Kārlis STUDENTS

02.12.2014. 19:09

Kārlis STUDENTS

1885. gada 27. martā

Ērģemes pagastā

1964. gada 8. martā

Rīgā

1905.g. beidzis Baltijas skolotāju semināru.

Apbalvots ar Somijas Baltās Rozes ordeni.

Skolotājs Mazsalacā,

piedalījies 1905.gada revolūcijas norisēs.

1907.g. devies uz Novgorodas apgabalu.

1908.g. emigrējis uz Angliju.

1914.g. augustā atgriezies Krievijā, iestājies karadienestā.

1918.g. februārī demobilizēts, maijā no Somijas atgriezies Latvijā.

1919.g. jūnijā brīvprātīgi iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, 1921.g. atvaļināts.

No 1921.g. februāra tirdzniecības aģents Lielbritānijas konsulātā Rīgā.

DIENESTĀ LATVIJAS ĀRLIETU MINISTRIJĀ

no 1922.g. februāra

II šķ. sekretārs ĀM Politiski ekonomiskā departamenta kancelejā

no 1922.g. jūlija

I šķ. sekretārs ĀM Politiski ekonomiskā departamenta kancelejā

No 1924.g. novembra līdz 1930.g. aprīlim

I šķ. sekretārs sūtniecībā Lielbritānijā, sūtniecībā PSRS, ĀM Austrumu nodaļā

1930.g. aprīlī

iecelts par vicekonsulu, vēlāk ģenerālkonsula v.i. Ļeņingradā

No 1931.g. februāra

I šķ. sekretārs sūtniecībā Somijā, ĀM Saimniecības un finansu nodaļā, goda konsulātā Breslavā

1940.g. martā

atskaitīts ĀM pārziņā, pensionējies

1940.g. strādājis par grāmatvedi 24. keramiķu profesionāli tehniskajā skolā.

Vācu okupācijas laikā no 1942.g. Pašpārvaldes Iekšlietu ģenerāldirekcijas Pasu daļas lietvedis.

Pēc kara grāmatvedis Rīgas Ļeņina rajona Izpildkomitejā.

AIZTURĒTS 1945.g. 8.februārī. APCIETINĀTS 1945.g. 9.martā. Trīs mēnešus ieslodzījumā Rīgā, maijā pārvests uz cietumu Molotovā, no 1946.g. janvāra Lubjankas, no jūnija Butirku cietumā. 1946.g. 11. jūnijā Maskavas apgabala PSRS IeM karaspēka Kara tribunāls atzinis par vainīgu: 1919.g. brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, vienlaicīgi bijis Anglijas misijas virsnieks sakaru uzturēšanai ar Latvijas valdību, proangliski noskaņots; 1928.-1929.g. Latvijas sūtniecībā Maskavā spiegojis PSRS valsts noslēpumus; kopš 1939.g. atkal saistījies ar britu izlūkdienestu. Uz KPFSR KK 58 6(Id.).p. pamata piespriesti 5 gadi soda nometnēs un atņemtas tiesības uz 3 gadiem. Sodu izcietis Vjatkas nometnēs. 1950.g. 8.aprīlī Sevišķā apspriede grozījusi iepriekšējo spriedumu, nosūtot uz invalīdu namu VDM iestāžu uzraudzībā. Līdz 1954.g. jūnijam dzīvojis invalīdu namā Kajas rajonā Kirovas apgabalā, atgriezies Latvijā. Miris 1964.g. 8.martā Rīgā.

LVVA, 2570.f., 14.apr., 1452.l.; LVA, 1986.f., 1.apr., 40940.l.