Oļģerds GROSVALDS

1884. gada 25. aprīlī Rīgā - 1962. gada 12. septembrī Parīzē

1912. g. beidzis Minhenes universitāti; filoloģijas doktora grāds. 1. pasaules karā bēgļu gaitās Petrogradā. Strādājis Mākslas vēstures institūtā, bankā. 1917. g. decembrī - 1918. g. aprīlī bijis LPNP Ārlietu nodaļas sekretārs. 1918. g. rudenī atgriezies Rīgā. 1918. g. novembrī - decembrī Tautas padomes loceklis.

LATVIJAS ĀRLIETU DIENESTĀ - 1919. g. februārī - jūlijā Latvijas delegācijas sekretārs miera konferencē Parīzē. Latvijas Pagaidu valdības pārstāvis (no 1919. g. jūlija), rezidējošais ministrs (1921. g. aprīlis), sūtnis Francijā (1921 - 1924). Sūtnis arī Beļģijā (1921 - 1924) un Nīderlandē (1921 - 1925). 1925. g. maijā - septembrī ĀM Rietumu nodaļas vadītājs. Sūtnis Somijā (1925 - 1930), Polijā un Rumānijā (1930 - 1934), Austrijā (1930 - 1933), Ungārijā (1932 - 1934) ar sēdekli Varšavā. No 1934. g. septembra sūtnis Francijā, Spānijā un Portugālē ar sēdekli Parīzē.

Pēc Francijas okupācijas 1940. g. vasarā kopā ar A. Petēna (H. Petain) valdību un diplomātisko korpusu pārcēlies no Parīzes uz Višī. Protestējis pret Latvijas inkorporāciju PSRS, 1940. g. 7. augustā iesniedzot notu Francijas valdībai. Nav atzinis padomju okupācijas laika Latvijas valsts varas un pārvaldes iestādes par likumīgām un nav pakļāvies to lēmumiem (1940. g. oktobrī atbrīvots no amata ārlietu resora likvidācijas dēļ). No 1942. g. februāra līdz 1945. g. maijam dzīvojis Nicā, pēc tam - Parīzē. Turpinājis darboties, saglabājot personisko ministra titulu un saņemot Francijas Ārlietu ministrijas ierobežotu atbalstu. Piedalījies Latvijas sūtņu un trimdas sabiedrisko organizāciju pārstāvju konferencē 1946. g. maijā Ženēvā, Latvijas diplomātisko pārstāvju sanāksmēs 1946., 1947. un 1953. gadā.

No 1954. g. darbojies ACEN, piedalījies tās pilnsapulcēs Eiropā un Ņujorkā.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Austrijas, Beļģijas, Francijas, Polijas, Rumānijas, Somijas, Ungārijas ordeņiem.