Latvijas ārlietu dienests simts gados

06.03.2019. 10:52

2019. gadā Latvijas ārlietu dienestam aprit 100. gadadiena. Mūsu diplomātu darbs allaž ir bijis cieši saistīts ar Latvijas valsts likteni. Jau nākamajā dienā pēc Latvijas Republikas proklamēšanas Latvijas Tautas padome apstiprināja pirmo Latvijas pagaidu valdību, kurā Zigfrīdam Annai Meierovicam bija uzticēts ārlietu ministra amats.

Pēc Latvijas nodibināšanas valsts teritorijā sākās un vēl 1919. gada pirmajā pusgadā turpinājās Neatkarības karš. Ārlietas tika īstenotas lielākoties ārpus Latvijas, sūtot delegāciju uz Parīzes Miera konferenci, lai aizstāvētu Latvijas neatkarības ideju un panāktu valsts starptautisku atzīšanu, kā arī dibinot pirmās diplomātiskās pārstāvniecības.

1919. gada 23. jūlijā Z.A. Meierovics atgriezās Rīgā un 29. jūlijā izdeva pirmo pavēli par četru vadošo darbinieku iecelšanu amatos Ārlietu ministrijā. Izveidoja ministrijas struktūru – departamentus un nodaļas. 29. jūlijs uzskatāms par Ārlietu ministrijas izveides datumu.

Līdz Latvijas starptautiskajai atzīšanai vēl bija jāpaveic neiespējamais karalaukā un diplomātijā. Tolaik Ārlietu ministrijas darbinieki noteica Latvijas ārpolitikas pamatvirzienus: Latvijas atzīšanu de iure, uzņemšanu Tautu Savienībā un Baltijas valstu savienības noslēgšanu.

Neskatoties uz smago militāro un iekšpolitisko situāciju valstī, Latvijas diplomātiem izdevās paveikt svarīgāko uzdevumu – 1921. gada 26. janvārī pasaules lielvalstis atzina Latviju de iure. Diplomātiskais un konsulārais dienests pilnā apjomā darbu turpināja līdz valsts okupācijai 1940. gada jūnijā. Tomēr arī okupācijas apstākļos Latvijas diplomātiskais un konsulārais dienests turpināja darbību Rietumvalstīs, pusgadsimtu atgādinot pasaulei, ka Latvija nav zaudējusi de iure statusu.

Latvijas ārlietu dienests ir vienīgā Latvijas Republikas institūcija, kas bez pārtraukuma darbojusies kopš valsts dibināšanas 1918. gadā.

Latvijas diplomāti vienmēr ir strādājuši tautai un valstij. Triju okupāciju laikā (1940–1991), pat brīžos, kad maz bija tādu, kuri ticēja Latvijas neatkarības atjaunošanai, dienests darbu nepārtrauca. Arī šodien mūsu diplomāti nereti ir pirmie, kas pamana un novērtē riskus vai draudus valstij, saskata iespējas un analizē izredzes, lai atbilstoši rīkotos un gādātu par Latvijas drošību un labklājību.

Pēc 1990. gada 4. maija “Deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” pieņemšanas Augstākā Padome izveidoja jaunu Ministru Padomi un 22. maijā iecēla ārlietu ministru. Sākās 1940. gadā okupācijas varas likvidētās neatkarīgās valsts Ārlietu ministrijas atjaunošanas darbs.

1991. gada augustā Latvija ieguva pilnīgu neatkarību, un sākās valsts pilntiesīga iekļaušanās starptautiskajos procesos. Lai panāktu Latvijas iestāšanos ANO, Eiropas Savienībā un NATO, neatkarību atguvušās valsts diplomātiem vienlaikus bija jāapgūst starptautiskā pieredze un jāsasniedz šķietami neiespējami mērķi. Neatsveramu palīdzību deva sūtniecības Vašingtonā un Londonā, kas okupācijas laikā darbu nekad nebija pārtraukušas, kā arī latviešu sabiedriskās organizācijas trimdā.

Izšķirīgos 20. un 21.gadsimta brīžos mūsu diplomāti ir dzirdējuši daudz un dažādu pamācību un ieteikumu. Nereti mums ieteica paklusēt, lai kādu neaizkaitinātu. Latvija vēl šodien nebūtu kļuvusi par NATO un ES dalībvalsti, ja mēs nebūtu uzdrīkstējušies. Arī tagad Latvijas diplomātiem ir jāspēj darboties dažādos apstākļos un vidēs, jāspēj atrast risinājumus sarežģītos mirkļos. Mūsu konsulārie darbinieki diendienā sniedz atbalstu un dod padomus tūkstošiem cilvēku. Mēs stāstām par Latvijas panākumiem, kā arī palīdzam dažādu Latvijas nozaru pārstāvjiem atrast un nodibināt kontaktus.

Latvijas Ārlietu ministrijas, diplomātu un konsulāro darbinieku veikums sabiedrībai bieži vien ir maz zināms, lai gan Latvijas ārējās drošības un labklājības vārdā ārlietu dienesta darbiniekiem bieži vien ir jāpieņem drosmīgi lēmumi. Tādēļ, atskatoties uz mūsu dienesta darbības pirmajiem simts gadiem, ministrijas vietnē stāstīsim par Latvijas diplomātiskās darbības sākumiem, svarīgākajiem notikumiem starptautiskajās attiecībās starpkaru posmā, okupācijas gadiem un Ārlietu ministrijas darbības atjaunošanu.