Ludvigs ĒĶIS

1892. gada 11. septembrī Dobeles pagastā - 1943. gada 7. jūlijā Vašingtonā, ASV

1911. - 1914. g. studējis tautsaimniecību RPI; 1920. - 1922. g. - tieslietas Latvijas Augstskolā. No 1914. g. karadienestā, Austrumprūsijā kritis vācu gūstā, 1918. g. jūlijā no gūsta atgriezies. 1918. g. decembrī iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, piedalījies atbrīvošanas cīņās. 1920. g. atvaļināts.

LATVIJAS ĀRLIETU DIENESTĀ no 1920. g. aprīļa. Strādājis ĀM departamentos, sūtniecībā Berlīnē (1922 - 1923) un Helsinkos (1923 - 1925), sasniedzot I šķ. sekretāra dienesta pakāpi. 1925. - 1928. g. vadījis ĀM Administratīvo un protokola nodaļu. No 1928. g. janvāra I šķ. sekretārs sūtniecībā Londonā. ĀM Rietumu nodaļas vadītājs (1931 - 1934), sūtnis Lietuvā (1934). 1934. - 1938. g. - finanšu ministrs. 1936. g. aprīlī - jūlijā arī ārlietu ministra v. i. 1938. g. jūnijā - septembrī ĀM sūtnis sevišķiem uzdevumiem. No 1938. g. septembra sūtnis Polijā un Ungārijā (ar sēdekli Varšavā). No 1939. g. oktobra arī Rumānijā ar sēdekli Bukarestē, uz kurieni, sākoties 2. pasaules karam, devies pēc Polijas valdības norādījuma. No 1940. g. aprīļa sūtnis arī Turcijā.

Protestējis pret Latvijas okupāciju un gaidāmo inkorporāciju PSRS, iesniedzot 1940. g. 23. jūlijā notu Rumānijas un nosūtot notas Ungārijas un Turcijas ārlietu ministriem. 1940. g. 10. augustā paziņojis Rumānijas ārlietu ministram un ĀM Rīgā par sūtņa pilnvaru nolikšanu.

Latvijā nav atgriezies, izceļojis uz ASV. No 1941. g. janvāra līdz mūža beigām padomdevējs saimnieciskās un finansiālās lietās sūtniecībā Vašingtonā.

Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni, Triju Zvaigžņu ordeni, Beļģijas, Igaunijas, Itālijas, Lietuvas, Somijas, Zviedrijas ordeņiem.

Kara gados izdotie darbi: Latvia. Economic resources and capacities (1942), Latvia. Struggle for independence (1942), The truth about Bolshevik and Nazi atrocities in Latvia (1943).