Protokols par dalībvalstu parlamentu nozīmi Eiropas Savienībā

02.12.2014. 19:09

PROTOKOLS PAR DALĪBVALSTU PARLAMENTU NOZĪMI

EIROPAS SAVIENĪBĀ

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

atgādinot, ka tas, kā atsevišķu dalībvalstu parlamenti kontrolē savu valdību darbību Eiropas Savienībā, ir atkarīgs no katras dalībvalsts konstitucionālās iekārtas un prakses,

tiekdamās rosināt valstu parlamentus pilnīgāk iesaistīties Eiropas Savienības darbībā un paplašināt to iespējas izteikt viedokli par likumdošanas iniciatīvām, kā arī jautājumos, kuros tie ir īpaši ieinteresēti,

ir vienojušās par šādiem noteikumiem, kuri pievienoti Konstitūcijai:

I Informācija dalībvalstu parlamentiem

  1. Visus Komisijas apspriežu dokumentus ("zaļās grāmatas", "baltās grāmatas" un paziņojumus) Komisija pēc publicēšanas uzreiz nosūta tieši dalībvalstu parlamentiem. Komisija arī nosūta dalībvalstu parlamentiem ikgadējo likumdošanas programmu, kā arī jebkādus citus likumdošanas plānošanas vai politiskās stratēģijas dokumentus, ko tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Ministru padomei, vienlaicīgi ar iesniegšanu šajās iestādēs.
  2. Visas likumdošanas iniciatīvas, kas nosūtītas Eiropas Parlamentam un Ministru padomei, vienlaicīgi nosūta dalībvalstu parlamentiem.
  3. Dalībvalstu parlamenti var nosūtīt Eiropas Parlamenta, Ministru padomes un Komisijas priekšsēdētājiem pamatotu atzinumu par to, vai likumdošanas iniciatīva atbilst subsidiaritātes principam saskaņā ar procedūru, kas noteikta Protokolā par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu.
  4. No dienas, kad Komisija informē par likumdošanas iniciatīvu Eiropas Parlamentu, Ministru padomi un dalībvalstu parlamentus Eiropas Savienības oficiālajās valodās, līdz dienai, kad to iekļauj Ministru padomes darba kārtībā, lai pieņemtu nostāju saskaņā ar likumdošanas procedūru, jāpaiet sešām nedēļām, ievērojot steidzamības dēļ noteiktus izņēmumus, kuru iemeslus pauž Ministru padomes aktā vai nostājā. Izņemot steidzamus gadījumus, kas pienācīgi pamatoti, minētajās sešās nedēļās nedrīkst noslēgt vienošanos par likumdošanas iniciatīvu. Ir jāpaiet desmit dienām starp priekšlikuma iekļaušanu Ministru padomes darba kārtībā un Ministru padomes nostājas pieņemšanu.
  5. Ministru padomes sanāksmju darba kārtību un pieņemtos lēmumus, tostarp sanāksmju protokolus, ja Ministru padome apspriež likumdošanas iniciatīvas, nosūta tieši dalībvalstu parlamentiem un valdībām.
  6. Ja Eiropadome plāno izmantot Konstitūcijas I-24. panta 4. punkta pirmās daļas noteikumu, par to iepriekš informē dalībvalstu parlamentus.
    Ja Eiropadome plāno izmantot Konstitūcijas I-24. panta 4. punkta otrās daļas noteikumu, dalībvalstu parlamentus par to informē vismaz četrus mēnešus pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas.
  7. Revīzijas palāta nosūta savu gada pārskatu dalībvalstu parlamentiem zināšanai , vienlaicīgi nosūtot to Eiropas Parlamentam un Ministru padomei.
  8. Divpalātu parlamentu gadījumā šie noteikumi attiecas uz abām palātām.


    II. Starpparlamentu sadarbība
  9. Eiropas Parlaments un dalībvalstu parlamenti kopīgi nosaka, kā efektīvi un regulāri Eiropas Savienībā organizēt un veicināt starpparlamentu sadarbību.
  10. Eiropas lietu komiteju konference var iesniegt izskatīšanai Eiropas Parlamentam, Ministru padomei un Komisijai jebkuru jautājumu, ko tā uzskata par ievērības vērtu.. Šī konference turklāt veicina informācijas un paraugprakses apmaiņu dalībvalstu parlamentu un Eiropas Parlamenta, tostarp to īpašo komiteju starpā. Konference var arī organizēt starpparlamentu konferences par īpašām tēmām, jo īpaši lai apspriestu kopējās ārpolitikas un drošības politikas, kā arī kopējās drošības un aizsardzības politikas jautājumus. Konferences palīdzība neuzliek nekādas saistības dalībvalstu parlamentiem un neietekmē to nostāju.