Latvijas nacionālā gatavība

22.03.2019. 11:22

Lai koordinētu Latvijas nostāju breksita jautājumos un nacionāli gatavotos breksita radītajām pārmaiņām, 2017. gada februārī tika izveidota breksita darba grupa, kurā pārstāvētas visas ministrijas un Latvijas Banka. Kopš 2018. gada septembra breksita darba grupas sanāksmes notiek vismaz reizi mēnesī. Pēc nepieciešamības uz sanāksmēm tiek pieaicināti gan ministriju komunikācijas, gan juridiskie eksperti.

Līdz šim Ārlietu ministrija sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā četrus informatīvos ziņojumus par Latvijas nacionālo gatavību breksita radītajām pārmaiņām (2018. gada oktobrī, novembrī, decembrī un 2019. gada janvārī). Tajos Ārlietu ministrija ziņoja par veicamajām darbībām, lai sagatavotos breksita radītajām sekām, t.sk. no deal scenārijā:

-           nepieciešamajiem grozījumiem nacionālajos tiesību aktos;

-           apzināt iespējamu nepieciešamību pēc papildus cilvēkresursiem un infrastruktūras pielāgošanas (piemēram, kontroles dienestos);

-           nepieciešamība pielāgot IT sistēmas un reģistrus.

Ārlietu ministrija koordinē Latvijas viedokļa pārstāvību ES-AK sarunās, kā arī ir plānveidīgi veikusi pasākumus izpratnes un gatavības veicināšanai breksita jautājumos, t.sk. par no deal scenāriju:

  • ņemot vērā Latvijas diasporas ievērojamo lielumu AK, Latvijas vēstniecība AK ir aktīva, informējot tautiešus par breksita un tā ietekmi uz pilsoņu tiesībām;
  • Ārlietu ministrijas pārstāvji tikušies ar uzņēmēju organizācijām (piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju) un nozaru asociācijām (piemēram, Latvijas Kokrūpniecības federāciju), lai informētu par breksita procesu un vērstu uzmanību uz riskiem un pārmaiņām, kas iespējamas pēc breksita.

12. un 13.februārī Ministru kabinets apstiprināja nepieciešamos grozījumus Latvijas nacionālajos tiesību aktos. Breksita likumu pakotnē ir šādi likumi: “Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības”, “Grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā”, “Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”, “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”.

21. martā likumi apstiprināti Saeimā otrajā (galīgajā) lasījumā.