ES Padome un ES Padomes prezidentūra

17.09.2020. 08:32

Kas ir ES Padome?
ES Padome ir ES institūcija, kas pārnacionālā līmenī īsteno varu tajās jomās, kurās dalībvalstis, saskaņā ar ES līgumiem, ir deleģējušas kompetenci ES. Padome ir ES likumdevējs, taču šīs pilnvaras tā realizē sadarbībā ar Parlamentu. ES Padome arī koordinē ES dalībvalstu ekonomisko politiku. Tikai ES Padomei visu dalībvalstu vārdā ir tiesības slēgt līgumus ar trešajām valstīm un citām starptautiskajām organizācijām. ES Padome atrodas Briselē. Aprīlī, jūnijā un oktobrī ES Padomes ministru līmeņa sanāksmes notiek Luksemburgā.

ES Padomes darbu koordinē un informācijas apriti ar dalībvalstīm nodrošina Ģenerālsekretariāts. Pašreizējais ES Padomes Ģenerālsekretārs ir Jepe Tranholms-Mikelsens (Jeppe Tranholm-Mikkelsen). Viņš tika iecelts uz laiku no 2015. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam.

ES Padomes darba kārtības jautājumus politiski apspriež un lēmumus pieņem dalībvalstu ministri, kas sanāk atbilstoši to kompetencei šādās Ministru padomes formācijās: Vispārējo lietu padome, Ārlietu ministru padome, Ekonomikas un finanšu ministru padome, Tieslietu un iekšlietu ministru padome, Nodarbinātības, sociālā politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības ministru padome, Konkurētspējas ministru padome, Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padome, Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padome, Vides ministru padome, Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padome.

Ministru padomes sanāksmes vada prezidējošās dalībvalsts ministrs, izņemot Ārlietu padomi, kuru vada Augstais pārstāvis.

Ministru sanāksmes sagatavo Pastāvīgo pārstāvju komiteja (Committee of Permanent Representatives - COREPER) un apmēram 200 nozaru ekspertu darba grupu un komiteju, kurās piedalās visu dalībvalstu pārstāvji.

Kas Latviju pārstāv ES Padomē?
Ministru sanāksmēs Latviju pārstāv atbilstošie valdības locekļi. Latvijas Republikas Pastāvīgas pārstāvniecības ES vadītājs un viņa vietnieks pārstāv Latviju Pastāvīgo pārstāvju komitejas sanāksmēs. Savukārt nozaru ministriju eksperti piedalās darba grupu un komiteju sanāksmēs.

Latvijas Republikas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā
Latvijas Republikas diplomāti un eksperti pārstāv Latvijas intereses vairāk nekā 100 ES Padomes darba grupās un komitejās. Latvijas Republikas Pastāvīgajā pārstāvniecībā (turpmāk – Pārstāvniecība) strādā vairāk nekā 60 diplomāti un eksperti no visām Latvijas nozaru ministrijām, Ārlietu ministrijas, Saeimas un Latvijas Bankas. Latvijas pārstāvji darba grupās, komitejās un ministru sanāksmēs aizstāv Latvijas intereses, pamatojoties uz iepriekš apstiprinātu mandātu.

Latvijas Republikas Pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā, vēstnieks pārstāv Latvijas intereses COREPER II, kuras kompetencē ir vispārējo lietu un ārējo attiecību, ekonomisko un finanšu lietu, tieslietu un iekšlietu jautājumi.

Latvijas Republikas Pastāvīgā pārstāvja Eiropas Savienībā vietniece, vēstniece pārstāv Latvijas intereses COREPER I, kuras kompetencē ir lielākā daļa ES sektorpolitiku jautājumu: konkurētspēja, lauksaimniecība, patērētāju aizsardzība, sociālā politika, telekomunikācijas, transports, vide, zinātne, zivsaimniecība u.c. jautājumi.

Eiropas Savienības jautājumu koordinācija Latvijā
Ārlietu ministrija ir galvenā ES jautājumus koordinējošā institūcija Latvijā. Reizi pusgadā Ārlietu ministrija apkopo, izvērtē un iesniedz izskatīšanai valdībā Latvijas prioritātes ES. Ārlietu ministrija koordinē Latvijas pozīciju sagatavošanu, nodrošina starpnozaru pozīciju vienotību un savstarpēju atbilstību dažādos ES lēmumu pieņemšanas posmos, kā arī sagatavo un nodrošina Latvijas dalību COREPER sanāksmēs. Ārlietu ministrija ir atbildīga par ES dokumentācijas (t.sk., no ES Padomes Ģenerālsekretariāta saņemto dokumentu) apriti starp Pārstāvniecību un valsts institūcijām Latvijā.
Ārlietu ministrija sagatavo Latvijas nacionālās pozīcijas un pārstāv Latviju ārējo ekonomisko attiecību, KĀDP, kā arī ES institucionālajos jautājumos. Ārlietu ministrs pārstāv Latviju Ārlietu ministru padomē. Sadarbībā ar Ministra prezidenta biroju, Ārlietu ministrija sagatavo Ministru prezidenta dalību Eiropadomē.

Katra nozares ministrija tās kompetencē esošajos ES darba kārtības jautājumos nodrošina Latvijas nacionālo pozīciju izstrādi un saskaņošanu ar līdzatbildīgajām institūcijām, kā arī veic citus pasākumus, lai aizstāvētu Latvijas intereses ES lēmumu ierosināšanas, sagatavošanas un pieņemšanas procesā.

Vecāko amatpersonu sanāksmē ES jautājumos atbildīgās ministriju amatpersonas regulāri izskata aktuālos ar Latvijas dalību ES saistītos jautājumus, kā arī nosaka par Eiropas Komisijas un ES Ministru padomes darba grupām un konkrētiem ES Padomē izskatāmiem jautājumiem atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas.

Ministru kabinets, sākoties jaunai Prezidentūrai ES Padomē, apstiprina Latvijas prioritātes ES. Par jautājumiem, kas būtiski skar Latvijas intereses, Ministru kabinets apstiprina nacionālās pozīcijas vēl pirms dalībvalstis uzsākušas attiecīgā jautājuma apspriešanu ES Padomes ekspertu darba grupās. Ministru kabinets apstiprina Latvijas nacionālās pozīcijas par ES Padomes sanāksmēs izskatāmajiem jautājumiem, kā arī deleģē pārstāvi Latvijas viedokļa paušanai ES Padomē.

Saeimas Eiropas lietu komisija pārstāv Latvijas parlamenta viedokli ES jautājumos. Nozares ministri savas kompetences ietvaros regulāri informē Saeimas Eiropas lietu komisiju par aktuālajām norisēm ES un jaunākajām ES likumdošanas iniciatīvām.

Saeimas Eiropas lietu komisija saskaņo Latvijas nacionālās pozīcijas pirms to paušanas ES Padomes vai Eiropadomes sanāksmēs. Latvijai būtisku jautājumu gadījumā nacionālās pozīcijas ar Saeimas Eiropas lietu komisiju ir jāsaskaņo arī citos jautājuma izskatīšanas posmos, īpaši, pirms uzsāktas dalībvalstu diskusijas ES Padomes ekspertu darba grupās.

Saeimas Eiropas lietu komisijas viedoklis ir saistošs.

Par ES Padomē apspriežamajiem jautājumiem tuvāk lasiet sadaļā „Rīcības jomas”.


ES Padomes prezidentūra
Svarīga loma ES Padomes uzdevumu veikšanā, tās darbības nodrošināšanā un ES interešu pārstāvēšanā ir Padomes prezidentūrai. ES dalībvalstis rotācijas kārtībā kļūst par prezidējošo valsti uz 6 mēnešu termiņu un tādējādi uzņemas atbildību par ES Padomes (izņemot Ārlietu padomes) darba norisi.

ES Padomes prezidentūra ir likumdošanas un politisko lēmumu pieņemšanas virzītājspēks. Prezidentūra organizē un vada ES Padomes, COREPER un darba grupu sanāksmes. Prezidentūra veic koordinējošu funkciju gan ES Padomes ietvaros, gan sadarbībā ar citām dalībvalstīm un Padomes Ģenerālsekretariātu, Komisiju un Parlamentu, kā arī Eiropadomes priekšsēdētāju. Prezidentūra reprezentē ES Padomi attiecībās ar Komisiju, kā arī pārstāv ES Padomi ārpus ES.

Līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos ES Padomes prezidentūru katrā 18 mēnešu laikposmā kopīgi nodrošina iepriekš izveidota trīs valstu grupa - t.s. „trio" prezidentūra. Grupas prezidentūra ir būtiska ne vien no ES Padomes darba pēctecības nodrošināšanas aspekta, bet arī no resursu pieejamības aspekta, īpaši gadījumos, kad prezidentūru īsteno maza ES dalībvalsts.

No 2020. gada jūlija līdz decembrim Padomes prezidentvalsts ir Vācija.