Latvijas institūta Konsultatīvās padomes nolikums

07.11.2019. 11:02

 "LATVIJAS INSTITŪTA" KONSULTATĪVĀS PADOMES NOLIKUMS 

APSTIPRINĀTS

ar ārlietu ministra 

2012.gada 15. jūnija

rīkojumu Nr. 116

Latvijas institūta Konsultatīvās padomes nolikums

I. VISPĀRĒJIE JAUTĀJUMI

1.      Latvijas institūta (turpmāk – Institūts) Konsultatīvā padome (turpmāk – Padome) ir konsultatīva institūcija, kura izveidota, lai Institūta darbībā iesaistītu Latvijas privāto un nevalstisko sektoru, nodrošinātu saikni ar Latvijas sabiedrību un veicinātu Institūta uzdevumu izpildi, sniedzot ieteikumus Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai.

2.      Padome savā darbībā ievēro Latvijas Republikas tiesību aktus, Valdības deklarācijā noteiktās prioritātes, ārlietu ministra lēmumus un rīkojumus. Padome veic savus uzdevumus, sadarbojoties ar Institūta vadību, valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstisko sektoru.

II. PADOMES FUNKCIJAS, UZDEVUMI UN TIESĪBAS

3.      Padomei ir šādas funkcijas:

3.1.   izvērtēt Institūta sniegtos publiskos maksas pakalpojumus un sniegt attiecīgus priekšlikumus ārlietu ministram un Institūta direktoram par nepieciešamajiem uzlabojumiem;

3.2.   piedalīties Institūta darbībai svarīgu tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektu izvērtēšanā un sniegt priekšlikumus ārlietu ministram;

3.3.   pirms apstiprināšanas izskatīt Institūta darbības plānu un sniegt priekšlikumus Institūta direktoram par tā papildināšanu un pilnveidošanu.

4.      Padomei ir šādi uzdevumi:

4.1.   sniegt ieteikumus ārlietu ministram un Institūta direktoram par Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšanu;

4.2.   analizēt un veicināt Institūta darbības rezultātus un sniegt ārlietu ministram un Institūta direktoram priekšlikumus Institūta darbības pilnveidošanai un mērķu sasniegšanai;

4.3.   izskatīt ar Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšanu saistītus jautājumus, kas prasa vispusīgi pamatotu izvērtējumu, un sniegt atzinumus par tiem ārlietu ministram un Institūta direktoram.

5.      Padomei ir šādas tiesības:

5.1.   sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām un nodrošināt savstarpējās informācijas apmaiņu, kas saistīta ar Institūta darba uzdevumu veikšanu;

5.2.    pieprasīt un saņemt no Institūta direktora darba uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju;

5.3.   sniegt Institūta direktoram ieteikumus par Institūta darbības pilnveidošanu, mērķu sasniegšanai nepieciešamajiem pasākumiem un kārtējo uzdevumu izpildi;

5.4.   pieaicināt neatkarīgus ekspertus un citus speciālistus piedalīties un sniegt informāciju Padomes sēdēs;

5.5.   sniegt ierosinājumus par nepieciešamajiem tiesību aktiem vai to grozījumiem un politikas plānošanas dokumentiem, kas saistīti ar Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšanu.

III. PADOMES SASTĀVS 

6.      Padomes personālsastāvu ar rīkojumu apstiprina ārlietu ministrs.

7.      Padomes priekšsēdētāju, Padomes locekļus un Padomes sekretāru ārlietu ministrs ieceļ uz diviem gadiem. Padomes priekšsēdētāju var iecelt atkārtoti. Padomes locekļu atkārtotai iecelšanai nav ierobežojumu.

8.      Padomes locekļi darbu Padomē veic brīvprātīgi, par to nesaņemot atlīdzību.

IV. PADOMES DARBA ORGANIZĀCIJA

9.      Padomi vada Padomes priekšsēdētājs. Padomes priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā aizvieto Padomes priekšsēdētāja vietnieks, kuru Padomes sēdē Padome ievēl ar vienkāršu balsu vairākumu no Padomes locekļu vidus.

10.  Padomes priekšsēdētājs vai viņa prombūtnes laikā priekšsēdētāja vietnieks:

10.1.        plāno un organizē Padomes darbu;

10.2.        sasauc un vada Padomes sēdes;

10.3.        ne retāk kā vienu reizi gadā iesniedz Institūta direktoram un ārlietu ministram pārskatu par Padomes darbu;

10.4.        bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Padomi;

10.5.        veic citus ar šo nolikumu uzliktos pienākumus;

10.6.        kontrolē ar Padomes darba organizāciju saistīto lēmumu izpildi;

10.7.        sadarbojas ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem Padomes kompetences ietvaros.

11.  Padomes darba organizatoriskā forma ir Padomes sēdes. Padomes sēdēs bez balsstiesībām ir tiesīgs piedalīties Institūta direktors vai tā pilnvarots pārstāvis.

12.  Padomes lietvedību kārto Padomes sekretārs, kurš:

12.1.        pēc Padomes priekšsēdētāja norādījuma sagatavo Padomes sēžu darba kārtību un nosūta to Padomes locekļiem kopā ar informāciju par sēdes norises vietu un laiku un sēdē izskatāmajiem dokumentiem;

12.2.        protokolē Padomes sēdes, sagatavo un izsūta protokolus.

13.  Padomes sēdes tiek sasauktas ne retāk kā reizi pusgadā.

14.  Ne vēlāk kā divas nedēļas pirms Padomes sēdes visiem Padomes locekļiem tiek izsūtīta informācija par sēdes norises laiku un vietu un ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms sēdes tiek izsūtīti visi Padomes sēdē skatāmie dokumenti.

15.  Padomes ārkārtas sēdes tiek sasauktas, ja to pieprasa ārlietu ministrs, Padomes priekšsēdētājs vai vismaz divi Padomes locekļi. Institūta direktors ir tiesīgs lūgt sasaukt Padomes ārkārtas sēdi, pamatojot tās nepieciešamību.

16.  Padomes sēde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse no Padomes locekļiem.

17.  Padome lēmumus pieņem ar klātesošo Padomes locekļu vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir Padomes priekšsēdētāja balss.

18.  Katram Padomes loceklim ir viena balss.

19.  Padomes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda darba kārtības jautājumus, sēdes dalībniekus un pieņemtos lēmumus. Protokolu nosūta sēdes dalībniekiem un, ja divu nedēļu laikā pēc izsūtīšanas nav saņemti iebildumi vai precizējumi, tas uzskatāms par apstiprinātu. Protokolu paraksta Padomes priekšsēdētājs un sēdes protokolists.

20.  Padomes sēdē pieņemtie lēmumi ir atklāti un publiski pieejami.

21.  Padomes locekļiem ir tiesības prasīt, lai Padomes sēdes protokolā tiktu fiksēts viņu atšķirīgais viedoklis par Padomes pieņemto lēmumu.