Līguma par Eiropas Konstitūciju Otrā daļa. Savienības pamattiesību Harta

02.12.2014. 19:09

Projekts

 LĪGUMS PAR EIROPAS KONSTITŪCIJU

(neapstiprināts tulkojums)

OTRĀ DAĻA

SAVIENĪBAS PAMATTIESĪBU HARTA

PREAMBULA

Eiropas tautas, veidojot arvien ciešāku sadarbību savā starpā, ir vienojušās par miermīlīgu un uz kopējām vērtībām balstītu nākotni.

Apzinoties savu garīgo un morālo mantojumu, Eiropas Savienība balstās uz nedalāmām, universālām vērtībām - cilvēka cieņu, brīvību, vienlīdzību un solidaritāti; tās pamatā ir demokrātijas un tiesiskuma principi. Izveidojot Eiropas Savienības pilsonību un brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, tās darbības centrā tiek nostādīts indivīds. Eiropas Savienība veicina šo kopējo vērtību saglabāšanu un attīstību, vienlaicīgi respektējot Eiropas tautu kultūru un tradīciju daudzveidību, kā arī dalībvalstu nacionālo identitāti un to valsts iestāžu uzbūvi valsts, reģionālā un vietējā līmenī; tā tiecas veicināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību un nodrošina personu brīvu pārvietošanos, preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti un brīvību veikt uzņēmējdarbību.

Šajā nolūkā nepieciešams stiprināt pamattiesību aizsardzību, ņemot vērā pārmaiņas sabiedrībā, sociālo attīstību, kā arī zinātnes un tehnoloģijas attīstību, padarot šīs tiesības uzskatāmākas Hartā.

Šajā Hartā, ievērojot Eiropas Savienības pilnvaras un uzdevumus, un subsidiaritātes principu, nostiprinātas tiesības, kas izriet jo īpaši no dalībvalstu konstitucionālajām tradīcijām un starptautiskajiem pienākumiem, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas, Eiropas Savienības un Eiropas Ministru Padomes pieņemtajām Sociālajām hartām, kā arī Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses. Šajā sakarā Eiropas Savienības un dalībvalstu tiesas interpretē Hartu, ņemot vērā izskaidrojumus, kuri ir sagatavoti pēc Konventa Prezidija, kas šo Hartu izstrādāja, ierosinājuma.

Šo tiesību īstenošana ietver atbildību un pienākumus pret citām personām, cilvēku kopienu un nākamajām paaudzēm.

Tādējādi Eiropas Savienība atzīst turpmāk tekstā izklāstītās tiesības, brīvības un principus.

I SADAĻA.

CIEŅA

II-1. pants. Cilvēka cieņa

Cilvēka cieņa ir neaizskarama. Tā ir jārespektē un jāaizsargā.

II-2. pants. Tiesības uz dzīvību

  1. Ikvienam ir tiesības uz dzīvību.
  2. Nevienam nedrīkst piespriest nāvessodu vai arī to izpildīt.

II-3. pants. Tiesības uz personas neaizskaramību

  1. Ikvienam ir tiesības uz fiziskās un garīgās neaizskaramības ievērošanu.
  2. Medicīnas un bioloģijas jomā jo īpaši jāievēro:
    • informētas attiecīgās personas brīva piekrišana saskaņā ar procedūru, kāda noteikta likumā,
    • eiģēniskās prakses aizliegums, it īpaši ja tās mērķis ir cilvēka selekcija,
    • aizliegums izmantot cilvēka ķermeni un tā daļas kā peļņas avotu,
    • cilvēku reproduktīvās klonēšanas aizliegums.

II-4. pants. Spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodu aizliegums

Nevienu nedrīkst pakļaut spīdzināšanai, necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodiem.

II-5. pants. Verdzības un piespiedu darba aizliegums

  1. Nevienu nedrīkst turēt verdzībā vai kalpībā.
  2. Nevienu nedrīkst piespiest izpildīt spaidu vai obligātu darbu.
  3. Cilvēku tirdzniecība ir aizliegta. 

II SADAĻA.

BRĪVĪBAS

II-6. pants. Tiesības uz brīvību un drošību

Ikvienam ir tiesības uz personas brīvību un drošību.

II-7. pants. Cieņa pret privāto un ģimenes dzīvi

Ikvienam ir tiesības uz cieņu pret privāto un ģimenes dzīvi, mājokļa neaizskaramību un korespondences noslēpumu.

II-8. pants. Personas datu aizsardzība

  1. Ikvienam ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.
  2. Šādi dati ir jāapstrādā godprātīgi noteiktiem mērķiem un ar attiecīgās personas piekrišanu vai uz cita leģitīma pamata, kas paredzēts likumā. Ikvienam ir pieeja datiem, kas par viņu savākti, un tiesības ieviest labojumus šajos datos.
  3. Atbilstību šiem noteikumiem kontrolē neatkarīga iestāde.

II-9. pants. Tiesības doties laulībā un izveidot ģimeni

Tiesības doties laulībā un izveidot ģimeni tiek nodrošinātas saskaņā ar nacionālajiem likumiem, kuri nosaka šo tiesību izmantošanas kārtību.

II-10. pants. Domas, apziņas un ticības brīvība

  1. Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un ticības brīvību. Šīs tiesības ietver brīvību mainīt ticību vai pārliecību un brīvību individuāli vai kolektīvi un publiski vai privāti paust ticību vai pārliecību ar kulta, izglītošanas, prakses un ceremoniju palīdzību.
  2. Tiesības atteikties no karadienesta tiek atzītas saskaņā ar nacionālajiem likumiem, kas nosaka šo tiesību piemērošanas kārtību. 

II-11. pants. Vārda un informācijas brīvība

  1. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību. Šīs tiesības ietver viedokļu brīvību un tiesības saņemt un izplatīt informāciju vai idejas bez valsts varas iestāžu iejaukšanās un neatkarīgi no valstu robežām.
  2. tiek ievēroti informācijas līdzekļu brīvība un plurālisms.

II-12. pants. Pulcēšanās un biedrošanās brīvība

  1. Ikvienam ir tiesības uz mierīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību visos līmeņos, it īpaši politiskajā, arodbiedrību un civilajā sfērā, kas nozīmē tiesības ikvienam veidot arodbiedrības un stāties tajās savu interešu aizstāvībai.
  2. Politiskās partijas Eiropas Savienības līmenī veicina Eiropas Savienības pilsoņu politiskās gribas izteikšanu.

II-13. pants. Humanitāro un eksakto zinātņu brīvība

Pētījumi humanitārajās un eksaktajās zinātnēs nevar tikt ierobežoti. Tiek respektēta akadēmiskā brīvība.

II-14. pants. Tiesības uz izglītību

  1. Ikvienam ir tiesības uz izglītību un pieeju profesionālai izglītībai un pastāvīgai apmācībai.
  2. Šīs tiesības ietver iespēju saņemt brīvu obligāto izglītību.
  3. Brīvība dibināt mācību iestādes, ievērojot demokrātijas principus, kā arī vecāku tiesības nodrošināt savu bērnu audzināšanu un izglītību saskaņā ar viņu reliģisko, filozofisko un pedagoģisko pārliecību, tiek ievērotas saskaņā ar nacionālajiem likumiem, kas attiecas uz šādas brīvības un tiesību izmantošanu.

II-15. pants. Brīvība izvēlēties profesiju un tiesības strādāt

  1. Ikvienam ir tiesības strādāt un iesaistīties brīvi izvēlētā vai pieņemtā profesijā.
  2. Katrs Eiropas Savienības pilsonis var brīvi meklēt darbu, strādāt, izmantot tiesības veikt uzņēmējdarbību un sniegt dažādus pakalpojumus jebkurā dalībvalstī.
  3. Trešo valstu pilsoņiem, kuriem ir atļauja strādāt dalībvalstu teritorijā, ir tiesības uz tādiem pašiem darba apstākļiem, kādus bauda Eiropas Savienības pilsoņi. 

II-16. pants. Brīvība veikt uzņēmējdarbību

Uzņēmējdarbības brīvība tiek atzīta saskaņā ar Eiropas Savienības likumiem un nacionālajiem likumiem un praksi.

II-17. pants. Tiesības uz īpašumu

  1. Ikvienam ir tiesības uz īpašumu, izmantot, pārdot un novēlēt savu likumīgi iegūto īpašumu. Nevienam nedrīkst atņemt īpašumu, ja tas nenotiek sabiedrības interesēs, kā arī gadījumos un apstākļos, kuri ir paredzēti likumos, un ievērojot taisnīgu un laicīgu zaudējumu atlīdzināšanu. Īpašuma izmantošanu var reglamentēt ar likumu, ciktāl tas ir nepieciešams vispārējās interesēs.
  2. Intelektuālais īpašums tiek aizsargāts.

II-18. pants. Patvēruma tiesības

Patvēruma tiesības garantē, ievērojot noteikumus, kas paredzēti 1951.gada 28.jūlija Ženēvas konvencijā un 1967.gada 31. janvāra Protokolā par bēgļu statusu noteikumus, kā arī saskaņā ar Konstitūciju.

II-19. pants. Aizsardzība pārvietošanas, izraidīšanas vai izdošanas gadījumā

  1. Kolektīva izraidīšana ir aizliegta.
  2. Neviens nevar tikt pārvietots, izraidīts vai izdots kādai valstij, kurā pastāv nopietnas briesmas, ka attiecīgā persona tiks pakļauta nāves sodam, spīdzināšanai vai citai necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodiem.

III SADAĻA.

VIENLĪDZĪBA

Article II-20: Vienlīdzība likuma priekšā

Visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā.

II-21. pants. Nediskriminācijas princips

  1. Aizliegta jebkāda veida diskriminācija uz jebkāda pamata, tostarp dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās un sociālās izcelšanās, ģenētisko īpašību, valodas, ticības vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu, piederības nacionālai minoritātei, īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.
  2. Konstitūcijas piemērošanas jomā un negatīvi neietekmējot tajā paredzētos speciālos noteikumus, jebkāda uz pilsonību balstīta diskriminācija ir aizliegta. 

II-22. pants. Kultūru, reliģiju un valodu daudzveidību

Eiropas Savienība respektē kultūru, reliģiju un valodu daudzveidību.

II-23. pants. Vīriešu un sieviešu līdztiesība

Vīriešu un sieviešu līdztiesība ir jānodrošina visās jomās, tostarp nodarbinātības, darba un atalgojuma jomā.

Līdztiesības princips netraucē saglabāt vai pieņemt līdzekļus, kuri paredz īpašas priekšrocības nepietiekami pārstāvētam dzimumam.

II-24. pants. Bērnu tiesības

  1. Bērniem ir tiesības uz viņu labklājībai nepieciešamo aizsardzību un aprūpēm. Viņi drīkst brīvi paust savu viedokli. Šis viedoklis, atbilstoši bērna vecumam un briedumam, jāņem vērā jautājumos, kad tiek skartas bērnu intereses.
  2. Veicot visas darbības, kas attiecas uz bērniem, valsts vai privātas iestādes rīcībā, pirmkārt, jāņem vērā bērna intereses.
  3. Katram bērnam ir tiesības regulāri uzturēt personiskas attiecības un tiešus sakarus ar abiem vecākiem, izņemot gadījumus, kad tas ir pretrunā viņa interesēm.

II-25. pants. Vecākās paaudzes personu tiesības

Eiropas Savienība atzīst un ievēro vecākās paaudzes personu tiesības dzīvot cienīgu un neatkarīgu dzīvi un piedalīties sabiedriskajā un kultūras dzīvē.

II-26. pants. Invalīdu integrācija

Eiropas Savienība atzīst un ievēro invalīdu tiesības izmantot pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt viņu neatkarību, sociālo un profesionālo integrāciju un līdzdalību sabiedrības dzīvē.
 

IV SADAĻA.

SOLIDARITĀTE

II-27. pants. Darbinieku tiesības uz informāciju un konsultācijām uzņēmumā

Darbiniekiem vai to pārstāvjiem attiecīgajos līmeņos ir jānodrošina savlaicīga informācija un konsultācijas gadījumos un apstākļos, kuri paredzēti Eiropas Savienības likumos, kā arī nacionālajos likumos un praksē.

II-28. pants. Tiesības uz kolektīvām sarunām un rīcību

Darbiniekiem un darba devējiem vai attiecīgām to organizācijām saskaņā ar Eiropas Savienības likumiem, kā arī nacionālajiem likumiem un praksi ir tiesības vest sarunas un noslēgt koplīgumus attiecīgajos līmeņos, un interešu konflikta gadījumā kolektīvi rīkoties, tostarp streiku, lai aizstāvētu savas intereses.

II-29. pants. Tiesības uz pieeju darbā iekārtošanas pakalpojumiem

Ikvienam ir tiesības uz pieeju bezmaksas darbā iekārtošanas pakalpojumiem.

II-30. pants. Aizstāvība nepamatotas atlaišanas gadījumā

Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz aizstāvību nepamatotas atlaišanas gadījumā saskaņā ar Eiropas Savienības likumiem, kā arī nacionālajiem likumiem un praksi.

II-31. pants. Godīgi un taisnīgi darba apstākļi

  1. Katram darbiniekam ir tiesības uz veselībai nekaitīgiem, drošiem un cilvēka cienīgiem darba apstākļiem.
  2. Katram darbiniekam ir tiesības uz maksimālā darba ilguma ierobežošanu, uz ikdienas un iknedēļas atpūtu, kā arī uz vienu ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu. 

II-32. pants. Bērnu darba aizliegšana un strādājošu jauniešu aizsardzība

Bērnu nodarbināšana ir aizliegta. Minimālais darbā pieņemšanas vecums nedrīkst būt zemāks par vecumu obligātās izglītības pabeigšanas brīdī, šim noteikumam neietekmējot jaunatnei labvēlīgāku noteikumu darbību un izņemot ierobežotus izņēmuma gadījumus.

Darbā pieņemtiem jauniešiem jābūt viņu vecumam piemērotiem darba apstākļiem, viņiem ir jābūt aizsargātiem pret ekonomisku ekspluatāciju vai jebkuru darbu, kas var kaitēt viņu drošībai, veselībai, fiziskajai, garīgajai, morālai vai sociālajai attīstībai, vai arī var kaitēt viņu izglītībai.

II-33. pants. Ģimenes dzīve un profesionālā dzīve

  1. Ģimenei tiek nodrošināta juridiska, ekonomiska un sociāla aizsardzība.
  2. Lai būtu iespējams apvienot ģimenes dzīvi un profesionālo dzīvi, ikvienam ir tiesības uz aizsardzību pret atlaišanu no darba sakarā ar grūtniecību, kā arī tiesības uz apmaksātu dzemdību atvaļinājumu un uz bērna kopšanas atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas vai adoptēšanas.

II-34. pants. Sociālais nodrošinājums un sociālā palīdzība

  1. Eiropas Savienība atzīst un ievēro tiesības uz sociālā nodrošinājuma pabalstiem un sociāliem pakalpojumiem, kuri nodrošina aizstāvību tādos gadījumos kā grūtniecība, slimība, nelaimes gadījums darba vietā, atrašanās apgādībā vai vecums, kā arī darba zaudēšanas gadījums, saskaņā ar Savienības likumiem, kā arī valstu likumiem un praksi.
  2. Ikvienam, kurš likumīgi dzīvo un pārvietojas Eiropas Savienības teritorijā, ir tiesības uz sociālā nodrošinājuma pabalstiem un uz sociālajiem atvieglojumiem saskaņā ar Eiropas Savienības likumiem, kā arī valstu likumiem un praksi.
  3. Lai apkarotu sociālo izstumšanu un nabadzību, Eiropas Savienība atzīst un ievēro tiesības uz sociālo palīdzību un palīdzību mājokļu jomā, lai nodrošinātu pienācīgu dzīvi tiem, kam nav pietiekamu resursu, saskaņā ar Eiropas Savienības likumiem, kā arī valstu likumiem un praksi.

II-35. pants. Veselības aprūpe

Ikvienam ir tiesības uz profilaktisko veselības aprūpi un ārstniecību saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti valstu likumos un praksē. Nosakot un īstenojot visu Eiropas Savienības politiku un darbības, tiek nodrošināts augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.

II-36. pants. Pieeja vispārējās saimnieciskās intereses pakalpojumiem

Eiropas Savienība atzīst un ievēro pieeju vispārējo saimniecisko interešu pakalpojumiem, kā tas paredzēts valstu likumos un praksē, saskaņā ar Konstitūciju, lai veicinātu Eiropas Savienības sociālo un teritoriālo kohēziju.

II-37. pants. Vides aizsardzība

Augstam vides aizsardzības līmenim un vides kvalitātei jābūt integrētai Eiropas Savienības politikā un jābūt nodrošinātai saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu.

II-38. pants. Patērētāju aizsardzība

Eiropas Savienības politika nodrošina augstu patērētāju aizsardzības līmeni.
 

V SADAĻA.

PILSOŅU TIESĪBAS

II-39. pants. Balsstiesības un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās

  1. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim ir balsstiesības un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās dalībvalstī, kur viņš vai viņa dzīvo, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts pilsoņiem.
  2. Eiropas Parlamenta locekļus ievēl vispārējās tiešās vēlēšanās brīvā un aizklātā balsojumā.

II-40. pants. Balsstiesības un tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās

Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim ir balsstiesības un tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās dalībvalstī, kur viņš vai viņa dzīvo, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā attiecīgās valsts pilsoņiem.

II-41. pants. Tiesības uz labu pārvaldību

  1. Ikvienam ir tiesības uz objektīvu, godīgu un saprātīgos termiņos veiktu lietu izskatīšanu Eiropas Savienības iestādēs, struktūrās un aģentūrās.
  2. Šīs tiesības ietver:
    • katra cilvēka tiesības tikt uzklausītam, pirms tiek pieņemts viņam nelabvēlīgs individuāls lēmums,
    • katra cilvēka tiesības uz pieeju viņa lietas materiāliem, ievērojot likumīgās konfidencialitātes, kā arī profesionālā noslēpuma un komercnoslēpuma intereses,
    • pārvaldes pienākums pamatot savus lēmumus.
  3. Ikvienam ir tiesības panākt, lai Eiropas Savienība atlīdzinātu zaudējumus, kurus ir radījušas tās iestādes vai tās darbinieki, izpildot savus dienesta pienākumus, saskaņā ar dalībvalstu likumu vispārējiem principiem.
  4. Ikviens drīkst rakstīt Eiropas Savienības iestādēm, izmantojot vienu no Konstitūcijas valodām, un atbildei ir jābūt tajā pašā valodā.

II-42. pants. Tiesības uz pieeju dokumentiem

Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas pastāvīgi dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības uz pieeju iestāžu, struktūru un aģentūru dokumentiem neatkarīgi no to formas.

II-43. pants. Ombuds

Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas pastāvīgi dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības griezties pie ombuda ar sūdzībām par Eiropas Savienības iestāžu pieļautām administratīvām kļūdām, izņemot kļūdas, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Tiesa un Pirmās instances tiesa.

II-44. pants. Tiesības iesniegt lūgumrakstu

Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas pastāvīgi dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam.

II-45. pants. Pārvietošanās un dzīvesvietas brīvība

  1. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim ir tiesības brīvi pārvietoties un apmesties uz dzīvi dalībvalstu teritorijā.
  2. Pārvietošanās un dzīvesvietas brīvību saskaņā ar Konstitūciju var piešķirt trešo valstu pilsoņiem, kuri likumīgi dzīvo kādas dalībvalsts teritorijā.

II-46. pants. Diplomātiskā un konsulārā aizsardzība

Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim trešās valsts teritorijā, kurā nav pārstāvniecības tai dalībvalstij, kuras pilsonis viņš vai viņa ir, ir tiesības uz jebkuras dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā šīs valsts pilsoņiem.

VI SADAĻA.

TIESISKUMS

II-47. pants. Tiesības uz efektīvu pārsūdzību un taisnīgu tiesu

Ikvienam, kura Eiropas Savienības likumos nodrošinātās tiesības un brīvības, , tikušas pārkāptas, ir tiesības uz efektīvu pārsūdzību tiesas priekšā, ievērojot nosacījumus, kuri paredzēti šajā pantā.

Ikvienam ir tiesības uz taisnīgu un atklātu lietas savlaicīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā iepriekš ar likumu noteiktā tiesā. Ikvienam ir tiesības uz konsultāciju, aizstāvību un pārstāvību.

Juridiskā palīdzība tiek sniegta tiem, kam nav pietiekamu līdzekļu, ciktāl šī palīdzība ir nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvu pieeju tiesai.

II-48. pants. Nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību

  1. Ikvienu, kas tiek apsūdzēts noziedzīgā nodarījumā, uzskata par nevainīgu, kamēr viņa vaina nav pierādīta saskaņā ar likumu.
  2. Ikvienam, kas tiek apsūdzēts noziedzīgā nodarījumā, tiek garantētas tiesības uz aizstāvību.

II-49. pants. Noziedzīgu nodarījumu un sodu likumīguma un samērīguma principi

  1. Nevienu nevar uzskatīt par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, pamatojoties uz kādu darbību vai bezdarbību, kura izdarīšanas brīdī saskaņā ar valsts likumiem vai starptautiskajām tiesībām nebija noziedzīgs nodarījums. Tāpat nevar piemērot bargāku sodu kā to, kurš bija spēkā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī. Ja pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas likumā ir paredzēts vieglāks sods, piemēro šo sodu.
  2. Šis pants neietekmē jebkuras personas tiesāšanu un sodīšanu par jebkuru darbību vai bezdarbību, kas izdarīšanas brīdī tika uzskatīta par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar valstu kopienas atzītiem vispārējiem principiem.
  3. Sodu smagums nedrīkst būt nesamērīga ar noziedzīga nodarījuma smagumu.

II-50. pants. Tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam krimināllietā par to pašu noziedzīgo nodarījumu

Nevienu nav atļauts atkārtoti tiesāt vai sodīt krimināllietā par noziedzīgu nodarījumu, par kuru viņš vai viņa saskaņā ar likumu Eiropas Savienībā jau ir ticis attaisnots vai notiesāts ar galīgu spriedumu.

VII SADAĻA.

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI, KAS ATTIECAS UZ HARTAS INTERPRETĒŠANU UN PIEMĒROŠANU

II-51. pants Piemērošanas joma

Šīs Hartas noteikumi attiecas uz Eiropas Savienības institūcijām, , struktūrām un aģentūrām, ievērojot subsidiaritātes principu, un dalībvalstīm tikai tad, kad tās īsteno Eiropas Savienības likumus. Tās tādēļ ievēro tiesības un principus, kā arī veicina to piemērošanu saskaņā ar savām atbilstošajām pilnvarām un ievērojot Eiropas Savienības pilnvaras, kas tai piešķirtas Konstitūcijas pārējās daļās.

Šī Harta nepaplašina Eiropas Savienības likumu piemērošanas jomu tālāk par Eiropas Savienības pilnvarām, neizveido kādu jaunu Eiropas Savienības pilnvaru vai uzdevumu, neizmaina Konstitūcijas pārējās daļās noteiktās pilnvaras un uzdevumus.

II-52. pants. Tiesību un principu darbības joma un interpretēšana

  1. Jebkādiem šajā Hartā atzītiem tiesību un brīvību īstenošanas ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem likumā, un tiem jārespektē šo tiesību un brīvību būtība. Ievērojot proporcionalitātes principu, ierobežojumus drīkst uzlikt tikai tad, ja tie ir nepieciešami un patiesi atbilst vispārējo interešu mērķiem, ko atzinusi Eiropas Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu tiesības un brīvības.
  2. Šajā Hartā atzītās tiesības, kuras ir paredzētas Konstitūcijas pārējās daļās, izmanto ar nosacījumiem un robežās, kas noteiktas attiecīgajās daļās.
  3. Ciktāl Hartā ir ietvertas tiesības, kuras atbilst Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā garantētajām tiesībām, šo tiesību nozīme un apjoms ir tādi pat , kā minētajā Konvencijā noteiktajām tiesībām. Šis noteikums netraucē Eiropas Savienības likumos paredzēt plašāku aizsardzību.
  4. Ciktāl šajā Hartā ir atzītas pamattiesības, kuru pamatā ir dalībvalstu konstitucionālās tradīcijas, šīs tiesības interpretē saskaņā ar šīm tradīcijām.
  5. Šīs Hartas noteikumus, kas ietver principus, var ieviest ar tiesību aktiem un izpildvaras aktiem, kurus pieņem Eiropas Savienības iestādes un struktūras, un ar dalībvalstu aktiem, kad tās īsteno Savienības likumus, izmantojot attiecīgās pilnvaras. Tie ir juridiski piekritīgi tikai šādu aktu interpretācijā un, pieņemot lēmumu par to likumīgumu.
  6. Pilnībā vērā ņem valstu likumus un praksi, kas precizēta šajā Hartā. 

II-53. pants. Aizsardzības līmenis

Nekas no šajā Hartā paustā nav interpretējams kā tāds, kas ierobežo vai negatīvi ietekmē cilvēktiesības un pamatbrīvības, kas atzītas attiecīgās to piemērošanas jomās Eiropas Savienības likumos un starptautiskos likumos, un starptautiskos līgumos, kuriem pievienojusies Eiropas Savienība un dalībvalstis, tostarp Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencija un dalībvalstu konstitūcijās.

II-54. pants. Tiesību ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums

Nekas no šajā Hartā paustā nav interpretējams kā tāds, kas ietver tiesības iesaistīties jebkādā darbībā vai veikt jebkādu darbību, kas vērsta uz jebkādu šajā Hartā atzītu tiesību un brīvību iznīcināšanu vai to ierobežošanu lielākā mērā, nekā tas paredzēts Hartā.