Latvijas un Somijas attiecības simtgades svinību ietvaros notiek seminārs Somijas parlamentā

15.11.2018. 13:15
  • Ārlietu dienests Latvijas valsts simtgadei

13. novembrī Latvijas un Somijas valstu simtgades svinību kontekstā un ar domu veicināt ciešāku sadarbību divpusēji un Eiropas Savienībā, Latvijas vēstniecība Somijā sadarbībā ar Somijas-Latvijas sadraudzības (Rozentāla) biedrību organizēja semināru "Pastāvēs, kas pārvērtīsies - Latvijas un Somijas attiecības simtgades svinību ietvaros", kas notika Somijas parlamentā.

Seminārā ar runām uzstājās Somijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Mati Vanhanens,  Latvijas vēstniece Somijā Kristīne Našeniece,  Rozentāla biedrības  valdes locekle, režisore Jenni Kalionsivu, profesors, vēsturnieks Seppo Zetterbergs, vēsturnieks Heikki Koski, rakstniece un bijusī vēstniece Somijā Anna Žīgure, somu žurnālists, rakstnieks Jukka Rislakki un somu rakstniece Heli Lāksonena.

Semināra auditorijā bija gan diplomātiskā korpusa pārstāvji, gan Somijas parlamenta deputāti, dažādu nozaru eksperti, studenti, kā arī Rozentāla biedrības Somijā biedri.

 Somijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Mati Vanhanens semināra atklāšanas uzrunā atzīmēja, ka vēsturiskā pieredze abām valstīm ir dažāda, bet Latvijai un Somijai ir bijis kopīgs virziens uz Eiropas Savienību, abas valstis pievienojās Šengenas zonai, kā arī ieviesa vienoto valūtu. Starp abām valstīm notiek sadarbība dažādās jomās un dažādos formātos, kas ir jāturpina. Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbībai ir jāattīstās arī nākotnē. 

Rozentāla biedrības valdes locekle un režisore Jenni Kalionsivu iepazīstināja klātesošos ar Rozentāla biedrības darbības attīstību līdz mūsdienām, tās ieguldījumu un lomu Latvijas un Somijas attiecību stiprināšanā. Rozentāla biedrība turpina atbalstīt kultūras projektus, dodot iespēju latviešu māksliniekiem un rakstniekiem piedalīties projektos Somijā. Liels atbalsts tiek sniegts latviešu valodas apmācībai.

Profesors vēsturnieks Seppo Zetterbergs savā runā “Robežvalstis un neatkarība 1918-1920”  pievērsās notikumiem, ko veicināja Pirmais pasaules karš. Somija 1917. gada 6. decembrī pasludināja neatkarību, ko atzina arī Padomju Krievija. Latvijas Republikas proklamēšana 1918.gada 18.novembrī bija iespējama, pateicoties labvēlīgai starptautiskajai situācijai Pirmā pasaules kara izskaņā. Miera līgums ar Krieviju 1920. gadā noslēdza Baltijas valstu neatkarības iegūšanas ceļu, kas vēlāk, kā zināms, tika pārtraukts.

 Vēsturnieks Heikki Koski uzrunā “Somijas-Latvijas attiecības 1960-1990” atzīmēja pārtūkušo divpusējo sadarbību Padomju laikā. Tā bija iespējama tikai starp sadraudzības pilsētām: Rīgu un Pori, kā arī Jūrmalu un Pietarsāri. Pilsētas varēja turpināt sadarbību kultūras jomā un abu valstu pārstāvji izmantoja šo iespēju. Liela vērtība tajos gados bija Dziesmu svētki, kas bija liels notikums. Laika gaitā varēja salīdzināt gaisotni Dziesmu svētkos. 1990. gada Dziesmu svētkos bija īpaša sajūta - tika atskaņota valsts himna, kā arī plīvoja Latvijas valsts karogs. Dziesmu svētki parāda latviešu kultūras stiprumu visos laikos.Svarīgi atzīmēt, ka 1988. gadā tika tulkots somu valodā un izdots A.Pumpura eposs “Lāčplēsis”, 1989. gadā - dainas. Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas kontakti atjaunojās.  

Rakstniece un bijusī vēstniece Somijā (1991-1998) Anna Žīgure “Viss jauns-Latvijas vēstniecības dibināšana” iepazīstināja klātesošos ar tā laika izaicinājumiem, dibinot Latvijas vēstniecību bez pieredzes, bez vadlīnijām un bez finansēm. Viss bija jāapgūst uz vietas. A.Žīgure tika akreditēta 1991. gada 4. decembrī, iesniedzot akreditācijas vēstuli Somijas prezidentam Mauno Koivisto. A. Žīgure uzsvēra Somijas sniegto praktisko atbalstu vēstniecībai. Somu žurnālists, rakstnieks Jukka Rislakki “Latvija no somu žurnālista redzespunkta” atzīmēja gan pozitīvās, gan negatīvās iezīmes mūsdienu Latvijā. J.Rislakki oponēja uzskatam, ka Latvijā tiek apspiestas minoritātes. Latvieši ir izglītoti, mierīgi un toleranti, lai gan toleranti arī pret provokācijām. Latvija ir lieliska sporta, kultūras, mūzikas valsts, arī ekonomiskā situācija ir vērtējama pozitīvi. Kā negatīvas aspekts ir domāšana, kas vēl palikusi mantojumā no Padomju laikiem, un no tā izrietošās negatīvās sekas.

Somu rakstniece Heli Lāksonen savā runā “Kā runāt latviski ar somiem” minēja, ka vēlas somiem iemācīt mīlēt Latviju, jo Somijā vēl daudzi nezina, kas ir Latvija. Dzejniece bieži apmeklē Latviju. Viņas dzeja ir tulkota latviešu valodā. Latviju un Somiju vieno arī daudzas kopīgas iezīmes – vārdi ar vienādu nozīmi, rakstura īpašības.  Latvijas vēstniece Somijā Kristīne Našeniece savā uzrunā pievērsās nākotnei - Somijas un Latvijas ieguldījumam Eiropas nākotnē. Latvija un Somija kopā, atsevišķi, reģionālos formātos varētu stiprināt Eiropas projektu, izvirzot priekšplānā tādas vērtības un principus kā paškritika, taisnīgums, vienlīdzība, miers, cieņa pret cilvēku, dabu un dzīvniekiem, kā arī sadarbība, savstarpējā papildinātība un multikulturālisms.  Vēstniece uzsvēra, cik svarīgs Eiropas projekts ir Latvijai: “Pirmkārt, tas simbolizē demokrātiju, pretstatā autoritārismam. Otrkārt, Eiropa ir filozofijas šūpulis, kas nozīmē "domāšanas brīvību". Treškārt, Eiropa nozīmē progresu. Ja mēs esam vieni, nav iespējama attīstība. Tikai esot kopā ar kādu, bieži vien ļoti atšķirīgu no mums, progress ir iespējams.”

Seminārs ir viena no Latvijas valsts simtgades starptautiskās programmas un Latvijas Ārlietu ministrijas koordinētās Publiskās diplomātijas programmas norisēm Somijā #lv100 #lv100arlietas

Saite uz semināra tiešraidi: https://www.youtube.com/watch?v=Y2JeTekqlSU&feature=youtu.be&fbclid=IwAR270VYBXH_3uw7c5HNlcIEUADUw5vh_c4-5UEwf_MeeGClIRJ_3-galH9g

Foto: Latvijas vēstniecība Somijā

1113 Seminar 2

1113 Seminars 1

1113 Seminars

 


Preses kontaktiem:

Latvijas vēstniecība Somijā
Adrese: Armfeltintie 10, 00150 Helsinki, Somija
Tālrunis: +358 9476 472 44
Fakss: +358 9476 472 88
E-pasta adrese: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

twtr   icon-facebook    icon-flickr 

e Pierakstīties uz Ārlietu dienesta ziņu saņemšanu e-pastā