Arnolds SPEKKE

1887. gada 14. jūnijā Bauskas apriņķa Vecmuižas pagastskolā - 1972. gada 27. jūlijā Vašingtonā, ASV

1915. g. beidzis Maskavas universitātes Romāņu filoloģijas fakultāti. 1927. g. ieguvis filoloģijas doktora grādu LU. 1915. - 1918. g. pasniedzējs vairākās Maskavas ģimnāzijās un Arheoloģijas institūtā. 1918. g. vasarā atgriezies Latvijā. 1919. - 1922. g. pedagoga darbā Jelgavā, Liepājā un Rīgā. 1919. - 1932. g. romāņu filoloģijas pasniedzējs LU (docents, no 1922. g. - profesors; bijis arī fakultātes dekāns, LU prorektors studentu lietās). 1932. g. kā Rokfellera stipendiāts devies studiju ceļojumā uz Poliju un Itāliju.

LATVIJAS ĀRLIETU DIENESTĀ - no 1933. g. oktobra sūtnis Itālijā, Grieķijā, Bulgārijā un Albānijā (līdz 1939. g.) ar sēdekli Romā.

Protestējis pret Latvijas okupāciju un gaidāmo inkorporāciju PSRS, iesniedzot 1940. g. 27. jūlijā notu Itālijas valdībai.

1940. g. 9. augustā atbrīvots no amata uz paša lūgumu. 11. augustā Latvijas sūtniecība Romā darbību beidza.

Strādājis par skolotāju, bibliotekāru, tulku u.c. darbos Milānā un Romā.

Bijis Latvijas bēgļu komitejas Itālijā priekšsēdētāja vietnieks (1945 - 1950), darbojies Latviešu komitejā Romā. 1951. g. piedalījies LAK EC dibināšanā Londonā.

No 1954. g. aprīļa pilnvarotais lietvedis, Latvijas sūtniecības Vašingtonā vadītājs, no 1954. g. jūnija - arī ģenerālkonsuls ASV. No 1963. g. maija Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs. 1964. g. sasaucis Latvijas diplomātisko pārstāvju apspriedi Londonā. 1970. g. oktobrī pensionējies.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Francijas, Polijas un Zviedrijas ordeņiem. PBLA Tautas balvas laureāts (1967. g.).

Pēc kara izdevis vairāk kā 15 ievērojamus darbus par Latvijas seno un agrīno jauno laiku vēstures problēmām un Livonijas humānistiem. Plašs biogrāfisks un kultūrvēsturisks materiāls grāmatā "Atmiņu brīži"(1967; 2000).