Pārskats par vēstniecības sadarbību ar diasporu Īrijā 2015.gadā

08.01.2016. 17:36

No vēstniecības viedokļa 2015. gads diasporas darbā bija neparasti aktīvs, to noteica trīs faktori: (1) augošais diasporas organizāciju un neformālo struktūru skaits Īrijā; (2) papildus finansējuma iespējas no Ārlietu ministrijas diasporas atbalsta budžeta; (3) bagātīgs finansējums vēstniecības pasākumiem, kas notika sakarā ar Latvijas prezidēšanu ES Padomē. Praksē nav iespējams vilkt striktu līniju starp vēstniecības atbalstītajiem diasporas pasākumiem un sarīkojumiem Īrijas publikai. Aptuveni 25 000 cilvēku lielā Latvijas diaspora ir daļa no vietējās sabiedrības, kas nepārtraukti mijiedarbojas ar citiem Īrijas iedzīvotājiem un ES pilsoņiem.

Vēstniecība ir pateicīga diasporai par atbalstu un piedalīšanos pasākumos, kas vērsti uz Īrijas sabiedrību. Izmantojot piešķirtos resursus, vēstniecība 2015. gadā organizējusi vai tieši atbalstījusi vairāk nekā 35 publiskās diplomātijas pasākumus Īrijā. Papildus finansējums ļāvis izvērst aktīvu darbu ārpus Dublinas apkārtnes. Īpaši jāatzīmē izstādes un citi pasākumi sadarbībā ar ES informācijas centriem Tuberkerijā un Ballinaslo, Voterfordas muzeju un bibliotēku, Hanta muzeju Limerikā, Longfordas pilsētas bibliotēku.

Galvenie notikumi šādā sakarā bija Latvijas Okupācijas muzeja un muzeja “Ebreji Latvijā” kopīgā izstāde par Latvijas tautas traģēdiju 1941. gadā, izstādes “Sports Latvijā” un “Vikingu laikmets Latvijā”, Latvijas Mākslas akadēmijas absolventu gleznu izstāde un Latvijas dizaina priekšmetu izstāde. Jauns darba virziens bija Latvijas filmu izrādes Īrijā. 2015. gadā ar vēstniecības atbalstu un iesaisti tika demonstrētas filmas “Akmeņi manās kabatās”, “Segvārds “Vientulis”’, “Izlaiduma gads” un “Dieva putniņi”.

Valsts resursu ieguldījums un vēstniecības organizatoriskā iesaiste savienojumā ar diasporas organizāciju aktivitāti devusi optimālu rezultātu vairākos gadījumos. Piemēram, Kurzemnieku dienas Kārlovā un Tulovā (piedaloties Lensteres Latviešu biedrībai (LELAB), Īrijas-Latvijas Tirdzniecības kamerai, Liepājas Domei un Kārlovas pašvaldībai); Dzejas dienu pasākumi ar Māras Zālītes piedalīšanos Kāslbārā un Dublinā (sadarbībā ar Latviešu Biedrību Īrijā (LBĪ) un Meijo latviešu atbalsta grupu).

Svinīgā noskaņā risinājās kupli apmeklētās Latvijas valsts svētku svinības Dublinā 14. novembrī, ko ar Ārlietu ministrijas un vēstniecības atbalstu sarīkoja LBĪ. 2015. gada gaitā vēstniecība atbalstījusi arī vairākus diasporas sporta pasākumus Īrijā, piemēram – vēstniecības kausa izcīņu minifutbolā. Tāpat jāatzīmē arī vēstniecības aktīvi atbalstītā Eiropas Latviešu apvienības sanāksme Dublinā 19.-20. septembrī.

Prezidentūras kontekstā notikuši vairāki augsta līmeņa pasākumi respektablās Īrijas institūcijās – Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora A. Radiņa lekcija un izstāde par vikingu laikmetu Īrijas Karaliskajā akadēmijā Dublinā, sadarbībā ar Polijas vēstniecību ES pārstāvniecības telpās Dublinā rīkots seminārs par Otrā Pasaules kara nozīmi Latvijas un Polijas tautu vēsturē, Latvijas Radio kora koncerts Īrijas Nacionālajā koncertzālē. Diemžēl šāda veida pasākumos vēstniecība nespēja panākt plašu diasporas pārstāvju klātbūtni. Tas paliek izaicinājums tālākam darbam – it īpaši sakarā ar gatavošanos Latvijas valsts simtgades svinībām. Šim svarīgajam notikumam veltīts pasākumu cikls sāksies jau 2016. gadā.

2015. gada gaitā norisinājās vairāki nozīmīgi diasporas pasākumi, kas neprasīja vēstniecības organizatorisko iesaisti. Sevišķi jāatzīmē Trešie Latviešu kultūras svētki Īrijā, kas ar bagātīgu valsts finansiālo atbalstu un daudzu viesu piedalīšanos risinājās Dublinā no 30.aprīļa līdz 4.maijam, nometne 3X3, bērnu talantu konkurss “Protu, protu!”, kā arī neskaitāmie koncerti, izrādes un saviesīgie pasākumi, ko rīkoja uzņēmums “Sergevi”, LBĪ, LELAB, Latviešu Aktivitāšu centrs, Lensteres Latviešu Kultūrizglītības asociācija “Dzintars”, Latviešu Kultūras un Mākslas apvienība Īrijā “Dominante” un citas struktūras. Ļoti  pozitīvi vērtējams fakts, ka latviešu kopiena Īrijā spēj veidot vērtīgus pasākumus arī bez valsts resursu piesaistes.

2015. gadā ir nostiprinājies Īrijas latviešu sabiedriskās dzīves pamats. Aktīvi strādājušas un arī no jauna tapušas dažādas diasporas struktūras. Pašlaik Īrijā darbojas vairākas organizācijas - LBĪ, Īrijas Latviešu Nacionālā padome, LELAB, LLKIA “Dzintars”, Latviešu Aktivitāšu centrs, Labo Cilvēku klubs, Meijo latviešu atbalsta grupa, LKMAĪ “Dominante”. Īpaši jāmin Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas draudze Īrijā, kas nepārtraukti vērš plašumā savu darbu.

Liela nozīme ir Īrijas latviešu amatiermākslas un sporta apvienībām, kas savās aktivitātēs iesaista vērā ņemamu cilvēku skaitu. Nepārtraukti strādā koris “eLVē” un muzikālā studija “Mazais letiņš”, deju kopas “Karbunkulis”, “Nemiers”, “Rudzupuķe”, “Sienāzītis”, “Taurenītis”, “Dzirnaviņas” un “Sauleszaķēns”. Īrijas dziedātāju un dejotāju piedalīšanās Eiropas Latviešu Kultūras svētkos Briselē un XI Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkos Rīgā bija izcils apliecinājums kultūras darba nozīmei nacionālas kopības apziņas stiprināšanā. Liela nozīme kultūras un sporta dzīves veidošanā bija arī skatuves mākslas studijai “Dzintars dzintarā” un sporta klubam “Longford Hawks”. Latviešu kopienas dzīvi Īrijā 2015. gadā atspoguļoja, iedvesmoja un vienoja portāls “Baltic Ireland” un raidījuma “Piektais novads” radošā grupa.

Vērā ņemamu potenciālu saglabā Īrijas latviešu diasporas struktūras, kas 2015. gadā nav bijušas tik darbīgas. Savienojumā ar aktīvo struktūru devumu tas rada stabilu organizatorisku pamatu turpmākam darbam 2016.gadā. Vēstniecība ir gatava sadarboties ar ikvienu diasporas struktūru, un iespēju robežās atbalstīs visas iniciatīvas. Tomēr šādā sakarā nepieciešams uzsvērt, ka ciešāka sadarbība starp diasporas struktūrām un valsts iestādēm visos gadījumos prasa sabiedrisko organizāciju pienācīgu reģistrāciju un skaidrību par to statusu. Šis jautājums un ieceres 2016. gadam tika detalizēti apspriesti vēstniecības rīkotajā sanāksmē ar Īrijas latviešu kopienas struktūru pārstāvjiem 6. decembrī.

Pārskats par izglītības jautājumiem latviešu diasporas bērniem

Proporcionāli augošajai latviešu diasporas kopienai Īrijā, aug arī latviešu nedēļas nogales skoliņu skaits.  Šobrīd vēstniecībai ir informācija par 16 nedēļas nogales skolām (Navanā, Dublinā, Limerikā, Korkā, Longfordā, Droghedā, Portlīšā, Meijo, Galvejā, Čārlevillā, Svordā, Kašelā, Karlovā un Tulovā), no kurām divas (Galvejā un Čārlevillā) 2015./2016. mācību gadā nav atsākušas savu darbību. Vēstniecība laipni aicina skoliņu pārstāvjus informēt par izmaiņām skolu darbībā, sastāvā, atrašanās vietā u.c. jaunumos.

Viens no latviskās izglītības aspektiem, kuram būtu nepieciešams ciešāk pievērst uzmanību, ir vidusskolas vecuma bērnu izglītības iespējas latviešu valodā. Ir jāatzīmē pēdējā laikā veiksmīgie projekti tieši vidusskolas vecuma bērniem – „Rudens skola” - projekts “Uz dzimteni ar latviešu valodas diplomu kabatā!”, kuru līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonda „Pilsoniskās līdzdalības veicināšanas programma (atbalsta programma diasporas NVO darbības atbalstam)” un skolēnu brīvlaika nedēļā mācības latviešu valodā apguva 25 bērni. Tāpat arī latviešu valodas stundas Tulovas vidusskolā (ĀM finansējums), Beauford College Navanā un St. Olives Community College Droghedā (Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta finansējums), kurās latviešu valodas zināšanas apgūst ap 20 bērniem. Tomēr no kopējā vidusskolēnu vecuma grupas aptuvenā bērnu skaita Īrijā, kas tiek lēsts ap 1350, ir redzams, ka mācību iespējas būtu nepieciešamas lielākam skaitam latviešu bērnu.

Izglītības jautājumos vēl ir ļoti daudz darba, lai sniegtu pēc iespējas plašākas priekšrocības diasporas bērniem gan šeit, Īrijā, gan arī tiem, kuri savu nākotni saista ar Latviju. Viens no risināmajiem jautājumiem ir Īrijas vidusskolās kārtojamā izvēles priekšmeta latviešu valodā eksāmena rezultātu neatzīšana Latvijā. Šobrīd informācija ir nosūtīta valsts iestādēm Rīgā tālākai risināšanai.

 


Preses kontaktiem:

Latvijas vēstniecība Īrijā
23 Fitzwilliam Place, Dublin 2, D02 EK77, Ireland
Telefons: +353 1 478 0161
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

twtr    icon-flickr    icon-facebook

baneris final vestniecibamPierakstīties uz Ārlietu dienesta ziņu saņemšanu e-pastā