Mārtiņš NUKŠA

02.12.2014. 19:09

Mārtiņš NUKŠA

1878. gada 29. septembrī

Vidridžu pagastā

1942. gada 17. maijā

Soļikamskas soda nometnēs

Molotovas apgabalā

1908.g. beidzis RPI Arhitektūras nodaļu.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II šķ., Norvēģijas, Polijas, Rumānijas un Zviedrijas ordeņiem.

1907.-1908.g. skolotājs Rīgā. Darbojies Rīgas Latviešu biedrībā u.c. sabiedriskajās organizācijās.

Līdz 1915.g. arhitekts Rīgā, 1915.-1919.g. Maskavā un Sevastopolē.

No 1919.g. Marseļas pilsētas arhitekta palīgs Francijā.

DIENESTĀ LATVIJAS ĀRLIETU MINISTRIJĀ

No 1920.g. februāra

I šķ. sekretārs, padomnieks diplomātiskajā pārstāvniecībā Francijā

No 1921.g. augusta

Sūtnis Polijā ar rezidenci Varšavā

No 1922.g.

Sūtnis Rumānijā ar rezidenci Varšavā

No 1925.g

Sūtnis Austrijā ar rezidenci Varšavā

No 1930.g. marta

sūtnis Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā ar rezidenci Stokholmā

No 1933.g. augusta

sūtnis Čehoslovākijā un Dienvidslāvijā ar rezidenci Prāgā

No 1934.g

Sūtnis arī Rumānijā ar rezidenci Prāgā

1939.g. maijā

iecelts par ĀM ģenerālsekretāru
1940.g. oktobrī

atbrīvots ārlietu resora likvidācijas dēļ

1941.g. janvārī - aprīlī arhitekts LPSR Komunālās saimniecības tautas komisariāta Projektēšanas trestā.

APCIETINĀTS 1940.g. 13.-15. augustā, atbrīvots. OTRREIZ APCIETINĀTS 1941.g. 14.jūnijā. Aizvests uz Soļikamskas soda nometnēm. Uzrādīta apsūdzība 1942.g. 5. martā: 1920.-1940.g. bijis Latvijas sūtnis vairākās Eiropas valstīs; 1933.-1935.g. buržuju un kulaku partijas Zemnieku savienība biedrs; konstitucionālā monarhisma pārliecināts piekritējs; aģitējis pret padomēm (KPFSR KK 58-13,10 (I d.).p.) Sevišķās apspriedes 1942.g. 18.aprīļa lēmums: par aktīvu cīņu pret revolucionāro kustību nošaut, kas izpildīts 1942.g. 17. maijā. LPSR Augstākās Tiesas Krimināllietu tiesas kolēģija 1988.g. 23.augustā atcēla krimināllietu un Sevišķās apspriedes lēmumu nozieguma sastāva trūkuma dēļ.

LVVA, 2570.f., 14.apr.,1081.-1083.l.; LVA, 1986.f., 2.apr., P-1580., P-5342.l.