Saeimas priekšsēdētājas biedres Lībiņas-Egneres uzruna Bundestāgā, atzīmējot Latvijas valsts simtgadi

06.06.2018. 14:46
Saeimas priekšsēdētājas biedres Lībiņas-Egneres uzruna Bundestāgā, atzīmējot Latvijas valsts simtgadi

Saeimas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres uzruna diskusijā par Baltijas valstu un Eiropas drošību, atzīmējot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu simtgades Vācijas parlamentā

Vācijas Bundestāga Ķeizara zāle, Berlīne

2018. gada 6. jūnijā 

 

Godātais viceprezidenta Dr. Frīdriha kungs,

Godātais priešsēdētāja Karla kungs,

Godātais valsts sekretāra Lindnera kungs,

Godātie kolēģi un kolēģes, ekselences!

 

Jūtos ārkārtīgi pagodināta šodien uzrunāt klātesošos pasākumā, ar kuru kopīgi atzīmējam triju Baltijas valstu simtgadi. Esmu pateicīga Bundestāgam par ielūgumu un par interesi veidot ciešākus kontaktus ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentiem.

Pašlaik, atskatoties uz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstiskuma simts gadiem, jo īpaši skaidri saskatām drošības nozīmi demokrātiskas, neatkarīgas valsts pastāvēšanā un izaugsmē. Manai paaudzei, kas dzimusi Padomju Savienības okupētā Latvijā, ir īpaša pateicība jāizsaka mūsu pirmajiem valstsvīriem par viņu drosmīgo un gudro rīcību, 1918. gada 18. novembrī mūsu tautas valstsgribu vēršot neatkarīgas un demokrātiskas valsts izveidē.

Mācība, ko Latvijas tauta ir guvusi cauri laikiem – lai iegūtu, nosargātu un pat pēc 50 okupācijas gadiem atgūtu brīvību, ir vajadzīga griba un drosme; tieši tāpat ir vajadzīga izlēmīga rīcība un neatlaidīgs darbs cēla mērķa sasniegšanai.

Valsts aizsardzība un sabiedrības drošība ir milzīgs izaicinājums. Īpaši tādām ģeogrāfiski un skaitliski nelielām valstīm, kādas ir Baltijas valstis. Drošība un aizsardzība ir prioritāte visām trim Baltijas valstīm. To apliecina arī fakts, ka Latvija un abas pārējās Baltijas valstis jau pašlaik velta vismaz 2% no IKP aizsardzības vajadzībām. Atbildīgi izturamies pret savām starptautiskajām saistībām drošības un aizsardzības jomā.

Taču vai Latvija varētu nodrošināt aizsardzību viena pati? Nē, protams, nē. Tā ir NATO valstu kopiena, kurā darbojas solidaritāte jeb NATO līguma 5. pants. Tā ir Eiropas Savienības valstu kopiena, kurā ir aktivizēta pastāvīga, strukturēta sadarbība drošības un aizsardzības jomā jeb PESCO.

Esam pateicīgi Vācijai un Francijai par vadošo lomu PESCO izveidē. Mums jāturpina stiprināt ES un NATO sadarbība. Šie abi sadarbības formāti viens otru papildina un veido spēcīgu drošības vairogu iepretim šodienas izaicinājumiem.

Baltijas valstis veido gan ES, gan NATO ārējo robežu. Tas rada īpašu ievainojamību, bet vienlaikus tieši tādēļ mūsu valstu drošība ir stratēģiski svarīga visas Eiropas drošības kontekstā. Tieši tāpēc Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un Polijai sevišķi nozīmīgs ir Varšavas samita lēmums par alianses pastiprinātu militāru klātbūtni mūsu reģionā. Augstu novērtējam sabiedroto spēku dalību enhanced forward presence kaujas grupās Baltijas valstīs un Polijā.

Ņemot vērā reģionālas situācijas dinamiku, saredzam to kā būtisku atturēšanas (deterrance) instrumentu ilgtermiņā. Esam pateicīgi sabiedroto valstu parlamentiem, arī Bundestāgam, par atbalstu savu valstu karavīru nosūtīšanai šajās svarīgajās misijās.

No Latvijas un pārējo Baltijas valstu pozīcijas raugoties, nedrīkstam par zemu novērtēt arī reģiona enerģētisko drošību. Baltijas valstis jau ir daudz paveikušas ceļā no “enerģētikas salas” uz integrāciju ES enerģijas tirgū. Tas panākts, pateicoties būtiskam atbalstam no ES un tās dalībvalstīm, arī Vācijas. Vienlaikus, balstoties uz ģeopolitiskiem apsvērumiem, apšaubām projekta Nord Stream II pamatojumu, jo tas draud palielināt mūsu atkarību no viena dominējošā piegādātāja un piegādes ceļa.

Mūsdienās valsts drošība ietver vairākus būtiskus aspektus. Kā Latvijas parlamenta Nacionālās drošības komisijas vadītāja regulāri pārliecinos, ka drošības jēdziens kļūst arvien plašāks. Draudi kļūst daudzveidīgāki, grūtāk identificējami. Šobrīd no tiešiem militāriem, terorisma un migrācijas krīzes izraisītiem draudiem mums jāfokusējas uz dažādām hirbrīddraudu un hibrīdkara formām. Līdztekus militārajai drošībai ir jārunā par informatīvās telpas drošību, par kiberdrošību. Tieši tāpēc esam gandarīti par NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra un Baltijas Mediju izcilības centra aktīvo darbību Latvijā. Esam gandarīti arī par ES stratēģiskās komunikācijas grupas "East StratCom Task Force" pienesumu, kā arī mūsu kaimiņu lietuviešu, igauņu un somu aktivitātēm cīņā pret hibrīdo apdraudējumu.

Mums ir svarīgi sekmēt mūsu iedzīvotāju kritisko domāšanu un medijpratību. Visnotaļ moderns jēdziens mūsu ikdienas politiskajā diskursā ir drošumspēja jeb noturība. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā cilvēka drošumspēja ir minēta kā viena no trim prioritātēm un to raksturo cilvēka adaptācijas spēju strauji mainīgā vidē.

Šobrīd mēs runājam par visas sabiedrības noturību iepretim dažādiem draudiem, kas ne vienmēr ir skaidri redzami un definējami. Pieredze liecina, ka pret mums nelabvēlīgi noskaņoti spēki ar sabiedrību var manipulēt arī, izmantojot dažādus ‘maigās varas’ instrumentus, kas tiek realizēti šķietami nevainīgā veidā – kā nevalstisko organizāciju darbība, ārvalstu mediju pārstāvniecības un kultūras organizācijas.

Kritiska, zinoša un izglītota sabiedrība mūsdienās ir tikpat nozīmīgs nacionālās drošības elements kā moderna, profesionāla un labi bruņota armija.

Dezinformācija, viltus ziņas, propaganda un naida runa, ar kuru palīdzību tiek ne vien pārņemti dažādu iedzīvotāju grupu prāti, bet arī negodīgi un pat pretlikumīgi ietekmēti demokrātisku vēlēšanu rezultāti – tās ir lietas, kuras krasi jānošķir no vārda un izteiksmes brīvības, kas ir viena no demokrātiskas sabiedrības pamatvērtībām.

Varētu domāt, ka Baltijas valstu iedzīvotājiem, ņemot vērā agresīva kaimiņa – Krievijas – tiešo tuvumu, kā arī vēsturisko atmiņu, ir lielākas prasmes atšķirt graudus no pelavām, patiesību no meliem. Tomēr realitātē bieži vien ir tā, ka medijos parādījusies informācija kritiski un neticīgi diemžēl tiek uztverta vien 1. aprīlī, joku dienā. Un kā ir ar Eiropas vidieni? Valstīm, kurās ieskauj līdzīgi domājoši un draudzīgi Eiropas kaimiņi?

Izrādās, arī te informatīvās telpas apdraudējumi ir gana lieli. Kā piemēru varu minēt aprīļa vidū telekanālā “Arte” demonstrēto tendenciozo un dezinformējošo reportāžu “Kulturkampf in Lettland” par krievvalodīgo minoritāti Latvijā. Sižetā izskan atsevišķu cilvēku vienpusēji viedokļi un apgalvojumi, kas ir klajā pretrunā ar Latvijas likumiem un sagroza faktus. Diemžēl žurnālisti nav papūlējušies noskaidrot objektīvo situāciju un noskaidrot faktus. Mums atliek tikai cerēt, ka lielākā daļa Vācijas un Francijas skatītāju spēja kritiski izvērtēt šo sižetu.

Šis piemērs liek mums apzināties, ka dezinformācijas un viltus ziņām, kā arī dažādām citām hibrīdā apdraudējuma formām ir pakļautas visas Eiropas valstis. Taču vienlaikus ir jāteic, ka tieši Baltijas valstis sava ģeogrāfiskā novietojuma dēļ ir sava veida lakmusa tests pārējai Eiropai. Cik stipra noturība (resilience) un drošumspēja būs Baltijas valstīs, tik droša būs Eiropa. Mums jābūt vienotiem un stipriem. Mums jābūt izlēmīgiem un modriem. Mēs par to esam atbildīgi savu vēsturiski drosmīgo brīvības cīnītāju un izcilo valstsvīru priekšā, kuri izauklēja un īstenoja neatkarīgu valstu ideju; mēs esam atbildīgi dižo Eiropas valstsvīru priekšā, kuri izauklēja un īstenoja vienotas Eiropas ideju. Vēl jo vairāk mēs par to esam atbildīgi savu bērnu priekšā.

Paldies!

 


Prese kontaktiem:

Latvijas vēstniecība Vācijā
Adrese: Reinerzstrasse 40/41, 14193 Berlīne, Vācija
Telefons: +49 (0) 30 826 002 22
Fakss: +49 (0) 30 826 002 33
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

icon-facebook    icon-flickr   twtr

baneris final vestniecibam Pierakstīties uz Ārlietu dienesta ziņu saņemšanu e-pastā