Latvijas pozīcija Starpvaldību konferencē

02.12.2014. 19:09

Latvijas pozīcija Starpvaldību konferencē

Ministru Kabinets šodien, 30.septembrī apstiprināja Latvijas pozīciju Starpvaldību konferencei par Eiropas Konstitucionālā līguma projektu. Latvija atbalsta ES Konstitucionālā līguma projektu, jo tas apkopo vienā dokumentā līdz šim astoņos dažādos līgumos izkaisītos ES dibināšanas un uzbūves pamatprincipus, vienkāršo ES lēmumu pieņemšanas sistēmu, skaidri definē ES un dalībvalstu kompetences un padara ES vieglāk uztveramu un saprotamu sabiedrībai.

Eiropas Konventā sagatavotais projekts ir nodots apstiprināšanai Starpvaldību konferencei, kas tiks atklāta šo sestdien Romā. Starpvaldību konference ir ES valstu un valdību vadītāju veidots forums, kam vienīgajam ir tiesības izdarīt izmaiņas esošajos vai pieņemt jaunus ES pamatlīgumus. Pirmo reizi Starpvaldību konferencē piedalīsies arī Latvija kā nākamā ES dalībvalsts - mūsu valsti tajā pārstāvēs premjerministrs Einars Repše un ārlietu ministre Sandra Kalniete.

Latvijas nacionālā pozīcija balstās uz diviem principiem, kuru ievērošana ir svarīgākais mērķis, reformējot ES - efektīva ES darbība un dalībvalstu vienlīdzība.

Tādēļ 4 galvenās Latvijas prioritātes starpvaldību sarunās ir šādas:

  1. Eiropas Komisijas sastāvs - no katras dalībvalsts tajā ir jābūt vienam komisāram ar pilnām balss tiesībām un noteiktu atbildības jomu. EK ir koleģiāla, dalībvalstu kopējās intereses pārstāvoša institūcija, kurā visiem komisāriem ir jābūt līdztiesīgiem.
  2. Pārstāvniecība Eiropas Parlamentā - tajā jāsaglabā Nicas līgumā noteiktā dalībvalstu pārstāvniecība. Mazākajām valstīm Eiropas Parlamentā nedrīkst būt mazāk par 5 vietām. Iedalot tām tikai 4 vietas tiktu samazināts ne tikai Latvijas pārstāvju skaits Eiropas Parlamentā, bet arī mazo valstu kopējā pārstāvniecība Eiropas Parlamentā.
  3. Likumdošanas padome - Latvija neatbalsta atsevišķas, tikai šim mērķim paredzētas padomes radīšanu. ES tiesību aktu pieņemšana tikai šādas padomes ietvaros (pašlaik atbilstoši jautājuma specifikai to dara nozaru padomes) sarežģītu un palēninātu ES lēmumu pieņemšanas procesu, jo ikreiz uz šīm padomēm būtu speciāli jāpieaicina vajadzīgie speciālisti.
  4. Aizsardzības politika - visām ES dalībvalstīm uz vienādiem nosacījumiem jādod tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā par ES Kopējo aizsardzības politiku un tās realizēšanu strukturētās sadarbības ietvaros. ES Kopējās aizsardzības politikas mērķim ir jābūt krīžu noregulēšanai.

Latvija uzskata, ka vairākās lietās arī ir nepieciešami precizējumi:

  1. Nepieciešama Eiropadomes (ES valstu un valdību vadītāju līmeņa padomes) prezidenta funkciju precizēšana, lai nepārklātos Eiropadomes prezidenta, Eiropas Komisijas prezidenta un ES ārlietu ministra pilnvaras. Eiropadomes prezidenta galvenajai funkcijai jābūt Eiropadomes iekšējās darba kārtības koordinēšanai.
  2. Ministru Padomes prezidentūra - nozaru Ministru Padomju sanāksmju vadību jeb prezidēšanu uz līdztiesīgiem principiem jāuztic dalībvalstīm. Rotējošā prezidentūra ir dalībvalstu līdztiesības simbols.
  3. Nepieciešama ES ārlietu ministra mandāta un statusa precizēšana - jānosaka, kad ministrs var rīkoties pēc savas iniciatīvas un kad nepieciešamas konsultācijas ar Ministru Padomi.
  4. Kvalificētā balsu vairākuma reforma, kas paredz Nicas līgumā noteikto sarežģīto balsu svēršanas sistēmu Ministru Padomē un Eiropadomē aizstāt ar dubultā (valstu un iedzīvotāju) vairākuma balsojumu, ir atbalstāma. Šāda sistēma atvieglotu lēmuma pieņemšanu, kā arī palielinātu mazo valstu ietekmi Padomē, jo visām valstīm neatkarīgi no to lieluma būtu tikai 1 balss. Konstitucionālā līguma projekts šobrīd lēmumu atzīst par pieņemtu, ja to atbalsta vismaz puse (50%) valstu un ja šīs valstis pārstāv vismaz 60% no ES kopējā iedzīvotāju skaita. Latvija uzskata, ka nepieciešama paritāte starp valstu un iedzīvotāju vairākumiem - vai nu 50/50 vai arī 60/60. Pirmajā gadījumā tiek samazināta lielo valstu iespēja bloķēt lēmuma pieņemšanu, otrajā gadījumā - lēmuma pieņemšanai nepieciešamas lielāks mazo valstu skaits.