Latvijas Republikas un Beļģijas Karalistes divpusējās attiecības

14.09.2020. 12:00

Beļģija Latvijas valsti atzina 1921. gada 26. janvārī. Starpkaru posmā kopš 1924. gada Latviju Briselē pārstāvēja ģenerālkonsuls. Ģenerālkonsulāts 1927. gadā sūtņa Jāņa Lazdiņa vadībā tika izveidots par Latvijas sūtniecību.

 

 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Beļģija Latvijas valsti atzina 1921. gada 26. janvārī. Starpkaru posmā kopš 1924. gada Latviju Briselē pārstāvēja ģenerālkonsuls. Ģenerālkonsulāts 1927. gadā sūtņa Jāņa Lazdiņa vadībā tika izveidots par Latvijas sūtniecību. Laikā no 1937. - 1940. gadam kā Latvijas sūtnis Beļģijā darbojās Dr. Miķelis Valters. Beļģija bija to valstu vidū, kas neatzina Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā. Abu valstu diplomātiskās attiecības atjaunotas 1991. gada 5. septembrī. 1994. gadā tika atklāta Latvijas vēstniecība Beļģijā.  Latviju Beļģijā pārstāv arī goda konsuls Kristofs van Mehelens (Christophe van Mechelen), savukārt Beļģiju Latvijā pārstāv goda konsuls Didzis Gavars.

No 2019. gada 1. augusta tika atjaunota rezidējoša ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka amata vieta Latvijas Republikas vēstniecībā Beļģijas Karalistē.

Beļģijas vēstniecība Latvijā tika atvērta 2004.gadā un darbojās līdz 2015. gada 24.jūlijam. Šobrīd nerezidējošā Beļģijas vēstniecība Latvijā atrodas Stokholmā.

 

Latvijas vēstnieki Beļģijā

Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Beļģijā ir Andris Razāns – akreditēts 2019. gada 9.oktobrī.

Bijušie Latvijas vēstnieki Beļģijā:

  • Ilze Rūse (rezidence – Hāga, Nīderlande) 2016. – 2019. gads
  • Lelde Līce- Līcīte (rezidence - Briselē, Beļģija) 2011. - 2016. gads;
  • Raimonds Jansons (rezidence – Brisele, Beļģija) 2006. - 2011. gads;
  • Aivars Groza (rezidence - Brisele, Beļģija) 2000. – 2005. gads;
  • Imants Lieģis (rezidence - Brisele, Beļģija) 1997. – 2000. gads;
  • Juris Kanels (rezidence - Brisele, Beļģija) 1993. – 1997. gads.

Beļģijas vēstnieki Latvijā:

  • Hugo Brauverss (Hugo Brauwers) (rezidence – Stokholma, Zviedrija). Akreditācijas datums – 2017. gada 10. oktobris
  • Fransīna Šenaja (Francine Chainaye) (rezidence – Stokholma, Zviedrija). Akreditācijas datums – 2015. gada 25. augusts;
  • Franks Arnautss (Frank Arnauts) (rezidenci - Rīga, Latvija). Akreditācijas datums - 2011.gada 18.oktobris;
  • Leopolds Merks (Leopold Merckx) (rezidence – Rīga, Latvija). Akreditācijas datums – 2008. gada 14. oktobris;
  • Kristians Ferdonks (Christian Verdonck) (rezidence - Rīga, Latvija). Akreditācijas datums - 2004. gada 5. oktobris;
  • Marija Luīze Vanherka (Marie-Louise Vanherk) (rezidence - Viļņa, Lietuva). Akreditācijas datums - 2003. gada 21. janvāris;
  • Luī Engelens (Louis Engelen) (rezidence - Viļņa, Lietuva). Akreditācijas datums - 2000. gada 4. aprīlis;
  • Barons Alans Gijoms (Baron Alain Guillaume) (rezidence - Beļģija, Brisele). Akreditācijas datums - 1998. gada 3. marts;
  • Francis Ronze (Francis Ronse) (rezidence - Brisele, Beļģija). Akreditācijas datums - 1994. gada 11. oktobris;
  • Kamjels Kriels (A. Kamiel Criel) (rezidence - Stokholma, Zviedrija). Akreditācijas datums - 1992. gada 28. septembris.

 

 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Plašāku informāciju par starptautisko tirdzniecību (preču un pakalpojumu apmaiņu) un tūristu plūsmu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde un Latvijas Banka.

Centrālā statistikas pārvalde ir tiešās pārvaldes iestāde, kura darbojas Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā un ir galvenā valsts statistikas darbu veicēja un koordinatore valstī.

Latvijas Banka ir Latvijas Republikas centrālā banka. Latvijas Banka cita starpā izstrādā, apkopo, analizē un izplata statistisko informāciju, tai skaitā un finanšu statistiku, banknošu statistiku, maksājumu un maksājumu sistēmu statistiku, finanšu stabilitātes statistiku, maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistiku.

 

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Latvijas un Beļģijas sadarbība aizsardzības jomā turpina pakāpeniski paplašināties Vienošanās starp LR Aizsardzības ministriju un Beļģijas Karalistes Aizsardzības ministriju par sadarbību militārajā jomā ietvaros. Beļģija bija pirmā valsts, kura, Baltijas valstīm kļūstot par NATO dalībvalstīm, ar četrām F-16 iznīcinātāja lidmašīnām nodrošināja patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā. Rotācijas kārtībā Beļģija turpina patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā.

Veiksmīga un ilgstoša sadarbība izveidojusies starp Latvijas un Beļģijas Jūras spēkiem. Beļģijas Jūras spēku pārstāvji regulāri piedalās dažādās Baltijas reģiona mācībās. Aktīva sadarbība attīstījusies vides aizsardzības jautājumos, organizējot konsultācijas par dažādiem vides aizsardzības projektiem.

 

SADARBĪBA SATIKSMES, PĀRVADĀJUMU UN SAKARU JOMĀ

Sadarbība starptautisko pārvadājumu ar autotransportu jomā starp Latviju un Beļģiju notiek 1992. gada 11. jūnijā Atēnās parakstītā Igaunijas Republikas, Lietuvas Republikas, Beļģijas Karalistes, Nīderlandes Karalistes un Luksemburgas Lielhercogistes līguma par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu ietvaros. Šī Līguma ietvaros notiek sešpusēja Kopējā sanāksme kādā no partnervalstīm, kurā tiek pārrunāti aktuāli jautājumi starptautisko pārvadājumu ar autotransportu jomā.

Latvijas sadarbība ar Beļģiju aviācijas jomā izpaužas regulāros gaisa pārvadājumos. Aviokompānija „Air Baltic Corporation” katru dienu lido maršrutos Rīga – Brisele – Rīga. Reisus no Latvijas izpilda arī “Brussels Airlines” uz Beļgiju.

Beļģija jūras kravu pārvadājumos ir viens no lielākajiem Rīgas ostas sadarbības partneriem.

2019.gada 30. maijā tika paziņots, ka dzelzceļa projekta “Rail Baltica” dzelzceļa tiltu, uzbērumu un Centrālās stacijas kompleksu Rīgā par 430,5 miljoniem eiro būvēs personu apvienība "Besix ReRe Group", kuru veido Beļģijas "Besix" un Latvijas SIA "ReRe būve".

Latvijas Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai izveidojusies cieša sadarbība ar Beļģijas radniecīgajām institūcijām, apspriežot dzelzceļa nozares jautājumus ILGGRI (International Group of Government Railway Inspectorates) ietvaros.

Beļģija ir Pasaules Pasta Savienības, PostEurop un Starptautiskās Pasta Korporācijas dalībvalsts. Latvijas Pasts sadarbojas ar Beļģijas pasta uzņēmumu La Poste/De Post saskaņā ar Pasaules pasta konvenciju. Starp abām pasta administrācijām ir izveidojusies veiksmīga sadarbība.

 

 

SADARBĪBA KULTŪRAS, IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES JOMĀ

Kultūras, izglītības un zinātnes jomās ar Beļģiju ir noslēgti šādi starpvaldību līgumi:

  • 2002. gada 12. jūlijā tika noslēgts Latvijas Republikas valdības, no vienas puses, un Beļģijas franču kopienas un Valonijas reģiona, no otras puses. Apvienotā komisija ir izstrādājusi divas darba programmas laika periodiem no 2008.gada līdz 2010.gadam un no 2014.gada līdz 2016.gadam. Šobrīd ir uzsākts darbs pie jauna dokumenta izstrādes ar mērķi - padarīt sadarbību elastīgāku un efektīvāku un, ņemot vērā jaunos globalizācijas izaicinājumus.
  • 1996. gada 5. martā tika noslēgts Latvijas Republikas valdības un Flandrijas valdības (Beļģijas Karalistes flāmu kopienas) sadarbības līgums, bet 2018.gada 9.martā Rīgā tika parakstīta Latvijas un Flandrijas sadarbības programma 2018.-2021.gadam. Latvijas un Flandrijas sadarbības programma aptver tādas jomas kā uzņēmējdarbība, ekonomiskā attīstība un ārējā tirdzniecība, lauksaimniecība, zivsaimniecība un mežsaimniecība, vide un enerģētika, ostas un loģistika, izglītība, zinātne, pētniecība un inovācijas, kultūra un radošās industrijas, kā arī labklājība, veselības aprūpe un valsts pārvalde.

Izglītība un zinātne

Sadarbība izglītībā un zinātnē ar Beļģiju tiek īstenota saskaņā ar minētajiem sadarbības līgumiem, kā arī ES programmu ietvaros. Vairākas Latvijas augstākās un profesionālās izglītības institūcijas noslēgušās sadarbības līgumus ar radniecīgām institūcijām Beļģijā. 

Augstākās izglītības jomā aktīva sadarbība ar Beļģiju notiek Latvijas augstskolām, sadarbojoties ar Beļģijas augstskolām divpusējo līgumu, dažādu izglītības programmu un projektu ietvaros.

Ventspils Augstskola sadarbojas ar Beļģijas HELMo skolu (Liège), īstenojot studentu un mācībspēku apmaiņu.

Starp Latvijas Jūras akadēmiju un Antverpenes Jūras akadēmiju 2008. gada 18. janvārī tika noslēgts divpusējās sadarbības līgums Erasmus programmas ietvaros.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) Erasmus programmas ietvaros ir noslēgusi divpusējās sadarbības līgumu ar Lēvenes Katoļu Universitātes Mūzikas un mākslas institūtu (Lemmensinstituut Leuven), un līguma ietvaros norit regulāra pasniedzēju un studentu apmaiņa.

Rīgas Stradiņa universitātei (turpmāk – RSU) Erasmus programmas ietvaros sadarbojas ar Ģentes Universitāti komunikācijas zinātņu jomā un Briseles Brīvo universitāti (Université Libre de Bruxelles) medicīnas zinātņu jomā, ar kuru šobrīd tiek veikts kopīgs zinātniskais pētījums medicīnas jomā.

Arī Rīgas Tehniskās universitātes sadarbība ar Beļģiju tiek īstenota galvenokārt Erasmus programmas ietvaros. RTU sadarbojas Karel de Grote Augstskolu Antverpenē, Briseles Arhitektūras institūtu un Briseles Brīvo universitāti.

Latvijas Kultūras akadēmija ir iekļauta Latvijas Republikas un Valonijas divpusējā līgumā par sadarbību kultūras un izglītības jomā, kas ļauj akadēmijas studentiem pieteikties stipendijām franču valodas apguvei Beļģijas augstskolās 2014./2015. akadēmiskajā gadā Latvijas Kultūras akadēmija noslēdza sadarbības līgumu ar Ģentes Universitāti Erasmus+ programmas ietvaros. 2015. gada 19. maijā LKA tika oficiāli atklāts Beniluksa valstu Kultūru centrs.

Latvijas Universitāte. Ar Valoniju aktīvi sadarbojas Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultāte, katru gadu viens LU Romānistikas nodaļas students semestri mācās Lježas Universitātē.

Latvijas Universitātei ir noslēgti divpusēji sadarbības līgumi ar Beļģijas franču kopienas starptautisko attiecību ģenerālkomisariātu, Vrije Universiteit Brussel, University of Liege, ERASMUS sadarbības līgumi ar 6 augstskolām, UNICA - 2 Briseles Universitātes: Vrije University un University Libre de Bruxelles, UTRECHT Tetwork - sadarbība ar Antverpenes Universitāti. 

Kultūra

2019.gada 4. jūnijā Antverpenē Latvijas Simtgades publiskās diplomātijas programmas ietvaros tika atklāta vēstniecības un goda konsula Kristofa Van Mehelena (Christophe Van Mechelen) organizēta fotogrāfa Jurģa Rikveiļa fotoizstāde.

2018.gada 11. martā, atzīmējot Lietuvas, Igaunijas un Latvijas simtgades, Briseles kamermūzikas festivāls “EuropArt” koncertus veltīja mūzikai no Baltijas valstīm.

2018.gada 3. un 4. februārī Briselē, mākslas centrā „Bozar” un Eiropas Vēstures namā mākslinieks un komponists Voldemārs Johansons un žurnāliste un tulkotāja Valda Selga Liepiņa ar deviņu citu Eiropas valstu pārstāvjiem diskutēja par to, kādas pārmaiņas 1918. gada notikumi atnesa dažādām Eiropas valstīm un tautām. 3. februārī abi Latvijas pārstāvji vadīja ekskursijas Eiropas Vēstures namā. 4. februārī mākslas centrā “Bozar” notika diskusiju cikls, kura Somijai un Baltijas valstīm veltīto sadaļu vadīja franču pētnieks Īvs Plasro (Yves Plasseraud). Pasākumi notika starpdisciplinārā projekta “1918.gada Eiropas sapņi par modernismu. 100 gadus vēlāk” (“1918 European Dreams of Modernity. 100 Years On”) ietvaros.

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē kultūras programma Beļģijā tika atklāta ar divām mākslas izstādēm Beļģijā. Ljēžas mākslas muzejā (Musée des Beaux-Arts de Liège) no 2014. gada 19. novembrim līdz 2015. gada 1. februārim bija apskatāma izstāde „Iespaidi un paralēles. Beļģu un latviešu glezniecība no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Ljēžas Mākslas muzeja kolekcijām”. Savukārt Jankeleviča muzejā (Musée Ianchelevici) Laluvjērā no 2014. gada 21. novembra līdz 2015. gada 8. februārim bija apskatāma izstāde „Iespaidi un paralēles. Laluvjēra-Rīga”. Šī bija pirmā reize, kad Beļģijā tika eksponēta Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam piederošā beļģu mākslas darbu kolekcija kopā ar Latvijas mākslinieku mākslas darbiem un daļu no pastāvīgās Ljēžas un Laluvjēras muzeju kolekcijas.

2015. gada 16. janvārī Briselē mākslas un mūzikas centrā „BOZAR” notika Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē oficiālais atklāšanas koncerts ar latviešu mecosoprāna Elīnas Garančas uzstāšanos un 16. jūnijā mākslas un mūzikas centrā  Flagey” - Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē noslēguma koncerts ar maestro Raimonda Paula, Latvijas Radio bigbenda un dziedātājas Kristīnes Prauliņas uzstāšanos.

Literatūra

Ventspils Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā rezidencēs ir uzturējušies Beļģijas literāti Rose-Marie Francois, Foulek Ringelheim, Diane Meur, Frank Adam, Anne Provoost.

Ventspils Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājai ir sadarbība ar lielāko rezidenču centru Briselē „Passa Porta”

Kino

2018.gadā ar Ārlietu ministrijas simtgades publiskās diplomātijas programmas atbalstu starptautiskā animācijas filmu festivāla “Anima” studentu īsfilmu konkursā un dažādos profesionālās tīklošanas pasākumos piedalījās jaunā latviešu animatore Liāna Mihailova.

Latvijas filmu programmas Beļģijā ietvaros bērnu un jauniešu filmu festivāls “Filemon” (24.10-03.11.2018) piedāvāja “Fokusu uz Latviju”. Festivālu atklāja mākslas centrā “Bozar” ar kinokoncertu “Baltic Beasts”

2015. gada maijā režisoru Lailas Pakalniņas „Kurpe” (1998), Herca Franka un vairākas Jura Podnieka dokumentālās filmas, kā arī Jāņa Cimermaņa animācijas filma bērniem „Trīs musketieri” (2005) tika iekļautas kinoteātra Cinematek programmā ar nosaukumu “Latvijas filmu cikls”.

Muzeji

2015. gada martā Mākslas muzejā Rīgas Birža notika Beļģijas Komiksu muzeja vadītāja Žana Okjē lekcija „Muzejs starp vakardienu un rītdienu” Frankofonijas dienu 2015 programmas ietvaros.

2015. gadā Beļģijā, Ljēžā un Laluvjērā ar LNMM dalību notika izstāde “Iespaidi un paralēles”.

Dizains

2018.gada 16. un 17. novembrī tika organizēta arhitektes un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Izstāžu centra vadītājas Ievas Zībārtes dalību arhitektūras konferencē “Būvējot jaunas valstis un pilsētas” (“Building new states and cities”). Tajā Ieva Zībārte uzstājās ar lekciju “Paplašinot robežas. Teikas apkārtne Rīgā”, iepazīstinot ar Latvijas un Rīgas arhitektūru.

No 2014. gada 9. septembra līdz 3. oktobrim Briselē bija apskatāma Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas izstāde „Earthworks” („Zemes darbi”), kas norisinājās dizaina festivāla „Brussels Design September” ietvaros. „Earthworks” ir dizaina priekšmetu kolekcija, kas mērķtiecīgi veidota ar cieņu un interesi par savas zemes kultūras mantojumu, amatniecības tradīcijām, vietējo materiālu savdabību un to lietojuma iespējām. 

 

 

SADARBĪBA REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS UN PAŠVALDĪBU LIETĀS

Aktīva sadarbība ar Beļģiju notiek Baltijas jūras reģiona INTERREG IIIC programmas ietvaros. Programma ietver dažādus projektus teritorijas harmoniskas un līdzsvarotas attīstības veicināšanā, ņemot vērā reģionālo, ekonomisko un sociālo mijiedarbību.

ES finansiāli atbalstīta starptautiska projekta OSEPA (Open Source software usage by European Public Administrations) ietvaros Latvijas Pašvaldību savienība sadarbojas ar Beļģijas pilsētu Šotenu, kas ir eksperimentējusi ar atvērtā koda programmatūras risinājumiem. 

Sadarbība ar reģioniem

Latvija veido ciešas attiecības ne vien ar Beļģijas federālajām struktūrām, bet arī tās reģioniem. Beļģija ir konstitucionāla monarhija un federāla valsts un daudzi ārpolitikas aspekti, piemēram, starptautiskā tirdzniecība, kultūra, izglītība, veselība un vide, ir novirzīti reģionālajām institūcijām.

Flandrija

 Kopš 90. gadu vidus ir izveidojusies Latvijas un Flandrijas sadarbība, kas galvenokārt notiek sadarbības programmu ietvaros:

Latvijas Republikas valdības un Flandrijas valdības sadarbības līgums tika parakstīts 1996. gada 5. martā flāmu premjerministra Luka van den Brandes (Luc van den Brande) vizītes Latvijā laikā. Saskaņā ar līgumu tika izveidota kopīga Latvijas Republikas valdības un Flandrijas valdības komisija, kas satiekas katru trešo gadu Briselē vai Rīgā, lai noslēgtu sadarbības programmu nākamajam periodam. Šīs programmas ietvaros sadarbība starp Latviju un Flandriju lielākoties tiek īstenota sadarbojoties nozaru ministrijām tieši, tomēr koordinējošā institūcija sadarbībai ar Flandriju Latvijā ir Ārlietu ministrija, bet Flandrijā – Ārlietu departaments.

2018. gada 9. martā Rīgā tika parakstīta Latvijas un Flandrijas sadarbības programma 2018.-2021.gadam.

Latvijas un Flandrijas sadarbības programma aptver tādas jomas kā uzņēmējdarbība, ekonomiskā attīstība un ārējā tirdzniecība, lauksaimniecība, zivsaimniecība un mežsaimniecība, vide un enerģētika, ostas un loģistika, izglītība, zinātne, pētniecība un inovācijas, kultūra un radošās industrijas, kā arī labklājība, veselības aprūpe un valsts pārvalde.

Flandrijas valdību kopš 2019. gada rudens Latvijā pārstāv Flandrijas valdības reģionālais pārstāvis Baltijas valstīs Drī Vilems (Dries Willems) ar rezidenci Varšavā. Savukārt, Flandrijas ekonomisko pārstāvniecību Latvijā īsteno Flanders Investment & Trade pārstāvis – komercatašejs Thomas Castrel ar rezidenci Viļņā.

Latvijas Jaunā teātra institūta organizētajos starptautiskajos pasākumos no Flandrijas ir piedalījušies skatuves mākslinieki, dejotāji, režisori, piemēram, starptautiskajā teātra festivālā Homo Alibi: recycled vai flāmu laikmetīgās dejas kompānijas Needcompany režisora Jana Lauersa (Jan Lauwers) izrādes “Izabellas istaba” viesizrādes Rīgā. Starp īstenotajiem projektiem minamas arī pasaulslavenā beļģu gleznotāja un arhitekta Henrija Van de Veldes izstādes Henry Van de Velde, Adventures in Riga atklāšana Ģentes Universitātes bibliotēkā un Rīgas Jūgendstila muzejā 2013. gadā. Izglītības jomā Flandrijas puse sniedz nozīmīgu atbalstu Latvijas Kultūras akadēmijai, kurā 2013. gada septembrī ar Nīderlandiešu valodas savienības - Nederlandse Taalunie atbalstu ir ieviesta nīderlandiešu valodas studijas specializācijā Latvija–Nīderlande/Vācija. Starp īstenotajiem projektiem minams telpiskās plānošanas projekts „Radi Rīgu!”, kur kopīgi darbojās Latvijas un Flandrijas arhitekti. Projekta ietvaros tiek radīti dizaina priekšlikumi piecām vietām Rīgas pilsētvidē (Ziepniekkalna, Āgenskalna, Bolderājas, Čiekurkalna un Maskavas priekšpilsētas apkaimēs).

2016. gada 8. un 9. maijā Flandrijas reģiona premjerministrs Gerts Buržuā (Geert Bourgeois) bija ieradies vizītē Rīgā, lai atzīmētu sadarbības līguma starp Latviju un Flandriju 20. gadadienu. Vizītes ietvaros notika tikšanās ar Latvijas Ministru prezidentu Māri Kučinski, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču un satiksmes ministru Uldi Auguli. norisinājās Flandrijas parlamenta priekšsēdētāja Jana Peimana (Jan Peumans) vizīte Latvijā, atbildot uz Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ojāra Ērika Kalniņa darba vizīti Flandrijas parlamentā 2013. gada 20.–22. oktobrī.

Valonija

2002. gada 12. jūlijā Rīgā tika parakstīts Latvijas Republikas valdības un Beļģijas franču kopienas un Valonijas reģiona sadarbības līgums, kas stājās spēkā 2004. gada 19. aprīlī. Saskaņā ar šo līgumu ir izveidota Apvienotā komisija, kas ik pēc diviem trim gadiem satiekas Rīgā vai Briselē, lai parakstītu darba programmu nākamajam periodam. 

Koordinējošā institūcija sadarbībai ar Valoniju - Briseli Latvijā ir Ārlietu ministrija, savukārt Valonijas pusē sadarbību koordinē Valonijas un Briseles franču valodīgās kopienas apvienotais ārlietu dienests Wallonie - Bruxelles International.

Valonijas Eksporta veicināšanas aģentūras AWEX Baltijas valstu birojs, kas tika atklāts 2002. gada 8. martā Rīgā, iesaistās ekonomisko kontaktu attīstīšanā. AWEX pārstāvis Latvijā ir Jean-Philippe Schklar.

Starp īstenotajiem projektiem ar Valoniju-Briseli minama izstāde „Iespaidi un paralēles”, kas bija apskatāma mākslas muzejā „Rīgas Birža” no 2013. gada 22. novembra līdz 2014. gada 2. februārim. Šī izstāde ataino 20. gadsimta sākuma beļģu mākslinieku ietekmi uz tā laika latviešu mākslinieku darbiem, pateicoties beļģu mākslas kolekcijai, kas 30. gadu sākumā tika dāvināta Latvijas valstij. Abu pušu pārstāvji izteica prieku arī par to, ka 2014. un 2015.gadā šī izstāde būs apskatāma arī Beļģijā - Ljēžā un Laluvjērā. Rīgas un Monsas kļūšana par Eiropas kultūras galvaspilsētām attiecīgi 2014. gadā un 2015. gadā, ir radījusi papildu idejas sadarbībai, kur dalībnieku vidū ir tādas asociācijas kā „Rīga 2014” un „Monsa 2015”, jauno mediju kultūras centrs „Rixc”, kā arī Beļģijas inovāciju centrs „Technocité”. Starp īstenotajiem projektiem jāmin arī Valonijas-Briseles atbalsts Latvijas Okupācijas muzeja tulkošanas projektiem, jo īpaši brošūras „Latvijas trīs okupācijas 1940-1991” (Les trois occupations de la Lettonie 1940-1991: Les occupations soviétiques et l’occupation nazie et leurs séquelles) un grāmatas „1940-1991: Latvijas Okupācijas muzejs” (La Lettonie sous la domination de l’Union soviétique et de l’Allemagne national-socialiste 1940-1991: Musée de l’Occupation de la Lettonie) tulkojumiem franču valodā. 

 

 

 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

Aktīvākais sadarbības un konsultācijas formāts Latvijai un Beļģijai ir „3+3” jeb Baltijas un Beniluksa valstu (Beļģija, Nīderlande, Luksemburga) sadarbība, īpaši ārlietu ministru konsultāciju veidā. Šajā formātā notiek regulāras tikšanās, kuras tiek rīkotas pēc rotācijas principa. Pirmā „3+3” tikšanās notika Latvijā 2007. gadā pēc Latvijas ārlietu ministra ierosinājuma. Kopš tā laika notikušas tikšanās Igaunijā, Luksemburgā, Lietuvā, Beļģijā, Igaunijā, Beļģijā, Latvijā un Igaunijā (pēdējās tikšanās notika Tallinā 2015. gada 3.-4. februārī un Briselē 2015. gada 15. novembrī). Šāds sadarbības formāts ir izrādījies ļoti veiksmīgs un ir plānots to turpināt.

„3+3” sadarbības formāts ir ticis īstenots arī ārlietu ministriju politisko direktoru, konsulāro jautājumu direktoru un Eiropas Savienības jautājumu direktoru līmeņos.

 

PĒDĒJĀS NOZĪMĪGĀKĀS VALSTS AMATPERSONU VIZĪTES

2019.gada 23.-26. novembrī Valsts prezidenta Egīla Levita darba vīzīte Briselē, kuras laikā t.sk. notika tikšanās ar Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu un sniegta lekcija Lēvenes Katoļu Universitātē.
2019. gada 16.jūnijā 3+3 (Baltijas un Beniluksa valstu) ārlietu ministru tikšanās
Luksemburgā. No Beļģijas piedalījās premjerministra vietnieks, ārlietu, ārējās tirdzniecības un Eiropas lietu ministrs Didjē Reinderss (Didier Reynders)
2017.gada 21.jūnijā Baltijas, Beniluksa un Ziemeļvalstu premjeru neformāla tikšanās Hāgā
2016. gada 14. novembrī 3+3 (Baltijas un Beniluksa valstu) ārlietu ministru līmeņa tikšanās Briselē. No Beļģijas piedalījās premjerministra vietnieks, ārlietu, un Eiropas lietu ministrs Didjē Reinderss (Didier Reynders)
2015. gada 15. novembrī 3+3 (Baltijas un Beniluksa valstu) ārlietu ministru līmeņa tikšanās Briselē pirms Ārlietu padomes. No Beļģijas piedalījās premjerministra vietnieks, ārlietu, ārējās tirdzniecības un Eiropas lietu ministrs Didjē Reinderss (Didier Reynders)
2015. gada 21.-22. maijā Beļģijas premjerministra Šarla Mišela (Charles Michel) dalība Austrumu partnerības samitā Rīgā

2015. gada 3.-4. februārī

3+3 (Baltijas un Beniluksa valstu) ārlietu ministru līmeņa sanāksme Tallinā. No Beļģijas piedalījās premjerministra vietnieks, ārlietu, ārējās tirdzniecības un Eiropas lietu ministrs Didjē Reinderss (Didier Reynders)

2015. gada 4. februārī

Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces tikšanās ar Beļģijas Senāta prezidenti Kristīni Defreņu (Christine Defraigne) Eiropas parlamentārās nedēļas ietvaros Briselē

2015. gada 2. februārī

Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces tikšanās ar Beļģijas Pārstāvju palātas prezidentu Sīgfrīdu Braki (Siegfried Bracke) ES dalībvalstu parlamentu Savienības un Eiropas lietu komiteju konferences (COSAC) priekšsēdētāju sanāksmes ietvaros

2013.   gada 10. maijā

Beļģijas   premjerministra vietnieka, ārlietu, ārējās tirdzniecības un Eiropas lietu   ministra Didjē Reindersa (Didier   Reynders) darba vizīte Latvijā

2009.   gada 12.-14. oktobrī

Latvijas Saeimas priekšsēdētāja vizīte Beļģijā: dalība   Eiropas Parlamenta konferencē „Eiropa 70 gadus pēc Molotova – Ribentropa   pakta” un tikšanās ar Parlamenta apakšpalātas priekšsēdētāju Patriku Devālu (Patrick Dewael)

2007.   gada 23. – 25. aprīlis

Beļģu karaļa Alberta II (Albert II) valsts vizīte Latvijā

2006.   gada 2. oktobris

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas   darba vizīte Beļģijā

2006.   gada 6. jūnijs

Beļģijas premjerministra Gija Verhofštata (Guy Verhofstadt) darba vizīte Latvijā

1999.   gada 20.-22. aprīlis

Ministru prezidenta Viļa Krištopana darba vizīte   Briselē. Tikšanās ar Beļģijas premjerministru Žanu-Luku Dehane (Jean-Luc Dehaene)

 

 

 

INFORMĀCIJAS AVOTI

Svarīgākie līgumi:

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Beļģijas Karaliste

Saites par Beļģijas Karalisti:

Beļģijas Karalistes Ārlietu ministrija 

Beļģijas Karalistes nerezidējošā vēstniecība Latvijas Republikā

Latvijas Republikas vēstniecība Beļģijas Karalistē

Beļģijas, Luksemburgas – Latvijas biznesa kamera

Saites par Beļģijas Karalistes reģioniem:

Flandrijas valdības reģionālā pārstāvniecība Polijā un Baltijas valstīs (atrodas Varšavā; tel.: +48 225847344, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.)

Valonijas valdības un Briseles franču kopienas pārstāvniecība Polijā un Baltijas valstīs (atrodas Varšavā; tel.: +48 225837001, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.)

Flandrijas ekonomiskā un tirdzniecības pārstāvniecība Flanders Investment & Trade (atrodas Viļņā; tel.: 00 370 675 92 332, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Valonijas un Briseles reģionu ekonomiskā un tirdzniecības pārstāvniecība AWEX (atrodas Rīgā, Alberta ielā 13, 5.stāvā; tel.: + 371 67039321, fakss: +371 67039324, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. )