Kas ir PTO

22.01.2019. 12:44

PTO ir starptautiska organizācija un dalībvalstu daudzpusējo sarunu forums par globālās tirdzniecības noteikumiem, to administrēšanu un piemērošanu. PTO sistēma ir ārējās tirdzniecības normu kopums jeb "ceļu satiksmes noteikumi" ārējā tirdzniecībā, kas saistoši visām organizācijas dalībvalstīm.

PTO tika izveidota 1995. gadā Urugvajas sarunu raunda rezultātā. Līdz ar PTO izveidošanu tika noslēgti virkne daudzpusēju PTO līgumu – par precēm, pakalpojumiem, intelektuālo īpašumu un strīdu izšķiršanu. Līdz PTO izveidošanai daudzpusējās tirdzniecības attiecības regulēja 1947. gada Vispārējā vienošanās par tirdzniecību un tarifiem (GATT), kas uzsāka daudzpusējās tirdzniecības liberalizāciju un tarifu barjeru samazināšanu.

PTO galvenais mērķis ir brīva un atvieglota tirdzniecība, balstīta uz vienlīdzīgiem noteikumiem, vienlaikus ņemot vērā jaunattīstības valstu iespējas.

Pašlaik PTO ir 162 dalībvalstis, 19 atrodas iestāšanās procesā. 2015. gada 30. novembrī par pilntiesīgu PTO dalībvalsti kļuvusi Kazahstāna, savukārt 2015. gada 15.-18. decembra PTO 10. Ministru konferencē formāli PTO pievienošanās procesu paredzēts noslēgt Afganistānai un Libērijai.

PTO kandidātvalstīm ir novērotāja statuss PTO, tās ir tiesīgas piedalīties daudzpusējā tirdzniecības sarunu raundā bez balsstiesībām. Kā novērotājas PTO piedalās arī vairākas starptautiskās organizācijas – Pasaules Banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules Muitas organizācija, u.c.

Iestājoties PTO valsts uzņemas saistības tirgus pieejamības jomā. Tirdzniecībai ar precēm tiek noteikts ievedmuitas tarifu maksimālais līmenis jeb "griesti". Vienlaikus PTO līgums paredz elastīgu pieeju tirgus aizsardzībai, kas nozīmē, ka, nepārsniedzot noteiktu līmeni, valsts var piemērot tik lielu ievedmuitu, cik nepieciešams, lai netiktu apdraudēta vietējā ražošana.

Valsts uzņemas saistības lauksaimniecības subsīdiju jomā, kas nenozīmē subsīdiju atcelšanu, bet gan atbilstību noteikumiem, kādā veidā subsīdijām paredzētā nauda tiek izlietota. Subsīdijas nedrīkst pārsniegt noteiktu līmeni kāda viena noteikta produkta atbalstam, jeb, citiem vārdiem, nav iespējams tērēt līdzekļus tikai viena vai dažu produktu pārmērīgai subsidēšanai.

Valsts uzņemas noteiktas saistības pakalpojumu tirdzniecībā, kas paredz ārvalstu ieguldītāju nediskrimināciju attiecībā pret vietējiem ieguldītājiem, ieguldot vietējā pakalpojumu industrijā, kā arī tiesības piegādāt pakalpojumus pāri robežai.

(Informācija apkopota no PTO mājaslapas www.wto.org)