uzmanību turpmākai nacionālās programmas attīstībai. Strādājot pie konkrētu liela apjoma projektu īstenošanas, izšķiroša nozīme būs starptautiskam finansējumam. Latvijas valdība cer, ka, ņemot vērā nacionālās programmas lielo nozīmīgumu saliedētas sabiedrības izveidē, tās īstenošanā savu atbalstu sniegs starptautiskie partneri.