Jānis TEPFERS

1898. gada 16. janvārī Iecavas pagastā - 1994. gada 9. aprīlī Stokholmā, Zviedrijā

1917. - 1918. g. studējis medicīnu Tērbatas universitātē. 1921. - 1937. g. studējis tieslietas LU. 1917. - 1918. g. bēgļu gaitās Tērbatā. 1918. g. decembrī iestājies Atsevišķajā studentu rotā. Piedalījies atbrīvošanas cīņās. 1927. g. formāli atvaļināts no armijas.

LATVIJAS ĀRLIETU DIENESTĀ - no 1919. g. decembra piekomandēts ĀM par ārlietu ministra adjutantu (līdz 1923. g. bijis jaunākā sevišķu uzdevumu ierēdņa amatā, pēc tam - atašejs, I šķ. sekretārs). Administratīvās un protokola nodaļas vadītājs (1928 - 1934), Administratīvi juridiskā departamenta direktors (1934 - 1937). No 1936. g. septembra arī ĀM ģenerālsekretāra v.i.; ģenerālsekretārs (1937 - 1938). No 1938. g. novembra sūtnis Somijā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. jūlijā atbrīvots no amata uz paša lūgumu. Pārcēlies uz dzīvi Zviedrijā. No 1942. g. tulks Zviedrijas Ārlietu ministrijā. 1947. - 1959. g. bankas darbinieks.

No 1954. g. novembra līdz 1991. g. vidum Latvijas diplomātiskā dienesta vadītāja pārstāvis Zviedrijā Latvijas pilsoņu interešu aizsardzībai. Darbojies privāti, no Zviedrijas valdības puses neatzīts. Piedalījies visās Latvijas diplomātisko pārstāvju sanāksmēs no 1964. līdz 1983. gadam.

No 1948. g. vadījis Nacionālā fonda padomes darbu. Stokholmas latviešu ev. lut. draudzes priekšnieks kopš tās dibināšanas 1952. gadā. Līdz 1954. g. bijis Zviedrijas Latviešu padomes vicepriekšsēdētājs.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Austrijas, Beļģijas, Dānijas, Dienvidslāvijas, Igaunijas, Itālijas, Lietuvas, Luksemburgas, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Somijas, Ungārijas, Vācijas, Vatikāna, Zviedrijas ordeņiem.