Voldemārs SALNAIS

1886. gada 20. maijā Lubānas pagastā - 1948. gada 4. augustā Stokholmā, Zviedrijā

1905. g. beidzis Rīgas pilsētas reālskolu. Būdams skolnieks, iesaistījies revolucionāro pulciņu darbā. Notiesāts uz 6 gadiem spaidu darbos, pēc tam nometināts Irkutskas guberņā, no kurienes 1913. g. izbēdzis uz ASV. 1917. g. rudenī no ASV caur Sibīriju devies uz Latviju. 1918. g. nonācis Vladivostokā. Darbojies latviešu Tālo Austrumu centrālajā birojā, Sibīrijas un Urālu Latviešu nacionālajā padomē, piedalījies Imantas pulka organizēšanā. Atgriezies Latvijā 1920.g. Līdz 1921.g. jūnijam Valsts statistiskās pārvaldes vicedirektors.

LATVIJAS ĀRLIETU DIENESTĀ - 1921. g. jūnijā - 1923. g. janvārī ārlietu ministra biedrs.

1. Saeimas deputāts (1923 - 1925), tautas labklājības ministrs (1925), Valsts Statistiskās pārvaldes vicedirektors un direktora v.i. (1926. g. februāris - 1933. g. marts; 1934. g. marts - 1937. g. maijs).

No 1929. g. janvāra līdz 1935. g. janvārim ĀM Saimniecisko līgumu komisijas loceklis. Ārlietu ministrs (1933. g. marts - 1934. g. marts). No 1937. g. maija sūtnis Zviedrijā, Dānijā (līdz 1939. g. septembrim) un Norvēģijā ar sēdekli Stokholmā.

Protestējis pret Latvijas okupāciju un gaidāmo inkorporāciju PSRS, 1940. g. 23. jūlijā iesniedzot notu Zviedrijas tieslietu ministram, ārlietu ministra v.i.. Nav atzinis padomju okupācijas laika Latvijas valsts varas un pārvaldes iestādes par likumīgām un nav pakļāvies to lēmumiem (1940. g. 16. augustā atbrīvots no amata ĀM likvidācijas dēļ). Zviedrijas pusei neiebilstot pret PSRS prasībām, sūtniecība 1940. g. 19. augustā oficiāli izbeidza darbību. Līdz kara beigām saglabāts diplomātiskais statuss á titre personel. Uzņēmis sakarus ar LCP. Nosūtījis Latvijas sūtņiem Londonā un Vašingtonā LCP informāciju un dokumentus par okupācijas varu nelikumībām, uz kuru pamata tika izstrādāti Rietumvalstu valdībām iesniegtie memorandi. Ierosinājis Zviedru - latviešu palīdzības komitejas (1943) un Latviešu palīdzības komitejas (1945) dibināšanu. 1944. g. organizējis bēgļu pārvešanu uz Zviedriju, nodibinot Evakuācijas fonda pārvaldi.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II un III šķ., Beļģijas, Ēģiptes, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Zviedrijas ordeņiem.

Kara gados izdotie darbi: One year of German occupation (1942), Neatkarīgā Latvija (1944).