Roberts LIEPIŅŠ

1890. gada 2. septembrī Pētertāles pagastā - 1978. gada 16. septembrī Ludvigsburgā, Vācijā

1911. - 1918. g. studējis tirdzniecību RPI. No 1919. g. maija vadījis Latviešu bēgļu apgādāšanas komitejas darbību Pleskavā.

LATVIJAS ĀRLIETU DIENESTĀ - no 1919. g. jūnija Latvijas Pagaidu valdības pārstāvis krievu Ziemeļrietumu armijas ieņemtajos apgabalos Pleskavā. No 1919. g. decembra līdz 1921. g. aprīlim ĀM Saimniecības nodaļā (sekretārs, vadītāja v.i., vadītājs). Administratīvi juridiskā departamenta direktora palīgs (1921 - 1922), direktors (1922 - 1928).

1928. g. martā - decembrī finanšu ministrs.

Sūtnis Lietuvā (1928 - 1933), Igaunijā (1933 - 1935), PSRS (1935 - 1936).

No 1936. g. jūlija Rīgas pilsētas galva, vēlāk lielvecākais. Padomju okupācijas laikā 1940. g. vasarā atbrīvots no lielvecākā amata. 1941. g. februārī izceļojis uz Vāciju.

Vācu okupācijas laikā atgriezies Latvijā. Tautas palīdzības direkcijas direktors.

1944. g. devies bēgļu gaitās uz Vāciju. No 1945. g. ieņēmis vadošus posteņus latviešu pārvietoto personu sabiedriskajās organizācijās Vācijā: Latviešu centrālajā padomē, Latviešu nacionālajā padomē u.c. No 1945. g. Latvijas SK. Heidenheimas pārvaldes vadītājs, no 1962. g. - Latvijas SK direktors. No 1952. g. - LAK EC ārlietu daļas vadītājs. Darbojies Latvijas ev. lut. baznīcas pārvaldē Rietumvācijā.

No 1951. g. aprīļa līdz mūža beigām Latvijas diplomātiskā dienesta vadītāja delegāts Vācijā. Darbojies privāti, saņemot valdības atbalstu. Uzraudzījis Latvijas valsts un pilsoņu īpašumu Berlīnē atgūšanas lietas. Piedalījies Latvijas diplomātisko pārstāvju un latviešu trimdas sabiedrisko organizāciju vadītāju konferencēs 1946. g. maijā Ženēvā un 1950. g. oktobrī Londonā, kā arī visās Latvijas diplomātisko pārstāvju sanāksmēs no 1953. - 1975. gadam.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Beļģijas, Igaunijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas ordeņiem.

Pēc kara izdotie darbi: Shall Latvians perish? (1948), Latvia under Bolshevik yoke [1949].