Latvijas un ANO sistēmas sadarbības organizācijas

14.02.2018. 10:33

VISPĀRĒJĀ KODOLIZMĒĢINĀJUMU AIZLIEGŠANAS LĪGUMA ORGANIZĀCIJAS SAGATAVOŠANAS KOMISIJA

Preparatory Commission for the Comprehensive Nuclear-Test-Ban Treaty Organization, CTBTO

CTBTO galvenā mītne – Vīne

Sadarbības partneri:

1996.gadā ar pārliecinošu Ģenerālās Asamblejas locekļu atbalstu tika pieņemts Kodol izmēģinājumu aizliegšanas līgums, kurš aizliedz jebkādus kodolizmēģinājumus. Šī līguma organizācijas sagatavošanas komisijas uzdevums ir veikt nepieciešamās aktivitātes līguma īstenošanai. Līgums ir pamats pasaules atbruņošanai no kodolieročiem un to neizplatīšanai.

Līgums vēl nav stājies spēkā, tāpēc darbojas Preparatory Commision un Pagaidu tehniskais sekretariāts. Lai līgums stātos spēkā, ir nepieciešams 44 noteiktu valstu ratifikācijas, bet to vēl nav izdarījušas 11 no šim 44 (starp tām arī  vairākas nozīmīgas kodolvalstis – ASV, Ķīna, Izraēla, Irāna, Indija, Pakistāna, Ziemeļkoreja u.c.).

174 dalībvalstis (parakstījušas, bet ratificējušas 120)

Latvija šo līgumu parakstīja 1996.gadā.

Šobrīd atbildība par CTBTO ir ĀM kompetencē, ieskaitot budžeta maksājumus.

ANO PĀRTIKAS UN LAUKSAIMNIECĪBAS ORGANIZĀCIJA LATVIJĀ

The Food and Agriculture Organization  (FAO) in Latvia

FAO galvenā mītne – Romā

Sadarbības partneri 

  • Zemkopības ministrija,
  • Latvijas vēstniecība Itālijā,
  • Valsts meža dienests,
  • veterinārais dienests,
  • BOVSIA "Vides projekti",
  • Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un mācību centrs

Tā ir dibināta 1945. gadā. FAO mērķis ir nabadzības mazināšana ar lauksaimniecības attīstības sekmēšanu, veicinot veselīgas un drošas pārtikas ražošanu attīstības valstīs un sekmējot dzīves kvalitātes uzlabošanos nabadzīgajos lauku apvidos visā pasaulē. FAO ir ANO vadošā aģentūra, kuras mērķis ir globāli sekmēt lauku attīstību, lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību.

Kā FAO galvenās darbības sfēras ir: zināšanu uzkrāšana un pieejamības nodrošināšana, politikas ekspertīze, nāciju tikšanās vieta, projektu īstenošana, izmantojot zināšanas.

FAO ir 183 dalībvalstis un viena dalīborganizācija – Eiropas Savienība

Latvija ir FAO dalībvalsts kopš 1991. gada, kas sniedz iespējas saņemt tehnisko palīdzību ar organizācijas darbību saistītu sektoru kapacitātes stiprināšanai. FAO atbalstītie projekti var tikt sadalīti nacionālajos (kur palīdzība tiek fokusēta uz noteikta sektora attīstību Latvijā), reģionālajos (kur Latvija ir viena no projekta saņēmējvalstīm), un TeleFood Speciālā fonda projektos (kopš 1997.gada tiek administrēti no UNDP sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centru)

STARPTAUTISKĀ ATOMENERĢIJAS AĢENTŪRA

International Atomic Energy Agency, IAEA

IAEA galvenā mītne – Vīnē

Sadarbības partneri:

Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) ir pasaules centrālā sadarbības organizācija atomenerģijas jomā. Organizācija tika izveidota 1957.gadā un šobrīd tajā darbojas 138 dalībvalstis. IAEA aktīvi sadarbojas ar citām partnerorganizācijām  veicinot drošu un miermīlīgu atomenerģijas izmantošanu. IAEA sniedz nozīmīgu atbalstu gan izpētes, gan apmācības, gan specializētu iekārtu nodrošināšanā. Tiek realizēti projekti veselības, pārtikas, ūdens, vides un citu jautājumu uzlabošanai, it sevišķi pasaules mazattīstītajās valstīs. 

Svarīgs IAEA darbības pīlārs ir arī kodolieroču neizplatīšanas kontrolēšana, jo tā ir vienīgā organizācija, kas uzrauga, kā valstis pilda Kodolieroču neizplatīšanas līgumu (NPT). Problēmas rada tas, ka, valstīm nesadarbojoties ar aģentūru, tās iespējas veikt pārbaudes ir ierobežotas (kā tas ir noticis Ziemeļkorejas, Irānas, Izraēlas u.c. gadījumos).

2005. gadā par savu darbu IAEA saņēma Nobela Miera Balvu. Balva tika piešķirta pašai organizācijai un arī tās pašreizējam Ģenerāldirektoram Mohamedam ElBaradejam.

Latvija par dalībvalsti kļuva 1997.gadā.

Radiācijas drošības centrs ir galvenais Latvijas pārstāvis šai organizācijā, kas organizē starptautisko un sabiedrisko attiecību veidošanu radiācijas drošības un kodoldrošības jomā, koordinē sadarbību ar ārvalstīm, starptautiskajām un ārvalstu organizācijām radiācijas drošības un kodoldrošības jomā, kā arī, izmantojot starptautiskās sadarbības iespējas, koordinē Centra darbinieku iesaisti kvalifikācijas paaugstināšanā, un nodrošina Centra darbībai nepieciešamo informāciju un materiālus. RDC mājas lapā pieejamas pieteikuma formas IAEA apmācību kursiem, semināriem un zinātniskām vizītēm.

STARPTAUTISKĀ KRIMINĀLTIESA

International Criminal Court, ICC

ICC galvenā mītne – Hāga

Sadarbības partneri:

  • Ārlietu ministrija,
  • Tieslietu ministrija, Starptautiskās tiesiskās sadarbības departaments

Starptautiskā Krimināltiesa tika izveidota 1992.gadā uz Romas statūtu pamata, kurus 1998. gada ratificēja 120 pasaules valstis. Tiesā tiek ievēlēti 18 tiesneši uz 3, 6 vai 9 gadiem.  Romas statūtu pārkāpšana nozīmē starptautisko krimināltiesību neievērošanu un attiecīgi nonākšanu ICC izmeklēšanā. 

ICC ir neatkarīga starptautiska organizācija, kas attiecīgi nenozīmē tiešu iekļaušanos ANO sistēmā.

2003.gadā kā viena no 18 ICC tiesnešiem tika ievēlēta Anita Ušacka, iepriekš Latvijas Satversmes tiesas priekšsēdētāja. 2006.gadā tiesnese kandidēs uz atkārtotu ievēlēšanu uz 6 gadiem.

STARPTAUTISKĀ CIVILĀS AVIĀCIJAS ORGANIZĀCIJA

International Civil aviation organization, ICAO

Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas galvenā mītne – Monreālā.

Sadarbības partneri:  

Dibināta 1994.gadā un šobrīd tajā ir 188 dalībvalstis.

ICAO nosaka civilās aviācijas darbības pamatprincipus, standartus un ieteikumus, lai nodrošinātu gaisa transporta drošību, efektivitāti un regularitāti.

Organizācijas mērķi un uzdevumi ir starptautiskās aeronavigācijas principu un metožu izstrāde un atbalsts starptautiskajai gaisa transporta plānošanai un attīstībai, lai:

  • nodrošinātu drošu un noregulētu starptautiskās civilās aviācijas attīstību visā pasaulē;
  • veicinātu gaisa kuģu konstruēšanas un ekspluatācijas mākslu miermīlīgos nolūkos;
  • veicinātu starptautiskajai aviācijai nepieciešamo gaisa trašu, lidostu un aeronavigācijas līdzekļu attīstību;
  • apmierinātu pasaules tautu vajadzības pēc droša, regulāra, efektīva un ekonomiska gaisa transporta;
  • novērstu ekonomiskus zaudējumus, ko radījusi nesaprātīga konkurence;
  • nodrošinātu Līgumslēdzēju valstu pilnīgu tiesību ievērošanu un katrai Līgumslēdzējai valstij vienlīdzīgas iespējas izmantot aviouzņēmumus, kas nodarbināti starptautiskajā gaisa satiksmē;
  • izvairītos no Līgumslēdzēju valstu diskriminācijas;
  • sekmētu starptautiskās aeronavigācijas lidojumu drošību;
  • atbalstītu starptautisko civilo aeronautiku visos tās aspektos.
Latvija ir šīs organizācijas dalībvalsts kopš 1992.gada.Latvija ir pievienojusies visiem nozīmīgākajiem pasaules civilās aviācijas darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem (6 konvencijām, 8 protokoliem un  nolīgumam par tranzītu starptautiskajā gaisa satiksmē) un konsekventi realizē to prasības. Sadarbību ar ICAO realizē Satiksmes ministrija, izņemot meteoroloģijas jautājumus. Tos risināt ir pilnvarota valsts aģentūra "Hidrometeoroloģijas aģentūra" (LHMA)

STARPTAUTISKĀ DARBA ORGANIZĀCIJA

International Labour organization, ILO

galvenā mītne – Ženēvā

Sadarbības partneri:

Dibināta jau 1919.gadā, Starptautiskā Darba organizācija ir pirmā specializētā ANO aģentūra. Tās galvenais mērķis ir veicināt sociālo taisnīgumu un starptautisku darba un cilvēka tiesību atzīšanu. SDO uzdevums ir formulēt starptautiskos darba standartus konvenciju un rekomendāciju formā, nosakot minimālos darba tiesību standartus: biedrošanās brīvību, tiesības rīkoties, kolektīvās priekšrocības, piespiedu darbu aizliegšanu, iespēju un izturēšanās vienlīdzību u.c.

Tāpat tiek sniegta konsultatīva un tehniska palīdzība valstīm nacionālo politiku izstrādē un īstenošanā, kā arī apmācības un izglītības iespējas (Starptautiskais apmācību centrs Turīnā, Itālijā).

Starptautiskās Darba organizācijas Centrālās un Austrumeiropas birojs tika dibināts 1993.gadā Budapeštā.

Latvija kā dalībvalsts ir kopš 1991.gada un līdz šim ratificējusi 45 konvencijas.

No Latvijas puses sadarbību ar ILO īsteno Labklājības ministrija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), VAS Latvijas jūras administrācija u.c. institūcijas.

Ļoti nozīmīga LBAS sadarbības ar ILO sastāvdaļa ir ILO organizētie trīspusējie pasākumi:

  • LBAS regulāri sniedz statistiskas ziņas par starptautisko standartu ievērošanu Latvijā, tiek sūtīta atjaunota un papildināta informācija par arodbiedrības politiku un praksi Latvijā, par politisko, ekonomisko un sociālo situāciju valstī, kā arī aktuāla informācija par LBAS;
  • tiek iegūta informācija par pieņemtajām ILO konvencijām, kuru var salīdzināt ar Latvijas valdības ratificētajām konvencijām.
  • vēršas pie ILO pēc palīdzības gadījumā, ja LBAS speciālisti konstatē jebkādus arodbiedrību vai arodbiedrību biedru tiesību pārkāpumus (vairākas reizes ir sūtīti ziņojumi par sociālā dialoga pārkāpumiem Latvijā no valdības puses).

Arī NVA regulāri iesniedz informāciju ILO par darba tirgus un bezdarba situāciju Latvijā, tādejādi radot iespēju ILO salīdzināt Latvijas ekonomiskos rādītājus ar citām valstīm.

STARPTAUTISKAIS VALŪTAS FONDS

International Monetary Fund, IMF

galvenā mītne – Vašingtona

Vairāk par Latviju IMF

Sadarbības partneri:

  • Finansu ministrijas Starptautisko finanšu organizāciju nodaļa,
  • Latvijas Banka,
  • LR vēstniecība ASV

SVF, kas ir dibināts 1944.gadā ANO konferencē Bretonvudā (ASV), ir starptautiska organizācija ar 184 dalībvalstīm. Oficiāli SVF pastāv kopš 1945.gada 27.decembra, kad tika parakstīts SVF Vienošanās līgums.

Fonda mērķi ir: veicināt starptautisko monetāro sadarbību, valūtu stabilitāti, ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību un sniegt īslaicīgu finansiālo palīdzību valstīm, līdzsvarojot maksājumu bilanci.

SVF dibināšanas mērķi:

  • Šīs sistēmas mērķis bija izvairīties no postošās ekonomiskās politikas atkārtošanās, kura veicināja 1930-to gadu Lielo depresiju. SVF Vienošanās līguma 1.pantā nodrošināt starptautisko sadarbību monetārajā jomā;
  • veicināt starptautiskās tirdzniecības paplašināšanu un atbilstošu izaugsmi; nodrošināt valūtas kursu stabilitāti;
  • palīdzēt daudzpusējās maksājumu sistēmas izveidošanā;
  • nodrošināt iespējas dalībvalstīm izmantot SVF resursus (ar atbilstošām garantijām), ja ir problēmas ar maksājumu bilanci.

Latvija pievienojās SVF 1992.gadā. SVF Latvijas pārstāvniecības birojs  darbojās no 1992. līdz 2004.gada beigām. SVF darbība Latvijā ietvēra palīdzības sniegšanu, izstrādājot ekonomiskās politikas programmas, nodrošinot tehnisko atbalstu un apmācības.

Latvijas kā dalībvalsts saistību izpilde un iestāšanās nosacījumi ir noteikti 1992. gada 15. aprīlī pieņemtajā likumā "Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā Valūtas fondā".

Ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1994. gada 6.decembra rīkojumu Nr. 528 "Par Latvijas Republikas interešu pārstāvēšanu Starptautiskajā Valūtas fondā" par Latvijas Republikas pilnvarnieku SVF (Governor of the International Monetary Fund for the Republic of Latvia) kļuva finanšu ministrs, bet par pilnvarnieka vietnieku (Alternate Governor) - Latvijas Bankas prezidents. Šāda kārtība bija spēkā līdz 2003. gada 20. martam, kad pilnvarotā funkcijas ar Ministru kabineta lēmumu tika nodotas Latvijas Bankas prezidentam, savukārt par pilnvarotā vietnieku kļuva Finanšu ministrijas valsts sekretāre.

SVF pilnvarnieki tiek sasaukti divreiz gadā, kad notiek SVF/Pasaules Bankas Pavasara pilnvarnieku gadskārtējās sanāksmes, kuru ietvaros notiek arīStarptautiskās monetārās un finanšu komitejas sēdes.

SVF un Latvijas valdības sadarbība ekonomiskās politikas programmu ietvaros liek uzsvaru uz makroekonomiskajiem jautājumiem - fiskālo, monetāro, valūtas kursa un tirdzniecības politiku, kuru mērķis ir veicināt spēcīgu tautsaimniecības izaugsmi, panākt zemu inflācijas līmeni un labvēlīgu maksājumu bilanci. Vadlīnijas minēto mērķu sasniegšanai tiek apkopotas Ekonomiskās politikas memorandā, kuru paraksta Latvijas valdība un Latvijas Banka. Parasti, ja ar SVF ir noslēgts memorands, SVF misijas atbrauc divas reizes gadā (pavasarī un rudenī), lai pārskatītu memorandā noteikto kritēriju izpildi.

Šobrīd (2005.gada decembris) Latvijai nav kredītsaistību pret SVF, kā arī dotajā brīdi aizņēmumi no šīs institūcijas netiek plānoti. Pašreizēja sadarbība notiek SVF uzraudzības pasākumu ietvaros (tanī skaitā 4.panta konsultācijas), Latvijai piedaloties SVF regulārajās SVF sanāksmes, un nodrošinot pilnvarnieka balsojumus.

STARPTAUTISKĀ JŪRNIECĪBAS ORGANIZĀCIJA

International Maritime organization, IMO

galvenā mītne – Londonā

Sadarbības partneri:

IMO tika nodibināta, pamatojoties uz Konvenciju par Starptautisko jūrniecības organizāciju, kura tika parakstīta 1948.gada 6.martā Ženēvā ANO Jūrniecības konferencē. Konvencija par šo organizāciju stājās spēkā 1958.gada 17.martā (ratificēja 21 valsts).

Dibināta 1959.gadā, šīs aģentūras mērķis ir uzlabot starptautiskās kuģošanas drošību, novērst kuģošanas piesārņojumu, nodrošināt starptautisko jūras satiksmi un noteikt juridisko pamatu. IMO ir pieņēmusi vairāk nekā 50 dažādus starptautiskos instrumentus (konvencijas un protokolus) un vairāk nekā 930 rezolūciju, kuru nosacījumi ir iestrādājami nacionālajā likumdošanā.

Pasaules Jūras universitāte Malmo, Zviedrijā kalpo par specializētu apmācību un izglītības centru šai nozarē iesaistītajiem speciālistiem. Tāpat IMO Starptautiskais Jūras tiesību institūts Maltā veic juristu apmācības jūras tiesību jautājumos.

Latvija ir šīs organizācijas dalībvalsts kopš 1993.gada.

Latvijas eksperti regulāri piedalās IMO komiteju un apakškomiteju darbā. IMO darba plāns komitejās un apakškomitejās tiek izmantots kā nozares vadības darba plāns un orientieris mērķim un attīstībai.

STARPTAUTISKĀ JŪRAS DZĪĻU PĀRVALDE

International Seabed authority, ISA

galvenais birojs – Kingstonā, Jamaika

Sadarbības partneri:

Jūras dibena starptautiskā institūcija ir neatkarīga organizācija, kas veidota uz 1982.gada ANO Konvencijas par jūras tiesībām pamata. Organizācija tika izveidota 1994.gadā, bet darbību pilnā apmērā uzsāka 1996.gadā.

Latvija ir šīs organizācijas dalībvalsts kopš 2004.gada.

STARPTAUTISKĀ TELEKOMUNIKĀCIJU SAVIENĪBA

International Telecommunication Union, ITU

galvenā mītne – Ženēvā

Sadarbības partneri:

1865.gadā Parīzē tika nodibināta Starptautiskā telegrāfa savienība. 1934.gadā, pamatojoties uz 1932.gadā Madridē pieņemto Starptautisko telekomunikāciju konvenciju, organizācijas nosaukums mainījās, - International Telecommunication Union (ITU). 1947.gadā ITU kļuva par specializēto ANO telekomunikāciju aģentūru.

ITU mērķis ir sekmēt telekomunikāciju attīstību, veidot saskaņotas nacionālās programmas telekomunikāciju jomā un veicināt publisko un privāto sektoru sadarbību. ITU izstrādā starptautiskās tiesību normas (līgumus), kas tālāk tiek iestrādātas dalībvalstu nacionālajās tiesību normās. ITU pārziņā - visi uz sauszemes un gaisa telpā esošie frekvenču spektri, kas nepieciešami ģeostacionārajiem orbītas satelītiem. ITU izstrādā standartus ar mērķi saskaņot savstarpēji saistītās telekomunikāciju sistēmas visā pasaulē, neraugoties uz valstu dažādajām tehnoloģiju attīstības stadijām. ITU veicina telekomunikāciju attīstību attīstības valstīs, sniedzot konsultācijas, tehnisko palīdzību, projektu vadību un apmācības, līdz ar to veicinot arī telekomunikāciju nozares attīstību pasaulē kopumā.

Latvija – dalībvalsts no 1922.gada ( līdz 1940.gadam); dalībvalsts statuss atjaunots 1991.gada 11.novembrī.

Latvija pievienojusies 4  ITU konvencijām.

SPGK samērā regulāri piedalās ITU organizētajos semināros un konferencēs, kā arī notiek savstarpēja informācijas apmaiņa. 2004.gadā komisijas pārstāvji piedalījās ITU pasākumos, kuri bija veltīti gan aktuāliem nozares attīstības jautājumiem, gan juridiskajiem aspektiem (par strīdu risināšanas pieredzi telekomunikāciju nozarē).

SPRK īpaši sadarbojas ar Telekomunikāciju Attīstības biroju (TDB) un Telekomunikāciju Standartizācijas biroju (TSB)

ĶĪMISKO IEROČU AIZLIEGUMA ORGANIZĀCIJA

Organization for the Prohibition of Chemical Weapons, OPCW

galvenā mītne – Hāgā

Sadarbības partneri:

  • Latvijas vēstniecība Nīderlandē,
  • Valsts vides dienests

Organizācija tika dibināta 1997.gadā, piedaloties tām valstīm, kas ratificēja Ķīmisko ieroču konvenciju. Tās galvenais mērķis ir uzraudzīt konvencijas uzstādīto uzdevumu īstenošanu.

Šobrīd OPCW ir 188 dalībvalstis.

Latvija ir OPCW dalībvalsts kopš 1997.gada, kad spēkā stājās ratificētā Ķīmisko ieroču konvencija.

LR vēstniecības Nīderlandē vēstnieks ir akreditēts ĶIAO pastāvīgais pārstāvis un otrs vēstniecības diplomāts ir pastāvīgā pārstāvja vietnieks. Vēstniecība regulāri piedalās ĶIAO reģionālajās un ES koordinācijas darba grupu sēdēs, kā arī seko aktualitātēm organizācijas darbībā.

ANO PROGRAMMA CĪŅAI AR HIV/AIDS

The Joint United Nations Programme on HIV/AIDS  (UNAIDS)

galvenā mītne - Ženēva

Latvijā - Starpaģentūru koordinators UNDP birojā

Sadarbības partneri:

  • AIDS profilakses centrs;
  • Veselības veicināšanas centrs

Galvenais un globālais ANO Programmas cīņai ar HIV/AIDS (UNAIDS) darbības virziens ir vadīt, stiprināt un atbalstīt stratēģiska rakstura aktivitātes HIV epidēmijas ierobežošanas jomā, lai:

  • ierobežotu HIV izplatību;
  • nodrošinātu aprūpi un atbalstu ar HIV inficētajiem cilvēkiem;
  • mazinātu HIV riska faktorus, kuri ietekmē gan indivīdu, gan arī sabiedrību kopumā;
  • mazinātu epidēmijas sociālo un ekonomisko ietekmi uz sabiedrību.

UNAIDS darbību Latvijā uzsāka 1996. gadā.

Sadarbību līdz 2005.gada beigām koordinēja starpaģentūru koordinatore UNDP Latvija biroja ietvaros.

AIDS profilakses centrs pārstāv Latviju UNAIDS un citu starptautisku AIDS programmu institūcijās un, kā arī koordinē šo institūciju darbību Latvijā.

ANO TIRDZNIECĪBAS UN ATTĪSTĪBAS KONFERENCE

Conference on Trade and development, UNCTAD

galvenā mītne – Ženēvā

 

Dibināta 1964.gadā, ANO Tirdzniecības un attīstības konference ir galvenā ANO Ģenerālās asamblejas institūcija tirdzniecības un attīstības sfērā. Tās galvenais mērķis ir ekonomiskās attīstības un tirdzniecības sekmēšana īpaši attīstības valstīs.

UNCTAD ir 190 dalībvalstis, kas tiekas 4 gados reizi.

Latvija ir šīs institūcijas dalībvalsts.

Ir īstenoti vairāki projekti sadarbībā ar UNCTAD, galvenokārt, jomās, kas saistīti ar muitas administrāciju, tirdzniecības politiku, starptautisko tirdzniecību un investīcijām.

ANO ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA

UN Development Programme, UNDP

galvenā mītne - Ņujorka

ANO AP Latvijā birojs – ANO nams, Pils ielā 21

Sadarbības partneri 

  • valsts, pašvaldību institūcijas,
  • NVO,
  • privātais sektors dažādu projektu ietvaros

ANO AP misija ir palīdzēt valstīm attīstības periodā, lai veiksmīgāk īstenotu ilgtspējīgu tautas attīstību. ANO AP biroji darbojas 166 valstīs un ar ikgadējo budžetu, kas pārsniedz 2 miljardus $, kļūst par nozīmīgāko ANO sistēmas organizāciju attīstības veicināšanā. 

Kopš 2000.gada ANO AP visā pasaulē par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem izvirzījusi Tūkstošgades Attīstības mērķu īstenošanu līdz 2015.gadam.

Latvijas sadarbība ar ANO AP uzsākta 1993. gadā, definējot sadarbības ietvaru starp Latviju un ANO AP. 

ANO AP biroja Latvijā uzdevumi bija: veicināt sabiedrības integrāciju un labu valsts pārvaldi, atbalstīt vides aizsardzību, HIV/AIDS izplatības ierobežošanu, tādējādi tiecoties novērst nabadzību un veicināt ilgtspējīgu tautas attīstību. Šis darbs noritējis saskaņā ar ANO AP un Latvijas valdības vienošanos par sadarbību (1997-1999, 2001.-2004.)2005, kas izstrādāta, balstoties uz valsts vērtējumu Priekšplānā - cilvēku vajadzības un gadskārtējiem ANO AP ziņojumiem Latvija. Pārskats par tautas attīstību.

ANO AP bija pilnvarota koordinēt arī citu ANO aģentūru un programmu darbību Latvijā, kā arī pārstāvēt tās aģentūras, kurām Latvijā nav sava biroja.

ANO AP Latvijas birojs savu darbību beidz 2005.gada beigās. Taču turpina darboties vēl vairāki projekti vides jomā, piemēram, sadarbībā ar Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu.

ANO EIROPAS EKONOMIKAS KOMISIJA

UN Economic comission for Europe, UN ECE

galvenā mītne – Ženēvā

Sadarbības partneri:

ANO Ekonomikas komisija Eiropā tika dibināta 1947.gadā, kas ir viena no piecām ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes reģionālajām komisijām. Tās galvenais mērķis ir veicināt ekonomisko sadarbību dalībvalstu starpā. Tā fokusējas uz ekonomikas analīzi, statistiku, ilgspējīgu enerģiju, tirdzniecību, rūpniecību, uzņēmumu attīstību, kokrūpniecību un transportu. Komisijas aktivitātes iekļauj politikas analīzi, konvenciju, noteikumu un standartu izstrādi un tehnisko palīdzību. Šobrīd šai komisijā ir 55 dalībvalstis. Tāpat arī vairāk nekā 70 dažādas starptautiskas profesionālās organizācijas un NVO ir iesaistītas komisijas darbā.

Komisijas darbs ir organizēts 7 komitejās.

Par šīs komisijas dalībvalsti Latvija kļuva 1991.gadā.

Piemēram, 7. – iekšzemes transporta – komisijā aktīvi darbojas Satiksmes ministrija, CSDD u.c.

ANO VIDES PROGRAMMA

UN Environment Programme, UNEP

ANO Vides programmas galvenā mītne – Nairobi

ANO Vides programmas Eiropas birojs – Ženēvā

Sadarbības partneri:

  • Vides ministrija

ANO Vides programma, kas dibināta 1972.gadā, ir galvenais ANO sistēmas instruments vides sfērā, darbojoties kā katalizators, aizstāvis, izglītotājs un veicinātājs.

ANO Vides programmas Eiropas biroja galvenie darbības virzieni ir: vide Eiropai, vide un veselība, mežu aizsardzība Eiropā.

Latvijas kontaktpunkts sadarbībā ar UNEP ir Vides ministrija, kas  koordinē ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām, Stokholmas konvencijas par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem un Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos īstenošanu.

ANO EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU PADOME

UN Economic and Social Council, UN ECOSOC + Department of economic and social affairs

galvenā mītne – Ņujorka

Sadarbības partneri:

  • LR Ārlietu ministrija,
  • Labklājības ministrijas Eiropas un juridisko lietu departaments

Padomes funkcijās ietilpst 14 specializēto aģentūru, 10 funkcionālo komisiju un 5 reģionālo komisiju darbu koordinācija, 10 ANO fondu un programmu ziņojumu pieņemšana, rekomendāciju izstrāde ANO sistēmai un dalībvalstīm. 54 padomes locekļi tiek ievēlēti Ģenerālajā asamblejā uz 3 gadiem.

Latvija piedalās padomes rīkotajās sanāksmēs saistībā ar ekonomikas un sociālo lietu jautājumiem.

ANO IZGLĪTĪBAS, ZINĀTNES UN KULTŪRAS ORGANIZĀCIJAS NACIONĀLĀ KOMISIJA LATVIJĀ

UN Educational, Scientifc and Cultural Organization, UNESCO

UNESCO galvenā mītne – Parīzē.

UNESCO LNK – UNESCO LNK ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa, Pils laukums 4 - 206, Rīga, LV 1050, Latvija, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.; 67325109

Latvijas Pastāvīgā pārstāvniecība UNESCO Parīzē (Jānis Kārkliņš)

Sadarbības partneri:

  • Kultūras ministrija (ES politikas nodaļa),
  • Izglītības un zinātnes ministrija (Eiropas lietu departaments, Politikas koordinācijas departaments),
  • IZM Sporta pārvaldes Starptautiskā daļa,
  • Prezidenta kanceleja,
  • Finanšu ministrija,
  • Vides ministrija,
  • Ārlietu ministrija,
  • Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departaments,
  • Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija,
  • Tieslietu ministrija,
  • Latvijas  Zinātņu akadēmija,
  • Latvijas Nacionālā bibliotēka,
  • Latvijas Universitāte,
  • Kultūras fonds,
  • Latvijas Radošo savienību padome,
  • Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija,
  • Valsts arhīvu ģenerāldirekcija,
  • VA Tautas mākslas centrs 

un citas valsts institūcijas, NVO utt.

UNESCO ir dibināta 1945.gadā un to veido 190 dalībvalstis.

UNESCO ANO sistēmā darbojas kā specializēta aģentūra, kuras misija ir dot ieguldījumu miera un sabiedrības attīstībā, veidojot sadarbību starp cilvēkiem un nācijām ar izglītības, zinātnes, kultūras un komunikāciju starpniecību.

Tādējādi organizācijas darbs skar izglītības, dabas zinātņu, sociālo un humanitāro zinātņu, kultūras un komunikācijas un informācijas sfēras.

UNESCO fokusējas uz izglītības nodrošināšanu visiem, vides pētniecību, atbalstu kultūras identitāšu brīvai pašizpausmei, pasaules dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu un aizsardzību, informācijas plūsmas un preses brīvības nodrošināšanu un attīstības valstu komunikācijas iespēju uzlabošanu utt.

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas tiesisko darbību nosaka UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Satversme, kas 1994. gada 10. decembrī tika apstiprināta Latvijas Republikas Saeimā. Tajā noteikts, ka komisija ir neatkarīga Latvijas Republikas institūcija, kuras funkcijās ietilpst sniegt LR Saeimai, Ministru Kabinetam ar UNESCO darbību saistītus ieteikumus, sekmēt Latvijas jauniešu, pedagogu, radošo profesiju pārstāvju, zinātnieku, valsts un pašvaldību institūciju darbinieku līdzdalību UNESCO programmās un pasākumos, attīstīt un stiprināt attiecības ar citām valstīm, īstenojot kopīgus projektus un nodrošinot Latvijas pārstāvniecību starptautiskajos pasākumos, konferencēs, semināros un izpētes projektos.

UNESCO darbību Latvijā īsteno: UNESCO Nacionālā komisija (Asambleja, Izpildkomiteja (+ Programmu padomes un darba grupas), Sekretariāts, UNESCO Informācijas centrs), Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība UNESCO, UNESCO asociētās skolas, UNESCO klubi.

UNESCO LNK darbības prioritārie virzieni:

  • sabiedrības integrācija mūžizglītības perspektīvā;
  • pasaules izglītības foruma rīcības plāna "Izglītība visiem" īstenošana Latvijā;
  • Ekoloģiski tīra kultūrvide un cilvēks tajā;
  • Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO pasaules mantojuma objekta saglabāšana un attīstība;
  • Latvijas mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana;

UNESCO atbalsts Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam.

ANO MEŽU FORUMS

UN Forum on Forests, UNFF

galvenā mītne – Ņujorka

Sadarbības partneri:

  • Zemkopības ministrijas Meža departamenta Sabiedrisko un starptautisko attiecību nodaļa

ar ECOSOC rezolūciju 2000.gadā tika izveidots ANO Mežu forums ar mērķi veicināt visu meža veidu vadību, saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, kā arī stiprināt ilgtermiņa politisko gribu, īstenojot Rio deklarāciju.

Ikviena ANO dalībvalsts ir arī UN FF dalībvalsts. Taču Latvijai pagaidām nav sava kontaktpunkta, lai gan sadarbība caur ZM tiek veikta.

ANO IEDZĪVOTĀJU FONDS

The United Nations Population Fund,  UNFPA

galvenā mītne – Ņujorka

Sadarbības partneri 

  • Veselības ministrija,
  • "Papardes zieds"

ANO Iedzīvotāju fonda (UNFPA) mērķis ir risināt iedzīvotāju attīstības problēmas, īpašu uzmanību pievēršot cilvēku reproduktīvās veselības uzlabošanai, ģimeņu plānošanas jautājumiem un politikas veidošanai, veicinot ilgtspējīgu attīstību.

ANO Iedzīvotāju fonds dibināts 1969.gadā un ik gadu nodrošina atbalstu 250 miljonu dolāru apmērā.

UNFPA atbalstītajās aktivitātēs Latvijā īpaša uzmanība tiek pievērsta jauniešu reproduktīvās un seksuālās veselības veicināšanai, tajā skaitā arī HIV/AIDS profilaksei jauniešu vidū.

ANO Iedzīvotāju fonds darbību Latvijā uzsāka 1995. gadā.

Pirms Veselības ministrijas izveides sadarbību ar šo organizāciju koordinēja Labklājības ministrija.

Latvija dod arī finansiālu ieguldījumu šīs organizācijas darbības nodrošināšanā.

ANO KOMISARIĀTS BĒGĻU JAUTĀJUMOS

The United Nations High Commissioner for Refugees (UNHCR)

galvenā mītne – Ženēvā

Sadarbības partneri:

  • Ārlietu ministrija,
  • Latvijas ārzemnieku asociācija,
  • valsts robežsardze,
  • Latvijas Sarkanais Krusts,
  • Iekšlietu ministrija (Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības departaments, Bēgļu lietu centrs),
  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde,
  • Izglītības satura un eksaminācijas centrs

ANO Komisariāta bēgļu jautājumos (UNHCR) mērķis ir nodrošināt starptautisko aizsardzību bēgļiem un rast ilgtermiņa risinājumu bēgļu problēmām. Šī uzdevuma veikšanai UNHCR vada un koordinē starptautiskās sabiedrības rīcību.

Komisariāts dibināts 1950.gadā un šobrīd, strādājot 121 valstī 281 birojā un sadarbojoties ar gandrīz 600 NVO visā pasaulē, cenšas palīdzēt vairāk nekā 20 miljoniem bēgļu pasaulē.

Baltijas valstis UNHCR uzmanības lokā ir kopš 1991. gada, kad Ziemeļvalstu reģionālā pārstāvniecība Stokholmā savā darbībā iekļāva arī Igauniju, Latviju un Lietuvu. UNHCR Baltijas valstu birojs darbu Latvijā uzsāka 1998. gada oktobrī un turpināja to līdz 2002. gada 31. martam, kad visās trīs Baltijas valstīs tika pieņemti nepieciešamie likumi un normatīvie akti, lai ieviestu 1951. gada konvenciju par bēgļa statusu, nodibinātas nepieciešamās institūcijas patvēruma pieteikumu izskatīšanai un uzkrāta praktiska pieredze patvēruma jautājumos.

Kopš 2004. gada 1. janvāra Lietuvā strādā viens UNHCR programmu koordinators, kas turpina sniegt atbalstu Lietuvas valdībai un nevalstiskajām organizācijām, bet šīs pašas funkcijas Latvija un Igaunija īsteno UNHCR Ziemeļu un Baltijas valstu reģionālais birojs Stokholmā.

Ir parakstīts sadarbības līgums par juridiskās un sociālās palīdzības sniegšanu bēgļiem Latvijā.

ANO AUGSTĀ KOMISĀRA CILVĒKTIESĪBU JAUTĀJUMOS BIROJS

Office of the UN High Commissioner for Human Rights, (UNHCHR)

galvenā mītne - Ženēva

Sadarbības partneri:

  • Ārlietu ministrija

Komisāra amats, kas radīts 1993.gadā, nes galveno atbildību par ANO aktivitātēm cilvēktiesību jautājumos. Komisāra uzdevums ir veicināt un aizsargāt civilo, kultūras, ekonomisko, politisko un sociālo tiesību ievērošanu.

Komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs darbojas saskaņā ar ANO Hartu, Cilvēktiesību deklarāciju un citiem līdzīgiem cilvēktiesību aizsardzības instrumentiem, tai skaitā Vīnes deklarāciju un rīcības programmu. Starptautisko līgumu un konvenciju cilvēktiesību jautājumos ratifikācija pasaulē ir viens no komisāra biroja uzdevumiem.

Latvijas sadarbība ar šo biroju uzsākusies 1991.gadā. Šobrīd Latvija ir ratificējusi 7, nav ratificējusi 4 konvencijas.

ANO BĒRNU FONDS

The United Nations Children's Fund, (UNICEF)

galvenā mītne – Ņujorkā

UNICEF Nacionālā komiteja Latvijā - Pils 21, Rīga, 67503693, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Sadarbības partneri Latvijā 

  • Bērnu un ģimenes lietu ministrija,
  • Veselības ministrija,
  • Veselības veicināšanas valsts aģentūra (Programmu realizācijas departaments),
  • Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departaments,
  • Valsts cilvēktiesību birojs,
  • NVO koalīcija,
  • Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs,
  • AIDS profilakses centrs

UNICEF ir ANO Bērnu fonds, kas dibināts 1946.gadā un darbojas 161 pasaules valstī. Īpašā UNICEF atbildība ir bērnu aizsardzība un viņu attīstības veicināšana visā pasaulē, nodrošinot, ka bērni spēj īstenot savas tiesības un iespējas. Fonda darbība lielā mērā balstīta uz konvenciju par bērnu tiesībām, kuru ir ratificējušas gandrīz visas pasaules valstis.

Lai uzlabotu bērnu stāvokli Latvijā, tika sekots UNICEF iniciatīvai veidot nacionālos rīcības plānus. Sadarbojoties dažādām bērnu tiesību aizsardzības institūcijām Latvijā, 2003.gadā Latvijā tika sagatavotas pamatnostādnes "Bērniem piemērota Latvija", kura galvenie mērķi ir:

  • veselīga dzīves veida veicināšana;  cīņa ar HIV/AIDS;  kvalitatīvas izglītības nodrošināšana;  aizsardzība no ekspluatācijas, vardarbības un diskriminācijas. UNICEF LNK ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju sadarbojas sekojošos veidos: 1) sniedz atbalstu pamatnostādņu "Bērniem piemērota Latvija" izstrādē; 2) atbalsta Rokasgrāmatas par ANO Konvencijas par bērna tiesībām īstenošanas pamata principiem tulkošanu un piemērošanu Latvijas situācijai; 3) atbalsta pētījuma veikšanu par attieksmi un uzvedību saistībā ar laulībām, bērna dzimšanu un pozitīvām attiecībām starp vecākiem un bērniem; 4) atbalsta studiju vizītes bērnu tiesību jomas izzināšanai un ministrijas pārstāvju dalību nozīmīgās starptautiskās konferencēs.

UNICEF Nacionālā komiteja īpaši sadarbojas ar 2003.gadā izveidoto VCB Bērnu tiesību aizsardzības daļu un sadarbojas ar VCB pārstāvjiem kā ekspertiem dažādos projektos, kas tieši saistīti ar bērnu tiesību nodrošināšanu. UNICEF finansiāli atbalsta VCB pārstāvju dalību Eiropas Bērnu ombudu tīkla ( European Network of Ombudsmen for Children ) sanāksmē.

ANO NARKOTIKU KONTROLES UN NOZIEGUMU NOVĒRŠANAS BIROJS

United Nations Office on Drugs and Crime (UNODC)

galvenā mītne – Vīnē

Sadarbības partneri:

  • Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība ANO Vīnē,
  • Iekšlietu ministrija (Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības departaments),
  • Rīgas Narkomānijas profilakses centrs,
  • Ārlietu ministrija,
  • Tieslietu ministrija
  • KNAB
  • Prokuratūra

ANO Narkotiku un Noziedzības birojs (UNODC) tika nodibināts 1997.gadā. Šis birojs ir vēsturiski izveidojies no ANO Narkotiku kontroles programmas ar laiku uzņemoties arī jautājumus, kas saistīti ar cīņu pret organizēto noziedzību, cilvēku tirdzniecību, naudas atmazgāšanu, terorismu, korupciju u. tmldz. Šobrīd nozīmīgākais darbs notiek pie divām ANO programmām – Narkotiku programmas un Noziedzības programma, uz kuru bāzes organizācijā ir izveidotas divas ECOSOC komisijas: Narkotisko vielu komisija (Commission on Narcotic Drugs) un Noziedzības novēršanas un kriminālās tiesvedības komisija (Commission on Crime Prevention and Criminal Justice).

Kopsummā UNODC darbs notiek trīs galvenajos virzienos:

  • narkotiku un noziedzības jautājumu izpēte un analīze, uz kuras pamata varētu veikt efektīgu cīņu ar šīm problēmām,
  • normatīvs darbs palīdzot valstīm ieviest starptautiskās konvencijas un citus instrumentus narkotiku un noziedzības apkarošanas jomā,
  • tehniskās sadarbības un palīdzības projektu ieviešana dalībvalstīs, lai attīstītu valstu kapacitāti narkotiku izplatības un noziedzības apkarošanā.

Sadarbību ar UNODC no Latvijas puses īsteno Latvijas pārstāvniecība Vīnē un Iekšlietu ministrija.

ANO Narkotiku kontroles programma Latvijā tika uzsākta 1994.gadā un tika koordinēta no UNDP Latvijas biroja.

Latvija ir pievienojusies sekojošām ANO konvencijām:

  • Vienotā konvencija Par narkotiskām vielām (1961.gads). Šajā sarakstā ietvertas vairāk nekā 116 narkotiskās vielas ;
  • Konvencija Par psihotropajām vielām (1971.gads), kas kontrolē 105 vielas;
  • Konvencija Pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apgrozījumu (1988.gads). Tā vairāk vērsta pret naudas atmazgāšanu, kura iegūta no nelegālās narkotiku tirdzniecības;
  • Konvencijai pret starptautisko organizēto noziedzību un trīs tās papildprotokoliem;
  • u.c. konvencijas, protokoli u.c. (terorisms, noziedzība u.c.).

UNODC kompetencē ir arī ANO Pretkorupcijas konvencija, kuru Latvija parakstīja 2005.gada 19.maijā. Konvencija stājās spēkā 2005.gada 14.decembrī. Patlaban to ir parakstījušas 133 un ratificējušas - 32 valstis.

PASAULES PASTA SAVIENĪBA

Universal Postal Union (UPU)

galvenā mītne – Bernē

Sadarbības partneri:

  • BO VAS Latvijas pasts, www.riga.post.lv  ,
  • Satiksmes ministrija, Sakaru departaments.
  • Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

Pasaules Pasta Savienība tika nodibināta 1874. gadā ar tā saukto Bernes līgumu, kuru akceptēja 22 valstis, minētais līgums stājās spēkā 1875.gada 1.jūlijā. 1948.gadā UPU kļuva par ANO specializēto aģentūru.

UPU veido vienotu pasta teritoriju valstu sadarbībai vēstuļu - korespondences sūtījumos. Tās uzdevumos ietilpst pasta pakalpojumu drošības nodrošināšana un kvalitātes paaugstināšana, dalībvalstu pasta nozares tehnisko jauninājumu attīstīšana un ieviešana, kā arī starptautiskās sadarbības veicināšana pasta nozares jomā. Katrai no UPU dalībvalstīm, sniedzot savus pakalpojumus, jānodrošina vislabākā citu dalībvalstu pasta/korespondences nosūtīšana.

Šobrīd UPU  veido 190 valstis.

Latvija – dalībvalsts no 1921.gada ( līdz 1940.gadam); dalībvalsts statuss atjaunots 1992.gada 17.jūnijā.

Latvija pievienojusies 8 PPS konvencijām.

Tiek nodrošināta Latvijas dalība dažādos UPU pasākumos, tai skaitā, kopējā UPU un Pasta regulatoru komitejas sanāksmē, UPU kongresā un citos.

SPRK sadarbojas arī ar UPU Starptautisko biroju.

PASAULES INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA ORGANIZĀCIJA

World Intellectual Propoerty Organization (WIPO)

galvenā mītne – Ženēvā

Sadarbības partneri:

  • Patentu valde (zem TM) www.lrpv.lv ,
  • Kultūras ministrijas Autortiesību un blakustiesību nodaļa

Dibināta 1970.gadā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas pamatmērķis ir veicināt cilvēka garīgā, radošā darba lietošanu un aizsardzību. Šie darbi – intelektuālais īpašums – pārsniedz zinātnes un tehnoloģiju robežas, iekļaujot arī mākslu. Līdz ar to intelektuālo īpašumu var iedalīt divās kategorijās:

  • Rūpnieciskais īpašums – izgudrojumi, preču zīmes, dizainparaugi, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes;
  • Autortiesības un blakustiesības – galvenokārt, literāru, mūzikas, mākslas, fotogrāfisku un audiovizuālu darbu autori, izpildītāji un producenti.

Organizācija administrē 23 starptautiskos līgumus (15, kas attiecas uz rūpniecisko īpašumu, 7 – autortiesībām, kā arī WIPO dibināšanas konvencija), kas nosaka dažādus intelektuālā īpašuma aspektus. Šobrīd organizācijā ir 183 dalībvalstis.

1993.gada 21.janvārī Latvijas Republika pievienojas Konvencijai par Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) nodibināšanu.

Patentu valde līdzdarbojas šādās WIPO komitejās:

  • Koordinācijas komitejā;
  • Speciālajā (executive) komitejā;
  • Patentu tiesību pastāvīgajā komitejā;
  • Preču zīmju, dizainparaugu un ģeogrāfisko norāžu pastāvīgajā komitejā;
  • Starpvaldību komitejā par intelektuālo īpašumu un ģenētiskajiem resursiem, tradicionālajām zināšanām un folkloru;
  • Programmas un budžeta komitejā;
  • Informāciju tehnoloģiju pastāvīgajā komitejā.

Patentu valde līdzdarbojas PCT (Patent Cooperation Treaty) savienības - Patentu kooperācijas līguma reformas komitejā.

Patentu valdes direktors Zigrīds Aumeisters 2004.gada (26.09-05.10) Ģenerālajā Asamblejā ievēlēts par Parīzes konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību līdzpriekšsēdētāju.

Kultūras ministrijas Autortiesību un blakustiesību nodaļa

  1. līdzdarbojas WIPO Autortiesību un blakustiesību pastāvīgajā komitejā
  2. līdzseko citām aktivitātēm, piemēram, Starpvaldību komitejas par intelektuālo īpašumu un ģenētiskajiem resursiem, tradicionālajām zināšanām un folkloru darbam.

PASAULES BANKAS GRUPA

WORLD BANK group

galvenā mītne – Vašingtonā

 

Pasaules Bankas pārstāvniecība Latvijā - Smilšu 8, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Sadarbības partneri:

  • Finansu ministrijas Starptautisko finanšu organizāciju nodaļa,
  • kā arī Vides,
  • Izglītības un zinātnes,
  • Ekonomikas un Labklājības ministrija,
  • Valsts ieņēmumu dienests,
  • Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija,
  • Latvijas nacionālā bibliotēka,
  • Izglītības satura un eksaminācijas centrs

http://www.fm.gov.lv/page.php?id=39

Pasaules Banka ir pasaules lielākais finansu un zināšanu resurss pārejas un attīstības valstīm. Izmantojot tā finansu resursus, ekspertus un pieredzi, banka palīdz attīstības valstīm novērst nabadzību, veicināt ekonomisko izaugsmi un uzlabot dzīves kvalitāti.

Pasaules Banka sastāv no 5 dažādām aģentūrām, kas kopā veido Pasaules Bankas grupu:

1. Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka (IBRD),

2. Starptautiskā attīstības asociācija (IDA),

3. Starptautiskā finansu korporācija (IFC),

4. Starptautiskā garantiju aģentūra (MIGA),

5. Starptautiskais investīciju strīdu izšķiršanas centrs (ICSID).

Latvija pievienojās Pasaules Bankai, SRAB un SAA 1992.gadā, bet SFK, DIGA un SISNC Latvija ir pievienojusies vēlāk, attiecīgi 1993., 1998. un 1997.gados.

Šobrīd Bankas darbības programmu Latvijā nosaka Valsts palīdzības stratēģija (Country Assistance Strategy, CAS) 2002.–2005. gadam. Pasaules Bankas kreditēšanas programmas mērķis ir sekmēt privātā sektora attīstību, uzlabot valsts sektora pārvaldi, stiprināt pašvaldību institūcijas, finansēt cilvēkresursu attīstību un izveidot efektīvāku sociālās nodrošināšanas sistēmu. Finanšu un tehnisko palīdzību Latvija saņēma no divām Pasaules Bankas grupas institūcijām – SRAB un SFK.

Pasaules banka Latvijā atbalstījusi 19 projektus, kā kopējā vērtība ir 394 miljoni ASV dolāru. Šajos gados ir finansēti projekti izglītības, veselības, pašvaldību infrastruktūras un pakalpojumu, lauksaimniecības finansēšanas un lauku attīstības, siltumpakalpojumu, sadzīves atkritumu vadības, nodokļu sistēmas stiprināšanas un strukturālo pārkārtojumu jomās.

Saskaņā ar valdības rīkojumu Latvijas Republikas pilnvarnieks Pasaules Bankas grupas institūcijās ir finanšu ministrs, bet pilnvarnieka vietnieka funkcijas pilda ekonomikas ministrs. Pilnvarnieku valde tiek sasaukta divreiz gadā, kad notiek SVF/Pasaules Bankas Pavasara un pilnvarnieku gadskārtējās sanāksmes, kuru ietvaros notiek Attīstības komitejas sēdes.

PASAULES PĀRTIKAS PROGRAMMA

World Food Programme, WFP

galvenā mītne – Romā

 

Dibināta 1963.gadā, Pasaules Pārtikas programma ir lielākā pasaules pārtikas palīdzības organizācija, ik gadu nodrošinot ap 3 miljonus tonnu pārtikas trūkumcietējiem vairāk kā 80 pasaules valstīs.

Latvijas dalība šai organizācijā tiek nodrošināta caur ES EuropeAid programmu, kas sniedz dažāda veida palīdzību (galvenokārt, pārtiku) trešajām valstīm.

PASAULES VESELĪBAS ORGANIZĀCIJA

World Health Organization (WHO)

galvenā mītne – Zenēvā.

PVO pārstāve Latvijā - Aiga Rūrāne

Sadarbības partneri:

  • Veselības ministrija (Stratēģijas plānošanas departaments),
  • Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departaments,
  • Tuberkulozes un plaušu slimību valsts centrs,
  • Narkoloģijas valsts aģentūra,
  • AIDS profilakses centrs,
  • Veselības veicināšanas valsts aģentūra

PVO dibināta 1948.gadā un apvieno visas pasaules valstis. Organizācijas mērķis ir īstenot programmas, uzlabojot vispārējo veselības stāvokli pasaulē, mazinot mirstības līmeni, popularizējot veselīgu dzīvesveidu, attīstot veselības politikas sistēmas.

PVO Eiropas reģionālais birojs (Kopenhāgena) palīdz dalībvalstīm pārejas periodā uzlabot iedzīvotāju veselību, lai mazinātu atšķirības veselības ziņā starp Rietumeiropas un Austrumeiropas iedzīvotājiem.

Pašreiz galvenās sadarbības prioritātes ir:

  • sabiedrības veselības politikas attīstība;
  • veselības aprūpes reformas;
  • infekcijas slimību kontrole;
  • hroniskās slimības, profilakse un veselības veicināšana;
  • vides veselība;
  • mātes un bērna veselības aprūpe.

Latvija kā patstāvīga dalībvalsts PVO sastāvā iekļauta 1991.gadā.

Pasaules Veselības organizācijas (PVO) darbības mērķis ir sniegt Latvijai palīdzību pārejas periodā, veicinot tādas sabiedrības veselības politikas izstrādāšanu un īstenošanu, kas vērsta uz iedzīvotāju veselības uzlabošanu.

Latvijas un PVO sadarbība ir balstīta uz Eiropas reģiona prioritātēm sabiedrības veselības jomā, kas tiek izvirzītas dalībvalstu veselības ministru forumos.

PVO galvenie darbības virzieni Latvijā:

  • Eiropas veselību veicinošo skolu tīkls;
  • Vides veselības rīcības plāns;
  • veselības veicināšanas darbs pašvaldībās un slimnīcās;
  • Eiropas valstu Sabiedrības veselības informācijas tīkls;
  • Bērnam draudzīgas slimnīcas;
  • hronisko slimību profilakse;
  • Eiropas veselības aprūpes reformu tīkls;
  • prettabakas, antialkohola politika;
  • reproduktīvā veselība;
  • māsu un vecmāšu izglītība;
  • infekcijas slimību uzraudzība;
  • garīgā veselība;
  • pārtikas politikas veidošana.

Kopš 1991.gada Latvijā darbojas PVO Informācijas un dokumentācijas centrs, kas atrodas Rīgas Stradiņa Universitātes bibliotēkā, PVO strādā kopīgi ar valstu valdībām, un Latvijā PVO galvenais sadarbības partneris ir Veselības ministrija. Pārstāvniecība arī kalpo kā tieša saite starp PVO Eiropas reģionālo biroju un Latviju.

2004.gada rudenī Tuberkulozes un plaušu slimību valsts centrā tika atklāts PVO sadarbības centrs multirezistentās tuberkulozes pētniecībai. Šis būs Latvijas ieguldījums attīstības sadarbībā, sniedzot atbalstu citu valstu speciālistiem.

Labklājības ministrijas kompetencē ir jautājumi, kas skar  veco ļaužu un invalīdu tiesības.

AIDS profilakses centrs pārstāv Latvijas Republiku Pasaules Veselības organizācijā.

PASAULES METEOROLOĢIJAS ORGANIZĀCIJA

World Meterological Organization (WMO)

galvenā mītne – Ženēvā

Sadarbības partneri:

  • Valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (www.meteo.lv),
  • Ārlietu ministrija,
  • Satiksmes ministrija

Pasaules Meteoroloģijas organizācija, kas dibināta 1951.gadā un pārstāv 187 pasaules valstis, ir  respektablākais ekspertīzes  un informācijas sniedzējs jautājumos, kas skar laika apstākļus, klimatu, hidroloģiju, pasaules ūdens resursus u.c. , tādejādi novēršot dažādus riskus cilvēku drošībai un labklājībai visā pasaulē. Pasaules Meteoroloģijas organizācijas misija ir veicināt starptautisku sadarbību globālā mērogā, sinhronizēt meteoroloģiskos un hidroloģiskos novērojumus un šiem mērķiem lietotās metodes un tehnoloģijas, kas ir vitāli svarīgi, izstrādājot laika prognozes, brīdinājumus par stihiskām un bīstamām dabas parādībām, kā arī sekojot klimata izmaiņām.

LHMA ir valsts pilnvarotā meteoroloģiskā institūcija pārstāvēt Latviju Pasaules Meteoroloģijas organizācijā (WMO) un Starptautiskajā Civilās Aviācijas organizācijā (ICAO), veicot virkni starptautisku konvenciju izpildi, kā arī citās starptautiskās organizācijās, kuru darbība saistīta ar meteoroloģiju, hidroloģiju un gaisa kvalitātes un tās ietekmes uz ekosistēmām novērtējumu.

Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūras direktors Andris Leitass 2004.gada jūlijā ievēlēts par Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (WMO) sestā reģiona (Eiropa) viceprezidentu. Viņa kandidatūru atbalstījušas vadošās Rietumeiropas, Skandināvijas, kā arī vairākas citas šī reģiona valstis.

 

PASAULES TIRDZNIECĪBAS ORGANIZĀCIJA

World Trade Organization (WTO)

galvenā mītne – Ženēvā

Sadarbības partneri:

  • Pastāvīgā pārstāvniecība Ženēvā,
  • Ārlietu ministrija,
  • Ekonomikas ministrija (Ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas departaments),
  • Zemkopības ministrija,
  • Finansu ministrijas Starptautisko finanšu organizāciju nodaļa

Dibināta 1995.gadā, PasaulesTirdzniecības organizācija ir vienīgā pasaules organizācija, kas nodarbojas ar starpvalstu tirdzniecības jautājumiem. Organizācijas mērķis ir palīdzēt produktu un pakalpojumu ražotājiem, eksportētājiem un importētājiem attīstīt savu biznesu, atbilstoši starptautiski pieņemtiem noteikumiem un normām. Šī nav ANO specializētā aģentūra, taču tai ir sadarbības vienošanās ar ANO.

PTO galvenie principi ir: ne-diskriminācija, brīvā tirdzniecība, konkurences veicināšana, anti-protekcionisms, īpaši atbalsta pasākumi zemu attīstītajām valstīm.

Šobrīd PTO administrē apmēram 60 līgumus un noteikumus, regulējot starptautisko biznesu un tirdzniecības politiku.

PTO kalpo par forumu tirdzniecības sarunām, risina tirdzniecības strīdus, uzrauga nacionālās tirdzniecības politikas, sniedz tehnisko palīdzību vāji attīstītām valstīm, sadarbojas ar citām starptautiskām organizācijām.

PTO ir pievienojušās 148 pasaules valstis.

1999.gada 10.februārī Latvija kļuva par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībvalsti.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.45 "Kārtība, kādā tiek īstenota Latvijas dalība Pasaules Tirdzniecības organizācijā" 2.punktu 1999.gada 31.martā tika izveidota Latvijas Republikas dalības PTO Konsultatīvā padome. Tās sastāvā ietilpst pārstāvji no Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Vides ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas. Konsultatīvās padomes galvenās funkcijas ir izskatīt padomes locekļu priekšlikumus par Latvijas dalības īstenošanu PTO, uzdot atbildīgajām ministrijām, un tad noteiktā kārtībā iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā ministriju formulēto Latvijas nostājas projektu, kā arī izskatīt citus ar PTO saistītus jautājumus.

Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), Latviju PTO pārstāv Eiropas Komisija (EK). PTO ES tiek pārstāvēta saskaņā ar principu – 1 runātājs (EK) un 15 balsis (pēc paplašināšanās – 25 balsis). Pēc iestāšanās ES Latvija saglabās pastāvīgās pārstāvniecības iespējas PTO attiecībā uz tehniskās palīdzības jautājumiem un PTO budžeta veidošanu, jo šie jautājumi ir ES dalībvalstu kompetencē.

ANO STARPTAUTISKĀS TIRDZNIECĪBAS TIESĪBU KOMISIJA

UN Commission on International Trade Law (UNCITRAL)

galvenais birojs Vīnē

Sadarbības partneri:

  • Pastāvīgā pārstāvniecība Vīnē
  • Tieslietu ministrija, Eiropas un starptautisko lietu departaments;
  • Ārlietu ministrija, Juridiskais departaments

UNCITRAL ir ANO Ģenerālās Asamblejas (ĢA) izveidota komisija (kopš 1966. gada), kas nodarbojas ar starptautiskās tirdzniecības likumdošanas harmonizēšanu, izstrādājot dažādas konvencijas, kuras pēc tam tiek apstiprinātas ANO ĢA. UNCITRAL ir 6 darba grupas par dažādām tirdzniecības jomām. Komisijā ir 60 dalībvalstis, kuras uz 6 gadiem ievēl ANO ĢA (puse dalībvalstu mainās ik pēc 3 gadiem), nodrošinot ģeogrāfisko pārstāvniecību. Šobrīd Komisijā pārstāvēta Lietuva un tuvākās vēlēšanas gaidāmas 2007. gadā.

Latvija šobrīd nav pārstāvēta šajā komisijā, bet piedalās atsevišķu UNCITRAL darba grupu darbā kā novērotāja. UNCITRAL darbs notiek vairākās darba grupās, kurās izstrādā konvencijas par atsevišķām starptautiskās tirdzniecības jomām (e-komercija, transports, arbitrāža u.c.).

ANO INDUSTRIĀLĀS ATTĪSTĪBAS ORGANIZĀCIJA

UN Industrial Development Organization (UNIDO)

galvenā mītne – Vīne

Sadarbības partneri:

  • Pastāvīgā pārstāvniecība Vīnē

Organizācijas mērķis ir uzlabot cilvēku dzīves apstākļus un globālo labklājību, sniedzot piemērotus risinājumus attīstības un pārejas ekonomikas valstu ilgtspējīgas industriālās attīstības veicināšanai.

UNIDO ir 171 dalībvalsts.

Latvija nav organizācijas dalībvalsts, bet kā novērotāja piedalās nozīmīgākajās UNIDO sanāksmēs.

Latvija kopā ar Igauniju vienīgās ES valstis, kas nav UNIDO dalībvalsts.

 

 

ANO SISTĒMAS AĢENTŪRAS, KUR LATVIJA NAV DALĪBVALSTS VAI IR BEZ AKTĪVAS LĪDZDALĪBAS

STARPTAUTISKAIS TIRDZNIECĪBAS CENTRS

International Trade Center, ITC

galvenā mītne – Ženēvā

Starptautiskais Tirdzniecības centrs ir ANO un Pasaules Tirdzniecības organizācijas pakļautībā esošā institūcija, kas strādā  ar attīstības un pārejas ekonomikas valstīm, lai ieviestu efektīvas tirdzniecības, eksporta veicināšanas programmas un uzlabotu importa procedūras.

ANO SIEVIEŠU ATTĪSTĪBAS FONDS

UN Development Fund for Women , UNIFEM

galvenā mītne – Ņujorkā

Fonds, kas dibināts 1976.gadā, sniedz finansiālu un tehnisku atbalstu inovatīvām programmām un stratēģijām, kas veicina sieviešu cilvēktiesības, politisko līdzdalību un ekonomisko drošību. ANO sistēmā šis fonds veicina dzimumu līdztiesību un sasaista nacionālās, reģionālās un globālās politikas ar sieviešu tiesību jautājumiem, sekmējot sadarbību un sniedzot ekspertīzi sieviešu iespēju palielināšanas stratēģiju izstrādē.

ANO BRĪVPRĀTĪGIE

UN Volunteers, UNV

galvenā mītne – Bonnā

ANO Brīvprātīgie kopš 1970.gada darbojas kā rīcības programma attīstības sadarbības sfērā. Tās uzdevums ir mobilizēt dažādu sfēru speciālistus darbam brīvprātīgo programmās – attīstības projektos, humanitārās palīdzības sniegšanas akcijās, kā arī cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanas kampaņās. 30 gadu laikā vairāk nekā 20 000 brīvprātīgo ir strādājuši kādā no šīs programmas palīdzības projektiem.

ANO KAPITĀLA ATTĪSTĪBAS FONDS

UN Capital Development Fund, UNCDF

galvenā mītne – Ņujorkā

Fonds dibināts 1966.gadā un orientēts uz maza apjoma investīciju sniegšanu nabadzīgajām valstīm. Tā uzdevums ir atbalstīt  nabadzīgos, ceļot produktīvo kapacitāti, nabadzīgo kopienu pašpaļāvību caur vietējās infrastruktūras un pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu. Tas arī stiprina vietējo kopienu ietekmi uz ekonomiskajām un sociālajām investīcijām, kas tiešā veidā ietekmē viņu labklājību.

ANO PALESTĪNAS BĒGĻU ATBRĪVOŠANAS UN DARBA AĢENTŪRA TUVAJOS AUSTRUMOS

UN Relief and Works Agemcy for Palestine Refugees in the Near East , UNRWA

galvenā mītne – Gaza, Ammāna

Aģentūras mērķis kopš tās dibināšanas 1949.gadā ir sniegt ārkārtas palīdzību palestīniešu bēgļiem.

ANO IEDZĪVOTĀJU APMETŅU PROGRAMMA

UN Human Settlements Programme,UN-HABITAT

galvenā mītne – Nairobi

Programmas prioritātes ir: katram pienācīgs patvērums un ilgtspējīga pilsētvides attīstība. Programmas aktivitātes ir vērsts uz problēmām, kas skar pilsētvidi, urbānas nabadzības mazināšanu, pēc-nelaimju seku likvidēšanu un ūdens apgādi.

STARPTAUTISKAIS LAUKSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBAS FONDS

International Fund for Agricultural Development, IFAD

galvenā mītne – Romā

IFAD ir viena no ANO specializētajām aģentūrām, kas darbojas kā starptautiska finansu institūcija un kuras mērķauditorija ir pasaules nabadzīgākie cilvēki – mazie zemnieki, lauku iedzīvotāji bez zemes īpašuma, klejotāji-lokopji, zivkopji, pirmatnējie iedzīvotāji un nabadzīgie lauku iedzīvotāji.

AR ANO SAISTĪTĀS BET NE ZEM ANO SISTĒMAS ESOŠAS INSTITŪCIJAS

STARPTAUTISKĀ MIGRĀCIJAS ORGANIZĀCIJA

The International Organization for Migration, IOM

galvenā mītne - Ženēva

IOM birojs Latvijā – ANO nams

Sadarbības partneri:

  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde,
  • Izglītības satura un eksaminācijas centrs

Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) darbības mērķis ir sakārtotas migrācijas kustības plūsmu nodrošināšana visā pasaulē un pārceļotāju apmešanās un integrācijas atvieglošana uzņēmējvalstu ekonomiskajā un sociālajā struktūrā; valstu un starptautisko organizāciju, valstisko un nevalstisko organizāciju sadarbības veicināšana migrācijas jautājumu izpētei un konsultācijām ne tikai par migrācijas procesu, bet arī par pārceļotāju kā atsevišķu cilvēku specifisko situāciju un vajadzībām.

1998. gada aprīlī IOM atvēra biroju Rīgā, kura darbību koordinē Baltijas un ziemeļvalstu reģionālais IOM birojs Helsinkos.

Sadarbība notiek caur IOM biroju Latvijā.

STARPTAUTISKĀ HIDROGRĀFIJAS ORGANIZĀCIJA

International Hydrographic Organization – IHO

galvenais birojs - Maroka

Sadarbības partneri:

Lai gan starptautiskā sadarbība hidroloģijas sfērā sākās jau 20.gs sākumā, IHO kā organizācija tika izveidota 1970.gadā un šobrīd tajā ir 74 dalībvalstis.

Latvija ir šīs organizācijas dalībvalsts kopš 2005.gada un kā Latvijas pārstāvis tajā ir apstiprināts Jānis Krastiņš, LJA Hidrogrāfijas dienesta vadītājs.