Lisabonas līguma ieviestās izmaiņas ES pamatlīgumos

02.12.2014. 19:09
 

2007. gada 13. decembrī Lisabonā parakstītais un 2009.gada 1.decembrī spēka stājušais Lisabonas līgums nosaka virkni elementu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējiem Eiropas Savienības (ES) pamatlīgumu noteikumiem, maina ES darbību. Lisabonas līgums uzlabo ES institūciju darbību un lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī attīsta ES politikas jomas, tā veicinot ES ilgtspējīgu attīstību, konkurētspēju un tās lomu pasaulē. Lisabonas līgums nosaka sekojošas svarīgākās izmaiņas iepretim iepriekšējiem ES līgumiem:

Vispārējās izmaiņas

  • Atsakās no trīs pīlāru struktūras un piešķir ES vienotas juridiskas personas statusu;
  • Skaidri definē ES pamatvērtības un mērķus;
  • Skaidri definē ES kompetences; nosaka, ka ES īsteno tikai tās kompetences, kuras tai piešķirtas ar Lisabonas līgumu; nosaka, ka šo līgumu var pārskatīt, lai paplašinātu vai sašaurinātu ES kompetences;
  • Ietver noteiktus ES un tās dalībvalstu savstarpējo attiecību pamatprincipus (piemēram, kompetenču piešķiršana, sadarbība, dalībvalstu vienlīdzība);
  • Nodrošina juridiski saistošu Savienības Pamattiesību hartu un iespēju ES pievienoties Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai;
  • Paredz iespēju dalībvalstij (-īm) izstāties no ES.

Tiesiskuma, demokrātiskās kontroles un pilsoņu līdzdalības veicināšana

  • Dod iespēju nacionālajiem parlamentiem noraidīt likumdošanas priekšlikumu un, kontrolēt subsidiaritātes un proporcionalitātes principa piemērošanu;
  • Nodrošina pilsoņiem iniciatīvas iespējas, kas ļauj vismaz 1 miljonam ES pilsoņu, kas pārstāv nozīmīgu daļu no ES dalībvalstīm, pieprasīt Eiropas Komisijai uzsākt ierosināto iniciatīvu konkrētajā jomā;
  • Nosaka koplēmumu kā standarta likumdošanas procedūru, tādējādi Eiropas Parlaments tiek iesaistīts lielākajā likumdošanas aktu sagatavošanas procesa daļā;
  • Paplašina Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikciju, aptverot lielāko daļu ES darbības jomu, izņemot ārpolitiku un drošības politiku.

Institucionālās izmaiņas un lēmumu pieņemšanas efektivitātes uzlabošana

  • Piešķir institūcijas statusu Eiropadomei un Eiropas Centrālajai bankai. Tādējādi šīs divas institūcijas tieši piedalās lēmumu pieņemšanas procesā;
  • Nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu (750 deputāti + priekšsēdētājs). Dalībvalstu pārstāvība nedrīkst būt mazāka par 6 un lielāka par 96 deputātu vietām. Latvijai 2009. – 2014. gada Eiropas Parlamenta sasaukumā paredzētas 9 vietas;
  • Izveido pastāvīga ES priekšsēdētāja amatu. To ar kvalificēto balsu vairākumu ievēl Eiropadome uz 2,5 gadiem; vienu personu var ievēlēt ne vairāk kā uz diviem termiņiem pēc kārtas;
  • Izveido "grupas prezidentūru". To veido trīs dalībvalstis, ievērojot vienlīdzīgas rotācijas principu. Tās kopīgi izstrādā ES dienas kārtību un, savstarpēji sadarbojoties, vada ES Padomes darbu. Latvijas prezidentūra ES Padomē paredzēta 2015. gada pirmajā pusē. Latvija veidos "grupas prezidentūru" ar Itāliju un Luksemburgu;
  • Nosaka, ka Eiropas Komisijas sastāvs no 2014. gada ir 2/3 no dalībvalstu skaita, balstoties uz vienlīdzīgas rotācijas principu. Katrus 2 no 3 Eiropas Komisijas sasaukuma termiņiem Latvijai jābūt savam komisāram;
  • Izveido Augstā pārstāvja amatu Kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos. Augstais pārstāvis vada ES Ārlietu padomi un vienlaicīgi ir Eiropas Komisijas loceklis un tās priekšsēdētāja vietnieks. To ar kvalificēto balsu vairākumu ievēl Eiropadome pēc Eiropas Komisijas priekšsēdētāja piekrišanas;
  • Nosaka ES Ārējās darbības dienesta izveidi, kuru veido pārstāvji no ES institūcijām un dalībvalstīm un kas palīdz Augstajam pārstāvim īstenot ES ārpolitiku. Arī Latvijas pārstāvji iesaistās ES Ārējās darbības dienestā;
  • Ievieš jaunu dubultā vairākuma balsošanas sistēmu. ES Padome lēmumus pieņem ar dubultā vairākuma balsojumu, kurā katrai dalībvalstij būs 1 balss. Lēmums tiek pieņemts, ja par to balsojušas vismaz 55% dalībvalstu, kas pārstāv vismaz 65% ES pilsoņu. No 2014. gada līdz 2017. gadam Lisabonas līgums paredz pārejas periodu jaunajai balsošanas sistēmai. Šajā laikā pēc vienas dalībvalsts pieprasījuma var tikt piemērota pašreiz spēkā esošā balsošanas sistēma, kurā katrai dalībvalstij iedalīts noteikts balsu skaits. Pilnā apjomā jaunā balsošanas sistēma stāsies spēkā no 2017. gada.

ES darbības efektivitātes veicināšana un globālās konkurētspējas palielināšana

  • Kopējā ārpolitikā un drošības politikā integrē Kopējo drošības un aizsardzības politiku, tirdzniecības politiku, attīstības sadarbības politiku un humanitāro palīdzību;
  • Nosaka, ka aizsardzības jomā var tikt veidota strukturēta sadarbība, lai uzlabotu kopīgo drošību, un ievieš solidaritātes klauzulu;
  • Nosaka, ka brīvības, drošības un tiesiskuma telpā pamata lēmumu pieņemšanas procedūra būs koplēmums;
  • Nodrošina juridisko pamatu vienotas Eiropas Enerģētikas politikas veidošanai, ietverot dalībvalstu solidaritātes principu;
  • Nodrošina vienkāršotu procedūru pārejai no vienbalsības ES Padomē uz kvalificēto balsu vairākumu vai no īpašās likumdošanas procedūras uz parasto (koplēmuma procedūru).