Latvijai prioritāro Eiropas Savienības tiesību aktu projektu virzība Apvienotās Karalistes prezidentūras ietvaros

05.01.2015. 13:10

Latvijai prioritāro Eiropas Savienības tiesību aktu projektu virzība Apvienotās Karalistes prezidentūras ietvaros

Ārlietu ministrijas informatīvs ziņojums Ministru Kabinetam

IEVADS

Balstoties uz 2005.gada 1.februārī Ministru Kabinetā apstiprināto informatīvo ziņojumu "Latvijas prioritātes Luksemburgas un Apvienotās Karalistes prezidentūru prioritāšu kontekstā" un izvērtējot Apvienotās Karalistes (AK) izstrādātās darba programmas un Eiropas Savienības (ES) institūciju darba plānos ietvertos pasākumus, Ārlietu ministrija ir sagatavojusi ziņojumu, kurā definēti Latvijai prioritārie ES tiesību aktu projekti un atbildīgo institūciju nepieciešamā rīcība Latvijas interešu pārstāvēšanā ES lēmumu pieņemšanas procesā.

I DAĻA
(horizontālie jautājumi)

1.1.  Finanšu perspektīva 2007.-2013.gadam

Mērķis, īss apraksts

Finanšu perspektīvas 2007. – 2013. gadam mērķis ir noteikt:

  • ES budžeta kopapjomu,
  • budžeta iemaksu un izdevumu struktūru,
  • Latvijai pieejamo ES finanšu līdzekļu un iemaksu ES budžetā apmēru.

Virzība Luksemburgas prezidentūras laikā

  1. Sagatavoti vairāki kompromisa priekšlikumi par finanšu perspektīvu 2007. – 2013. gadam.
  2. Sarunās iezīmējās divi pretēji viedokļi.
    • Neto maksātāju (Apvienotā Karaliste, Vācija, Nīderlande, Zviedrija, Francija, Austrija, arī Dānija) prasība samazināt ES budžeta izdevumus līdz 1% no ES nacionālā bruto ienākuma (NBI).
    • "Kohēzijas draugu" (10 jaunās dalībvalstis, Spānija, Portugāle, Grieķija, Itālija, Īrija un Somija) grupas  atbalsts kompromisa variantam starp Komisijas piedāvāto ES 1,14% no ES NBI un 1% budžetu.
  3. Tika piedāvāts risinājums 4% ierobežojuma izraisīto negatīvo blakus efektu novēršanai, 4% aprēķinos ņemot vērā jaunākos statistikas datus, piemērojot individuālās izaugsmes prognozes un vidējos ES 25 rādītājus.
  4. Š.g. 8. jūnijā tika pieņemts Eiropas Parlamenta ziņojums par paplašinātās Eiropas Savienības politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem 2007. – 2013. gadam, piedāvājot noteikt budžeta apjomu 1,07% no ES NBI.
  5. Lai gan pirms Eiropadomes sagatavotais kompromisa priekšlikums bija pieņemams lielākajai daļai dalībvalstu, vienošanās par finanšu perspektīvu 2007. – 2013. gadam Eiropadomes laikā netika panākta.

Paredzamā virzība Apvienotās Karalistes prezidentūras
laikā

  1. Prezidentūra centīsies panākt pēc iespējas lielāku progresu sarunās par finanšu perspektīvu 2007. – 2013.gadam.
  2. Tiek paredzēts plašs konsultāciju process ar Komisiju un dalībvalstīm.
  3. Prezidentūra centīsies panākt konsensusu vispārēja ES budžeta struktūras un prioritāšu pārskata veikšanai.
  4. Diskusija par Kopējās lauksaimniecības politikas reformu un ar to saistītajiem pasākumiem tiks sasaistīta ar diskusiju par finanšu perspektīvu.

Latvijas nostāja

  1. Esam ieinteresēti pēc iespējas ātrā vispārējās vienošanās panākšanā, lai:
    • nodrošinātu nepārtrauktu un saskaņotu dažādo ES politiku realizāciju:
    • varētu laicīgi uzsākt sagatavošanās darbus ES fondu apgūšanai.
  2. Tālākajās diskusijās par pamatu būtu izmantojams Luksemburgas prezidentūras 15. jūnija sarunu ietvars.
  3. Latvijas svarīgākā prioritāte ir Kohēzijas politikas finansējums.
  4. Turpmākajās sarunās par Kohēzijas politikas finansējumu (4% aploksnes aprēķini) ir jābalstās uz Luksemburgas prezidentūras piedāvātajiem principiem:
    • jaunāko statistikas datu izmantošana;
    • individuālo izaugsmes rādītāju izmantošana.
  5. Sagaidām konstruktīvus risinājumus arī budžeta ieņēmumu daļai, tai skaitā attiecībā uz britu atlaidi iemaksām ES budžetā.
  6. Piedāvājums pārskatīt budžeta struktūru un vispārējās prioritātes, īpaši attiecībā uz KLP reformu var būtiski aizkavēt vispārējās vienošanās panākšanu un ES fondu apgūšanu.

Turpmākā rīcība

  1. Turpināt Latvijas interešu lobēšanu visos līmeņos gan ar prezidentūru, gan pārējām dalībvalstīm.
  2. Regulāri sagatavot Latvijas pozīciju un informēt valdību par pēdējo attīstību sarunās.
  3. Latvijas pārstāvjiem jāturpina aktīvi strādāt Padomes darba grupās, lai finanšu perspektīvas paketes tiesību aktos tiktu ņemti vērā Latviju interesējošie elementi, kas definēti līdz šim izstrādātajās nacionālajās pozīcijās.

1.2.  Lisabonas stratēģija

Mērķis, īss apraksts

  1. Lisabonas stratēģija nosaka ES ekonomiskās attīstības virzienus līdz 2010.gadam.
  2. Stratēģijas pamatmērķis ir panākt, lai ES kļūtu par konkurētspējīgāko, uz zināšanām balstīto ekonomisko bloku pasaulē, veicinot ekonomisko izaugsmi, sociālo kohēziju un vides aizsardzību.

Virzība Luksemburgas prezidentūras laikā

  1. Luksemburgas prezidentūras laikā, 22.-23.marta Eiropadomē notika Lisabonas stratēģijas vidusposma izvērtēšana.
  2. Lai uzlabotu Lisabonas stratēģijas vadību, Eiropadome pieņēma lēmumu uzsākt jaunu stratēģijas vadības ciklu.
  3. 16.-17.jūnija Eiropadome apstiprināja Komisijas izstrādātās Integrētās vadlīnijas, kurās apvienotas Vispārējās ekonomikas politikas un Nodarbinātības vadlīnijas.
  4. Balstoties uz vadlīnijām tiks izstrādāti rīcības plāni nacionālā un ES līmenī trīs gadu ciklam. Dalībvalstīm nacionālās rīcības programmas jāsagatavo līdz 2005.gada 15.oktobrim.
  5. Prezidentūras laikā iezīmējās pretrunas starp brīvā tirgus ekonomikas un Eiropas sociālā modeļa "aizstāvjiem" (debates par Pakalpojumu direktīvu, vides dimensijas turpmāko lomu Lisabonas stratēģijā, darba tirgus reformām, u.c.).
  6. Lai rastu kompromisu un uzsāktu sociālekonomiskās reformas, gan Eiropadomes secinājumos, gan Integrētajās vadlīnijās tika iekļauta atsauce uz nepieciešamību saglabāt Eiropas sociālo modeli.

Paredzamā virzība Apvienotās Karalistes prezidentūras
laikā

  1. Apvienotās Karalistes prezidentūras prioritāte būs ekonomisko reformu veicināšana, lai tādā veidā panāktu straujāku izaugsmi un sociālo taisnīgumu.
  2. Reformu mērķis ir Eiropa, kas spējīga veidot darbavietas, sekmēt augstākus dzīves standartus un modernizēt sociālo aizsardzību.

Latvijas nostāja

  1. Lisabonas stratēģijas īstenošana jāturpina, balstoties uz marta Eiropadomē panākto vienošanos.
  2. Nacionālās pozīcijās par Lisabonas stratēģiju, Latvija uzsvērusi sekojošas prioritātes:
    • iekšējā tirgus pilnveidošana;
    • uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstība;
    • uzņēmējdarbības vides maziem un vidējiem uzņēmumiem uzlabošana;
    • nodarbinātības līmeņa paaugstināšana;
    • produktivitāte un investīcijas cilvēkkapitālā;
    • infrastruktūras attīstība;
    • vides ilgtspējība.
  3. Svarīgi nodrošināt, lai nacionālās Lisabonas programmas ne tikai nebūtu pretrunā ar Komisijas izstrādāto ES Lisabonas programmu, bet harmoniski iekļautos un papildinātu kopējo programmu.

Turpmākā rīcība

  1. Ekonomikas ministrijai, balstoties uz 5.jūlija MK lēmumu jāizveido Lisabonas stratēģijas uzraudzības padome un Lisabonas stratēģijas Konsultatīvā darba grupa.
  2. Līdz 2005.gada 1.oktobrim Ekonomikas ministrijai jāiesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā Latvijas nacionālā Lisabonas programma 2005.-2008. gadam.
  3. Līdz 2005.gada 15.oktobrim Latvijas Nacionālā Lisabonas programma jāiesniedz  Komisijā.

II DAĻA
(nozaru jautājumi)

2.1.  Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projekts par pakalpojumiem iekšējā tirgū

Mērķis

  1. Radīt nepieciešamo tiesisko regulējumu, lai veicinātu Kopienas dibināšanas līgumā noteikto uzņēmējdarbības tiesību un brīvas pakalpojumu aprites īstenošanu.
  2. Galvenais direktīvas pamatelements - izcelsmes valsts princips, kas paredz, ka pakalpojumu sniedzējam ir jāievēro tās valsts likumi, kurā tas dibināts. Par šī principa piemērošanu dažas dalībvalstis (Francija, Vācija, Zviedrija) ir izteikušas bažas, norādot uz sociālo dempingu un pakalpojumu uzraudzības mehānismu problēmām. Strīdīgs ir jautājums arī par direktīvas projekta tvērumu.

Virzība Luksemburgas prezidentūras laikā

  1. Š.g. marta Eiropadomes secinājumos norādīts, ka iekšējam pakalpojumu tirgum jābūt pilnībā spējīgam darboties, reizē saglabājot Eiropas sociālo modeli.
  2. Luksemburgas prezidentūras laikā Padomes darba grupu līmenī notika pastāvīgs, tehnisks darbs pie projekta, neskarot izcelsmes valsts principu un direktīvas tvērumu.
  3. Par direktīvas projektu Eiropas Parlamentā atbildīgā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja ir nākusi klajā ar priekšlikumu aizstāt izcelsmes valsts principu ar savstarpējās atzīšanas principu.

Galīgais Eiropas Parlamenta viedoklis 1.lasījumā gaidāms rudenī, pēc kura  kura saņemšanas Padomē atsāksies diskusijas par direktīvas projektu.

Paredzamā virzība Apvienotās Karalistes prezidentūras laikā

  1. Pakalpojumu tirgus liberalizācija ir viena no Apvienotās Karalistes prezidentūras prioritātēm.
  2. Iespēju robežās respektēs Komisijas sākotnējo priekšlikumu, tomēr rezultāts lielā mērā būs atkarīgs no Eiropas Parlamenta viedokļa 1.lasījumā.
  3. Direktīvas tvērums un izcelsmes valsts princips ir problemātiskākie jautājumi, vispirms mēģinās vienoties par tvērumu.

Latvijas nostāja

  1. Direktīva un izcelsmes valsts princips ir viena no svarīgākajiem instrumentiem brīvas pakalpojumu kustības nodrošināšanai Kopienas iekšējā tirgū un Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanai.
  2. Atbalsta iespējami ātru direktīvas projekta pieņemšanu.
  3. Atbilstoši 2004.gada 11.novembrī Ministru kabinetā apstiprinātajai nacionālajai pozīcijai vēlas izslēgt no direktīvas tvēruma veselības aprūpes pakalpojumus, azartspēles, sociālos pakalpojumus, pakalpojumus, ko veic notāri un tiesu izpildītāji. Latvija atbalsta dalībvalstu administratīvās sadarbības nepieciešamību un tās vienkāršošanu.
  4. Notiek darbs pie pozīcijas precizēšanas, analizējot EP piedāvātos grozījumus, apzinot direktīvas ieviešanas iespējas  un saskaņojot pozīciju ar Latvijas pakalpojumu sniedzējiem.

Turpmākā rīcība

  1. Pēc precizētas Latvijas nacionālās pozīcijas sagatavošanas jāuzsāk Latvijas interešu lobijs ES dalībvalstīs, lai skaidrotu Latvijas viedokli un gūtu priekšstatu par citu ES dalībvalstu reakciju uz to.
  2. Pastiprināta uzmanība jāveltī kontaktiem ar Apvienotās Karalistes prezidentūru, ņemot vērā tās viedokli attiecībā uz pakalpojumu tirgus liberalizāciju.
  3. Latvijas vēstniecību tīkls ES dalībvalstīs izmantojams arī, lai  regulāri apzinātu citu valstu viedokli par aktuālajiem jautājumiem.
  4. Tālākā projekta izskatīšanas gaitā jāturpina apzināt direktīvas reālās ieviešanas iespējas un Latvijas pakalpojumu sniedzēju intereses.
  5. Regulāri jāinformē Eiropas Parlamenta deputāti par Latvijas viedokli par aktuālajiem jautājumiem.

2.2.  Eiropas Parlamenta un Padomes regulas projekts par ķīmisko produktu reģistrēšanu, izvērtēšanu, atļauju izsniegšanu un ierobežošanu (REACH)

Mērķis

  1. Nodrošināt cilvēku veselības un vides aizsardzību augstā līmenī, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus funkcionēšanu un stimulējot jaunievedumus un konkurētspēju ķīmiskajā rūpniecībā.
  2. Noteikt kārtību ķīmisko vielu reģistrēšanai, izvērtēšanai, atļauju izsniegšanai un šo darbību uzraudzīšanai ES, kā arī paredz pakāpenisku bīstamo ķīmisko vielu izņemšanu no kopējā tirgus.
  3. Paredzēt sadalīt atbildību par drošu ķīmisko vielu importu un lietošanu starp importētājiem, ražotājiem, tirgotājiem un lietotājiem.

Virzība Luksemburgas prezidentūras laikā

  1. Vides un Konkurētspējas Ministru padomē notikušas diskusijas par dažādiem projekta aspektiem.
  2. Eiropas Parlamentā noris diskusijas Juridisko lietu komitejā un Rūpniecības, enerģētikas un pētniecības komitejā, kas izteikusi priekšlikumus projekta tvēruma sašaurināšanai, reģistrācijas prasību vienkāršošanai, MVU izmaksu samazināšanai. Rūpniecības komiteja atbalsta principu "viena viela - viena reģistrācija". Projekts EP plenārsesijā nav izskatīts.
  3. Atsevišķās dalībvalstīs veikti ietekmes izvērtējumi, kuru rezultātus ņem vērā Komisija. Galvenie secinājumi:
    • regulas pieņemšana uzliks lielu administratīvo nastu jaunajām dalībvalstīm to pieredzes un zināšanu trūkuma dēļ;
    • dalībvalstīm ir jāvērš uzmanība uz MVU sektora konkurētspējas saglabāšanu.

Paredzamā virzība Apvienotās Karalistes prezidentūras laikā

  1. Izvirzīta kā prioritāte Prezidentūras, par kuru paredzēts panākt politisku vienošanos š.g. rudenī.
  2. Akcents tiks likt uz sabiedrības veselības, vides aizsardzības un konkurētspējas aspektu sabalansēšanu.

Latvijas nostāja

  1. Latvija iebilst pret jebkādu papildus testu metožu iekļaušanu zema daudzuma vielām (1-10 tonnām), kas radītu papildus izdevumus MVU.
  2. Latvija atbalsta principu "viena viela – viena reģistrācija" (vielas pieteicēji savstarpēji apmainās ar datiem, kuru iegūšanai netiek izmantoti dzīvnieki), tomēr ir jāturpina uzsāktais darbs pie datu drošības garantēšanas.
  3. Uzsākta ietekmes uz ķīmisko vielu rūpniecības sektoru izvērtējuma veikšana.

Turpmākā rīcība

  1. Jāpabeidz ietekmes izvērtējuma veikšana, analizējot iespējamās projekta spēkā stāšanās sekas. Veicot ietekmes izvērtējumu, lietderīgi uzturēt kontaktus ar citu dalībvalstu un Komisijas ekspertiem, lai tiktu apzināta regulas iespējamā ietekme visos sektoros.
  2. Jāizstrādā MVU adaptācijas programma, lai saglabātu to konkurētspēju Kopienas tirgū.

2.3. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projekts par ostas pakalpojumu tirgus pieejamību

Mērķis

  1. Projekts paredz kopēju tiesisko bāzi pieejai ostu pakalpojumu tirgum, novēršot ierobežojumus, kas kavē tirgus pieeju jauniem pakalpojumu sniedzējiem ostā.
  2. Dalībvalstīm jāievieš noteikumi, ar kuriem esošajam pakalpojumu sniedzējam, kurš nav izraudzīts, piemērojot šo direktīvu, jāsaņem atbilstoša kompensācija no jaunizvēlētā pakalpojumu sniedzēja par izdarītajiem un neatgūtajiem ieguldījumiem. Ne vēlāk kā 36 mēnešus pēc direktīvas pieņemšanas ostas pakalpojumi tiks sniegti tikai ar direktīvas kritērijiem atbilstošu atļauju.
  3. Direktīvas projekts ievieš jaunu pakalpojumu sniegšanas veidu – pašizkraušanu, kas paredz, ka kuģa kravu izkrauj kuģa apkalpe.
  4. Latvijā direktīva attiecināma uz Rīgas brīvostu, Ventspils brīvostu un Liepājas ostu.

Virzība Luksemburgas prezidentūras laikā

  1. Pēdējo reizi ministru līmenī projekts tika izskatīts 2004.gada decembra Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padomē. Vairums dalībvalstu, arī Latvija, neatbalstīja Komisijas sagatavoto projektu.
  2. Padomē ekspertu līmenī projekts tika izskatīts ar mērķi identificēt problēmas un uzklausīt dalībvalstu priekšlikumus to novēršanai.

Paredzamā virzība Apvienotās Karalistes prezidentūras laikā

  1. Apvienotā Karaliste iestājas par pilnīgu transporta sektora liberalizāciju.
  2. Akcentē ietekmes izvērtējuma nepieciešamību.

Latvijas nostāja

  1. Direktīvas projekts neveicinās tā noteikto mērķu sasniegšanu.
  2. Esošo līgumu laušana var novest pie tiesu procesiem attiecībā uz kompensācijām esošajiem pakalpojumu sniedzējiem, kas kavēs jūras transporta attīstību.
  3. Projekts var samazināt investoru interesi.
  4. Latvija iebilst pret t.s. pašizkraušanas pakalpojumu ieviešanu, kas uzspiež noteiktu iespējamo pakalpojumu sniedzēju (atsevišķas kuģošanas kompānijas).

Turpmākā rīcība

  1. Lai noteiktu Latvijas pozīcijas elastību un maksimālās atkāpšanās robežas tālākās diskusijās par projektu, nepieciešams veikt ietekmes izvērtējumu, detalizēti nosakot iespējamos apdraudējumus un riskus, ko projekts var radīt Latvijas ostām un pakalpojumu sniedzējiem tajās.
  2. Ņemot vērā, ka Eiropas Parlamenta ziņotājs augusta beigās plāno sniegt ziņojumu Transporta komitejā, nepieciešams aktīvi sadarboties ar Eiropas Parlamenta deputātiem.

2.4. Komisijas Zaļā grāmata par enerģijas efektivitāti

Mērķis

  1. Zaļajā grāmatā ietverti vairāki instrumenti enerģijas patēriņa ieekonomēšanai par 20% līdz 2020.gadam. Tam jāveicina izaugsme, papildus darba vietas un Kioto protokola mērķu sasniegšanu.
  2. Zaļā grāmata ir pamats tālākām diskusijām, kā rezultātā 2006.gadā Komisija plāno nākt klajā ar Rīcības plānu šo mērķu sasniegšanai.
  3. Komisija piedāvā veikt virkni pasākumu, koncentrējoties gan uz esošā acquis ieviešanu, gan jauniem pasākumiem reģionālā, nacionālā un starptautiskā līmenī:
    1. nepieciešams pilnībā ieviest esošās ES normas būvniecībā, mājokļu aprīkojumos, siltuma ražošanā un transporta sektoros;
    2. jāveido labvēlīga nodokļu politika ekonomisku automašīnu pirkšanai, kas patērēs "tīrāku" degvielu;
    3. ar 2008.gadu automašīnu plūsmas regulēšanā izmantot Eiropas satelīta radionavigācijas programmu GALILEO;
    4. apstiprināt pilsētu transporta politiku,
    5. valsts iestādēm rīkot informatīvas kampaņas, lai veicinātu ražotājus piedāvāt tirgū modernākas, enerģiju taupošas, tehnoloģijas un mudinātu iedzīvotājus taupīt enerģiju.
  4. Eiropai ir jāuzņemas līdera loma cīņā pret globālo sasilšanu un klimata izmaiņām, kā arī jāturpina sadarbība ar citiem pasaules reģioniem.

Virzība Luksemburgas prezidentūras laikā

2005.gada 28.jūnijā Komisija prezentēja Zaļo grāmatu Transporta, Telekomunikāciju un Enerģētikas Padomē.

Paredzamā virzība Apvienotās Karalistes prezidentūras laikā

  1. Līdz ar Zaļās grāmatas iznākšanu, ES līmenī ir uzsāktas plašas diskusijas, piesaistot nozares uzņēmējus un citas ieinteresētās puses. 
  2. Diskusijas turpināsies līdz 2005.gada beigām.

Turpmākā rīcība

  1. Nepieciešams sagatavot Latvijas pozīciju par Zaļo grāmatu un tajā ietvertajiem priekšlikumiem, apzinot veicamos pasākumus Zaļās grāmatas kontekstā.
  2. Lai apzinātu iespējas sasniegt Zaļajā grāmatā uzsvērtos mērķus  un mazinātu atkarību no enerģijas piegādēm ārpus ES teritorijas,  izstrādāt Latvijas enerģētikas attīstības koncepciju un atjaunot Nacionālo enerģētikas programmu.

2.5. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projekts par grozījumiem Direktīvā 1999/62/EC par noteiktu infrastruktūru maksu noteikšanu smagsvara kravas automobiļiem (Eurovignette)

Mērķis

  1. Grozījumi direktīvā 1999/62 detalizētāk nosaka, kādos gadījumos un par ko dalībvalstis var ieviest maksu par sauszemes ceļu lietošanu, kā arī to, kādiem mērķiem šādā veidā iegūtie līdzekļi izmantojami.
  2. Maksa par ceļu/infrastruktūras izmantošanu nedrīkst pārsniegt šīs infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas izmaksas.

Virzība Luksemburgas prezidentūras laikā

Diskusiju rezultātā starp tranzīta un perifērijas valstīm 2005.gada aprīļa Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padomē tika panākta politiska vienošanās par Padomes kopējo pozīciju par projektu, nosakot jaunu maksas pieņemšanas sistēmas ieviešanu Kopienā.

Paredzamā virzība Apvienotās Karalistes prezidentūras laikā

  1. Projekta izskatīšanu 2.lasījumā uzsāks Eiropas Parlaments, kurš, iespējams, nāks klajā ar tranzītvalstīm izdevīgākiem priekšlikumiem. Eiropas Parlamenta viedoklis gaidāms Apvienotās Karalistes prezidentūras laikā.
  2. Lai novirzītu transporta plūsmu no autoceļiem, Apvienotā Karaliste attiecībā uz maksas ieviešanu atbalsta iespējami plašu subsidiaritātes principa attiecināšanu un pilsētu reģionu aplikšanu ar uzcenojumu. Apvienotajā Karalistē ir ieviesta maksa par ceļa infrastruktūras izmantošanu un blīvs ceļu tīkls.

Latvijas nostāja

  1. Latvijā pašlaik nav paredzēts ieviest ceļu maksājumus, tādēļ būtiski ir sabalansēt perifērijas un tranzīta valstu intereses.
  2. Atbalsta 2005.gada aprīļa Padomē apstiprināto Padomes pozīciju.
  3. Latvijai kā perifērijas valstij ir būtiski pēc iespējas skaidrāki un prognozējami ceļu maksājumu aprēķināšanas nosacījumi, iespēju robežās mazinot dalībvalstu interpretācijas/maksas palielināšanas iespējas.
  4. Latvija neatbalsta pilsētu reģionu aplikšanu ar uzcenojumu.
  5. Nepieciešams izstrādāt vienotus kritērijus ceļu maksājumu noteikšanā.

Turpmākā rīcība

Ņemot vērā paredzamās diskusijas par projektu Eiropas Parlamentā, aktīvi sadarboties ar tās locekļiem, paužot Latvijas kā perifērijas valsts intereses.

2.6. Eiropas Parlamenta un Padomes regulas projekts par pediatrijā lietojamām zālēm

Mērķis

  1. Projekta mērķis ir veicināt jaunu, īpaši pediatrijā izmantojamo medikamentu izstrādi, reģistrāciju un ražošanu un palielināt pieejamo informāciju par zāļu lietošanu bērniem, lai uzlabotu bērnu veselību un nepakļautu bērnus nevajadzīgajiem klīniskajiem pētījumiem.
  2. Jaunu zāļu ražošanas veicināšanai projekts paredz pasākumu kopumu, t.sk., nosakot zāļu patenta papildus aizsardzības sertifikāta pagarinājumu par 6 mēnešiem.
  3. Kopumā projekts ir labvēlīgs oriģinālo zāļu ražotājiem. ES dalībvalstīs ar zemu IKP tas var radīt veselības aprūpes izdevumu palielināšanos, kas ietekmēs veselības aprūpes budžetu un samazinās zāļu pieejamību.

Virzība Luksemburgas prezidentūras laikā

  1. 2005.gada 3.jūnija Nodarbinātības, sociālo lietu, veselības un patērētāju jautājumu ministru padomē tika panākta vienošanās par visiem projekta punktiem, izņemot jauno zāļu ražošanu veicinošiem priekšlikumiem.
  2. Latvija izvirzīja ģenērisko zāļu ražotājiem labvēlīgu priekšlikumu noteikt papildus aizsardzības sertifikāta pagarinājumu uz 3 mēnešiem, bet attiecībā uz produktiem ar noteiktu tirdzniecības apjomu ES paredzēt iespēju pagarināt sertifikātu vēl par 3 mēnešiem.
  3. EP Vides un sabiedrības veselības komiteja, kas ir atbildīga par direktīvas projektu, ir nākusi klajā ar priekšlikumiem projekta grozīšanai, kas kopumā atbilst ģenērisko zāļu ražotāju interesēm.

Paredzamā virzība Apvienotās Karalistes prezidentūras laikā

  1. Regulas projekts būs viens no tās darba prioritātēm.
  2. AK uzskata, ka regula nodrošinās gan farmācijas rūpniecības konkurētspēju, gan dos papildus ieguldījumu farmācijas produktu drošības un efektivitātes garantēšanā.
  3. AK atbalstījusi Luksemburgas prezidentūru attiecībā uz 6 mēnešu fiksētu patenta aizsardzības sertifikāta pagarinājumu.

Latvijas nostāja

  1. Projektā piedāvātais 6 mēnešu fiksēts patenta aizsardzības sertifikāta pagarinājums izraisīs zāļu cenu celšanos, kā rezultātā mazināsies pediatrijā lietojamo zāļu pieejamība un palielināsies veselības aprūpes budžeta izdevumi.
  2. Latvijas priekšlikums (skat. augstāk) pamatā atbilst ģenērisko zāļu ražotāju interesēm.

Turpmākā rīcība

  1. Lai atvairītu Komisijas paustās bažas attiecībā uz Latvijas priekšlikumu, nepieciešama papildus argumentācija, lai pierādītu, ka:
    • ir iespējams iegūt objektīvus datus par farmācijas produktu pārdošanas apjomiem, uz kuru pamata tiktu pieņemts lēmums par patenta aizsardzības sertifikāta pagarināšanu;
    • Latvijas priekšlikums dalībvalstīm izmaksās mazāk nekā Komisijas priekšlikums.
  2. Šī argumentācija izmantojama Latvijas interešu lobijam ES dalībvalstīs.
  3. Ņemot vērā Latvijas priekšlikumam iespējami labvēlīgu Eiropas Parlamenta balsojumu, nepieciešams uzturēt kontaktus ar Eiropas Parlamenta deputātiem.

2.7. Eiropas Parlamenta un Padomes regulas projekts par finanšu instrumentu videi (LIFE+)

Mērķis

  1. Projekta mērķis ir jaunās Finanšu perspektīvas 2007-2013 ietvarā regulēt vides politiskas projektu finansēšanu laika periodā no 2007.-2013. gadam.
  2. Radīt vienotu finansēšanas instrumentu videi esošā dalītā finansējuma no dažādiem avotiem vietā un papildinot Strukturālo un lauku attīstības fondu atbalstīto pasākumu ieviešanu.
  3. LIFE+ attīstāms piecos prioritāros virzienos: cilvēka veselība un vide, siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšana, dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, labāka dabas resursu un atkritumu pārvaldība, vides pārvaldes un izpratnes uzlabošana.

Virzība Luksemburgas prezidentūras laikā

  1. Projekta virzība nav bijusi strauja, jo projekts cieši saistīts ar dalībvalstu vienošanos par Finanšu perspektīvu un krasi atšķirīgajiem dalībvalstu viedokļiem par LIFE+ finansēšanas jomu (vai tajā iekļaujami pasākumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai) un budžeta apjomu.
  2. Dalībvalstis konceptuāli vienojās par t.s. integrēto pieeju, kas paredz  iestrādāt NATURA 2000 finansēšanai nepieciešamos pasākumus Struktūrfondu un Lauku attīstības fonda prioritātēs un pasākumos un LIFE+ finansēšanas instrumentā. Tomēr šādas pieejas gadījumā finansējumam nekvalificējas apsaimniekošanas aktivitātes un biotopi, kas neatbilst Lauku attīstības un ERAF Regulām (nelauksaimniecības, nemežu, kāpu, ezeru un upju teritorijas).
  3. Eiropas Parlaments 2005. gada aprīlī izstrādājis priekšlikumus 1.lasījuma grozījumiem. Eiropas Parlaments ir ierosinājis palielināt vides finansējuma kopējo apjumu.

Paredzamā virzība Apvienotās Karalistes prezidentūras laikā

  1. Ņemot vērā to, ka projekts nedod tiešu ieguldījumu konkurētspējas un izaugsmes veicināšanai ES, LIFE+ regula nav AK prioritāte un maz ticams sagaidīt ievērojamu progresu lēmuma pieņemšanas procesā.
  2. Turpmāku diskusiju gaitā tiks ņemta vērā projekta sasaiste ar Konkurētspējas un inovāciju programmu, kas paredz finansējumu vides tehnoloģiju attīstībai.
  3. Projekts tiks diskutēts Padomē ekspertu līmenī.

Latvijas nostāja

  1. Projekts Latvijai ir nozīmīgs Latvijas NATURA 2000 teritoriju finansēšanas kontekstā.
  2. Nepieciešams iekļaut projektā pasākumus, kas paredz finansējumu to NATURA 2000 teritoriju un biotopu apsaimniekošanai, kuri neatbilst Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atbalstam, un finansējumu vides tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai pilotprojektu veidā.
  3. Jānosaka skaidri kritēriji, pēc kuriem dalībvalstīm tiks atvēlēts finansējums daudzgadīgo programmu izstrādei un ieviešanai (biotopu daudzums dalībvalstī, iedzīvotāju skaits vai tml.).

Turpmākā rīcība

  1. Turpināt aktīvi paust viedokli Padomē, lobēt intereses, izmantojot arī Latvijas vēstniecības tīklu ārvalstīs.
  2. Ņemot vērā iespējamo Eiropas Parlamenta priekšlikumu palielināt LIFE+ finansējuma apjomu, aktīvi jāsadarbojas ar Eiroaps Parlamenta deputātiem, lai informētu par Latvijas interesēm regulas projekta virzībā.

2.8. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projekts par telpiskās infrastruktūras informāciju (INSPIRE)

Mērķis

  1. INSPIRE mērķis ir radīt publiski pieejamu datu bāzi, kurā tiktu apkopoti ar vides aizsardzību saistīti dati, kas aptvers arī citas, ar vides aizsardzību saistītas, tautsaimniecības nozares (lauksaimniecība, mežsaimniecība,  enerģētika, transports u.c.).
  2. Datu bāze būs pieejama bez maksas plašam lietotāju lokam: politikas izstrādātājiem, plānotājiem un vadītājiem Eiropas, nacionālajā un vietējā līmenī, iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām.
  3. Datu bāze veidojama, balstoties uz valsts iestāžu, komunālo un valsts dienestu sniegtu informāciju.

Virzība Luksemburgas prezidentūras laikā

  1. Projekts izraisīja asas dalībvalstu diskusijas, akcentējot datu aizsardzības, intelektuālā īpašuma aizsardzības un ar datu vākšanu saistīto izmaksu aspektus.
  2. Vides ministru padomē 2005.gada jūnijā tika panākta politiskā vienošanās, neakceptējot Eiropas Parlamenta ierosinātos grozījumus, kas kopumā atbilda Komisijas viedoklim par iespējami plašu pieeju datiem.

Paredzamā virzība Apvienotās Karalistes prezidentūras

laikā

  1. Projekts tiks iesniegts Eiropas Parlamentam izskatīšanai 2. lasījumā 2005. gada oktobrī.
  2. AK ir apmierināta ar jūnija Vides ministru padomē pieņemto kopējo pozīciju, neraugoties uz to, ka Komisija ir izteikusi iebildumus attiecībā uz datu pieejamības un intelektuālā īpašuma aspektiem.

Latvijas nostāja

  1. Latvijai ir būtiski, lai direktīvā netiktu iekļautas prasības, kas sadārdzinātu direktīvas ieviešanas izmaksas, t.sk., nepamatoti paplašinot datu tēmu saturu. Tēmu satura attiecināšana uz visiem virszemes un apakšzemes komunālo dienestu tīkliem var apdraudēt Latvijas uzņēmu tehnisko drošību un nepamatoti palielinātu direktīvas ieviešanas izmaksas bez acīmredzamas lietderības.
  2. Direktīvai jānodrošina stabilu un ilglaicīgu pakalpojumu pieejamību, paredzot izņēmumus no bezmaksas datu skatīšanās.

Turpmākā rīcība

Jāturpina aktīvi paust viedokli Eiropas Parlamentā, lai nepieļautu Latvijai neizdevīgo nosacījumu atkārtotu iekļaušanu Eiropas Parlamenta grozījumos.

2.9. Ilgtspējīgās attīstības stratēģija

Mērķis

  1. Iepriekšējā ES stratēģiskais dokuments par ES ilgtspējīgu attīstību pieņemts Gēteborgas Eiropadomes sanāksmē 2001. gadā.
  2. ES Ilgtspējīgās attīstības stratēģija jāatjauno, vērību pievēršot ekonomikas, sociālo jautājumu, vides nozares saskaņotai attīstībai un dabas resursu saglabāšanai.
  3. Īpaša uzmanība jāpievērš globālajiem ilgtspējīgās attīstības jautājumiem (klimata izmaiņu un bioloģiskās daudzveidības problēmas).

Virzība Luksemburgas prezidentūras laikā

  1. 2005.gada februārī tika sagatavots Komisijas Paziņojums par vadlīnijām ilgtspējīgas attīstības stratēģijas pārskatīšanā.
  2. Komisijas paziņojumā tika formulētas pārskatītās ilgstpējīgās attīstības vadlīnijas -  svarīga vieta būs dažādu politiku sasaistei un to globālās ietekmes aspektiem.

Paredzamā virzība Apvienotās Karalistes prezidentūras

laikā

  1. Viens no AK prioritārajiem jautājumiem.
  2. 2005. gadā rudenī (septembrī/oktobrī)  Komisija sagatavos un iesniegs izskatīšanai Padomē pārskatīto Ilgtspējīgās attīstības stratēģijas projektu.
  3. Pārskatītās Ilgtspējīgās attīstības stratēģijas projekts tiks iekļauts Vides, Ekonomisko un finanšu, Sociālās politikas, Konkurētspējas, iespējams, Transporta un enerģētikas, kā arī Vispārējo lietu un ārlietu ministru padomes darba kārtībā, lai nodrošinātu tās vispusīgu izvērtēšanu un politiku sasaisti.
  4. Saskaņā ar pārskatītā Ilgtspējīgās attīstības stratēģijas projekta vadīnijām dalībvalstīm jāaktualizē savas Nacionālās ilgtspējīgās attīstības stratēģijas. Vairākas ES dalībvalstis to jau ir paveikušas Luksemburgas prezidentūras laikā.
  5. Komisija nāks klajā ar vairākām tematiskām stratēģijām – par pilsētvidi, par atkritumu apsaimniekošanu, par jūras vides aizsardzību u.c., kas sniegs ieguldījumu kopējās rīcības definēšanai.

Turpmākā rīcība

  1. Latvijai jāpārskata un jāaktualizē 2002.gadā apstiprinātās Latvijas Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes un jāsagatavo priekšlikumus to grozījumiem saistībā ar aktuāliem ES un ANO dokumentiem.
  2. Jāizveido starpinsitūciju darba grupa, kurā līdztekus jautājuma virzībai AK prezidentūras ietvaros tiek saskaņota Latvijas pozīcija par Ilgtspējīgās attīstības jautājumiem.
  3. Ņemot vērā ES ilgstspējīgas attīstības aktualitāti, jāiedzīvina Ilgstpējīgas attīstības padomes darbs.

2.10. Likumdošanas pakete cukura sektora reformēšanai

Mērķis

  1. Pakete sastāv no trim regulu projektiem.
  2. Paredz radikāli reformēt ES cukura tirgu
  3. Pakete sagatavota, balstoties uz Komisijas 2004.gada ziņojumu un ņemot vērā negatīvo PTO atzinumu par ES cukura eksporta režīma ietekmi uz trešo valstu cukura ražošanas tirgu.
  4. Projekti paredz pakāpeniski 2 gadu laikā, sākot no 2006.gada, samazināt cukura atbalsta cenu par 39%.
  5. Paredzēta kompensācija par atbalsta cenu samazinājumu cukurbiešu audzētajiem 60% apmērā, to ir plānots iekļaut tiešo ienākumu atbalsta shēmā. 2006. (pirmajā reformas) gadā tā sasniegs 730 EUR par tonnu, bet turpmākos 3 gadus pakāpeniski samazināsies.
  6. A un B cukura ražošanas kvotas tiks apvienotas vienā kvotā.
  7. Pagarināts cukura kvotu režīms līdz 2014./2015.gadam.
  8. Tiek atcelta cukura intervences sistēma.
  9. Tiks paredzēts 2006.gadam (un, iespējams, arī turpmāk) finansiālais atbalsts 40 milj. EUR apmērā ĀKK (cukura eksportētājvalstīm uz ES).

Virzība Luksemburgas prezidentūras laikā

Pakete tika prezentēta š.g. 22.jūnijā.

Apvienotās Karalistes prezidentūras vīzija

  1. Viena no AK prezidentūras  prioritātēm.
  2. Pirmās ministru debates par projektu paredzētas 2005.gada jūlija Padomē.
  3. Prezidentūra plāno panākt ES dalībvalstu politisko vienošanos jau 2005.gada novembrī, lai par rezultātiem decembrī varētu informēt PTO.
  4. Eiropas Parlamenta viedoklis tiks sniegts pēc novembra Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksmes.

Latvijas nostāja

  1. Latvijai šie projekti ir nozīmīgi, jo regulu piemērošana var nozīmēt ievērojamu cukurbiešu audzēšanas un ražošanas apjomu, kā arī cenu un kvotu samazinājumu Latvijā.
  2. Latvija dod priekšroku pakāpeniskākai reformas ieviešanai, paredzot zemāku un pakāpeniskāku cenu samazinājumu ilgākā laika posmā, nevis 2 gados, kā paredzēts priekšlikumā.
  3. Līdz šim cenu samazinājuma gadījumā kompensācijas cukurbiešu audzētājiem no ES budžeta būtu jāsedz 100% nevis kā plānots, 60% apmērā.

Turpmākā rīcība

  1. Ņemot vērā 2005.gada jūlija Lauksaimniecības padomes rezultātus, nepieciešams sagatavot Latvijas pozīciju par projektiem un iesniegt to izskatīšanai Ministru kabinetā.
  2. Pozīcijas izstrādē nepieciešama Latvijas cukurbiešu audzētāju asociācijas un cukurbiešu pārstrādātāju iesaiste.
  3. Pēc Latvijas pozīcijas apstiprināšanas lobēt Latvijas intereses gan ES dalībvalstu valdību, gan ES līmeņa nevalstisko organizāciju līmenī.

2.11. Padomes regulas projekts par ES dalībvalstu kopējo pieļaujamo nozveju un zvejas kvotām 2006.gadam

Mērķis

  1. Regulas projekts noteiks Kopienas zvejas iespējas (nozveju un zvejas kvotas, tai skaitā arī Baltijas jūrā) un nosacījumus to izmantošanai dažādās zvejas zonās un zvejas iespējas trešo valstu kuģiem Kopienas ūdeņos 2006.gadam.
  2. Paredzams, ka regulas projekts – līdzīgi kā katru gadu – tiks izstrādāts vēlā rudenī un apstiprināts decembra ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības Ministru padomē.

Virzība Luksemburgas prezidentūras laikā

Š.g. oktobra ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības Ministru padomē plānots apspriest izmaiņas Padomes darba metodikā attiecībā uz šo konkrēto regulas projektu.

Paredzamā virzība Apvienotās Karalistes prezidentūras

laikā

  1. AK prioritātes būs maksimāli ievērot, lai netiktu veikta atsevišķu zivju sugu pārzveja, kā arī paredzama līdzšinējo zvejas apjomu samazināšana. AK pieturēsies pie 2002.gadā panāktās vienošanās par Kopējās zivsaimniecības politikas reformu ar tendenci samazināt dažāda veida zvejas iespēju subsidēšanas iespējas.
  2. Līdz ar to sagaidāms, ka no AK puses nav gaidāms atbalsts Latvijas pozīcijai.

Latvijas nostāja

Noteikt maksimāli izdevīgākas zvejas iespējas un kvotas (galvenokārt mencas, reņģes, sarkanasari) Baltijas jūrā u.c. ūdeņos, kuros zvejo Latvijas zvejnieki.

Turpmākā rīcība

  1. Nepieciešama pēc iespējas agrīna iesaistīšanās projekta sagatavošanā: cieša sadarbība un neformālas konsultācijas ar Eiropas Komisiju.
  2. Iespējami agrāk jāizvērtē piedāvātā Padomes darba metodika attiecībā uz šī regulas projekta izskatīšanu un pieņemšanu Padomē, vai tā atbilst LV interesēm par lēmumu pieņemšanas procesa caurspīdīgumu Padomē.

2.12. Padomes regulas projekts par Eiropas Zivsaimniecības Fondu

Mērķis

  1. Regulas projekta mērķis ir ieviest shēmu atbalsta sniegšanai zivsaimniecības sektorā nākamajam programmēšanas periodam 2007.-2013.gadam.
  2. Izveidots Eiropas Zivsaimniecības fonds, kas aizstāj patreizējo Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumentu.
  3. Regula apvienos nosacījumus zivsaimniecības strukturālo fondu saņemšanai, kuri šobrīd ir iekļauti virknē ES tiesību aktu.
  4. Komisijas priekšlikums neparedz sniegt papildus atbalstu dalībvalstu zvejas flotes modernizācijai.

Virzība Luksemburgas prezidentūras laikā

  1. Par jautājumu netika panākta vispārēja vienošanās š.g. 20.-22.jūnija ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības Ministru padomes sanāksmē.
  2. Galvenie atvērtie diskusiju jautājumi: 1) finansējuma piešķiršana zvejas flotes modernizācijai (dzinēju nomaiņai), 2) atbalsta sniegšana jaunajiem zvejniekiem.

Paredzamā virzība Apvienotās Karalistes prezidentūras laikā

  1. AK prezidentūrai regulas projekts būs jāpārstrādā, lai š.g. 24.-25.oktobra ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības Ministru padomes laikā vienotos par projektu.
  2. AK, tāpat kā citas ES budžeta maksātājvalstis, pieturas pie 2002.gadā panāktās vienošanās par Kopējās zivsaimniecības politikas reformu un nevēlas piešķirt Kopienas finansējumu zvejas flotes modernizācijai.

Latvijas nostāja

  1. Jāparedz atbalsts zvejas kuģu modernizēšanai un to atjaunošanai zem klāja esošās kuģu jaudas ietvaros, lai nepaaugstinātu vides un darba drošības prasības un neveicinātu atsevišķu zvejas resursu pārzveju.
  2. Jāparedz atbalsts ne tikai mikro– un  mazajiem, bet arī vidējiem, īpaši pārstrādes, uzņēmumiem.

Turpmākā rīcība

  1. Jāveic AK prezidentūras piedāvāto priekšlikumu analīze, t.sk., vai Latvijai būtu pieņemams iespējamais AK un Komisijas kompromiss piešķirt finansējumu tikai piekrastes flotes modernizācijai.
  2. Jālobē Latvijas intereses citās ES dalībvalstīs, t.sk., izmantojot Latvijas vēstniecību tīklu.
  3. Maksimāli ilgi jāuztur pozīcija, lai nodrošinātu bloķējošo minimumu Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē.

2.13.  Jauno dalībvalstu pievienošanās Šengenas līgumam 

Mērķis

  1. Jauno dalībvalstu pievienošanās Šengenas līgumam un robežkontroles atcelšana uz ES iekšējām robežām 2007.gadā ir viens no svarīgākajiem Rīcības plānā Hāgas programmas par brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanu ES praktiskai ieviešanai (Rīcības plāns) paredzētajiem pasākumiem.
  2. Jauno dalībvalstu pievienošanās Šengenas līgumam ir cieši saistīta ar jaunās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas (SIS II) projekta ieviešanu ES.
  3. SIS II projekts ir uzskatāms par kompensējošo pasākumu, kas ļaus nodrošināt ES ārējo robežu augstu aizsardzības līmeni arī pēc jauno dalībvalstu pievienošanās Šengenas līgumam.

Virzība Luksemburgas prezidentūras laikā

  1. Tika izplatīts Prezidentūras diskusiju dokuments, kas izvērtē SIS II projekta pašreizējo attīstību no dalībvalstu ekspertu viedokļa. Dokuments norāda uz daudzām problēmām pašreizējā projekta gaitā un ir vērsts uz SIS II projekta plāna pārskatīšanu.
  2. Vairums "veco" dalībvalstu atbalsta prezidentūras pieeju un SIS II projekta pārplānošanu, turpretī vairākas jaunās dalībvalstis (Polija, Ungārija, Čehija, Latvija) norādīja, ka SIS II ir tieši saistīts ar iekšējās robežkontroles atcelšanu un citiem ar jauno dalībvalstu pievienošanos Šengenas līgumam saistītajiem jautājumiem, tādejādi piedāvātā SIS II projekta plāna pārskatīšana var novilcināt jauno dalībvalstu integrāciju Šengenas teritorijā.

Paredzamā virzība Apvienotās Karalistes prezidentūras

laikā

ES robežu nostiprināšana ir viena no prioritātēm tieslietu un iekšlietu jomā, tāpēc Prezidentūra turpinās izpēti par labākajiem informācijas apmaiņās paņēmieniem starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ņemot vērā pirmo diskusiju par SIS II projekta ieviešanu ES rezultātiem.

Latvijas nostāja

  1. Latvijai stratēģiski svarīgi ir Rīcības plānā ietvertie pasākumi, kas ir saistīti ar  jauno dalībvalstu pievienošanos Šengenas līgumam un robežkontroles atcelšanu uz ES iekšējām robežām.
  2. Latvija uzsver SIS II projekta īstenošanas nepieciešamību līdz šim noteiktajos termiņos, t.i. līdz 2007.gada martam, lai netiktu novilcināta jauno dalībvalstu pievienošanās Šengenas līgumam.

Turpmākā rīcība

  1. Līdz š.g. 1.decembrim sagatavot un iesniegt atbildes uz Šengenas novērtēšanas jautājumiem.
  2. Aktualizēt "Indikatīvo rīcības plānu Šengenas acquis prasību īstenošanai".
  3. Izveidot Koordinācijas padomi, kas koordinēs Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam procesu.
  4. Izskatīt un apstiprināt SIS II darbību reglamentējošos normatīvos dokumentus.
  5. Aktīvi iesaistīties Schengen Facility finanšu progrāmmas līdzekļu apgūšanā.
  6. Iekšlietu ministrijai reizi ceturksnī sniegt pārskatu Ministru kabinetā par paveiktajiem darbiem saistībā ar gatavošanos pievienošanai Šengenas līgumam.

2.14. Ietvarlēmuma projekts par datu saglabāšanu un uzglabāšanu saistībā ar noteikumiem par publiski pieejamiem elektroniskajiem komunikāciju servisiem vai datiem par publiskiem sakaru tīkliem noziedzīgu nodarījumu un kriminālpārkāpumu, ieskaitot terorismu, prevencijas, izmeklēšanas, atklāšanas un apsūdzības celšanas mērķiem 

Mērķis

Veicināt tiesisko sadarbību krimināllietās, veidojot tiesību aktus ar līdzīgām tiesību normām visās dalībvalstīs, iekļaujot informāciju par datu uzglabāšanu, ko apstrādājuši un uzkrājuši publisko elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji vai kuri tiek raidīti elektronisko sakaru tīklā, lai izmeklētu, atklātu un sodītu noziedzīgus nodarījumus, tostarp terorismu.

Virzība Luksemburgas prezidentūras laikā

Projekts tika skatīts Padomes darba grupās, īpaši diskutējot par komunikācijas datu sarakstu, proti, vai ir nepieciešams saglabāt datus par neveiksmīgi notikušiem zvaniem. Lai panāktu kompromisu par šo jautājumu Prezidentūra piedāvāja pakāpeniskās pieejas ietvaros noteikt piecu gadu (iespējams pat īsāku) termiņu, kura laikā sistēmu uzturētājiem būtu jānomaina programmatūra, kas ļautu uzglabāt komunikācijas datus, interneta datus un neveiksmīgi veiktos zvanus.

Paredzamā virzība Apvienotās Karalistes prezidentūras

laikā

  1. Projektu ir paredzēts izskatīt Padomes darba grupās ekspertu līmenī, lai septembra Tieslietu un iekšlietu ministru neformālajā padomē varētu panākt vienošanos.
  2. Prezidentūra šī ietvarlēmuma pieņemšanu ir izvirzījusi par vienu no   savām prioritātēm.

Latvijas nostāja

  1. Ietvarlēmumā ir svarīgi panākt proporcionalitāti starp pakalpojumu sniedzēju interesēm un tiesībsargājošo iestāžu vajadzībām.
  2. Jebkura tiesību akta izstrādes stadijā Eiropas Savienības līmenī ir jāveic tā izmaksu-ieguvumu analīze.

Turpmākā rīcība

  1. Debatēs par Ietvarlēmuma projektu panākt proporcionalitāti starp pakalpojumu sniedzēju interesēm un tiesībsargājošo iestāžu vajadzībām.
  2. Jāvienojas par Ietvarlēmuma projektā iekļaujamo minimālo saglabājamo komunikācijas datu apjomu un par metodoloģiju kā tiek veikti izmaksu aprēķini. Ir svarīgi, lai izpratne par minimālajā sarakstā iekļautajiem komunikācijas datiem būtu vienāda, novēršot atšķirīgas interpretācijas iespējas.

11.07.2005.