Antons BALODIS

16.06.2016. 16:57

Antons BALODIS

15.01.1880. Jērcēnu pagastā – 01.01.1942. Usoļjes soda nometnē Molotovas apgabalā, PSRS

07 Balodis

1900. g. beidza Valkas skolotāju semināru un 1911. g. – Grenobles Universitātes franču valodas un literatūras kursus.

No 1990. g. bija skolotājs Vestienā, aktīvi piedalījās 1905. g. revolūcijā. 1906. g. emigrēja uz Šveici un Franciju. No 1911. g. – skolotājs Baku, Aizkaukāzā. 1920. g. atgriezās Latvijā. Ārlietu dienestā – no 1920. g. septembra. Sūtnis Lietuvā (1924–1928). 

Ārlietu ministrs: 27.01.1928. – 05.02.1930.

Ārlietu resoru vadīja divus gadus ministru prezidentu Pētera Juraševska valdībā (Demokrātiskais centrs; 24.01.‑30.11.1928.) un Hugo Celmiņa valdībā (Latviešu zemnieku savienība; 01.12.1928.-26.03.1931.). A. Balodis pie partijām nepiederēja.

  • A. Baloža laikā:

    Latvija pievienojās vai noslēdza 25 kolektīvās konvencijas. Tās regulēja pasta, gaisa transporta, radiotelegrāfa starptautiskos noteikumus un citas starptautisko tiesību normas;

    Maskavā 09.02.1929. Igaunija, Latvija, Rumānija un PSRS parakstīja daudzpusējo protokolu, ar kuru bez kavēšanās atzina par spēkā esošu, Parīzē 27.08.1928. uz tā sauktā Kelloga-Briāna pakta pamata pieņemto kolektīvo starptautisko līgumu par atsacīšanos no kara;

    noslēdza 33 divpusējos līgumus un vienošanās ar 19 valstīm, tostarp 7 ar Igauniju un 4 ar Zviedriju. Ar ASV 20.04.1928. Rīgā noslēdza Draudzības, tirdzniecības un konsulāro tiesību līgumu. Svarīga nozīme bija 12.02.1929. starp Poliju un Latviju noslēgtajam Tirdzniecības un kuģniecības līgumam, ar kuru Polija faktiski atzina abu valstu robežu status quo.
  • A. Balodis 1928. g. februārī pārstāvēja Latviju Igaunijas 10 gadu pastāvēšanas svētkos Tallinā. Bija Latvijas pirmais delegāts Tautu Savienības 10. kopsapulcē (30.08.‑25.09.1928.), kur pieprasīja Lietuvai nodrošināt brīvu satiksmi pa Liepājas-Romnu dzelzceļa līniju. 1929. g. vairākkārt bija komandējumos Igaunijā un Somijā.
  • Balodis 1929. g. maija beigās pavadīja valsts prezidentu Gustavu Zemgalu vizītē pie Zviedrijas karaļa Gustava V. Savukārt Ārlietu ministrija vadīja Zviedrijas karaļa atbildes vizītes sagatavošanas darbus un norisi Latvijā 1929. g.  jūnija beigās.
  • 1929. g. novembrī Briselē slēdza ģenerālkonsulātu, turpmāk konsulāros jautājumus uzdodot kārtot sūtniecībai. Kopš 1928. g. Latvija bija diplomātiski pārstāvēta arī Albānijā, Bulgārijā, Dienvidslāvijā, Grieķijā un Portugālē (sūtņa rezidence bija citā valstī). Kēnigsbergā, Vācijā, atvēra konsulātu. Nodibināja 11 valstīs 32 goda konsulārās pārstāvniecības, no tām 8 – ASV un tikpat – Lielbritānijas kolonijās. Slēdza 5 goda konsulārās pārstāvniecības.
  • Saasinoties partiju savstarpējām cīņām budžeta pieņemšanas apspriešanas gaitā Saeimā, A. Balodis 05.02.1930.demisionēja.

Pēc ārlietu resora vadības nodošanas bija sūtnis Somijā (1930–1933). 1934. g. janvārī aizgāja pensijā. Padomju represīvās iestādes A. Balodi apcietināja 14.06.1941. un aizveda uz Usoļjes soda nometni, kur viņš pēc septiņiem mēnešiem mira.