Pēteris RUŠENS
|
1881. gada 17. decembrī Vietalvas Odzienas pagastā |
Pēc 1946. gada aprīļa |
1906.g. beidzis Pēterburgas kājnieku karaskolu,
1911.g. Austrumu institūta Ķīnas-Mandžūrijas-Tibetas nodaļu Vladivostokā.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķ., Lietuvas Ģedimina ordeņa III šķ.
No 1903.g. Krievijas armijā,
1914.g. Polijā kritis vācu gūstā.
1918.g. novembrī atgriezies Latvijā.
1919.g. mobilizēts Padomju Latvijas, vēlāk Sarkanajā armijā.
1921.g. atgriezies Latvijā. Strādājis lauksaimniecībā Vietalvas-Odzienas pagastā.
DIENESTĀ LATVIJAS ĀRLIETU MINISTRIJĀ
|
No 1923.g. jūlija |
ĀM Austrumu nodaļas III šķ. sekretārs |
|
No 1925.g. septembra |
II šķ. sekretārs sūtniecībā Lietuvā |
|
1928.g. |
Pagaidu pilnvarotais lietvedis sūtniecībā Lietuvā |
|
No 1930.g. janvāra |
I šķ. sekretārs sūtniecībā PSRS |
|
No 1930.g. oktobra |
Konsuls Šanhajā |
|
1932.g. martā |
Atbrīvots, ieskaitīts ārlietu ministra rīcībā |
|
No 1932.g. septembra |
ĀM pārziņā |
|
1937.g. |
Izslēgts no sarakstiem |
1934.-1940.g. Iekšlietu ministrijas, vēlāk Sabiedrisko lietu ministrijas cenzūras vadītājs.
Vācu okupācijas laikā 1941.-1944.g. Salaspils koncentrācijas nometnes celtniecības materiālu noliktavas pārzinis.
Līdz 1945.g. februārim Salaspils patērētāju biedrības valdes priekšsēdētājs.
APCIETINĀTS 1945.g.10.februārī. Ieslodzīts Rīgas 1.cietumā. Uzrādīta apsūdzība 1946.g. 6. janvārī: no 1941.g. oktobra iestājies atbildīgā darbā pie vācu okupantiem Salaspils koncentrācijas nometnes celtniecībā, par ko saņēmis SD (Drošības dienesta) vadības atzinību (KPFSR KK 58-1a.p.). Sevišķās apspriedes 1946.g. 15.aprīļa lēmums: par Dzimtenes nodevību ieslodzīt cietumā uz 5 gadiem. Atradies ieslodzījumā Vladimiras apgabalā. Turpmākais liktenis nav zināms.
LVVA,2570.f., 14.apr., 1315.l.; 3758.f.,1.apr., 104.l.; LVA, 1986.f., 1.apr., 37641.l.