Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums

24.03.2004. 15:15

Publicēts: Vēstnesis 155


Ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2006.gada 29.decembrim.
Grozījumi: 11.06.1998. likums (L.V., 20.jūn., nr.184/185; Ziņotājs, 1998, nr.14)
              25.05.2000. likums (L.V., 7.jūn., nr.207/212; Ziņotājs, 2000, nr.13)
              04.10.2001. likumu (L.V., 12.okt., nr.146; Ziņotājs, 2001, nr.21)
              27.12.2002. MK not. nr.570 (L.V., 28.dec., nr.189; Ziņotājs, 2003, nr.6)
              06.03.2003. likums (L.V., 21.marts, nr.45; Ziņotājs, 2003, nr.8)
              30.10.2003. likums (L.V., 14.nov., nr.161; Ziņotājs, 2003, nr.23)
              22.12.2004. likums (L.V., 11.janv., nr.5; Ziņotājs, 2005, nr.9)
              21.12.2006. likums (L.V., 29.dec., nr.207; Ziņotājs, 2007, nr.3)

Saeimas, attiecīgās nozares ministrijas vai Latvijas Bankas specializētie atašeji, kuriem diplomātiskie rangi piešķirti līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai, tos saglabā uz diplomātiskā un konsulārā dienesta laiku.

/22.12.2004. likuma "Pārejas noteikums"/


Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums

I nodaļa. Diplomātiskā un konsulārā dienesta
uzdevumi un struktūra

1.pants. Likuma darbība

(1) To personu statusu, kuras pilda diplomātisko un konsulāro dienestu, un diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību statusu, kā arī diplomātiskās privilēģijas un imunitātes nosaka 1961.gada Vīnes konvencija par diplomātiskajām attiecībām un 1963.gada Vīnes konvencija par konsulārajiem sakariem.

(2) Šis likums regulē ierēdņu, kā arī Satversmes 41.panta kārtībā diplomātiskajā un konsulārajā dienestā iecelto personu valsts civildienesta attiecības un darbinieku attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā.

(3) Valsts civildienesta attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā regulē arī Valsts civildienesta likums,  Darba likumu un citi normatīvie akti, ciktāl šis likums nenosaka citu kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2004. likumu)

2.pants. Diplomātiskā un konsulārā dienesta uzdevumi

Diplomātiskais un konsulārais dienests veic šādus uzdevumus:

1) nodrošina Latvijas Republikas un tās pilsoņu, likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" subjektu un bezvalstnieku (apatrīdu), kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, kā arī Latvijas Republikas juridisko personu interešu aizsardzību ārvalstīs;

2) informē ārvalstu oficiālās institūcijas un sabiedrību par Latvijas Republiku;

3) koordinē Latvijas Republikas valsts institūciju starptautiskos sakarus;

4) nodrošina Latvijas Republikas valsts institūcijas un sabiedrību ar informāciju, kas iegūta ārvalstīs jebkurā legālā veidā;

5) veic konsulārās funkcijas saskaņā ar Konsulāro reglamentu.

3.pants. Personas, kuras pilda diplomātisko un konsulāro dienestu un ieņem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatus

(1) Diplomātisko un konsulāro dienestu pilda personas, kuras ieņem ierēdņu amatus Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā vai diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs (turpmāk — diplomātiskā un konsulārā dienesta amati) un kurām tiek piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar šā likuma 9., 10., 11. un 12.pantu. Diplomātisko un konsulāro dienestu pilda arī personas, kurām iepriekš piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar šā likuma 9. un 12.pantu un kuras veic valsts augstāko amatpersonu (Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja) ārlietu padomnieku funkcijas.

(2) Ministru kabinets var noteikt diplomātiskā un konsulārā dienesta amatus, kādus var ieņemt personas, kuras nav ierēdņi. Šādā gadījumā ar minētajām personām noslēdzams attiecīgs darba līgums.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas turpmāk šā likuma tekstā tiek sauktas — diplomāti.

(4) Personas, kuras ieņem amatus Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā vai diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs, bet kurām nav piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar likumu, veic diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu vai darbinieku funkcijas. Diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņus un darbiniekus var pieņemt diplomātiskajā un konsulārajā dienestā un iecelt amatā saskaņā ar šā likuma 7. un 12.pantu.

(5) Uz diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņa amatu var pretendēt personas, kuras nav vai nav bijušas PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa (segorganizācijas jebkurā tās formā) turētāji.

(6) Personas, kuras nav ierēdņi, var pildīt diplomātisko un konsulāro dienestu un ieņemt diplomātiskā un konsulārā dienesta amatus, ja tās ir Latvijas Republikas pilsoņi un nav vai nav bijušas PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa (segorganizācijas jebkurā tās formā) turētāji.

(30.10.2003. likuma redakcijā)

4.pants. Diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs

(1) Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs ir vēstniecības, ģenerālkonsulāti (goda ģenerālkonsulāti), konsulāti (goda konsulāti), kā arī pastāvīgās pārstāvniecības starptautiskajās organizācijās.

(2) Diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas un akreditācijas valsts likumiem, starptautisko tiesību normām un paražām, kā arī ārlietu ministra vai Ārlietu ministrijas valsts sekretāra rīkojumiem un Ārlietu ministrijas instrukcijām.

(3) Par diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības darbu ir atbildīgs tās vadītājs.

(4) Civiltiesiskajās attiecībās diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība rīkojas kā patstāvīga juridiskā persona.

(5) Diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ir Ārlietu ministrijas struktūrvienības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu)

5.pants. Kopīgas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības

(1) Latvijas Republikas Ārlietu ministrija var vienoties ar citām valstīm par kopīgu diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību atvēršanu trešajās valstīs.

(2) Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība attiecīgajā ārvalstī var pārstāvēt kādas trešās valsts intereses uz īpaša pilnvarojuma pamata. Latvijas Republika var īpaši pilnvarot savu interešu aizsardzībai ārvalstīs kādas trešās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību.

(3) Ārlietu ministra lēmums, kas pieņemts saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu, saskaņojams ar Saeimas Ārlietu komisiju.

6.pants. Goda konsuli

Goda konsulus ārvalstīs ieceļ un atceļ, kā arī viņu pakļautību nosaka ārlietu ministrs. Goda konsuli darbojas saskaņā ar 1963.gada Vīnes konvenciju par konsulārajiem sakariem un veic savas funkcijas saskaņā ar Konsulāro reglamentu.

II nodaļa. Pieņemšana diplomātiskajā un konsulārajā
dienestā un dienesta gaita

7.pants. Pretendentu atbilstības pārbaude un pieņemšana diplomātiskajā un konsulārajā dienestā un iecelšana ierēdņu amatos

(1) Uz atašeja diplomātiskajam rangam atbilstīgajām diplomātiskā un konsulārā dienesta amata vietām Ārlietu ministrija izsludina atklātu pretendentu konkursu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Konkursa izsludināšana notiek atbilstoši Valsts civildienesta likuma 8.panta otrās un trešās daļas noteikumiem.

(2) Pretendentu atbilstību diplomātiskā un konsulārā dienesta amata vietām izvērtē Pretendentu atlases un vērtēšanas komisija (turpmāk — Komisija). Komisiju izveido un apstiprina Ārlietu ministrijas valsts sekretārs.

(3) Amatā pretendentu ieceļ Ārlietu ministrijas valsts sekretārs, nosakot pārbaudes laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Pretendentam, kas tiek iecelts ierēdņa amatā pirmo reizi, nosaka pārbaudes laiku uz sešiem mēnešiem.

(4) Pirms pārbaudes laika beigām Ārlietu ministrijas Atestācijas komisija (turpmāk — Atestācijas komisija) lemj par pretendenta atbilstību amatam. Ja Atestācijas komisija pieņēmusi lēmumu par to, ka pretendents atbilst amatam, tā ierosina ārlietu ministram piešķirt pretendentam atašeja rangu.

(5) Ja Atestācijas komisija pieņem lēmumu par to, ka pretendents neatbilst amatam, tad, pārbaudes termiņam beidzoties, pretendents tiek atbrīvots no amata kā pārbaudi neizturējis.

(6) Atestācijas komisijas sastāvu izveido un ar rīkojumu apstiprina ārlietu ministrs. Atestācijas komisija izskata jautājumus par pretendentu un ierēdņu atbilstību diplomātiskajam dienestam, par diplomātu un diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku pārcelšanu amatā, par diplomātiskā ranga paaugstināšanu, pazemināšanu, atņemšanu vai saglabāšanu, par diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu.

(7) Ārlietu ministrs apstiprina Atestācijas komisijas nolikumu un instrukciju par kārtību, kādā veicama pretendentu atlase diplomātiskajam un konsulārajam dienestam atklātā konkursā.

(8) Pretendentu atbilstību ierēdņa amatam pārbauda un pretendentus ierēdņa amatā ieceļ atbilstoši Valsts civildienesta likumam.

(30.10.2003. likuma redakcijā)

8.pants. Diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku darbības un tās rezultātu   novērtēšana un mācības

(1) Atestācijas komisija novērtē diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku darbību un tās rezultātus, ja diplomāts, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdnis vai darbinieks pieteicies piedalīties slēgtā konkursā uz jaunu amatu (dienesta vietu), ja Atestācijas komisijai ir nepieciešams pieņemt lēmumu par diplomāta, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņa vai darbinieka pārcelšanu no vienas pārstāvniecības ārvalstī uz citu pārstāvniecību ārvalstī, kā arī pirms lēmuma pieņemšanas par diplomātiskā ranga paaugstināšanu. Atestācijas komisija var noteikt arī citus iemeslus diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku darbības un tās rezultātu novērtēšanai.

(2) Ārlietu ministrija, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikto ierēdņu darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtību un ievērojot diplomātiskā un konsulārā dienesta specifiku, izdod instrukciju par diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtību.

(3) Diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku mācības organizē Ārlietu ministrija.

(30.10.2003. likuma redakcijā)

9.pants. Diplomātu amati un diplomātiskie rangi

(1) Diplomātiskajā un konsulārajā dienestā ierēdņu amatus atbilstoši veicamajiem pienākumiem nosaka Ārlietu ministrija.

(2)  Diplomātiskā  un  konsulārā  dienesta  amati  un  tiem  atbilstīgie diplomātiskie rangi, kuri iedalāmi pakāpēs, ir šādi:

Amats  

  Rangs 

I pakāpe

Valsts sekretārs

Vēstnieks

II pakāpe

Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks
Valsts sekretāra vietnieks Vēstnieks
Valsts protokola vadītājs Vēstnieks
Speciālo uzdevumu vēstnieks Vēstnieks
Ģenerālinspektors Vēstnieks
Vēstnieks Vēstnieks

III pakāpe

Pilnvarotais lietvedis Padomnieks
Padomnieks Padomnieks
Ministra palīgs - ārlietu ministra biroja vadītājs Padomnieks
Ģenerālkonsuls Ģenerālkonsuls
Departamenta direktors  Padomnieks
Valsts protokola vadītāja vietnieks Padomnieks

IV pakāpe

Pirmais sekretārs Pirmais sekretārs
Departamenta direktora vietnieks Pirmais sekretārs
Ministra padomnieks Pirmais sekretārs
Konsuls Konsuls
Nodaļas vadītājs Pirmais sekretārs
Ministra preses sekretārs Pirmais sekretārs

V pakāpe

Otrais sekretārs  Otrais sekretārs
Nodaļas vadītāja vietnieks Otrais sekretārs
Valsts sekretāra palīgs Otrais sekretārs
Vēstnieka palīgs Otrais sekretārs

VI pakāpe

Trešais sekretārs Trešais sekretārs
Vicekonsuls Vicekonsuls

VII pakāpe

Atašejs Atašejs
Vēstnieka sekretārs Atašejs
Diplomātiskais kurjers Atašejs

(3) Diplomāta amats nedrīkst atšķirties no viņa ranga vairāk kā par vienu pakāpi. Šis noteikums neattiecas uz specializētajiem atašejiem, kuri iecelti amatā šā likuma 11.pantā noteiktajā kārtībā. Ja tiek izveidoti jauni diplomātiskā un konsulārā dienesta amati, to atbilstību diplomātiskajiem rangiem nosaka ārlietu ministrs.

(4) Nākamo diplomātisko rangu diplomātam var piešķirt pēc triju gadu dienesta iepriekšējā rangā. Par nozīmīgiem sasniegumiem dienestā nākamo diplomātisko rangu var piešķirt pirms šā termiņa. Izņēmuma gadījumos pēc Atestācijas komisijas ieteikuma un ar Ministru prezidenta piekrišanu ārlietu ministrs var piešķirt jebkuru citu diplomātisko rangu.

(5) Šā panta ceturtajā daļā noteiktā diplomātisko rangu paaugstināšanas kārtība neattiecas uz personām, kuras tiek ieceltas šā likuma 11.pantā minētajos amatos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.98. likumu, 30.10.2003. likumu un 22.12.2004. likumu)

10.pants. Kārtība, kādā notiek iecelšana ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka un pastāvīgā pārstāvja amatā un atlaišana no tā, kā arī tam atbilstīgā diplomātiskā ranga piešķiršana

(1) Ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus un pastāvīgos pārstāvjus pēc ārlietu ministra un Saeimas Ārlietu komisijas kopēja saskaņota priekšlikuma amatā ieceļ un no amata atlaiž Valsts prezidents, bet ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka diplomātisko rangu viņiem piešķir ārlietu ministrs.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās Valsts prezidenta tiesības neierobežo Valsts civildienesta likums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.98. likumu, kas stājas spēkā no 04.07.98.)

11.pants. Kārtība, kādā notiek specializēto atašeju iecelšana amatā un atcelšana no tā, kā arī atbilstīgā diplomātiskā ranga piešķiršana

(1) Specializētais atašejs ir diplomātiskajā pārstāvniecībā speciāli pilnvarota amatpersona, kas pilda diplomātisko un konsulāro dienestu atbilstoši Saeimas, attiecīgās nozares ministrijas vai Latvijas Bankas darbības jomai. Diplomātiskās pārstāvniecības funkciju, procedūru un iekšējās darba kārtības jautājumos specializētais atašejs ir padots diplomātiskās pārstāvniecības vadītājam. Saeimas, attiecīgās nozares ministrijas vai Latvijas Bankas atbildības jomas jautājumos specializētais atašejs ir padots Saeimas, attiecīgās nozares ministrijas vai Latvijas Bankas amatpersonai.

(2) Specializētos atašejus (aizsardzības, jūras lietu, aviācijas, tieslietu, iekšlietu, ekonomikas, lauksaimniecības, tirdzniecības, kultūras un citus) amatā ieceļ un no tā atceļ Saeima, attiecīgās nozares ministrija vai Latvijas Banka pēc rakstveida saskaņošanas ar Ārlietu ministriju. Diplomātisko rangu viņiem piešķir ārlietu ministrs pēc Saeimas, attiecīgās nozares ministrijas vai Latvijas Bankas priekšlikuma.

(3) Aizsardzības atašeju amatiem atbilstīgie rangi, kuri iedalāmi pakāpēs saskaņā ar šā likuma 9.pantu, ir šādi:

 Amats

Rangs

III pakāpe

 1.ranga aizsardzības atašejs Padomnieks

IV pakāpe

 2.ranga aizsardzības atašejs Pirmais sekretārs

V pakāpe

 3.ranga aizsardzības atašejs Otrais sekretārs

VI pakāpe

 Aizsardzības atašeja palīgs Trešais sekretārs

(4) Saeimas, attiecīgās nozares ministrijas vai Latvijas Bankas specializētajiem atašejiem ir šādi amati: nozares padomnieks, nozares atašejs vai nozares atašeja palīgs. Uz diplomātiskā un konsulārā dienesta laiku Saeimas, attiecīgās nozares ministrijas vai Latvijas Bankas specializētajam atašejam ārlietu ministrs piešķir atašeja diplomātisko rangu.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nozaru pārstāvji uzsāk, pilda un izbeidz dienesta pienākumus diplomātiskajā un konsulārajā dienestā.

(30.10.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2004. likumu)

12.pants. Kārtība, kādā notiek iecelšana pārējos diplomātiskā un konsulārā dienesta amatos, kā arī tiem atbilstīgā konsulārā dienesta amatos, kā arī tiem atbilstīgā diplomātiskā ranga piešķiršana

 (1) Pārējos diplomātiskos rangus pēc Atestācijas komisijas priekšlikuma diplomātiem piešķir ārlietu ministrs saskaņā ar šo likumu.

(2) Pārējos diplomātiskā un konsulārā dienesta amatos, izņemot amatus Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā, kuri atbilst atašeja diplomātiskajam rangam, pēc Atestācijas komisijas priekšlikuma ieceļ Ārlietu ministrijas valsts sekretārs un, ja nepieciešams, izsludina slēgtu konkursu. Slēgtajā konkursā piedalās diplomāti, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņi un darbinieki.

(3) Ārlietu ministrs izdod instrukciju par slēgtā konkursa kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu)

13.pants. Pazemināšana diplomātiskajā rangā un diplomātiskā ranga zaudēšana

(1) Diplomātu pazemināt diplomātiskajā rangā vai to viņam atņemt var ārlietu ministrs pēc attiecīga Atestācijas komisijas ieteikuma, ja pēc disciplinārlietas izskatīšanas vai dienesta izmeklēšanas kā disciplinārsods tiek piemērota pazemināšana amatā, atbrīvošana no amata, atbrīvošana no amata bez tiesībām gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē vai atlaišana no darba.

(2) Personas, kuras tiek atceltas no šā likuma 10. un 11.pantā minētajiem amatiem, zaudē attiecīgajam amatam atbilstīgo diplomātisko rangu. Ja šīs personas pirms tam ir ieguvušas citu diplomātisko rangu, tas saglabājas. Šajā gadījumā var piemērot šā likuma 9.panta trešās daļas nosacījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.2006. likumu)

14.pants. Pārcelšana no vienas dienesta vietas uz citu

(1) Diplomātiskā un konsulārā dienesta laiks vienā ārvalstī diplomātiem, kuri ieņem II un III pakāpes amatus saskaņā ar šā likuma 9.pantu, ir ne vairāk kā četri gadi, bet diplomātiem, kuri ieņem IV līdz VII pakāpes amatus, - ne vairāk kā trīs gadi. Diplomātu var nosūtīt pildīt diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs ne vairāk kā uz diviem termiņiem pēc kārtas.

(2) Diplomātiskā un konsulārā dienesta laiks diplomātiskajā pārstāvniecībā ārvalstī nozares padomniekam, kā arī 1.ranga aizsardzības atašejam ir ne vairāk kā četri gadi, bet nozares atašejam, nozares atašeja palīgam, kā arī 2. un 3.ranga aizsardzības atašejam un aizsardzības atašeja palīgam — ne vairāk kā trīs gadi. Šo termiņu var pagarināt ne vairāk kā uz vienu termiņu pēc rakstveida saskaņošanas ar Ārlietu ministriju.

(3) Diplomātam jābūt gatavam pildīt dienestu ārvalstīs vai Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā pēc ārlietu ministra vai Ārlietu ministrijas valsts sekretāra rīkojuma.

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.03.2003. likumu un 22.12.2004. likumu)

15.pants. Ieskaitīšana Ārlietu ministrijas rīcībā vai Ārlietu ministrijas pārziņā

(1) Ja diplomātiskā un konsulārā dienesta laiks ārvalstīs saskaņā ar šā likuma 14.panta pirmo daļu ir beidzies, bet diplomātu nevar pārcelt viņa diplomātiskajam rangam atbilstīgā amatā, viņu var ieskaitīt Ārlietu ministrijas rīcībā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā laikā diplomātu nevar iecelt viņa diplomātiskajam rangam atbilstīgā amatā, viņš atskaitāms Ārlietu ministrijas pārziņā, saglabājot viņam piešķirto diplomātisko rangu, bet ne ilgāk kā divus gadus.

(3) Ārlietu ministrijas pārziņā ieskaita arī tos diplomātus, kuri pārceļas līdzi dzīvesbiedram — diplomātam, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdnim vai darbiniekam — uz dienesta vietu pārstāvniecībā ārvalstīs. Šajā gadījumā diplomātiskais rangs tiek saglabāts uz visu dzīvesbiedra dienesta laiku ārvalstīs.

(4) Ārlietu ministrijas pārziņā uz laiku līdz pieciem gadiem pēc Atestācijas komisijas ieteikuma var ieskaitīt diplomātus, kas ir apstiprināti darbā starptautiskajās organizācijās, kurās Latvijas Republika ir dalībvalsts.

(5) Šajā pantā noteiktā kārtība attiecas vienīgi uz diplomātiem, kuri ir ierēdņi . Ārlietu ministrs pēc saskaņošanas ar Valsts civildienesta pārvaldi izdod instrukciju par kārtību, kādā veicama ieskaitīšana Ārlietu ministrijas rīcībā vai Ārlietu ministrijas pārziņā.

(6) Ārlietu ministrijas pārziņā uz laiku līdz pieciem gadiem pēc Atestācijas komisijas ieteikuma var ieskaitīt arī diplomātus, kas norīkoti darbā Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā, Eiropas Komisijā, Eiropas Kopienu Tiesā, Eiropas Revīzijas palātā, Eiropas Parlamentā, Eiropas Centrālajā bankā un citās institūcijās, to apakšstruktūrās, misijās un operācijās (turpmāk — Eiropas Savienības institūcijas) saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. Šajā gadījumā diplomātiskais rangs tiek saglabāts uz visu norīkojuma periodu. Diplomātiskā pase nododama glabāšanā Ārlietu ministrijā likumā "Par diplomātisko pasi" noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu un 22.12.2004. likumu)

16.pants. Valsts civildienesta attiecību izbeigšanās diplomātiskajā un konsulārajā dienestā

Valsts civildienesta attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā izbeidzas Valsts civildienesta likumā paredzētajos gadījumos, kā arī:

1) šā likuma 7.panta ceturtajā daļā paredzētajā gadījumā, ja ierēdnis netiek pārcelts uz citu valsts civiliestādi ārpus diplomātiskā un konsulārā dienesta;

2) ja ierēdnis neizpilda ārlietu ministra vai Ārlietu ministrijas valsts sekretāra rīkojumu par pārcelšanu no vienas dienesta vietas uz citu saskaņā ar šā likuma 14.panta otro daļu;

3) ja ierēdnis, kurš diplomātisko un konsulāro dienestu pilda ārvalstī, trīs kalendāra mēnešus iepriekš ir iesniedzis Ārlietu ministrijas valsts sekretāram lūgumu izbeigt valsts civildienesta attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā pēc paša vēlēšanās, valsts civildienesta attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, savstarpēji vienojoties, var izbeigt arī pirms minētā termiņa;

4) uz laiku, kamēr diplomāts ir Ārlietu ministrijas pārziņā saskaņā ar šā likuma 15.pantu, izņemot 15.panta sestajā daļā paredzēto gadījumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.98. likumu, 30.10.2003. likumu un 22.12.2004. likumu)

17.pants. Darba attiecību izbeigšanās diplomātiskajā un konsulārajā dienestā

Darba attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā izbeidzas Darba likumā noteiktajos gadījumos, kā arī:

1) šā likuma 7.panta piektajā daļā noteiktajā gadījumā;

2) ja no amata tiek atlaistas šā likuma 10. un 11.pantā minētās personas;

3) ja diplomāts, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdnis vai darbinieks neizpilda ārlietu ministra vai Ārlietu ministrijas valsts sekretāra rīkojumu par pārcelšanu no vienas dienesta vai amata vietas uz citu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu)

III nodaļa
Diplomātiem, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņiem un darbiniekiem noteiktie ierobežojumi, tiesības un garantijas

(Nodaļas nosaukums 30.10.2003. likuma redakcijā)

18.pants. Ierobežojumi piedalīties uzņēmējdarbībā

Ierobežojumus piedalīties uzņēmējdarbībā, kā arī citus ierobežojumus attiecībā uz diplomātiem, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņiem un darbiniekiem nosaka speciāls likums.

(30.10.2003. likuma redakcijā)

19.pants. Darba samaksa un piemaksa par diplomātisko rangu

(1) Diplomāti, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņi un darbinieki saņem mēnešalgu, pabalstus, piemaksas un prēmijas saskaņā ar Valsts civildienesta likumu vai Darba likumu tiktāl, ciktāl tās nenosaka šis likums. Diplomāti saņem piemaksu par diplomātisko rangu Ministru kabineta noteiktajā apmērā. Specializētajiem atašejiem piemaksu par piešķirto diplomātisko rangu izmaksā Saeima, attiecīgās nozares ministrija vai Latvijas Banka.

(2) (Izslēgta ar 30.10.2003. likumu).

(3) Diplomāti, kuri ir ieskaitīti Ārlietu ministrijas rīcībā saskaņā ar šā likuma 15.panta pirmo daļu, saņem trīs ceturtdaļas no savas pēdējās mēnešalgas. Diplomāti, kuri ieskaitīti Ārlietu ministrijas pārziņā saskaņā ar šā likuma 15.panta otro daļu, nesaņem mēnešalgu un piemaksu par diplomātisko rangu. Diplomāti, kuri ieskaitīti Ārlietu ministrijas pārziņā saskaņā ar šā likuma 15.panta sesto daļu, visā norīkojuma periodā saņem mēnešalgu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu un 22.12.2004. likumu)

20.pants. Pabalsti un kompensācijas

(1) Dodoties uz dienesta vai amata vietu ārvalstīs un atgriežoties no tās, kā arī dodoties kārtējā atvaļinājumā uz Latviju un atgriežoties dienesta vai amata vietā, diplomātam, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdnim vai darbiniekam un viņa laulātajam, kā arī nepilngadīgajiem bērniem (turpmāk — ģimenes locekļi) tiek kompensēti ceļa un pārcelšanās izdevumi saskaņā ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāra apstiprinātu instrukciju. Specializētajiem atašejiem ceļa un pārcelšanās izdevumi tiek kompensēti Saeimas Prezidija vai Latvijas Bankas valdes noteiktajā kārtībā vai saskaņā ar nozares ministrijas valsts sekretāra apstiprinātu instrukciju.

(2) Laikā, kad diplomāts, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdnis vai darbinieks vai specializētais atašejs dienestu pilda ārvalstīs, viņam tiek noteikti šādi pabalsti:

1) algas pabalsts par dienestu ārvalstīs;

2) pabalsts par dzīvesbiedra uzturēšanos ārvalstīs;

3) pabalsts par bērnu uzturēšanos ārvalstīs;

4) pabalsts mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstīs;

5) pabalsts dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai.

(3) Laikā, kad diplomāts, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdnis vai darbinieks vai specializētais atašejs dienestu pilda ārvalstīs, viņam tiek kompensēti šādi izdevumi:

1) dzīvokļa īres un komunālie izdevumi;

2) bērnu skolas izdevumi.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minēto pabalstu un izdevumu kompensāciju apmērus un izmaksas kārtību atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem ārvalstīs nosaka Ministru kabinets.

(30.10.2003. likuma redakcijā /skat. "Pārejas noteikumi" 1.1 pantu/)

21.pants. Kompensācija par ceļa izdevumiem un pārcelšanās pabalsts

(Izslēgts ar 30.10.2003. likumu)

22.pants. Veselības apdrošināšana, apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem un garantijas

(1) Ārlietu ministrija papildus likumā paredzētajai obligātajai sociālajai apdrošināšanai veic visu diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku veselības apdrošināšanu. Ārlietu ministrija veic diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu vai darbinieku apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem un diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku ģimenes locekļu veselības apdrošināšanu, ja dienesta vai amata izpildes vieta ir ārvalstīs. Apdrošināšanas apmēru nosaka Atestācijas komisija Ārlietu ministrijai piešķirtā budžeta ietvaros. Specializēto atašeju apdrošina Saeima, nozares ministrija vai Latvijas Banka tai piešķirtā budžeta ietvaros.

(2) Ja dienesta vietā diplomātu, tehnisko darbinieku apdraud karadarbība, vardarbība, nemieri vai dabas katastrofas, Ārlietu ministrija var noteikt viņam piemaksu līdz piecdesmit procentiem no to pabalstu apmēra, kuri šim diplomātam, tehniskajam darbiniekam saskaņā ar šā likuma 20.pantu tiek izmaksāti kā algas pabalsti, kā arī kompensēt materiālos zaudējumus, ko diplomāts, tehniskais darbinieks cietis minēto apstākļu dēļ.

(3) Diplomāta, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņa vai darbinieka vai specializētā atašeja nāves gadījumā vai ja diplomāts, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdnis vai darbinieks vai specializētais atašejs gājis bojā, pildot dienesta vai amata pienākumus, viņa ģimene saņem Valsts civildienesta likumā noteikto pabalstu. Diplomāta, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņa vai darbinieka vai specializētā atašeja nāves gadījumā vai ja diplomāts, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdnis vai darbinieks vai specializētais atašejs gājis bojā, pildot dienesta vai amata pienākumus ārvalstīs, viņa ģimene papildus Valsts civildienesta likumā noteiktajam pabalstam saņem vienreizēju pabalstu divu mēnešu algas pabalsta par dienestu ārvalstīs apmērā. Ja diplomāts, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdnis vai darbinieks vai specializētais atašejs gājis bojā, pildot dienesta vai amata pienākumus ārvalstīs, viņa ģimene papildus Valsts civildienesta likumā noteiktajam pabalstam saņem vienreizēju pabalstu desmit mēnešu algas pabalsta par dienestu ārvalstīs apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.98. likumu un 30.10.2003. likumu)

23.pants. Pabalstu, piemaksu un kompensāciju aplikšana ar nodokļiem

Šā likuma 20. un 22.pantā noteiktie pabalsti, piemaksas un kompensācijas netiek apliktas ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.

(30.10.2003. likuma redakcijā)

24.pants. Papildatvaļinājums diplomātiem

Diplomāti saskaņā ar likumu var saņemt apmaksātu papildatvaļinājumu, kura ilgumu atkarībā no dienesta apstākļiem nosaka Ārlietu ministrijas valsts sekretārs.

25.pants. Izdienas pensija

(1) Diplomātiem, kuriem diplomātiskais rangs piešķirts saskaņā ar šā likuma 9., 10. vai 12.pantu, ir tiesības uz izdienas pensiju.

(2) Izdienas pensijas piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību nosaka speciāls likums.

(22.12.2004. likuma redakcijā)

Pārejas noteikumi

1. Attiecībā uz diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu kandidātiem, kuri līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim atestēti par ierēdņu kandidātiem, šā likuma 8.panta otrajā daļā minētais termiņš skaitāms no brīža, kad viņi iecelti amatā saskaņā ar likuma "Par valsts civildienestu" pārejas noteikumu 6.punkta otro daļu vai pārcelti diplomātiskajā un konsulārajā dienestā saskaņā ar likuma "Par valsts civildienestu" 54.pantu.

1.1 Šā likuma 20.panta ceturtā daļa stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri, un tajā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2004.gada 1.janvārim. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai šā likuma 20.panta otrajā un trešajā daļā minēto pabalstu un izdevumu kompensāciju apmēru nosaka Ārlietu ministrijas valsts sekretārs atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam apstiprinātajiem finanšu līdzekļiem. Specializēto atašeju pabalstu un izdevumu kompensāciju apmēru līdz šīs normas spēkā stāšanās dienai nosaka Saeimas Prezidijs vai nozares ministrijas valsts sekretārs atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam apstiprinātajiem finanšu līdzekļiem.

(30.10.2003. likuma redakcijā)

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē šādi likumi:

1) "Par Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku un pilnvaroto vēstnieku iecelšanas kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 42.nr.; AP MP 1992, 34.nr.);

2) "Par diplomātiskajiem un konsulārajiem rangiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 39.nr.; 1992, 32./33./34.nr.; 1993, 20./21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 1.nr.);

3) "Par diplomātisko un konsulāro dienestu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 20./21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 1.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 21.septembrī.

Valsts prezidents                                                               G.Ulmanis

Rīgā 1995.gada 10.oktobrī