Atklāts Žaņa Lipkes muzeja projekts „PAGRĪDES RĪGA” (Žaņa Lipkes memoriāls)

19.09.2014. 16:03

Šonedēļ Rīgā pie desmit namu ieejām tika iekaltas nelielas piemiņas zīmes. Saulainā 18. septembra pēcpusdienā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas notikums sapulcēja cilvēkus pie nama Brīvības bulvārī 32. Otrā pasaules kara laikā šajā namā elektriķis Jānis Ozols ar kundzi Liliju slēpa nacistu režīma vajātos ebrejus. Pieminot šo cilvēku un daudzu citu drosmīgu rīdzinieku varoņdarbu, pēc Žaņa Lipkes memoriāla iniciatīvas šajā vietā tika atklāta piemiņas plāksne. Pirmā no desmit, kas, jau izvietotas dažādās Rīgas vietās, vēstīs pilsētniekiem un Rīgas viesiem par mazāk zināmu vēstures lappusi. Posmā starp 1941. un 1944. gadu, riskējot ar savu un savu ģimeņu dzīvību, pašaizliedzīgi rīdzinieki sniedza patvērumu nāvei nolemtajiem ebrejiem. Nodibinājuma “Rīga 2014” atbalstīto zīmju dizaina autore ir māksliniece Laima Laizāne. Zīmju atklāšanas pasākumā piedalījās biedrības “Žaņa Lipkes memoriāls” priekšsēdētājs Māris Gailis, LZA goda doktors, holokaustā izdzīvojušais vēsturnieks Marģers Vestermanis, vēsturnieks un LNB vadošais pētnieks Gustavs Strenga, Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone un citi.

Zīmes atrodas arī citviet Rīgā – Tērbatas ielā 56, kur rīdziniece Elvīra Rone slēpa pasaulslavenā vijolnieka Gidona Krēmera tēvu Marku Krēmeru; Meža prospektā 86, kur Kristus Karaļa baznīcas prāvests Vilnis Kazimirs sniedza patvērumu no geto izbēgušam ebrejam Dāvidam Packinam, un citur.

Projekts „Pagrīdes Rīga” ir Žaņa Lipkes muzeja dalība „Rīga 2014” programmā. Tā iecere ar izstādes, interaktīvas kartes un ekskursiju palīdzību ir radīt priekšstatu par pilsētu kā telpu, kurā cilvēki ne vien dzīvo, strādā un atpūšas, bet arī rod patvērumu brīdī, kad viņu dzīvībai un brīvībai draud briesmas. Zīmes pilsētvidē būs projekta papildinājums, kas rīdziniekiem ļaus iepazīt savu pilsētu no neierasta skatpunkta, bet pilsētas viesiem vēstīs par Rīgas 20. gadsimta vēsturi vizuāli tiešā veidā.

Biedrība “Žaņa Lipkes memoriāls”