Dokumentu īstuma apliecināšana (legalizācija) nozīmē amatpersonas paraksta un zīmoga īstuma apliecināšanu, lai vienā valstī sastādīti publiski dokumenti iegūtu juridisku spēku citā valstī. Tradicionāli šo funkciju veic ārlietu dienesti un diplomātisko pārstāvniecību konsulārās amatpersonas.
Ārlietu ministrijas interneta mājaslapā publicēta tikai vispārīga informācija par dokumentu legalizācijas nosacījumiem.
Dokumentu īstuma apliecināšanu nosaka vairākas konvencijas un starpvalstu līgumi, kā arī Dokumentu legalizācijas likums un Publisku dokumentu legalizācijas noteikumi.
Latvijas Republikā dokumentu īstuma apliecināšanu (legalizāciju) veic Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments.
- Latvijas Republikas iestādēs izsniegtu dokumentu izmantošana ārvalstīs
- Ārvalstu iestādēs izsniegto dokumentu izmantošana Latvijas Republikā
- Kas var iesniegt dokumentus
- Kādi dokumenti jāiesniedz
- Samaksas kārtība
- Apostille pārbaude e-reģistrā
LATVIJAS REPUBLIKAS IESTĀDĒS IZSNIEGTU DOKUMENTU IZMANTOŠANA ĀRVALSTĪS
Saskaņā ar Civilstāvokļu aktu reģistrācijas likuma 6. panta 3. punktu personai, kurai ārvalsts iestādē jāiesniedz civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinošs dokuments (dzimšanas, laulības vai miršanas apliecība), kas izsniegts dzimtsarakstu nodaļā LPSR Laulības un ģimenes kodeksā paredzētajā kārtībā, ir pienākums vērsties Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā un jāsaņem jaunā parauga dokuments.
Ar pases un ID kartes kopijas legalizācijas kārtību Latvijā var iepazīties šeit.
Pirms došanās uz ārvalstīm strādāt, studēt vai slēgt laulību, ir nepieciešams savlaicīgi noskaidrot, kādi dokumenti būs nepieciešami un vai attiecīgās ārvalsts iestādes pieņem Latvijas Republikā izsniegtos dokumentus pēc to legalizācijas Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā vai arī ir noteikta cita kārtība.
1. Ja dokuments paredzēts izmantošanai valstī, kas ir 1961. gada 5.oktobra Hāgas konvencijas "Par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu" dalībvalsts, tā īstums ir jāapliecina ar apliecinājumu "Apostille" Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā. Ar "Apostille" apliecināts dokuments ir derīgs iesniegšanai attiecīgās valsts iestādēs bez jebkādas citas papildus apstiprināšanas.
2.Ja dokuments paredzēts izmantošanai valstī, kas nav 1961. gada 5.oktobra Hāgas konvencijas "Par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu" dalībvalsts, tad to nepieciešams legalizēt Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā vai Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā un pēc tam attiecīgās valsts, kurā dokuments tiks iesniegts, kompetentajā iestādē (ārvalsts Ārlietu ministrijā vai diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā).
Legalizācija ir nepieciešama, ja dokumenti paredzēti izmantošanai valstī, kas nav šo valstu sarakstā: 1961. gada 5.oktobra Hāgas konvencijas "Par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu" dalībvalstis.
3. Kopš 2010.gada 31.oktobra Latvija piemēro 1987.gada 25.maija Briseles Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā, kas paredz savstarpēju atbrīvošanu no apliecināšanas ar „Apostille” prasības. Konvencija tiek piemērota tikai attiecībā uz dokumentu iesniegšanu Beļģijā, Dānijā, Francijā, Igaunijā, Īrijā, Kiprā un Itālijā, līdz ar to Latvijā izsniegti publiski dokumenti minēto valstu institūcijās iesniedzami bez apliecināšanas ar „Apostille”.
ĀRVALSTU IESTĀDĒS IZSNIEGTO DOKUMENTU IZMANTOŠANA LATVIJAS REPUBLIKĀ
Lai Latvijas Republikas iestādes pieņemtu ārvalstu iestāžu izsniegtos publiskos dokumentus, tiem ir jābūt legalizētiem vai arī apstiprinātiem ar apliecinājumu "Apostille" ārvalsts kompetentajā iestādē, ja nav noteikta savādāka dokumentu īstuma apstiprināšanas kārtība starp Latviju un attiecīgo valsti.
Publiskiem dokumentiem, kas izdoti valstīs ar paaugstinātiem terorisma un nelegālās imigrācijas riska draudiem, tiek veikta pastiprināta pārbaude, kas var paildzināt legalizācijas procesu. Tādēļ aicinām personas savlaicīgi konsultēties ar Konsulārā departamenta darbiniekiem par konkrēto ārvalstīs izdoto publisko dokumentu legalizēšanas iespējām un labākajiem procesuālajiem risinājumiem.
- Ja dokuments ir izdots valstī, kas ir 1961. gada 5.oktobra Hāgas konvencijas "Par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu" dalībvalsts, tā īstums ir jāapliecina ar apliecinājumu "Apostille" attiecīgās ārvalsts, kura izdevusi dokumentu, kompetentajā iestādē. Ar "Apostille" apliecināts dokuments ir derīgs iesniegšanai Latvijas valsts iestādēs bez citas papildus apstiprināšanas.
- Ja dokuments ir izdots valstī, kas nav 1961. gada 5.oktobra Hāgas konvencijas "Par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu" dalībvalsts, tad to sākumā nepieciešams legalizēt attiecīgās valsts, kurā dokuments izsniegts kompetentajā iestādē (ārvalsts Ārlietu ministrijā vai diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā) un pēc tam to nepieciešams legalizēt Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā vai Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā attiecīgajā ārvalstī.
- Ja dokuments izsniegts Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs vai Šveices Konfederācijā nav nepieciešami nekādi papildus apstiprinājumi (legalizācija vai "Apostille") to izmantošanai Latvijā.
DOKUMENTU LEGALIZĀCIJAS KĀRTĪBA ĀRLIETU MINISTRIJAS KONSULĀRAJĀ DEPARTAMENTĀ:
Dokumentu legalizācijai persona iesniedz, uzrādot:
- personu apliecinošu dokumentu vai dokumentu, kas ļauj identificēt personu;
- aizpildītu iesnieguma veidlapu, ja iesniedzat vairākus dokumentus, tad nepieciešams aizpildīt papildus veidlapas;
- apliecinājumu par valsts nodevas samaksu vai arī veic samaksu uz vietas Konsulārajā departamentā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinu.
IESNIEDZOT DOKUMENTUS, PERSONAI IEPRIEKŠ JĀNOSKAIDRO ATTIECĪGĀS VALSTS IESTĀDĒS, VAI NEPIECIEŠAMS LEGALIZĒT:
- dokumenta oriģinālu / notariāli apliecināta dokumenta kopiju;
- dokumenta tulkojumu;
- dokumenta oriģinālu / notariāli apliecināta dokumenta kopiju, gan dokumenta tulkojumu.
Dokumenti nav apliecināmi, ja Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta rīcībā nav amatpersonas paraksta parauga un iestādes zīmoga nospieduma parauga vai, ja tie neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu noformēšanas prasībām (piemēram, tulkojumi vai kopijas nav cauršūtas un apzīmogotas, dokuments ir laminēts utt).
Dokumentu īstuma apliecināšanai ir jāaizpilda fiziskas vai juridiskas personas iesniegums un pašrocīgi jāparaksta. Iesniegumu var aizpildīt elektroniski, to pēc izdrukāšanas pašrocīgi parakstot.
Iesnieguma dokumentu īstuma apliecināšanai elektronisko versiju var izdrukāt vai aizpildīt šeit.
TERMIŅI UN SAMAKSA PAR DOKUMENTU LEGALIZĀCIJU ĀRLIETU MINISTRIJAS KONSULĀRAJĀ DEPARTAMENTĀ
Dokumentu īstuma apliecināšana tiek veikta 2 darba dienu laikā vai 2 stundu laikā no dokumenta iesniegšanas brīža un valsts nodevas samaksas un saņemšanas Valsts kasē. Ja nepieciešama amatpersonas paraksta parauga un spiedoga parauga izprasīšana no Latvijas vai ārvalsts iestādes, dokumentu īstuma apliecināšana tiek veikta 2 darba dienu laikā vai 2 stundu laikā no attiecīgo paraugu saņemšanas Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā.
Saskaņā ar 2012.gada 20.marta MK noteikumiem Nr.187 „Noteikumi par valsts nodevu par publiska dokumenta legalizāciju” valsts nodeva par dokumentu īstuma apliecināšanu divu dienu laikā ir noteikta 15.00 EUR apmērā, bet 2 stundu laikā 30.00 EUR.
Par Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā veiktajiem konsulārajiem pakalpojumiem ir noteikta bezskaidras naudas norēķinu – pārskaitījumu kārtība.
Apmeklētājiem ir iespēja norēķināties ar maksājumu kartēm (VISA, VISA Electron, Maestro, Master) vai izmantojot kredītiestāžu pakalpojumus.
Valsts nodevas samaksai par dokumentu īstuma apliecināšanu (legalizāciju), izmantojot kredītiestāžu pakalpojumus, maksājuma uzdevumā jānorāda šādi rekvizīti:
|
Saņēmējs: |
Valsts kase |
Ja pakalpojuma apmaksu veicat ar pārskaitījumu kredītiestādē vai internetbankā, lūdzam ņemt vērā, ka maksājuma apstrāde var ilgt vairākas dienas. Ja maksājums vēl nebūs ienācis Valsts kasē, Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam nav tiesību sniegt pieprasīto pakalpojumu.
Saskaņā ar izmaiņām normatīvajos aktos interneta banku izdrukas, banku apstiprinātie maksājuma uzdevumi u.c. maksājumu apliecinoši dokumenti netiek uzskatīti par apliecinājumu, ka pakalpojums ir apmaksāts. Vienīgais pakalpojuma apmaksas apliecinājums ir informācija budžeta elektroniskajā norēķinu sistēmā "eKase".
Iesakām pakalpojuma apmaksu veikt Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā ar bankas norēķinu karti.