Izstāšanās līgums

07.02.2020. 16:19

Izstāšanās līgums paredz regulējumu jau uzsāktām procedūrām un uzņemtām saistībām, kas izriet no AK ES dalībvalsts statusa.

Izstāšanās līgums nosedz visus AK izstāšanās no ES elementus:

  • ES un AK pilsoņu tiesības, kuri likumīgi uzturējušies AK un ES pirms AK izstāšanās no ES;
  • finanšu saistības, ko AK uzņēmusies kā ES dalībvalsts;
  • Īrijas – Ziemeļīrijas robežas risinājums, lai izvairītos no fiziskas robežas atjaunošanas uz Īrijas salas;
  • citi nozīmīgi izstāšanās jautājumi, piemēram, datu aizsardzība, tiesiskā sadarbība, intelektuālais īpašums, muita, uzsāktā preču tirdzniecība, nodokļi u.c.;
  • pārejas perioda nosacījumi.

 

Pilsoņu tiesības

Par pilsoņu tiesībām Izstāšanās līgums paredz, ka uz visu atlikušo personas mūžu:

  • ES 27 dalībvalstu pilsoņi, kuri līdz pārejas perioda beigām ieradīsies un būs likumīgi uzturējušies AK, varēs turpināt uzturēties AK. Šiem pilsoņiem būs jāreģistrējas AK iestādē (Home office), iegūstot apliecinājumu uzturēšanās tiesiskumam;

NB! Uz ES 27 dalībvalstu pilsoņiem, kuri AK ieradīsies pēc pārejas perioda beigām, Izstāšanās līgums neattieksies. Viņu tiesības AK noteiks ES – AK nākotnes attiecību vienošanās vai, ja tāda netiek panākta, AK vienpusēji lēmumi par imigrācijas politiku.

  • persona, kas līdz pārejas perioda beigām būs uzturējusies AK ilgāk par 5 gadiem, varēs pieteikties uz pastāvīgo statusu (settled statuss), savukārt, persona, kas būs AK likumīgi uzturējusies mazāk par 5 gadiem, varēs pieteikties uz pagaidu statusu (pre-settled statuss). Abos gadījumos persona tiks aizsargāta ar Izstāšanās līgumu;
  • ES pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri likumīgi dzīvoja kopā ar ES pilsoni AK vai ES 27 valstīs pārejas perioda beigās, varēs palikt valstī saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi pastāvēja pirms breksita. Personām AK iestādē (Home Office) būs jāiegūst apliecinājums uzturēšanās tiesiskumam. Ģimenes locekļus uzskatīs par likumīgiem rezidentiem un aizsargās ar Izstāšanās līgumu, neatkarīgi no viņu valstspiederības;
  • ES pilsoņi saglabās tiesības uz pensiju un pabalstu koordinēšanu, kārtībā kā to šobrīd paredz ES tiesību akti.

NB! Izstāšanās līgums paredz sekojošu pabalstu pārnesi: vecuma pensijas, invaliditātes pensijas, apgādnieka zaudējuma pensijas, priekšlaicīgās pensijas, atlīdzības sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, bezdarbnieka pabalstus, slimības pabalstus, maternitātes un paternitātes pabalstus, apbedīšanas pabalstus (t.i., pabalsti, kas aizstāj ienākumus), kā arī pabalsti, kuri tiek saņemti papildus tiem pabalstiem, kuri aizstāj ienākumus – bērnu pabalsti, aizbildņu pabalsti (guardians allowance), pabalsts par apgādībā esošu bērnu (child tax credit), kā arī vecuma pabalsts apkures izdevumu segšanai ziemas laikā (winter fuel allowance).

  • ES pilsoņi varēs turpināt izmantot veselības aprūpes izmaksu atlīdzināšanas mehānismu, ko paredz Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK) un S1 veidlapa, kas paredzēta nodarbinātajiem;
  • ES 27 dalībvalstu pilsoņi, kas līdz pārejas perioda beigām būs uzsākuši studēt AK augstskolās:

- varēs noslēgt studijas, saglabājot studiju maksu, kas noteikta studijas uzsākot;

- baudīs tās pašas tiesības kā AK pilsoņi attiecībā uz studiju kredītiem;

- studiju kārtība AK reģionālās pārvaldībās, piemēram, Velsā un Skotijā, turpināsies saskaņā ar reģionālo pārvaldību noteikto kārtību.

Informācijai pieejama Eiropas Komisijas sagatavotā faktu lapa, kurā jautājumu un atbilžu veidā izklāstīti pilsoņu tiesību aspekti.

 

Finanšu noregulējums

Attiecībā uz finanšu vienošanos Izstāšanās līgums projekts paredz:

  • par finansiālajām saistībām, ko uzņēmušās ES 28 dalībvalstis jānorēķinās ES 28 dalībvalstīm, tādejādi neviena ES 27 dalībvalsts nemaksās mazāk vai vairāk kā tai būtu bijis jāmaksā, ja AK neizstātos no ES;
  • AK pildīs visas finanšu saistības, kas izriet no 2014.-2020. gada ES Daudzgadu finanšu shēmas (MFF) un neizpildītās saistības no iepriekšējiem MFF periodiem;
  • AK turpinās piedalīties Eiropas Attīstības fonda programmās, ES Trasta fondā, Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai u.c. fondos.

 

Īrijas-Ziemeļīrijas robežas jautājums

ES un AK ir vienojušās turpināt aizsargāt 1998. gada Lielās Piektdienas (Belfāstas) vienošanos, ar kuru, Ziemeļīrijas miera procesa īstenošanai, izveidoja:

-          savstarpēji saistītas politiskas iestādes Lielbritānijas un Īrijas salās;

-          visaptverošu sektorālu ziemeļu-dienvidu sadarbību starp Īriju un Ziemeļīriju,

-          vienotu ceļošanas telpu.

Lielās piektdienas vienošanās būtisks elements ir fiziskas robežas neesamība Īrijas salā.

Breksita rezultātā vienā noslēgtā teritorijā – Īrijas salā – radīsies divi atšķirīgi režīmi. Proti, Īrija pēc AK izstāšanās paliek ES, tostarp ES Vienotajā tirgū, kur saskaņā ar četrām ES pamatbrīvībām un ES tiesībās paredzētajiem vienotajiem noteikumiem pastāv brīva preču, pakalpojumu, personu un kapitāla aprite. Savukārt Ziemeļīrija, kas ietilpst AK sastāvā, attiecīgi vairs nebūs ES sastāvā un Īrijas – Ziemeļīrijas robeža uz Īrijas salas ģeogrāfiski kļūst par ES ārējo robežu. Izstāšanās līgumā iestrādāta no nākotnes ES – AK attiecību modeļa neatkarīga, juridiski saistoša un praktiski īstenojama konstrukcija – Ziemeļīrijas backstop - kuras piemērošana izslēdz fiziskas robežas atjaunošanu starp Īriju un Ziemeļīriju un nodrošina Lielās piektdienas vienošanās izpildi.

Pārejas periods

Izstāšanās līgums paredz pārejas periodu no breksita brīža līdz 2020. gada 31. decembrim. Izstāšanās līgums paredz, ka, ja abas puses piekrīt, pirms 2020. gada 1. jūlija var tikt pieņemts vienreizējs lēmums, ar kuru pārejas periodu pagarina par laiku, kas nepārsniedz 1 vai 2 gadus. Pārejas perioda laikā:

  • uz AK turpinās attiekties ES tiesiskais ietvars (acquis communautaire) un tā izmaiņas, kas tiks pieņemtas parejas perioda laikā, ieskaitot Eiropas Savienības Tiesas kontroli;
  • AK būs daļa no ES Vienotā tirgus un Muitas savienības;
  • pārejas periodā uz AK saglabāsies ES starptautisko nolīgumu ietekme. Tas nozīmē, ka AK būs pienākums turpināt pildīt ar ES starptautisko līgumu uzņemtās saistības pārejas perioda laikā, taču ES nevarēs uzdot trešajām valstīm pienākumu turpināt saistības pret AK, jo, sākoties pārejas periodam, juridiski tā vairs nebūs ES dalībvalsts;
  • AK juridiski vairs nebūs ES dalībvalsts, tādējādi līdz ar izstāšanās no ES datumu vairs nepiedalīsies ES institūciju un aģentūru darbā un lēmumu pieņemšanā kā ES dalībvalsts.

Laikā ierobežots pārejas periods nepieciešams, lai pakāpeniski “atvienotu” AK no ES, sniegtu indivīdiem un uzņēmējiem laiku pielāgoties pārmaiņām. Pārejas perioda laikā ES un AK būs iespēja vienoties par turpmāko sadarbības formu jeb nākotnes attiecību līgumu.

Prezentācija - Izskaidrots Izstāšanās līgums