Indivīdam tieši pieejamās ANO cilvēktiesību aizsardzības procedūras

29.12.2016. 15:07

ANO sistēmā ir izveidotas vairākas institūcijas, kas nodrošina indivīdam tiešu pieeju cilvēktiesību aizsardzības mehānismiem. Šajās institūcijās indivīds var iesniegt sūdzību par cilvēktiesību pārkāpumiem.

Cilvēktiesību padomes 5/1 rezolūcijā noteiktā procedūra

ANO Cilvēktiesību padome izskata sūdzības atbilstoši 2007.gada 18.jūnija rezolūcijā 5/1 iedibinātai individuālo sūdzību izskatīšanas procedūrai. Tā ir vienīgā procedūra, kas attiecas uz ikvienu ANO dalībvalsti, un neviena dalībvalsts nevar no tās izstāties. Šīs procedūras ietvaros jebkuram indivīdam, indivīdu grupai vai nevalstiskām organizācijām ir piešķirtas tiesības iesniegt ANO sūdzību par ilgstošiem, sistemātiskiem un īpaši smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem kādā ANO dalībvalstī. Individuālās sūdzības šīs procedūras ietvaros netiek skatītas pēc būtības, bet tiek pieņemts lēmums par to, vai, ņemot vērā šajā sūdzībā esošo informāciju, situācija valstī ir tāda, kurai būtu jāpievērš uzmanība. Šī procedūra ir konfidenciāla.

Sīkāka informācija ir pieejama ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos mājaslapā (ANO Cilvēktiesību padome): http://www.ohchr.org/EN/HRBodies/HRC/ComplaintProcedure/Pages/HRCComplaintProcedureIndex.aspx

Cilvēktiesību komiteja

Cilvēktiesību komiteja izskata individuālās sūdzības par 1966. gada Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (turpmāk – Pakts) noteikto tiesību pārkāpumiem. Indivīda tiesības vērsties Cilvēktiesību komitejā paredz Pakta Pirmais Papildu protokols.

Latvija ir atzinusi Cilvēktiesību komitejas kompetenci izskatīt sūdzības no Latvijas valsts jurisdikcijā esošajām personām.

Lai iesniegtu sūdzību Cilvēktiesību komitejā, indivīdam ir jābūt Pakta un tā Pirmā Papildu protokola dalībvalsts jurisdikcijā. Tāpat sūdzību var iesniegt tikai pret Pakta un minētā protokola dalībvalsti. Sūdzībā jānorāda iespējamais Paktā noteikto tiesību pārkāpums, un sūdzība nedrīkst būt anonīma. Pirms sūdzības iesniegšanas ir jābūt izsmeltām visām nacionālajām tiesību aizsardzības iespējām. Iesniedzējs nedrīkst ļaunprātīgi izmantot tiesības vērsties Cilvēktiesību komitejā, un šī sūdzība nedrīkst būt jau izskatīta kādā citā starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības institūcijā.

Pēc sūdzības iesniegšanas Cilvēktiesību komiteja par to informē dalībvalsti, pret kuru sūdzība ir iesniegta. Dalībvalstij ir iespēja sniegt savus komentārus izskatāmajā lietā. Pušu iesniegtos materiālus Cilvēktiesību komiteja izvērtē slēgtā sēdē un pēc tam pusēm paziņo pieņemto lēmumu.

Tā kā Cilvēktiesību komiteja nav tiesas instance, tās lēmumi nav juridiski saistoši. Tomēr Pakta dalībvalstij ir jāņem vērā Cilvēktiesību komitejas lēmumi un jānovērš tajos norādītie trūkumi.

Sīkāka informācija ir pieejama ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos mājaslapā (Cilvēktiesību komiteja): http://www.ohchr.org/EN/HRBodies/CCPR/Pages/CCPRIndex.aspx

Informācija par Cilvēktiesību komitejas lēmumiem Latvijas lietās ir pieejama apakšsadaļā ANO indivīdam pieejamās procedūrās pieņemtie lēmumi sūdzībās pret Latviju.

Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja

Rasu diskriminācijas komitejas izveidi nosaka 1965.gada Konvencija par jebkādas rasu diskriminācijas (turpmāk – Konvencija) izskaušanu. Atbilstoši Konvencijas noteikumiem tās dalībvalsts jebkurā laikā var paziņot, ka atzīst Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas kompetenci saņemt un izskatīt individuālās sūdzības, kas ir iesniegtas pret dalībvalsti par Konvencijā noteikto tiesību pārkāpumiem.

Latvija nav atzinusi Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas kompetenci izskatīt individuālās sūdzības.

Lai indivīds varētu vērsties ar sūdzību Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejā, tam ir jāatrodas tās valsts jurisdikcijā, pret kuru tiek vērsta sūdzība, un šai valstij jābūt atzinušai Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas kompetenci skatīt šādas sūdzības. Tāpat indivīdam jāizsmeļ visas nacionālās tiesību aizsardzības instances, kā arī sūdzība jāiesniedz ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā kopš pēdējā nacionālajās instancēs pieņemtā nolēmuma. Sūdzība nedrīkst būt anonīma. Pēc sūdzības saņemšanas dalībvalstij tiek dota iespēja sagatavot savus komentārus par attiecīgo sūdzību, kā arī norādīt iespējamos risinājuma variantus.

Pēc visas iesniegtās informācijas izskatīšanas Rasu diskriminācijas izskaušanas komisija informē dalībvalsti un sūdzības iesniedzēju par saviem priekšlikumiem un rekomendācijām. Līdzīgi kā Cilvēktiesību komitejas lēmumi, arī šie priekšlikumi nav juridiski saistoši, bet norāda uz dalībvalsts pieļauto Konvencijas pārkāpumu, kas ir jānovērš.

Sīkāka informācija ir pieejama ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos mājaslapā (Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja):

http://www.ohchr.org/EN/HRBodies/CERD/Pages/CERDIndex.aspx

Spīdzināšanas novēršanas komiteja

 

Spīdzināšanas novēršanas komitejas izveide ir noteikta 1984. gada Konvencijā pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošu izturēšanos vai sodīšanu (turpmāk – Konvencija).

Latvija nav atzinusi Spīdzināšanas novēršanas komitejas kompetenci izskatīt individuālās sūdzības.

Lai indivīds varētu iesniegt savu sūdzību Spīdzināšanas novēršanas komitejā, Konvencijas dalībvalstij, kuras jurisdikcijā atrodas iesniedzējs, ir jāatzīst minētās komitejas kompetence izskatīt individuālās sūdzības. Pirms sūdzības iesniegšanas indivīdam jāizsmeļ visas nacionālās tiesību aizsardzības instances. Sūdzība nedrīkst būt anonīma. Tāpat nedrīkst ļaunprātīgi izmantotas sūdzības iesniegšanas tiesības, un šī sūdzība nedrīkst būt jau izskatīta kādā citā starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības institūcijā. Pēc sūdzības saņemšanas dalībvalstij tiek dota iespēja sagatavot savus komentārus par attiecīgo lietu. Visa saņemtā informācija tiek izskatīta slēgtā sēdē, kur tiek pieņemts Spīdzināšanas novēršanas komitejas viedoklis konkrētā lietā.

Sīkāka informācija ir pieejama ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos mājaslapā (Spīdzināšanas novēršanas komiteja):

http://www.ohchr.org/EN/HRBodies/CAT/Pages/CATIndex.aspx

Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteja

1979.gada Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu paredz izveidot Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteju (turpmāk – Konvencija). 1999.gadā tika pieņemts Konvencijas Papildu protokols, kas paredz indivīdu tiesības iesniegt sūdzības Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejā.

Latvija nav atzinusi Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejas kompetenci izskatīt individuālās sūdzības.

Lai indivīds varētu iesniegt savu sūdzību Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejā, Konvencijas dalībvalstij, kuras jurisdikcijā atrodas iesniedzējs, ir jābūt atzinušai minētās komitejas kompetenci izskatīt individuālās sūdzības. Pirms sūdzības iesniegšanas indivīdam jāizsmeļ visas nacionālās tiesību aizsardzības instances. Sūdzība nedrīkst būt anonīma. Tāpat nedrīkst ļaunprātīgi izmantotas sūdzības iesniegšanas tiesības, un šī sūdzība nedrīkst būt jau izskatīta kādā citā starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības institūcijā.

Pēc sūdzības saņemšanas dalībvalstij tiek dota iespēja sagatavot savus komentārus par attiecīgo lietu. Pēc iesniegtās informācijas izvērtēšanas Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteja publicē viedokli vai rekomendācijas konkrētā lietā.

Sīkāka informācija ir pieejama ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos mājaslapā (Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteja):

 http://www.ohchr.org/en/hrbodies/cedaw/pages/cedawindex.aspx

Bērnu tiesību komiteja

1989.gada Konvencija par bērna tiesībām paredz Bērnu tiesību komitejas izveidi. 2011.gada 19.decembrī ANO Ģenerālā Asambleja pieņēma Trešo Papildu protokolu, kas paredz indivīdam tiesības vērsties Bērnu tiesību komitejā ar sūdzību par Konvencijā vai tās divu Papildu protokolos (Papildu protokols par tirdzniecību ar bērniem, bērna prostitūciju un bērna pornogrāfiju un Papildu protokols par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos) paredzēto tiesību pārkāpumiem. Šādas tiesības indivīdam rodas tikai tad, ja attiecīga dalībvalsts ir pievienojusies Trešajam Papildu protokolam. Trešais Papildu protokols stājās spēkā 2014.gada aprīlī.

Latvija nav atzinusi Bērnu tiesību komitejas kompetenci izskatīt individuālās sūdzības.

Lai indivīds varētu iesniegt savu sūdzību Bērnu tiesību komitejā, Konvencijas dalībvalstij, kuras jurisdikcijā atrodas iesniedzējs, ir jābūt atzinušai minētās komitejas kompetenci izskatīt individuālās sūdzības. Pirms sūdzības iesniegšanas indivīdam jāizsmeļ visas nacionālās tiesību aizsardzības instances. Sūdzība nedrīkst būt anonīma. Tāpat nedrīkst ļaunprātīgi izmantotas sūdzības iesniegšanas tiesības, un šī sūdzība nedrīkst būt jau izskatīta kādā citā starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības institūcijā. Pēc sūdzības saņemšanas dalībvalstij tiek dota iespēja sagatavot savus komentārus par attiecīgo lietu. Pēc iesniegtās informācijas izvērtēšanas Bērnu tiesību komiteja publicē viedokli vai rekomendācijas konkrētā lietā.

Sīkāka informācija ir pieejama ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos mājaslapā (Bērnu tiesību komiteja):

http://www.ohchr.org/EN/HRBodies/CRC/Pages/CRCIndex.aspx

Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja

Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja tika nodibināta pamatojoties uz ANO Ekonomiskās un sociālās padomes 1985.gada 28.maija rezolūcijas 1985/17 noteikumiem. 2013.gada 5.maijā spēkā stājās Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (turpmāk – Pakts) Papildu protokols, kas paredz indivīda tiesības vērsties Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejā ar sūdzību pret dalībvalsti par iespējamiem Pakta pārkāpumiem.

Latvija nav atzinusi Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas kompetenci izskatīt individuālās sūdzības.

Lai indivīds varētu iesniegt savu sūdzību Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejā, Konvencijas dalībvalstij jāpievienojas Paka Papildu protokolam, tādējādi atzīstot minētās komitejas kompetenci izskatīt šādas individuālās sūdzības.

Pirms sūdzības iesniegšanas indivīdam jāizsmeļ visas nacionālās tiesību aizsardzības instances, un sūdzība jāiesniedz ne vēlāk kā viena gada laikā no pēdējā nacionālā nolēmuma pieņemšanas brīža. Sūdzība nedrīkst būt anonīma. Tāpat sūdzībai jābūt pamatotai un tai nedrīkst arī balstīties tikai uz masu medijos pieejamo informāciju. Nedrīkst arī ļaunprātīgi izmantot sūdzības iesniegšanas tiesības, un šī sūdzība nedrīkst būt jau izskatīta kādā citā starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības institūcijā. Sūdzību neizskatīs arī gadījumā, ja no lietas faktiem ir skaidri redzams, ka iesniedzējs nav nepārprotami cietis kaitējumu. Pēc sūdzības saņemšanas dalībvalstij tiek dota iespēja sagatavot savus komentārus par attiecīgo lietu. Pēc iesniegtās informācijas izvērtēšanas Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja publicē viedokli vai rekomendācijas konkrētā lietā.

Sīkāka informācija ir pieejama ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos mājaslapā (Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja):

http://www.ohchr.org/EN/HRBodies/CESCR/Pages/CESCRIntro.aspx