Kas ir PTO
PTO ir starptautiska organizācija un dalībvalstu daudzpusējo sarunu forums par globālās tirdzniecības noteikumiem, to administrēšanu un piemērošanu. PTO sistēma ir ārējās tirdzniecības normu kopums jeb "ceļu satiksmes noteikumi" ārējā tirdzniecībā, kas saistoši visām organizācijas dalībvalstīm.
PTO tika izveidota 1995. gadā Urugvajas sarunu raunda rezultātā. Līdz ar PTO izveidošanu tika noslēgti virkne daudzpusēju PTO līgumu – par precēm, pakalpojumiem, intelektuālo īpašumu un strīdu izšķiršanu. Līdz PTO izveidošanai daudzpusējās tirdzniecības attiecības regulēja 1947. gada Vispārējā vienošanās par tirdzniecību un tarifiem (GATT), kas uzsāka daudzpusējās tirdzniecības liberalizāciju un tarifu barjeru samazināšanu.
PTO galvenais mērķis ir brīva un atvieglota tirdzniecība, balstīta uz vienlīdzīgiem noteikumiem, vienlaikus ņemot vērā jaunattīstības valstu iespējas.
Pašlaik PTO ir 164 dalībvalstis, 22 atrodas iestāšanās procesā. 2015. gadā par pilntiesīgu PTO dalībvalsti kļuvusi Kazahstāna, savukārt 2016. gadā – Afganistāna un Libērija.
Iestājoties PTO valsts uzņemas saistības tirgus pieejamības jomā. Tirdzniecībai ar precēm tiek noteikts ievedmuitas tarifu maksimālais līmenis jeb "griesti". Vienlaikus PTO līgums paredz elastīgu pieeju tirgus aizsardzībai, kas nozīmē, ka, nepārsniedzot noteiktu līmeni, valsts var piemērot tik lielu ievedmuitu, cik nepieciešams, lai netiktu apdraudēta vietējā ražošana.
Valsts uzņemas saistības lauksaimniecības subsīdiju jomā, kas nenozīmē subsīdiju atcelšanu, bet gan atbilstību noteikumiem, kādā veidā subsīdijām paredzētā nauda tiek izlietota. Subsīdijas nedrīkst pārsniegt noteiktu līmeni kāda viena noteikta produkta atbalstam, jeb, citiem vārdiem, nav iespējams tērēt līdzekļus tikai viena vai dažu produktu pārmērīgai subsidēšanai.
Valsts uzņemas noteiktas saistības pakalpojumu tirdzniecībā, kas paredz ārvalstu ieguldītāju nediskrimināciju attiecībā pret vietējiem ieguldītājiem, ieguldot vietējā pakalpojumu industrijā, kā arī tiesības piegādāt pakalpojumus pāri robežai.
(Informācija apkopota no PTO mājaslapas www.wto.org)
Latvijas iestāšanās PTO
Latvija iestāšanās procesu PTO noslēdza 1998.gadā, pēc 6 gadus ilgušām iestāšanās sarunām. Oficiāli par PTO dalībvalsti Latvija kļuva 1999.gada 10.februārī, kad bija izpildītas visas nepieciešamās ratifikācijas procedūras.
Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) 2004.gada 1.maijā mainījās kārtība, kādā Latvija īstenoja savu dalību PTO. Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, sākotnēji saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 133.pantu, vēlāk atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienības darbību 207.pantu par kompetenci ES ārējās tirdzniecības politikas jomā, Latviju PTO kopā ar pārējām ES dalībvalstīm pārstāv Eiropas Komisija (EK).
ES dalībvalsts statusā Latvija turpina pilnvērtīgi īstenot savu dalību PTO ciešā sadarbībā ar EK. Dalība tiek īstenota galvenokārt ar ES Padomes Tirdzniecības politikas komitejas starpniecību, kas, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības dibināšanu 207.panta 3.apakšpunktu izveidota kā īpaša konsultatīva komiteja, kurā tiek pārstāvētas visas ES dalībvalstis. ES Padomes Tirdzniecības politikas komitejā Latviju pārstāv Ārlietu ministrija.
Protokols par Latvijas pievienošanos Marakešas līgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu (latviešu un angļu valodā).
Latvijas ceļš uz Pasaules Tirdzniecības organizāciju
|
1992. gada 29. septembris |
Tiek uzsākts Latvijas iestāšanās process PTO (tobrīd GATT), ar novērotājas valsts statusa piešķiršanu Latvijai. |
|
1993. gada 26. oktobris |
Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņem lēmumu par Latvijas pievienošanās procesa uzsākšanu, ar mērķi iegūt pilntiesīgas dalībvalsts statusu. |
|
1993. gada novembris |
Latvija iesniedz pieteikumu par pievienošanos GATT. |
|
1993. gada 17. decembris |
GATT Padomes dienas kārtībā tiek iekļauts jautājums par Latvijas lūgumu uzsākt pievienošanās procesu GATT. Padome atbalsta Latvijas vēlmi un izveido darba grupu, kas izskatīs Memorandu par Latvijas ārējās tirdzniecības režīmu. Šīs darba grupas protokols ir pamats Latvijas formālai uzņemšanai GATT. |
|
1995. gada 1. janvāris |
Urugvajas raunda rezultātā GATT pārveido par Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO). |
|
1995. gada 7. februāris |
Līdz ar iepriekšminētajām izmaiņām, Latvijas iestāšanās procesu pārveido par iestāšanās procesu PTO, Ministru kabinetam pieņemot lēmumu par Latvijas pievienošanos PTO. |
|
1995. gada 28.-29. marts |
Notiek pirmā darba grupas sanāksme par Latvijas iestāšanos PTO. Vēlēšanos uzsākt ar Latviju divpusējas sarunas izsaka Meksika, Austrālija, Brazīlija un Kanāda. Vēlāk sarunās iesaistās arī Šveice, Jaunzēlande, Argentīna. Konsultē Eiropas Komisija. |
|
1995. gada 7. novembris |
Latvijas Republikas Ministru kabinets izdod rīkojumus par darba grupu izveidošanu sarunu sagatavošanai ar PTO dalībvalstīm par Latvijas tirgus pieejamību – tirdzniecībā ar pakalpojumiem un tirdzniecībā ar precēm. |
|
1995. gada 13. novembris |
Ženēvā notiek Latvijas iestāšanās PTO otrā darba grupas sanāksme, kurā izskan viedoklis, ka trešā darba grupas sanāksme varētu būt noslēdzošā faktu noskaidrošanā par Latvijas ārējās tirdzniecības režīmu un varētu tikt uzsākts iestāšanās protokola izstrādāšanas process. |
|
1996. gada 22. marts |
Ženēvā notiek Latvijas iestāšanās PTO trešā darba grupas sanāksme. Sanāksmē izvērtē situāciju divpusējās sarunās par Latvijas tirgus pieejamību ar ieinteresētajām PTO dalībvalstīm, izskata Latvijas iesniegtās atbildes uz PTO dalībvalstu jautājumiem pēc otrās darba grupas sanāksmes par ārējās tirdzniecības režīmu, kā arī iespējamos PTO dalībvalstu priekšlikumus, kas būtu jāiekļauj Latvijas iestāšanās PTO darba grupas ziņojumā, kas veidos iestāšanās protokola neatņemamu sastāvdaļu. |
|
1996. gada 11. jūlijs |
Latvijas Republikas Ministru kabinets akceptē Latvijas nostāju (mandātu) sarunām ar PTO dalībvalstīm par tirgus pieejamību preču un pakalpojumu tirdzniecības jomā. |
|
1996. gada 11.-19. septembris |
Ženēvā notiek Latvijas divpusējās sarunas ar ieinteresētām PTO dalībvalstīm (ASV, Kanādu, Jaunzēlandi, Meksiku un Austrāliju) par Latvijas preču tirgus pieejamību. |
|
1996. gada 16. septembris |
Ženēvā notiek Latvijas iestāšanās PTO ceturtā darba grupas sanāksme, kuras laikā analizē Latvijas ārējās tirdzniecības režīmu. |
|
1997. gada 19.-27. februāris |
Ženēvā notiek Latvijas divpusējās sarunas ar ieinteresētajām PTO dalībvalstīm. |
|
1997. gada 27. februāris |
Notiek Latvijas iestāšanās PTO piektā darba grupas sanāksme. Šīs sanāksmes laikā pabeidz Latvijas ārējās tirdzniecības režīma izskatīšanu un atzīst, ka (ar nelieliem izņēmumiem) tas atbilst PTO līgumu prasībām. Sanāksmes laikā notiek darbs pie saistību, kas Latvijai būs jāuzņemas, kļūstot par PTO dalībvalsti, apspriešanas. Atzinīgi tiek novērtēti paveiktie pasākumi likumdošanas sakārtošanā atbilstoši PTO līgumu prasībām. Galvenā problēma, kas ir jāatrisina – vai Latvija būs gatava līdz ar iestāšanos PTO izpildīt Līguma par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām (TRIPS līgums) prasības. |
|
1997. gada 22.-24. septembris |
Ženēvā notiek kārtējais divpusējo sarunu raunds ar ieinteresētajām PTO dalībvalstīm par Latvijas saistībām preču un pakalpojumu tirgus pieejamībā, lauksaimniecības atbalstu un eksporta subsīdijām, kā arī neformālā darba grupas sanāksme, kurā tiek apspriests Latvijas iestāšanās protokola galīgais formulējums. Tiek pabeigtas divpusējās sarunas un tiek parakstīts vienošanās protokols ar Jaunzēlandi un Kanādu. Pēc būtības tiek panākta vienošanās ar Austrāliju, Meksiku un Šveici. |
|
1997. gada 16.-17. oktobris |
Vašingtonā notiek divpusējas sarunas ar ASV, kurās netiek panākta vienošanās attiecībā uz Latvijas saistībām audio-vizuālo pakalpojumu sektorā. |
|
1997. gada 11.-16. decembris |
Ženēvā notiek divpusējas sarunas ar ieinteresētām PTO dalībvalstīm par tirgus pieejamību, lauksaimniecības atbalstu un eksporta subsīdijām. |
|
1997. gada 11. decembris |
Konsultācijas ar Eiropas Komisiju. Pārrunā Eiropas Komisijas nostāju jautājumā par Latvijas tirgus pieejamību audio-vizuālajiem pakalpojumiem. Problēmas risinājums netiek atrasts. |
|
1997. gada 11. un 15. decembris |
Pabeidz divpusējās sarunas ar Austrāliju par tirgus pieejamību tirdzniecībā ar precēm. |
|
1997. gada 15. decembris |
Pabeidz divpusējās sarunas ar Meksiku par tirgus pieejamību tirdzniecībā ar precēm. |
|
1997. gada 15. decembris |
Sarunas par lauksaimniecības atbalstu un eksporta subsīdijām. Sarunās piedalās ASV, Austrālija, Eiropas Komisija, Jaunzēlande un Kanāda. To laikā apskata jautājumu par to, kurā dokumentā un kādā veidā nofiksēt lauksaimniecības saistības, kuras ir uzņēmusies Latvija. |
|
1997. gada 16. decembris |
Divpusējas sarunas ar Šveici par pakalpojumiem. |
|
1998. gada 16. janvāris |
Tiek parakstīta ASV-Baltijas Harta. Tajā ir nostiprināta ASV politiskā apņemšanās atbalstīt Latvijas un pārējo Baltijas valstu iestāšanos PTO un integrāciju ES, kas ir savstarpēji saistīti un atkarīgi procesi, ņemot vērā, ka Latvijai, iestājoties PTO, savas saistības šīs daudzpusējās organizācijas ietvaros ir jāsaskaņo ar ES ārējo ekonomisko politiku pret trešajām valstīm. Hartas parakstīšanas laikā tiek panākta vienošanās, ka jautājums par ASV prasībām attiecībā uz audio-vizuālo pakalpojumu tirgus pieejamību tiks atrisināts ASV un Eiropas Komisijas divpusējās konsultācijās. Līdz ar šo vienošanos tiek pabeigts divpusējo sarunu process. |
|
1998. gada 5. maijs |
Ženēvā Latvijas iestāšanās PTO neformālajā darba grupas sanāksmē izskata iestāšanās protokola projektu, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru prezidenta rezolūciju. |
|
1998. gada 26. maijs |
Vašingtona, ASV-Latvijas divpusējās ekonomiskās konsultācijas. |
|
1998. gada 2. jūnijs |
Ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas rīkojumu tiek izveidota nozaru ministriju apvienotā darba grupa Latvijas Republikas iestāšanās PTO procesa pabeigšanas koordinēšanai. |
|
1998. gada 29. jūnijs |
Briselē notiek Eiropas Komisijas pārstāvju tikšanās, kuras laikā tiek skatīts audio-vizuālo pakalpojumu jautājums un iespējamie problēmas risinājumi, lai nodrošinātu Latvijas iestāšanās PTO procesa pabeigšanu. |
|
1998. gada 15. jūlijs |
PTO Vispārējās padomes sēde – dienas kārtībā arī jautājums par Latvijas uzņemšanu PTO. |
|
1998. gada 28. jūlijs |
Latvijas Republikas Ministru kabinets akceptē Latvijas nostāju (mandātu) sarunām ar PTO dalībvalstīm par tirgus pieejamību audio-vizuālo pakalpojumu tirdzniecības jomā, paredzot tirgus pieejamības saistību uzņemšanos attiecībā uz ārvalstu investīcijām kinoteātru un videonomu sektorā atbilstoši spēkā esošajiem Latvijas tiesību aktiem. |
|
1998. gada augusta sākums |
ASV un ES ekspertu konsultāciju laikā panāk kompromisu attiecībā uz ASV prasībām Latvijai audio-vizuālo pakalpojumu sektorā. |
|
1998. gada 15. septembris |
PTO darba grupas neformāla sanāksme, kurā dalībvalstis pozitīvi novērtēja Latvijas darbu iestāšanās dokumentu sagatavošanā un vienojās par darba grafiku iestāšanās procesa pabeigšanai. |
|
1998. gada 29. septembrī |
Darba grupas formālā sanāksme, kas apstiprina Latvijas iestāšanās protokolu ar tā pielikumiem. |
|
1998. gada 14. oktobris |
Ženēvā tiek parakstīts Latvijas iestāšanās PTO protokols. |
|
1999. gada 10. februāris |
Latvija oficiāli kļūst par PTO dalībvalsti. |
Latvijas saistības un ieguvumi PTO
Latvijai vēsturiski ir bijusi nozīmīga loma tirdzniecības sakaru veicināšanā reģionā. Tādēļ pēc neatkarības atgūšanas Latvijas integrācija daudzpusējās tirdzniecības struktūrās bija likumsakarīgs process.
Iestājoties PTO, Latvija uzņēmās saistības preču tirgus pieejamības jomā, nosakot ievedmuitas tarifu maksimālo līmeni jeb "griestus".
Lauksaimniecības preču ievedmuitas sarunu procesā tika nosacīti iedalītas trijās grupās:
· preces, kuras Latvijā neražo (un nevar ražot mūsu klimata zonā). Tām ievedmuitas lielums ir 0% vai nedaudz lielāks.
· lauksaimniecības preces, kuras Latvijā ražo, bet nepietiekamā daudzumā vai vienveidīgā sortimentā (ievedmuitas griesti tika noteikti 10-30%).
· jūtīgās preces, kuras Latvijā ražo, un kurām nepieciešama tirgus aizsardzība, piemēram, piens un piena produkti, gaļa un gaļas produkti, cukurs, olas, dārzeņi, atsevišķi zivju produktu veidi u.c. Šīm precēm ievedmuitas tarifu griesti tika noteikti virs 30%.
Tāpat Latvija uzņēmās saistības lauksaimniecības subsīdiju jomā. Tas nenozīmēja subsīdiju atcelšanu, bet gan noteikumus, kādā veidā subsīdijām paredzētā nauda tiek izlietota. Pēc Latvijas iestāšanās PTO lauksaimniecības atbalstam paredzētos līdzekļus nedrīkst izmaksāt eksporta subsīdijās. Tomēr, šos līdzekļus var izmaksāt vairākos citos subsīdiju veidos, kas nozīmē to, ka pastāv alternatīvas, kā atbalstīt vietējos zemniekus. Subsīdijas nedrīkst pārsniegt noteiktu līmeni kāda viena noteikta produkta atbalstam – t.i. nevar tērēt līdzekļus tikai viena vai dažu produktu pārmērīgai subsidēšanai.
Latvija uzņēmās noteiktas saistības pakalpojumu tirdzniecībā, kas paredz ārvalstu ieguldītāju nediskrimināciju attiecībā pret vietējiem ieguldītājiem un pakalpojumu sniedzējiem, ieguldot Latvijas pakalpojumu industrijā, kā arī tiesības piegādāt pakalpojumus pāri robežai. Tas pilnībā atbilda jau tobrīd pastāvošajai atvērtajai Latvijas investīciju un pakalpojumu tirdzniecības politikai, un bija īpaši svarīgi tādēļ, ka Latvija ir pakalpojumu eksportētāja.
Latvijas iestāšanās PTO nosacījumi ir apkopoti:
· Protokolā par Latvijas pievienošanos Marakešas līgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu (latviešu un angļu valodā);
· Latvijas preču saistību un koncesiju grafikā (angļu valodā);
· Latvijas pakalpojumu īpašo saistību grafikā (angļu valodā).
Latvijai kā mazai valstij, kuras ietekme uz globāliem ekonomiskiem un politiskiem procesiem ir niecīga, ir izdevīgi būt lielas ekonomiskas organizācijas dalībvalstij, tādējādi iegūstot lielāku ietekmi dažādu domstarpību un strīdu risināšanā, kas var rasties tirdzniecībā un ar tirdzniecību saistītajos jautājumos.
Ieguvumi no dalības PTO
· Investīciju piesaiste: Makroekonomiskā jomā iestāšanās PTO nozīmē ilgtermiņa pozitīvu efektu ārvalstu investīciju pieplūduma veidā. Dalība PTO nozīmē, ka Latvijā ražotās preces nesastapsies ar diskrimināciju eksporta tirgos (muitas tarifi, subsīdijas, standarti un citi tirdzniecības noteikumi) citās PTO dalībvalstīs. Protams, arī Latvijā pastāvošo muitas šķēršļu samazināšana un ārējās tirdzniecības procedūru vienkāršošana padarīja nelielo Latvijas tirgu pievilcīgāku ārvalstu investoriem, vienlaikus nodrošinot izeju uz citiem tirgiem un nosacījumus izejvielu ievešanai un preču pārstrādei;
· Reformu īstenošana: Dalība PTO ir nozīmīgs stabilizējošs faktors valstu pārejai uz tirgus ekonomiku un piešķir neatgriezeniskumu jau veiktajām reformām plašā tautsaimniecības sektorā, kas saistīts ar ārējo tirdzniecību un investīcijām. PTO principu ievērošana nepieļauj populistisku naudas izšķiešanu pasākumiem, kas nedod nekādu ekonomisku efektu, ir dārgi nodokļu maksātājiem un samazina ražotāju konkurētspēju ārējos tirgos;
· Tiesiska stabilitāte: Neskatoties uz to, ka pasaulē veidojas sazarots brīvās tirdzniecības līgumu tīkls, valstis tomēr izvēlas par savu prioritāti dalību PTO. Galvenokārt tas notiek tāpēc, ka PTO ir likumu un normu kopums, kas dod pārliecību par tirdzniecības partnera likumdošanas stabilitāti un tajā skaitā spēju pildīt brīvās tirdzniecības līgumos noteiktās saistības. PTO ir sava veida "kvalitātes zīmogs" valstij, kas integrējas starptautiskajā darba dalīšanas sistēmā;
· Ekonomiskā sadarbība: PTO ir alternatīva sekmīgu tirdzniecības attiecību veidošanai ar valstīm ar dažādu ekonomisko attīstību. PTO dod garantiju tirdzniecības attiecību stabilai attīstībai, neietekmējoties no politiskiem apsvērumiem. Tas ir īpaši svarīgi tirdzniecības attiecībās ar Krieviju un citām NVS valstīm, tādēļ Latvija atbalsta šo valstu pievienošanos PTO.