Biežāk uzdotie jautājumi par Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības procesu

15.10.2019. 11:58

1. Kad plānota Apvienotās Karalistes (turpmāk – AK) izstāšanās no Eiropas Savienības (ES)?

Līguma par Eiropas Savienību 50. pants paredz, ka brīdī, kad valsts oficiāli paziņo par tās nodomu izstāties, sākas 2 gadu laika atskaite. Ņemot vērā, ka AK nosūtīja vēstuli ES par izstāšanos 2017. gada 29. martā, AK izstāšanās no ES bija plānota 2019. gada 30. martā plkst. 00.00 pēc Centrāleiropas laika (30. marta 1:00 no rīta pēc Latvijas laika). Tomēr, ņemot vērā, ka AK izmantoja tiesības, ko paredz Līguma par Eiropas Savienību 50. pants, un lūdza izstāšanās pagarinājumu, 21. martā ES27 valstu un valdību vadītāji vienbalsīgi apstiprināja divus 50. panta pagarinājuma termiņus – 22. maiju, ja līdz 29. martam AK parlaments apstiprina Izstāšanās līgumu, un 12. aprīli, ja neapstiprina.

Tā kā AK līdz 29. martam Izstāšanās līgumu neapstiprināja, 5. aprīlī T. Meja atkārtoti lūdza pagarināt izstāšanās termiņu, lai izvairīto no nesakārtotas AK izstāšanās 12. aprīlī.

10. aprīļa ārkārtas 50. panta Eiropadomē ES27 valstu un valdību vadītāji vienbalsīgi apstiprināja pagarinājumu līdz 31. oktobrim. Ja vien līdz šim datumam spēkā nestāsies Izstāšanās līgums vai netiks panākta vienošanās par vēl vienu 50. panta pagarinājumu, piepildīsies t.sk. no deal scenārijs un AK kļūst par trešo valsti ārpus ES šā gada 1. novembrī.

 2. Ko nozīmē AK izstāšanās no ES ar vai bez vienošanās?

Atkarībā no turpmākās breksita sarunu gaitas, ES un AK sarunvežu starpā iespējami 3 galvenie scenāriji:

A. Sakārtota izstāšanās (orderly withdrawal) - līdz AK izstāšanās no ES dienai spēkā stājas Izstāšanās līgums. Tam pievienota politiskā deklarācija par ES – AK nākotnes attiecību ietvaru. Pārejas perioda laikā ES un AK izstrādā līgumu (vai līgumus) par nākotnes attiecībām.

Šādā scenārijā notiek sakārtota jeb tiesiski paredzama AK izstāšanās no ES. Līdz ar Izstāšanās līguma spēkā stāšanos sāk piemēroties minētajā līgumā ietvertie pārejas perioda nosacījumi. Pārejas periodam   būtu jānoslēdzas 2020. gada 31. decembrī vai pagarinājuma gadījumā – citā noteiktā datumā. Pārejas periodā uz AK attiecas ES juridiskās saistības un tiesiskais ietvars, taču AK vairs nepiedalās ES institūciju darbā un lēmumu pieņemšanā. Laikā ierobežots pārejas periods nepieciešams, lai pakāpeniski “atvienotu” AK no ES, sniegtu indivīdiem un uzņēmējiem laiku pielāgoties pārmaiņām. Pārejas periodā ES un AK noslēdz saistošu vienošanos jeb nākotnes attiecību līgumu. Līgums stājas spēkā uzreiz pēc pārejas perioda noslēguma un aizstāj ES tiesības, kuras AK teritorijā vairs nav spēkā.

 

B. Atliktais “kraujas malas” (“no deal”, “cliff edge”) scenārijs.  Līdz AK izstāšanās no ES brīdim spēkā stājas Izstāšanās līgums, taču pārejas perioda laikā ES un AK nevienojas par nākotnes attiecību līgumu (vai līgumiem).

No Izstāšanās līguma stāšanās spēkā datumam līdz pārejas perioda beigām piemērojas līgumā ietvertie pārejas perioda nosacījumi. Sākot ar 2021. gada 1. janvāri vai pārejas perioda pagarinājumā – citu noteiktu datumu ES un AK attiecības vairs nenosaka  konkrēti noteikumi. Atsevišķās jomās ES un AK sadarbosies starptautisko organizāciju ietvaros (piemēram, Pasaules tirdzniecības organizācija, ANO, NATO), tomēr sadarbība nebūs tik cieša, abpusēji ērta un izdevīga kā ES ietvaros. Jautājumos, kuri ir ES kompetence un kurus starptautiskās organizācijas neregulē, iestājas tiesiskā nenoteiktība, jo nepastāv nekādi citi ES un AK attiecību noteikumi (piemēram, aviācijas un muitas jomās.

 

C. Nesakārtota izstāšanās (disorderly withdrawal) jeb “kraujas malas” (“no deal”, “cliff edge”) scenārijs. Izstāšanās līgums nestājas spēkā līdz AK izstāšanās dienai un AK ir trešās valsts statusā.

Pārejas perioda nosacījumi nestājas spēkā, un jau no AK izstāšanās dienas ES un AK attiecības vairs nenosaka  konkrēti noteikumi. AK nav spēkā ES tiesības, uz to  neattiecas ES starptautiskie līgumi.

 

3. Kādu regulējumu paredz iespējamais pārejas periods?

Ja līdz AK izstāšanās no ES brīdim spēkā stājas Izstāšanās līgums, tad automātiski piemērojas līgumā ietvertie pārejas perioda nosacījumi. Pārejas periods plānots līdz 2020. gada 31. decembrim. Izstāšanās līgums paredz, ka, ja abas puses piekrīt, pirms 2020. gada 1. jūlija var tikt pieņemts vienreizējs lēmums, ar kuru pārejas periodu pagarina par laiku, kas nepārsniedz 1 vai 2 gadus. Pārejas perioda laikā:

  • uz AK turpinās attiekties ES tiesiskais ietvars (acquis communautaire) un tā izmaiņas, kas tiks pieņemtas parejas perioda laikā, ieskaitot Eiropas Savienības Tiesas kontroli;
  • pārejas periodā uz AK saglabāsies ES starptautisko nolīgumu ietekme. Tas nozīmē, ka AK būs pienākums turpināt pildīt ar ES starptautisko līgumu uzņemtās saistības pārejas perioda laikā, taču ES nevarēs uzdot trešajām valstīm pienākumu turpināt saistības pret AK, jo, sākoties pārejas periodam, juridiski tā vairs nebūs ES dalībvalsts;

AK juridiski vairs nebūs ES dalībvalsts, tādējādi līdz ar izstāšanās no ES datumu vairs nepiedalīsies ES institūciju un aģentūru darbā un lēmumu pieņemšanā kā ES dalībvalsts.

 

4. Kā ES gatavojas AK izstāšanās no ES?

Eiropas Komisija 27 ES dalībvalstu valdību ekspertiem organizēja virkni semināru par gaidāmajām pārmaiņām nozarēs. Kopš 2018. gada 19. jūlija Eiropas Komisija publicējusi 6 paziņojumus par gatavības pasākumu nepieciešamību, plānu un tā ieviešanas progresu. Vienlaikus Eiropas Komisija publicējusi aptuveni 100 gatavības paziņojumus par gaidāmajām pārmaiņām nozarēs.

Papildus iepriekš minētajām iniciatīvām, Eiropas Komisija veic sagatavošanos, piemēram:

  • uzsākts process AK izvietoto ES aģentūru pārvietošanai – Eiropas Zāļu aģentūru pārvietos uz Nīderlandi un Eiropas Banku iestādi – uz Franciju;
  • Eiropas Komisija ir caurskatījusi ES acquis, t. i., spēkā esošo ES tiesību aktu noteikumus, un izvirzījusi 19 tiesību aktu priekšlikumus, lai pielāgotos breksita radītajām pārmaiņām no deal scenārija gadījumā. Šie tiesību akti aptver dažādas jomas – no transporta un sociālā nodrošinājuma koordinēšanas līdz Erasmus+ un vīzu režīmam, ko piemērot AK valstspiederīgajiem.
  • citas darbības, piemēram, sagatavošanās ES IT sistēmu un datu bāžu pielāgošanai (piemēram, muitas jomā). 

 

Attiecībā uz tiesību aktu priekšlikumiem no deal scenārijam jāņem vērā, ka šie ārkārtas pasākumi nemazinās vispārējo bezvienošanās scenārija ietekmi un nekādā veidā nekompensē nesagatavotību un neaizstāj ieguvumus no dalības ES, nedz arī pārejas perioda izdevīgos noteikumus, kas paredzēti Izstāšanās līgumā. Šiem priekšlikumiem ir pagaidu raksturs un ierobežota darbības joma, un tos vienpusēji pieņem ES, lai iespēju robežās mazinātu bezvienošanās scenārija smagākās sekas.

 

5. Kādas pārmaiņas sagaida uzņēmējus, kas veic uzņēmējdarbību AK?

Uzņēmējiem, kas veic uzņēmējdarbību ES iekšējā tirgū nepieciešams pārliecināties, vai breksita iespējamās sekas ietekmēs arī viņus. Daži aspekti, kurus jāizvērtē, īpaši ar skatu uz pārejas perioda beigām (2020. gada 31. decembris) vai no deal scenārija gadījumā no AK izstāšanās dienas no ES:

Atbildība piegādes ķēdē
Saskaņā ar ES tiesību aktiem par produktiem, pēc AK izstāšanās no ES, preces no AK tiks uzskatītas par importa precēm. Attiecīgi uz tām attieksies importa noteikumi kā uz citu trešo valstu precēm.

Sertifikāti, licences un atļaujas
ES nozīmes sertifikāti, licences un atļaujas, kuras izdevusi AK iestāde vai AK bāzēta iestāde, vairs nebūs spēkā pēc AK izstāšanās no ES datuma. AK izdotiem sertifikātiem, licencēm un atļaujām nepieciešams saņemt ekvivalentus ES 27 dalībvalstu iestāžu izdotus sertifikātus, licences un atļaujas vai arī tos pārnest vai iegūt jaunus. Tāpat jāpievērš uzmanība Latvijā izdoto sertifikātu u.c. dokumentu derīguma termiņa izmaiņām AK pēc breksita (piemēram, sociālās drošības jomā A1 sertifikāts).

Muitas procedūras, PVN un akcīzes nodokļi
Muitas procedūras, PVN un akcīzes nodokļi precēm no AK tiks attiecināti kā uz precēm no trešajām valstīm.

Izcelsmes noteikumi
Eksportējot preces uz trešajām valstīm, ar kurām ES noslēgts Brīvās tirdzniecības līgums, uzņēmējiem iespējams saņemt atvieglotas tarifa likmes produktiem, kuru sastāvā ir noteikta daudzuma ES izcelsmes materiālu. Jāņem vērā, ka pēc AK izstāšanās AK izcelsmes materiāli vairs neklasificēsies kā ES izcelsmes, tādejādi ietekmējot iespēju galaproduktam klasificēties kā ES izcelsmes produktam.

Aizliegumi un ierobežojumi importa un eksporta precēm
ES stingri regulē atsevišķu produktu, piemēram, dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu, augu un augu produktu, importu un eksportu uz trešajām valstīm. Atsevišķiem produktiem nepieciešamas speciālas atļaujas, piemēram, radioaktīviem materiāliem, atkritumiem, ķimikālijām. Pēc AK izstāšanās šāda veida produktiem, kas nāk no AK vai paredzēti eksportam uz AK, būs jāatbilst šiem noteikumiem, t.sk. aizliegumiem un ierobežojumiem, kas attiecas uz trešajām valstīm.

Personas datu apmaiņa
Šobrīd ES un AK starpā norit brīva personas datu apmaiņa, taču pēc AK izstāšanās datu nodošanu ES un AK starpā regulēs ES tiesiskais ietvars par personas datu nodošanu trešajām valstīm. Šis ietvars piedāvā vairākas iespējas datu nosūtīšanai uz trešajām valstīm gadījumā, ja tiek nodrošinātas atbilstošas garantijas (saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu) un gadījumā, ka šādu garantiju nav - ja datu subjekts līguma izpildei ir devis nepārprotamu piekrišanu, līguma izpildei, likumīgu prasību izpildei vai būtisku sabiedrības interešu dēļ. 

Juridiskās saistības
Uzņēmumiem, kuriem noslēgti līgumi ar AK uzņēmumiem vai privātpersonām, ieteicams pārbaudīt līgumu, tostarp piemērojamā likuma un tiesas valsts noteikumus. Jāņem vērā, ka pēc AK izstāšanās, ar atsevišķiem Izstāšanās līgumā (ja tas laikus stāsies spēkā) paredzētiem izņēmumiem, uz AK vairs neattieksies ES ietvaros saskaņotie tiesvedību procesuālie notikumi, tostarp atvieglota spriedumu atzīšana un izpilde civillietās un komerclietās.

Finansiālās saistības
Britu sterliņu mārciņas kursa pazemināšanās (pret eiro), tiešā veidā ietekmē Latvijas eksportētājus. Lai izvairītos no sterliņu māciņas kursa svārstību radītajiem riskiem un papildus izmaksām, eksportētāji var izmantot finanšu instrumentus. Minētās valūtas kursa svārstības varētu veicināt jaunu tirdzniecības ķēžu izveidi – jaunus piegādātājus un preču noietu caur/eksportu uz citām ES dalībvalstīm.

 

6. Kā Latvijas pilsoņiem AK iespējams gatavoties AK izstāšanās no ES?

Lai pēc breksita turpinātu likumīgi uzturēties AK, Eiropas Savienības pilsoņiem jāpiesakās settled status vai pre-settled status.

  1. Ja Izstāšanās līgums stāsies spēkā, reģistrācija ir jāveic līdz 2021.gada 30.jūnijam.
  2. Ja izstāšanās notiek bez vienošanās, reģistrācija jāveic līdz 2020. gada 31.decembrim.

Aicinām Jūs iepazīties ar plašāku informāciju latviešu valodā - https://www.gov.uk/guidance/settled-status-for-eu-citizens-and-their-families-translations.lv

Tā kā pieteikšanos settled un pre-settled statusam administrē AK kompetentās iestādes, jautājumu un neskaidrību gadījumā iesakām sazināties ar AK Iekšlietu ministriju (Home Office):

  • Zvanot pa tālruni 0300 123 7379 (No pirmdienas līdz piektdienai (izņemot banku brīvdienas) no plkst. 8.00 līdz 20.00; sestdienās un svētdienās no plkst. 9.30 līdz 16.30 pēc AK laika). Ja šobrīd atrodaties ārpus AK, ar pilnu kontaktinformāciju varat iepazīties Home Office mājaslapā;
  • Uzdodot jautājumu tiešsaistē (online).

AK izstājoties no ES, dubultpilsonības izveidošanās un pastāvēšanas nosacījumi, kas ir noteikti Latvijas Republikas Pilsonības likumā, nemainīsies. Tā kā AK ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, tad Latvijas pilsonim arī turpmāk varēs izveidoties dubultpilsonība ar AK. Papildu informāciju par dubutpilsonību iespējams iegūt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldēs mājas lapā.