Arnolds TOMSONS

02.12.2014. 19:09

Arnolds TOMSONS

1895. gada 21. augustā

Zeltiņu pagastā

1942. gada 2. martā

Surmogā, Usoļjes soda nometnē

Molotovas apgabalā

1918.g. beidzis RPI Tirdzniecības nodaļu,

1932.g. LU Tiesību zinātņu nodaļu

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķ., Beļģijas, Francijas, Polijas un Zviedrijas ordeņiem.

1916.-1920.g. strādājis Maskavā un Ukrainā zemstu, pilsētu pašpārvalžu u.c. iestādēs par rēķinvedi un sekretāru.

1920.g. atgriezies Latvijā.

1921.g. Latvijas Dzelzceļa Līguma biroja pārziņa v.i.

DIENESTĀ LATVIJAS ĀRLIETU MINISTRIJĀ

No 1921.g. decembra

Reevakuācijas komisijas sekretārs Maskavā

No 1922.g. augusta

II šķ. sekretārs sūtniecībā Padomju Krievijā

No 1923.g. aprīļa

Atašejs ĀM Rietumu nodaļā, Baltijas valstu nodaļā un sūtniecībā Polijā

No 1927.g. novembra

II šķ. sekretārs ĀM Arhīva un šifru nodaļā

No 1929.g. maija

I šķ. sekretārs ĀM Administratīvajā un protokola nodaļā, Juridiskajā nodaļā un sūtniecībā Francijā

1936.-1937.g.

Arī Latvijas ģenerālkomisārs pasaules izstādē Parīzē

No 1937.g. septembra

Pildījis ĀM Austrumu nodaļas vadītāja un ģenerālkonsula Ļeņingradā pienākumus

No 1939.g. aprīļa

ĀM Juridiskās nodaļas vadītājs

1940.g. septembrī

Atbrīvots ārlietu resora likvidācijas dēļ

LPSR Komunālās saimniecības tautas komisariāta Dzīvokļu daļas priekšnieks.

APCIETINĀTS 1941.g. 14.jūnijā. Aizvests uz Soļikamskas soda nometnēm. Apsūdzības raksta projektā (1942.g. 2.martā) izvirzīta apsūdzība: dienests augstos amatos ĀM; 1923.-1934.g. bijis kontrrevolucionārās partijas Demokrātiskais centrs biedrs; pēc 1940.g. jūnija aģitējis sakāvnieciskā garā, graujot padomju varu. Uz KPFSR KK 58-4, 10 (Id.).p. pamata pieprasīts nāvessods nošaujot. 1942.g. 2.martā Usoļjes soda nometnes Surmogas punktā miris.

LVVA, 2570.f., 14. apr., 1577.l.; LVA, 1987.f., 1.apr., 14089.l.