Latvijas starptautiskās atzīšanas simtgade

14.12.2020. 15:16
Latvijas starptautiskās atzīšanas simtgade

2021. gada 26. janvārī atzīmēsim Latvijas Republikas starptautiskās de iure atzīšanas 100. gadskārtu. Šis datums ir saistīts ar notikumiem Parīzē, kad tieši šajā dienā 1921. gadā pēc Latvijas diplomātu mērķtiecīga un grūta darba divu gadu garumā Pirmā Pasaules kara uzvarētāji jeb Antantes valstis (Apvienotā Karaliste, Beļģija, Francija, Itālija, Japāna) pieņēma lēmumu par Latvijas starptautisku atzīšanu.

Vienlaikus 2021. gadā Latvija atzīmēs diplomātisko attiecību simtgadi ar virkni valstu.

Atzīšana de iure nozīmē, ka valsts ir kļuvusi par starptautisko tiesību subjektu, tai ir neatsaucams un pastāvīgs raksturs. Pēc atzīšanas de iure uz Latviju pilnībā attiecās 1815. gada Vīnes konvencija par diplomātiskajām attiecībām. Latvija varēja nodibināt diplomātiskās attiecības ar ārvalstīm, iecelt ārkārtējos sūtņus un pilnvarotos ministrus, pievienoties starptautiskajām kolektīvajām konvencijām, slēgt daudzpusējos līgumus, kā arī piedalīties kā pilntiesīga locekle starptautiskajās konferencēs, organizēt un piedalīties starpvalstu apspriedēs.

De iure atzīšana ir neatsaucama un pastāvīga. Pēc neatkarības zaudēšanas de facto 1940. gadā Latvijas valsts kā starptautisko tiesību subjekts pastāvēja līdz pilnīgai Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanai 1991. gada augustā.

Arī okupācijas apstākļos Latvijas diplomātiskais un konsulārais dienests turpināja darbību Rietumvalstīs. Latvijas okupācija un aneksija bija prettiesiskas, un Latvijas valsts de iure turpināja pastāvēt.  Uzturot dzīvu ideju par Latvijas neatkarību un aktīvi to aizstāvot starptautiskajā politikā, Latvijas diplomāti un trimdas sabiedriskās organizācijas deva ievērojamu ieguldījumu Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanā.

Latvijas ārlietu dienests pēc 1940. gada okupācijas bija vienīgā Latvijas Republikas valsts varas iestāde, kura turpināja pildīt savas funkcijas, pārstāvot valsti starptautiski. ASV, Lielbritānijā, Argentīnā un Šveicē darbu turpināja Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības – tas ir bezprecedenta gadījums pasaules diplomātijas vēsturē.

Pēc 1990. gada 4. maija “Deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” pieņemšanas Augstākā Padome izveidoja jaunu ministru Padomi un 22. maijā iecēla ārlietu ministru. Sākās 1940. gadā okupācijas varas likvidētās neatkarīgās valsts Ārlietu dienesta atjaunošanas darbs. 1991. gada augustā Latvija atguva pilnīgu neatkarību, un sākās valsts pilntiesīga iekļaušanās starptautiskajos procesos.

Starptautiskās de iure atzīšanas diena bija valsts svētki Latvijā pirmsokupācijas periodā, vienlīdzīga ar 18. novembri, kas Latvijas iedzīvotāju vēsturiskajā apziņā ir valsts dzimšanas diena. Mūsdienās Ārlietu ministrija iedibinājusi tradīciju šo dienu dēvēt arī par Diplomātu dienu, jo Latvijas starptautiskā atzīšana de iure 1921. gada 26. janvārī kļuva par pamatu Latvijas diplomātu akreditācijai sūtņa statusā.

Katru gadu 26. janvārī tiek godināts diplomātisko pārstāvju pašaizliedzīgais un mērķtiecīgais darbs Latvijas valsts izveidošanā, tās pastāvēšanas atzīšanā un vērsta sabiedrības uzmanība diplomātu darbam – vēsturiskajām tradīcijām, šodienas uzdevumiem un nākotnes plāniem un iecerēm.

Latvijai 2021. gadā svinot starptautiskās atzīšanas simtgadi, vienlaikus tiek svinēta arī diplomātisko attiecību simtgade ar mūsu seniem draugiem un sabiedrotajiem, kuru atbalsts bija svarīgs gan 1921. gadā, gan neatkarības atjaunošanā 1991. gadā. Latviju laikā no 1921. gada līdz 1928. gadam starptautiski atzina 45 valstis, vienlaikus uzsākot arī diplomātiskās attiecības. Savukārt neatkarības atjaunošanu, sākot ar 1991. gada augustu, atzina 95 valstis, kam īsākā vai vēlākā laikā sekoja arī diplomātisko attiecību atjaunošana. Šobrīd Latvijai ir divpusējas diplomātiskās attiecības ar 191 valsti. Latvijas ārlietu dienests turpina strādāt, lai noslēgtu diplomātiskās attiecības ar vēl četrām ANO dalībvalstīm - Butānu, Dienvidsudānu, Gvineju Bisavu un Māršala Salām.

Šodien Latvijas Republikas Ārlietu ministrija ir atbildīga par valsts suverēno tiesību un interešu īstenošanu starptautisko attiecību jomā un Latvijas fizisko un juridisko personu interešu aizsardzību ārvalstīs. Latvijas diplomātiskajam dienestam ir tikpat gara vēsture kā mūsu valstij – tā ir vienīgā Latvijas Republikas institūcija, kas bez pārtraukuma darbojusies kopš valsts dibināšanas līdz mūsdienām.