Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos

21.02.2020. 16:32

AUGSTAIS PĀRSTĀVIS ĀRLIETĀS UN DROŠĪBAS POLITIKAS JAUTĀJUMOS
Lisabonas līgums izveido jaunu ES amatu – Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (turpmāk – Augstais pārstāvis). Tas apvieno divus līdzšinējos ES amatus – Augstais pārstāvis Kopējās ārējās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietnieks/ ārējo attiecību komisārs. Saskaņā ar Lisabonas līgumu, Augstais pārstāvis vada Ārlietu padomi, kurā piedalās dalībvalstu ārlietu ministri, un vienlaikus ir Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, kurš Komisijā atbild par ārējo attiecību jomu un koordinē citus nozaru komisārus jautājumos, kas ir radniecīgi ārlietām.

Augsto pārstāvi amatā, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, ar Komisijas priekšsēdētāja piekrišanu ieceļ Eiropadome. Eiropadome var anulēt viņa pilnvaras saskaņā ar šādu pašu procedūru. Augstais pārstāvis kopā ar visas Komisijas sastāvu ir pakļauts arī apstiprināšanas procedūrai Parlamentā.

Par pirmo Eiropadomes iecelto Augsto pārstāvi 2009. gada 4. decembrī tika apstiprināta līdzšinējā tirdzniecības komisāre no Lielbritānijas Katrina Eštone (Catherine Ashton). Tāpat kā Komisijas, arī Augstās pārstāves pilnvaru termiņš bija līdz 2014. gada 31. oktobrim. Patlaban Augstais pārstāvis ir Žuzeps Borels Fonteljess (Josep Borrell Fontelles). Augstajam pārstāvim palīdz Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD).

Augstā pārstāvja kompetence
Saskaņā ar Lisabonas līgumu, Augstā pārstāvja pamatfunkcijas ir:
(1) kā Komisijas priekšsēdētāja vietniekam atbildēt par ārējo attiecību jomu Komisijā;
(2) vadīt Ārlietu padomi ES Padomē;
(3) vadīt Eiropas Ārējās darbības dienestu – Lisabonas līgums dod pamatu šāda dienesta izveidei, kas palīdzētu Augstajam pārstāvim viņa funkciju īstenošanā. Lisabonas līgums paredz, ka šis dienests strādā ciešā sadarbībā ar dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem un tā personālā ir Komisijas un ES Padomes Ģenerālsekretariāta atbilstošo struktūrvienību ierēdņi un dalībvalstu diplomātisko dienestu norīkotie darbinieki;
(4) vadīt Kopējo ārējās un drošības politiku (KĀDP), sniegt priekšlikumus, kā arī īstenot Eiropadomes un ES Padomes lēmumus;
(5) vadīt politisko dialogu ar trešajām valstīm un paust viedokli starptautiskajās organizācijās un konferencēs;
(6) nodrošināt vienotu KĀDP.