Vācijas domnīcas pētījums: neskatoties uz ievērojamo progresu, Baltijas valstīs jāturpina noturības stiprināšana

10.07.2020. 12:48

9.jūlijā Berlīnē ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vēstniecību Vācijā atbalstu notika tiešsaistes diskusija par Vācijas vadošās un ietekmīgākās politiskās zinātnes domnīcas Stiftung Wissenschaft und Politik (SWP) sagatavoto pētījumu par Baltijas valstīm “Ceļā uz lielāku noturību” (resilience). Latviju diskusijā pārstāvēja Eiropas Parlamenta deputāts Dr. Ivars Ījabs.

Pētījuma autors Kajs Olafs Langs (Kai-Olaf Lang) secina, ka pēdējo desmit gadu laikā Baltijas valstis ir sasniegušas ievērojamu progresu savas noturības stiprināšanā, bet situācija vēl ir uzlabojama. Pētnieks Vācijai un Rietumu valstīm kopumā rekomendē Baltijas valstu drošību uzskatīt par pastāvīgu izaicinājumu, nevis atrisinātu jautājumu.

“Šis pētījums atbilst visaugstākajiem standartiem, jo ir labi līdzsvarots, zinātniski neitrāls un vienlaikus ārkārtīgi informatīvs par situāciju Baltijas valstīs. Tam būtu jākļūst par obligātu lasāmvielu Vācijas politiskajai elitei attiecībā uz Baltijas valstīm”, diskusijā norādīja Ījabs.

Diskusijā ar Baltijas valstu redzējumu dalījās arī Igaunijas starptautiskā Aizsardzības un drošības centra pētnieks Kalevs Stoicesku (Kalev Stoicescu) un Lietuvas Viļnas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta profesors Tomass Janeliūns (Tomas Janeliūnas). Diskusiju vadīja “The Aspen Institute” Vācijā pētnieks, atvaļinātais Vācijas bruņoto spēku brigādes ģenerālis Dr. Klauss Vitmans (Klaus Wittmann).

Pētījums apskata plašu jautājumu spektru saistībā ar Baltijas valstu noturības spējām un secina, ka Baltijas valstis katra individuāli ir sasniegušas ievērojamu progresu noturības stiprināšanā pēdējo desmit gadu laikā. Bet darbs vēl nav pabeigts un tādēļ Vācijai būtu vēlams turpināt sniegt atbalstu Baltijas valstu noturības stiprināšanai. Pētījums norāda, ka desmit gadu laikā ievērojami ir mazināta atkarība no Krievijas enerģētikas sistēmas, radot elektroenerģijas starpsavienojumus ar Skandināvijas valstīm un Poliju, kā arī attīstot sašķidrinātās gāzes ostas termināli Lietuvā. Tuvākajā laikā tiks īstenota arī desinhronizācija no Krievijas elektroenerģijas tīkla. Attiecībā uz krieviski runājošām minoritātēm pētījums secina, ka to nevar vairs uztvert par vienotu grupu, kurai prioritārs būtu pilsonības jautājums. Tiek novērota segmentēšanās un svarīgākas kļūst integrācijas pakāpes.

Attiecībā uz noturību pret dezinformāciju un Krievijas izplatīto propagandu pētījums secina, ka Baltijas valstu sabiedrības jau vēsturiski ir daudz noturīgākas šajā ziņā, nekā Rietumu valstu sabiedrības. Fiziskās drošības ziņā ievērojamu ieguldījumu sniedz NATO paplašinātā klātbūtne, kuru jāturpina attīstīt, pilnveidojot nianses. Kā būtiskāko strīdus faktoru pētījums izceļ vēstures jautājumus, kas var šķelt sabiedrības un kurus Krievija var instrumentalizēt savu mērķus sasniegšanai. Tādēļ pie šiem jautājumiem jāturpina strādāt, kā arī jāstiprina Baltijas valstu noturība ekonomikas un sociālajā jomā, apsteidzot konfliktus veicinošos faktorus.

Pilns pētījuma teksts: https://www.swp-berlin.org/fileadmin/contents/products/studien/2020S03_lng.pdf

 


Prese kontaktiem:

Latvijas vēstniecība Vācijā
Adrese: Reinerzstrasse 40/41, 14193 Berlīne, Vācija
Telefons: +49 (0) 30 826 002 22
Fakss: +49 (0) 30 826 002 33
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

icon-facebook    icon-flickr   twtr

baneris final vestniecibam Pierakstīties uz Ārlietu dienesta ziņu saņemšanu e-pastā