Ludvigs SĒJA

16.06.2016. 16:25

Ludvigs SĒJA

02.06.1885. Džūkstes pagastā – 15.02.1962. Rīgā

02 Seja

 

1904. g. beidza Valkas – Valmieras skolotāju semināru, 1909. g. - Grenobles Universitātes franču valodas un literatūras kursus.

No 1910. g. skolotājs Latvijā. Tautas padomes loceklis no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (1919–1920). Ārlietu dienestā no 1920. g. aprīļa: bija Politiski-ekonomiskā departamenta direktors (1920–1921), pagaidu pilnvarotais lietvedis ASV (1922), sūtnis Lietuvā (1923).

Ārlietu ministrs: 26.01.1924. – 18.12.1924.

Ārlietu resoru vadīja nepilnus 11 mēnešus ministru prezidenta Voldemāra Zāmuēla kreisās koalīcijas valdībā.

  • Vācbaltiešu muižnieki iesniedza Tautu Savienībai sūdzību par Saeimas 14.06.1924. lēmumu atsavināt viņu zemes īpašumus bez atlīdzības. Ārlietu ministrija izveidoja īpašu juristu un vēsturnieku komisiju, kuras uzdevums bija izstrādāt Saeimas lēmuma izskaidrojumu un pamatojumu iesniegšanai Tautu Savienībā.
  • L. Sējas laikā:
    Latvija pievienojās vai noslēdza 17 kolektīvās konvencijas;
    noslēdza 20 divpusējos līgumus ar 14 valstīm, no tiem 7 bija tirdzniecības līgumi
  • L. Sēja 1924. g. piedalījās četru Baltijas valstu ārlietu ministru konferencē Varšavā (14.–18. februāris). Vadīja Latvijas delegāciju triju Baltijas valstu konferencē Kauņā (18.–23. maijs), kā arī Tautu Savienības pilnsapulcē (27. augusts – 6. oktobris).
  • Nodibināja 8 goda konsulārās pārstāvniecības 6 valstīs. Beļģijā atvēra ģenerālkonsulātu.

Pēc ārlietu resora vadības nodošanas L. Sēja bija sūtnis ASV (1925–1927), ģenerālkonsuls Londonā (1927–1933), sūtnis Lietuvā (1934–1940). Kad Baltijas valstis okupēja PSRS, atgriezās Latvijā un strādāja par franču valodas pasniedzēju universitātē.

L. Sēja piedalījās pretošanās kustībā – bija Latvijas Centrālās padomes ģenerālsekretārs (1943–1944). Vācu drošības iestādes viņu apcietināja un ieslodzīja Štuthofas koncentrācijas nometnē Vācijā. Pēc nometnes likvidācijas kara beigās L. Sēja uzturējās Polijā, kur viņu apcietināja padomju represīvās iestādes un 1946. g. jūlijā nosūtīja uz PSRS. Viņam piesprieda 5 gadus ieslodzījumā un pēc tam izsūtījumu uz kādu no PSRS rajoniem. 1950. gadu beigās L. Sēja atgriezās Rīgā, kur pēc dažiem gadiem mira.