Uzņēmumiem var būt liela nozīme ekonomiskā, vides un sociālā progresa veicināšanā, jo īpaši, ja tie samazina savu darbību, piegādes ķēžu un citu darījumattiecību negatīvo ietekmi uz sabiedrību un vidi. Atbildīga uzņēmējdarbība paredz, ka visi uzņēmumi neatkarīgi no to juridiskā statusa, lieluma, īpašumtiesībām vai nozares izvairās no savas darbības negatīvās ietekmes un novērš to, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu attīstību valstīs, kurās tie darbojas.

Tālab Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) izstrādāja juridiski nesaistošas Vadlīnijas multinacionāliem uzņēmumiem (OECD Guidelines for Multinational Enterprises - OECD Vadlīnijas), kas rekomendē multinacionāliem uzņēmumiem ievērot atbildīgas uzņēmējdarbības standartus un veikt `rūpības pienākuma` (due diligence) pasākumus, lai identificētu, novērstu vai mazinātu un ņemtu vērā to, kā tiek novērsta faktiskā un iespējamā negatīvā ietekme, ko var radīt uzņēmumu un to partneru darbība. Identificējot riskus, uzņēmumi var izvērtēt, kādos aspektos viņu vai ar tiem saistītu citu uzņēmumu darbības nesaskan ar šīm Vadlīnijām.

Lai to būtu iespējams realizēt, uz OECD Vadlīniju pamata 2018.gadā tika izstrādāti arī OECD Ieteikumi uzticamības pārbaudes veikšanai atbildīgas uzņēmējdarbības īstenošanai (OECD Due Diligence Guidance for Responsible Business Conduct - OECD Ieteikumi), kas uzņēmumiem piedāvā praktisku atbalstu OECD Vadlīniju īstenošanai, sniedzot vienkāršus paskaidrojumus un piemērus par `rūpības pienākuma` ieteikumiem. Šo ieteikumu īstenošana var palīdzēt uzņēmumiem novērst nelabvēlīgu ietekmi attiecībā uz darba ņēmējiem, cilvēktiesībām, vidi, kukuļošanu, patērētājiem un korporatīvo pārvaldību, kas var būt saistīta ar uzņēmumu darbību, piegādes ķēdēm un citām darījumattiecībām.

Brošūra: OECD vadlīnijas multinacionālajiem uzņēmumiem - Atbildīga uzņēmējdarbība

Kāpēc ir vērts veikt `rūpības pienākuma` pārbaudi

Daži saimnieciskās darbības veidi, produkti vai pakalpojumi ir riskanti, jo tie var izraisīt, veicināt vai būt tieši saistīti ar negatīvu ietekmi uz atbildīgu uzņēmējdarbību. Citos gadījumos saimnieciskā darbība var nebūt riskanta, bet negatīvas ietekmes risku var izraisīt ārēji apstākļi (piemēram, ar tiesiskumu saistīti jautājumi, standartu neievērošana, darījumu partneru rīcība). Dažos atsevišķos gadījumos `rūpības pienākums` var palīdzēt pieņemt lēmumu par darbības vai darījumattiecību turpināšanu vai izbeigšanu kā pēdējo līdzekli, jo negatīvās ietekmes risks ir pārāk augsts vai pasākumi mazināt negatīvo ietekmi ir bijuši nesekmīgi.

Negatīvo ietekmju efektīva novēršana un mazināšana savukārt var palīdzēt uzņēmumam sniegt maksimāli lielu pozitīvo ieguldījumu sabiedrībā, uzlabot attiecības ar ieinteresētajām pusēm un aizsargāt savu reputāciju. `Rūpības pienākums` var palīdzēt uzņēmumiem palielināt to vērtību, veicot tostarp šādus pasākumus: izmaksu samazināšanas iespēju identificēšana, izpratnes uzlabošana par tirgiem un piegādes stratēģiskajiem avotiem, uzņēmuma konkrētā darbības veida un operacionālo risku pārvaldības uzlabošana, samazinot tādu incidentu varbūtību, kas ir aplūkoti OECD Vadlīnijās, un sistēmiska riska iespējamības samazināšana.

Uzņēmums var veikt `rūpības pienākumu` arī ar mērķi izpildīt juridiskās prasības konkrētā atbildīgas uzņēmējdarbības jomā, piemēram, attiecībā uz vietējo regulējumu nodarbinātības, vides, korporatīvās pārvaldībās, krimināltiesību un pretkorupcijas jomā. Lai `rūpības pienākuma` pārbaude būtu efektīva, atbildīga uzņēmējdarbība ir jāiekļauj politikā un pārvaldības sistēmās.

Korupcijas risku novēršana atbildīgā uzņēmējdarbībā

Korupcija rada nopietnus morālas dabas un politiskas riskus, apdraud labu valsts pārvaldību un tautsaimniecības attīstību un izkropļo konkurences nosacījumus. Biznesa darījumos nav pieļaujama kukuļošana, lai iekarotu tirgu vai gūtu peļņu.

Kopš 2014.gada 30.maija Latvija ir kļuvusi par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) konvencijas „Par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos” dalībvalsti. Šī starptautiskā regulējuma mērķis ir sekmēt uz konkurences principiem balstītu starptautisko uzņēmējdarbību, nosakot dalībvalstu pienākumu novērst un izmeklēt ārvalstu amatpersonu kukuļošanu starptautiskajos darījumos un atbildības piemērošanu gan fiziskajām, gan juridiskajām personām. Viens no Konvencijas pamatmērķiem ir labas pārvaldības un vienlīdzīgu starptautiskās ekonomiskās konkurences apstākļu veicināšana.  Kā Konvencijas dalībvalsts Latvija ir apņēmusies atklāt, izmeklēt un saukt pie atbildības personas, kuras izdarījušas ārvalstu amatpersonu kukuļošanu vai ar to saistītus noziedzīgus nodarījumus, piemēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

OECD “Labās prakses vadlīnijas iekšējās kontroles, ētikas un atbilstības jautājumos” rekomendē uzņēmumiem ieviest efektīvus iekšējās kontroles pasākumus.
Iekšējā kontrole ir jebkuras institūcijas vai uzņēmuma īstenots pasākumu kopums, kas vērsts uz tās mērķu efektīvu sasniegšanu. Uzņēmēji tiek aicināti novērtēt korupcijas riskus un ieviest to novēršanas pasākumus, izstrādājot ētikas normas, attīstot iekšējās kontroles un ziņošanas mehānismus, kā arī izglītojot un apmācot darbiniekus.

KNAB veidotajā infografikā norādītas tās pamatprasības, kas jāievieš jebkurā institūcijā vai uzņēmumā, lai novērstu korupcijas un interešu konflikta riskus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KNAB aicina īstenot godprātīgu uzņēmējdarbību

Atgādinot uzņēmējiem par godprātīgu komerciālo darbību, KNAB ir izstrādājis informatīvos materiālus – infografiku un bukletu, lai aicinātu uzņēmējus novērtēt korupcijas riskus un ieviest to novēršanas pasākumus, izstrādājot ētikas normas, attīstot iekšējās kontroles un ziņošanas mehānismus, kā arī izglītojot un apmācot darbiniekus. KNAB uzsver, ka maldīgi ir uzskatīt, ka krāpšanas un korupcijas novēršanā uzņēmēju loma ir minimāla, tieši pretēji – godprātīgai uzņēmējdarbībai ir ārkārtīgi liels novēršanas potenciāls.

Vairāk informācijas: www.knab.gov.lv