Elektroniskais ceļvedis "Darba iespējas Eiropas Savienības institūcijās"

05.01.2015. 16:15

Lapa šobrīd tiek atjaunota

Latvijas iedzīvotājiem – kā Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem – ir iespēja pastāvīgi vai uz laiku strādāt Eiropas Savienības institūcijās, kā arī dažādās Eiropas Savienības aģentūrās. Darbs Eiropas Savienībā ir izaicinājums un lieliska iespēja iegūt jaunu pieredzi un zināšanas.

Šī elektroniskā ceļveža mērķis ir iepazīstināt ar karjeras iespējām Eiropas Savienības institūcijās. Ceļvedī iekļautā informācija noderēs tiem, kuri vēlas pieteikties Eiropas Savienības izsludinātajos amatu konkursos.

Ceļvedis atbildēs uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, informēs par pieteikšanās un atlases procedūrām un pastāstīs, kur iegūt papildus informāciju.

Informatīvais materiāls sagatavots 2007.gadā, izmantojot Eiropas Savienības tiesību aktus, Latvijas Republikas normatīvos aktus, citu Eiropas Savienības dalībvalstu, kā arī Ārlietu ministrijas darbinieku pieredzi.

SATURS

  1. Terminu skaidrojums
  2. Dokumenti
  3. Kādus nodarbinātības veidus piedāvā Eiropas Savienības institūcijas?
  4. Kuras Eiropas Savienības institūcijas piedāvā darba un karjeras iespējas?
  5. Kas var pieteikties darbam Eiropas Savienības institūcijas?
  6. Kā izvēlēties sev piemērotāko nodarbinātības veidu?
  7. Kādas nodarbinātības iespējas Eiropas Savienības institūcijas piedāvā cilvēkiem bez iepriekšējas darba pieredzes?
  8. Kādas ir galvenās priekšrocības darbam un karjerai Eiropas Savienības institūcijās?
  9. Kādas karjeras izaugsmes iespējas piedāvā Eiropas Savienības institūcijas?
  10. Kāds ir Eiropas Savienības institūcijās nodarbināto atalgojums un darba apstākļi?
  11. Kāda ir pamatprocedūra, lai pieteiktos darbam Eiropas Savienības institūcijās?
  12. Kas ir atklātie konkursi pastāvīgam darbam Eiropas Savienības institūcijās?
  13. Kādas ir īstermiņa darba pieredzes iegūšanas iespējas Eiropas Savienības institūcijās un struktūrās?
  14. Kur atrast informāciju par Eiropas Savienības institūciju izsludinātajiem atklātajiem konkursiem?
  15. Kā pieteikties uz atklātajiem konkursiem Eiropas Savienības institūcijās?
  16. Kāda ir Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) organizēto atklāto konkursu atlases procedūra?
  17. Cik ilgu laiku aizņem atklātā konkursa procedūra?
  18. Kā sagatavoties atklāto konkursu atlasei?
  19. Vai ir iespējas pieteikties uz vidējā un augstākā līmeņa vadītāju amatiem Eiropas Savienības institūcijās?
  20. Kas ir nacionālie eksperti, kāds ir to statuss?
  21. Kurās Eiropas Savienības institūcijās nacionālie eksperti tiek norīkoti?
  22. Kādi ir pieteikšanās nosacījumi?
  23. Kāds ir nacionālo ekspertu atalgojums un sociālās iemaksas?
  24. Kādi ir Eiropas Savienības institūciju noteikumi ekspertu nosūtīšanai?

Terminu skaidrojums

  • Amatpienākumu grupas (function groups) – Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) līgumdarbiniekus klasificē, iedalot tos četrās amatpienākumu grupās. Pirmā grupa ietver palīgpersonālu, piemēram, šoferi, kurjeri u.c. Otrā grupa - administratīvo personālu, piemēram, biroja vadītāji, sekretāri u.c. Trešā grupa – finanšu pārvaldība, grāmatveži, IT speciālisti u.c. Ceturtā grupa – komunikāciju darbinieki, pētnieki, inženieri, lingvisti u.c.
  • Atklātais konkurss (open competition) – lai atlasītu augsti kvalificētu personālu Eiropas Savienības institūcijām, EPSO organizē atklātos konkursus, kas parasti tiek izziņoti dalībvalstu masu saziņas līdzekļos, kā arī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kas atrodas EPSO tīmekļa vietnē.
  • Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) – Eiropas Savienības struktūra Briselē, kas organizē atklātos konkursus, lai atlasītu personālu visām Eiropas Savienības institūcijām: Eiropas Komisijai, Eiropas Savienības Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Kopienu Tiesai, Revīzijas palātai, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Ombuda birojam.
  • Līgumdarbinieki (contract agents) – tiek pieņemti darbā, lai (1) pildītu administratīva rakstura palīgfunkcijas, (2) uz laiku aizstātu ierēdņus, (3) palīdzētu veikt uzdevumus un sniegtu atbalstu situācijās, kad Eiropas Savienības institūcijām īslaicīgi nepieciešama palīdzība konkrētam uzdevumam vai nozarei. Līgumdarbinieku statuss sīkāk atrunāts sadaļā Darba nosacījumi citiem Eiropas Kopienas civildienestā strādājošajiem.
  • Nacionālie eksperti (seconded national experts) – valsts un atsevišķos, īpaši atrunātos gadījumos, arī privāto struktūru darbinieki var tikt norīkoti darbā ES institūcijās kā nacionālie eksperti. Vispārējās prasības amata kandidātiem ir augstākā izglītība un vismaz 3 gadu darba pieredze. Katra Eiropas Savienības institūcija var izvirzīt papildus prasības pretendentam uz konkrētu amatu.
  • Pagaidu darbinieki (temporary agents) – gadījumos, kad Eiropas Savienības institūcijām ir jāveic specifiski darba uzdevumi vai īslaicīgi nepieciešami darbinieki konkrētā nozarē, tiek algoti pagaidu darbinieki. Pagaidu darbinieku statuss sīkāk atrunāts sadaļā Darba nosacījumi citiem Eiropas Kopienas civildienestā strādājošajiem.
  • Pastāvīgie ierēdņi (permanent officials)* – ES institūciju darbinieki, kuri Eiropas Savienības civildienestā strādā un veido karjeru pastāvīgi. Ierēdņi dalās divās kategorijās: administratoros (AD) un asistentos (AST). Pastāvīgo ierēdņu statuss sīkāk atrunāts Eiropas Kopienas Civildienesta noteikumos.
  • Pretendentu saraksti (reserve lists) – atklātie konkursi tiek rīkoti ar mērķi izveidot pretendentu sarakstu. Pēc sekmīgas visu konkursa posmu pārvarēšanas pretendents tiek iekļauts pretendentu sarakstā, no kura Eiropas Savienības institūcijas atlasa kandidātus vakantajiem amatiem.
  • Stažieri (traineeships) – universitāšu (vai līdzvērtīgu augstākās izglītības mācību iestāžu) absolventiem (retāk pēdējo kursu studentiem), kuri vēlas iegūt zināšanas un praktisku darba pieredzi Eiropas Savienības institūcijās, tiek dota iespēja piedalīties stažieru programmās. Piedāvātās programmas ir dažādas un atšķiras gan pēc tā vai prakse tiek apmaksāta, vai neapmaksāta, gan arī pēc stažēšanās ilguma.
  • Personīgais EPSO profils (My EPSO profile) – piesakoties ikvienam EPSO rīkotajam atklātajam konkursam, pretendentam elektroniski jāizveido personīgais profils EPSO mājas lapā, kurā jānorāda personas dati, adrese un kontaktinformācija, kā arī darba pieredze un izglītība.
  • 'Izaugsmes līmeņi' ('seniority steps') – EK karjeras sistēmu veido 16 pakāpes. Šajā hierarhijā asistenti var ieņemt no pirmās līdz vienpadsmitajai pakāpei, bet administratori – no piektās līdz piecpadsmitajai. Katras pakāpes ietvaros tiek izdalīti pieci 'izaugsmes līmeņi' ('seniority steps'); virzība uz nākamo līmeni norit ik pēc diviem gadiem. Līdz ar pēdējā līmeņa pārvarēšanu darbinieks tiek paaugstināts uz nākamo pakāpi. Augstākajai pakāpei (AD16) ir trīs 'izaugsmes līmeņi'.
  • Pirmsatlases tests (preselection test) – atklāto konkursu atlases procedūra amatiem uz nenoteiktu laiku sastāv no pirmsatlases testiem, rakstiskā eksāmena (eseja) un mutiskā eksāmena (intervija). Atsevišķos gadījumos var būt profesionālo zināšanu pirmsatlases tests. Katra konkursa struktūra un testu veidi ir sīki aprakstīti konkursa paziņojumā. Testu uzdevumi ir vērsti uz pretendenta zināšanu pārbaudi par Eiropas Savienības jautājumiem un spēju loģiski spriest.

Dokumenti

Šajā sadaļā Jūs varat lejupielādēt tiesību aktus, normatīvos dokumentus un informatīvos materiālus par darba iespējām Eiropas Savienības institūcijās.

Latvijas normatīvie akti:

Ministru kabineta 2008. gada 28. aprīļa noteikumi Nr. 304 "Noteikumi par kārtību, kādā nacionālos ekspertus norīko darbā Eiropas Savienības institūcijās".

ES tiesību akti:

Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi (Staff regulations)

Darba nosacījumi citiem Eiropas Kopienu kalpotājiem

Informatīvie materiāli:

Karjera ES institūcijās

Augstākā līmeņa vadītāju darbā pieņemšanas procedūras vadlīnijas

EPSO ceļvedis atklāto konkursu pretendentiem

Kādus nodarbinātības veidus piedāvā Eiropas Savienības institūcijas?

Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem tiek piedāvāta iespēja veidot karjeru Eiropas Savienības institūcijās, strādājot par pastāvīgajiem ierēdņiem (permanent official), kā arī iegūt īstermiņa darba pieredzi, piesakoties darbā kā

pagaidu darbiniekiem (temporary agents),

līgumdarbiniekiem (contract agents),

nacionālajiem ekspertiem (seconded national experts),

stažieriem (traineeships).

Kuras Eiropas Savienības institūcijas piedāvā darba un karjeras iespējas?

Eiropas Savienības institucionālajā sistēmā ietilpst:

Eiropas Savienības institucionālā sistēma aptver praktiski visas pārvaldes darbības jomas, līdz ar to piedāvātās darba un karjeras iespējas ir ļoti plašas un daudzpusīgas.

Izvēlētā institūcija un nodarbinātības veids lielā mērā nosaka arī pieteikšanās un atlases procedūras.

Kas var pieteikties darbam Eiropas Savienības institūcijas?

Darba un karjeras iespējas Eiropas Savienības institūcijās un struktūrās ir atvērtas visiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri atbilst konkrētajām amata prasībām, neatkarīgi no dzimuma, vecuma, tautības, rases, reliģijas vai seksuālās orientācijas. Kur vien iespējams, tiek veikti īpaši pasākumi, dodot iespēju konkursos piedalīties arī pretendentiem ar īpašām vajadzībām. Diskriminācija Eiropas Savienības institūcijās netiek pieļauta, jo kandidātu atlases mērķis ir atspoguļot sabiedrību, kurai tā kalpo.

Par Eiropas Savienības institūciju ierēdni vai darbinieku jebkuras dalībvalsts pilsonis var kļūt tikai pēc paša iniciatīvas un neatkarīgi no tā, vai pretendents ir saistīts ar valsts pārvaldi.

Kā izvēlēties sev piemērotāko nodarbinātības veidu?

Piemērotākā nodarbinātības veida izvēle ir atkarīga no daudziem objektīviem un subjektīviem faktoriem, piemēram, pieredzes, interesēm, valodu zināšanām u.c.

Gadījumā, ja interesents tikai sācis iedziļināties Eiropas Savienības institūciju piedāvātajās iespējās, tad ļoti būtiski ir izpētīt (1) ES institūcijas, to (2) darbības jomas, kā arī piedāvātos (3) nodarbinātības veidus.

Viens no galvenajiem aspektiem, kas ietekmē nodarbinātības veida izvēli ir tas, vai tā ir ilgtermiņa vai īstermiņa darba pieredze. Ar ilgtermiņa darba pieredzi saprot darbu pastāvīgajā Eiropas Savienības civildienestā, savukārt ar īstermiņa – darba un stažēšanās iespējas, kas var aptvert laika posmu, sākot ar dažiem mēnešiem līdz pat vairākiem gadiem.

Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienības institucionālā sistēma aptver praktiski visas pārvaldes darbības jomas, interesentam sākotnēji jāizšķiras par vēlamo darbības jomu, kas atkarīga ne tikai no interesēm, bet lielā mērā arī no iepriekšējās pieredzes. Lielākoties tiek meklēti cilvēki ar iepriekšēju darba pieredzi. Atsevišķas programmas, piemēram, Eiropas Savienības institūciju stažieru programmas, meklē cilvēkus arī bez iepriekšējas darba pieredzes. Vairāk par šīm programmām skatīties sadaļā – kādas nodarbinātības iespējas ES institūcijas piedāvā cilvēkiem bez iepriekšējas darba pieredzes?

Otrs būtisks aspekts ir institūcijas izvēle. Institūcijas izvēle vairumā gadījumu ir atkarīga no interesējošās darbības jomas. Konkrētas institūcijas izvēle ļauj labāk sagatavoties pieteikšanās un atlases procedūrām. Vairāk par institūcijas izvēli skatīties sadaļā – kuras ES institūcijas piedāvā darba un karjeras iespējas?

Kādas nodarbinātības iespējas Eiropas Savienības institūcijas piedāvā cilvēkiem bez iepriekšējas darba pieredzes?

Universitāšu (vai līdzvērtīgu augstākās izglītības mācību iestāžu) absolventiem (retāk pēdējo kursu studentiem) tiek dota iespēja piedalīties Eiropas Savienības institūciju stažieru (traineeships) programmās – "stagiaires".

Lielāko stažieru programmu organizē Eiropas Komisija. Programma tiek organizēta divas reizes gadā - martā un oktobrī, un tajās piedalās apmēram 625 stažieri. Stažēšanās ilgst piecus mēnešus. Šajā laikā stažieri gan strādā kādā no Eiropas Komisijas direktorātiem, gan arī var apmeklēt Eiropas Komisijas Mācību Centra organizētos apmācību kursus. Stažēšanās Eiropas Komisijā nenozīmē garantētu karjeru Eiropas Savienības institūcijās, jo, lai iegūtu pastāvīgu darbu, ir jāiztur EPSO konkurss.

Programmai var pieteikties kandidāti, kuriem ir augstākā izglītība un kas darba līmenī pārzina vienu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.

Eiropas Komisija piedāvā arī iespēju stažēties Komisijas delegācijās, kas ir Eiropas Savienības pārstāvniecības trešajās valstīs. Jaunāko ekspertu Komisijas delegācijās programmas (Junior Experts in the Commission Delegations) kandidātam ir jābūt Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim. Kandidātam jāprot angļu un/vai franču valoda, kā arī jāpārzina valoda, kas tiek plaši izmantota trešajā valstī, piemēram, spāņu, portugāļu, krievu, arābu, u.c.

Kandidātam ir jāsaņem akcepts no Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā, kas kandidātu pēc tam arī programmai piesaka.

Eiropas Savienības Padomes Sekretariāts katru gadu organizē stažieru programmu, kas ilgst trīs līdz četrus mēnešus. Pieteikumi ir jāiesniedz līdz attiecīgā gada 1. septembrim. Programmā var piedalīties vidēji 85 stažieri.

Eiropas Parlaments organizē vairākas stažieru programmas – apmaksātas programmas ar speciālu apakšprogrammu žurnālistiem, neapmaksātas programmas bakalaura grāda ieguvējiem, kā arī apmaksātas un neapmaksātas programmas tulkiem.

Eiropas Kopienu tiesa katru gadu piedāvātā ierobežotu skaitu algotu prakses vietu ar maksimālo termiņu pieci mēneši. Ir divi prakses periodi: no 1. marta līdz 31. jūlijam un no 1. oktobra līdz 28. februārim.

Reģionu komiteja organizē divu veidu stažieru programmas – ilgtermiņa apmaksātas programmas un īstermiņa neapmaksātas programmas. Uz abām var pieteikties kandidāti, kuriem ir augstākā izglītība, vai arī ir kuri ir beiguši vismaz astoņus semestrus universitātē. Programmas tiek organizētas divas reizes gadā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja organizē stažieru programmas divas reizes gadā, kurās var piedalīties 15 stažieri.

Eiropas Ombuda birojs organizē stažieru programmas divas reizes gadā. Tās galvenokārt paredzētas universitāšu jurisprudences programmu absolventiem.

Vairāk par šīm un citām stažēšanās iespējām Eiropas Savienības institūcijas un struktūrās skatīties sadaļā Stažieru programmas!

Kādas ir galvenās priekšrocības darbam un karjerai Eiropas Savienības institūcijās?

Karjerai Eiropas Savienības institūcijās ir vairākas priekšrocības, kur var izcelt: daudzkulturāla vide, izdevība piedalīties Eiropas Savienības un tās lēmumu pieņemšanas procesos, iespēja nodibināt kontaktus, pilnveidot savas spējas (tai skaitā līderībā, pārrunās, projektu vadībā), izdevība iegūt plašāku izpratni par Eiropas Savienības institūcijās notiekošo utt.

Tā ir arī iespēja darboties modernā civildienestā, kur augsti tiek vērtēts elastīgums, efektivitāte, caurskatāmība, iespēju vienlīdzība un sniegumi.

Darbs Eiropas Savienības institūcijās sniedz iespēju strādāt kopā ar labākajiem nozares speciālistiem Eiropā. Ne mazāk svarīgs ieguvums ir konkurētspējīgs atalgojums, ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas līmenī. Rokasgrāmatā ar atalgojumu saistītie aspekti aplūkoti sadaļā Kāds ir atalgojums darbiniekiem ES institūcijās?

Kādas karjeras izaugsmes iespējas piedāvā Eiropas Savienības institūcijas?

Ierēdnis, kas noteiktā kategorijā ir nostrādājis divus gadus, var saņemt paaugstinājumu. Lai nodrošinātu ierēdņu izaugsmes iespējas, pirms izsludināt atklātu konkursu institūcijas personālvadības departaments izvērtē, vai attiecīgo vakanci var aizpildīt, pārceļot kādu ierēdni no citas darba vietas, paaugstinot ierēdni amatā vai pārceļot ierēdni no vienas kategorijas uz otru. Tāpat tiek izvērtēts, vai kāds Eiropas Savienības institūcijās nodarbināts ierēdnis jau nav iepriekš pieteicies uz minēto vakanci, kā arī tiek nolemts, vai attiecīgais konkurss būs atklāts vai slēgts.

Eiropas Komisijas karjeras sistēmu veido sešpadsmit pakāpes. Šajā hierarhijā asistenti var ieņemt no pirmās līdz vienpadsmitajai pakāpei, bet administratori – no piektās līdz piecpadsmitajai. Konkrētus ieņemamo amatu piemērus pēc kategorijas un pakāpes skatīt Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 1. pielikumā. Katras pakāpes ietvaros tiek izdalīti pieci 'izaugsmes līmeņi' ('seniority steps'); virzība uz nākamo līmeni norit ik pēc diviem gadiem. Līdz ar pēdējā līmeņa pārvarēšanu darbinieks tiek paaugstināts uz nākamo pakāpi. Augstākajai pakāpei (AD16) ir trīs 'izaugsmes līmeņi'. Parasti uzsākot darbu Eiropas Komisijā jaunais ierēdnis atrodas pirmajā izaugsmes līmenī. Gadījumos, kad profesionālās pieredzes stāžs pārsniedz konkursa paziņojumā minimāli noteikto, var tikt veikta paaugstināšana līdz otrajam līmenim. Vairāk par EK karjeras sistēmu skatīties Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos.

AD 16, AD15 un AD 14 kategoriju amatiem, kā arī dažreiz izņēmuma gadījumos - amatu vakancēm, kuru pienākumu pildīšanai nepieciešama specifiska kvalifikācija, var atšķirties izvērtēšanas kārtība.

Būtiski, ka viens no Civildienesta noteikumos noteiktajiem pamatprincipiem, ir pieņemt darbā ierēdņus tikai uz vakancēm kategorijās AST1-AST4 un AD5-AD8. Līdz ar to atklātie konkursi pastāvīgam darbam Eiropas Savienības civildienestā caurmērā tiek organizēti iepriekš minētajām pakāpēm. Šis princips nodrošina vienmērīgu ierēdņa profesionālo izaugsmi un kompetences nostiprināšanos Eiropas Savienības institūciju iekšienē, nevis jaunpieņemta ierēdņa apmācīšanu, viņam strādājot augsta līmeņa amatā. Izņēmuma un nepieciešamības gadījumā Eiropas Savienības institūcijas var organizēt konkursus arī uz amatiem kategorijās AD9, AD10, AD11 un dažos gadījumos pat AD12.

! Amata kategorija un pakāpe tiek norādīta konkursa paziņojumā.

Atklātie konkursi parasti tiek izsludināti līdz nodaļas vadītāja līmenim (AD9). Vidējā un augstākā līmeņa (virs AD14) ierēdņu amatu vakances caurmērā ir atvērtas tikai kandidātiem no Eiropas Savienības institūcijām. Īpašos gadījumos, kādi rodas Eiropas Savienībai paplašinoties, kad nepieciešams Eiropas Savienības institūcijās nodrošināt vienmērīgu ģeogrāfisko pārstāvību, konkursus var sludināt arī uz augstākā līmeņa (senior officials) amata vietām - Ģenerāldirektoru, direktoru un direktoru padomnieku (AD16 - AD14) vakancēm, kas tiek speciāli paredzētas jaunajām dalībvalstīm. Konkursu paziņojumi, augstākā līmeņa amatu vakancēm, tiek publicēti arī ES Oficiālajā Vēstnesī.

Kāds ir Eiropas Savienības institūcijās nodarbināto atalgojums un darba apstākļi?

Atalgojums ir atkarīgs no amata pakāpes un kategorijas. Informācija ir pieejama EPSO mājas lapā, kur tā katru gadu tiek atjaunota.

Pastāvīgo ierēdņu atalgojuma apjoms ir atkarīgs no amata pakāpes un kategorijas, kas noteikts Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos (skat. Kāda ir pastāvīgo ierēdņu karjeras sistēma?)

Līgumdarbinieku atalgojuma apjoms ir atkarīgs amatpienākumu grupas.­­

Par darba apstākļiem, sociālajām garantijām un atalgojumu saistītajiem aspektiem lasiet Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos.

Kāda ir pamatprocedūra, lai pieteiktos darbam Eiropas Savienības institūcijās?

Eiropas Savienības pilsoņi var iegūt darbavietu Eiropas Savienības institūcijās un struktūrās, piesakoties un piedaloties atklātajos konkursos. Sekmīgi tajos startējot, ir iespējams nokļūt amata pretendentu sarakstā (reserve list), no kura tiek izraudzīti un pieņemti darbā visvairāk punktus ieguvušie kandidāti. Lielāko daļu atklāto konkursu organizē Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO). Biroja mērķis ir atlasīt augsti kvalificētu personālu visām Eiropas Savienības institūcijām. EPSO atlasa darbiniekus pastāvīgam darbam Eiropas Savienības institūcijās, savukārt līgumdarbiniekus Eiropas Savienības institūcijas un struktūras meklē patstāvīgi.

Kas ir atklātie konkursi pastāvīgam darbam Eiropas Savienības institūcijās?

Atklātajos konkursos, kas izsludināti darbam uz nenoteiktu laiku, tiek meklēti pastāvīgie ierēdņi (permanent officials). Pastāvīgo ierēdņu darba attiecības regulē Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi. Uz šīm amata vakancēm var pretendēt tikai Eiropas Savienības pilsoņi (vai kandidātvalsts pilsoņi Paplašināšanās konkursu gadījumā). Otrs pamatkritērijs ir labas vismaz divu oficiālo Eiropas Savienības valodu zināšanas vai nākamās Eiropas Savienības oficiālās valodas zināšanas paplašināšanās gadījumā (latviešu valoda ir viena no oficiālajām Eiropas Savienības valodām). Valodas prasības tulku konkursiem ir stingrākas.

Būtiski, ka atkarībā no izvēlētā darba attiecību ilguma – pastāvīgi vai uz laiku – mainās arī pieteikšanās procedūra un konkursa kartība.

Atklātie konkursi darbam uz nenoteiktu laiku tiek izsludināti trīs kategorijās: administratori (struktūrvienību vadītāji, tulki, tulkotāji, ekonomisti, juristi), administratori lingvisti (tulki un tulkotāji) un asistenti. Katrai no šīm kategorijām ir vairākas pakāpes. Atkarībā no ieņemamā amata un pakāpes pretendentiem tiek noteiktas izglītības prasības un nepieciešamā darba pieredze (vairāk par pastāvīgo ierēdņu karjeras sistēmu skat. sadaļā – kādas karjeras izaugsmes iespējas piedāvā ES institūcijas?). Piemēram, lai pieteiktos zemākajai administratora pakāpei, ir nepieciešama augstākā izglītība, taču nav nepieciešama darba pieredze (sk. tabulu 'Amatu pakāpes un kategorijas ES').

Kādas ir īstermiņa darba pieredzes iegūšanas iespējas Eiropas Savienības institūcijās un struktūrās?

Atklātajos konkursos, kas tiek izsludināti uz noteiktu laiku, tiek meklēti pagaidu darbinieki (temporary agents), līgumdarbinieki (contract agents) vai arī atsevišķi darbinieki aģentūrām. Noteikta laika darba attiecības Eiropas Savienības institūcijās regulē Darba nosacījumi citiem Eiropas Kopienu kalpotājiem. Pagaidu darbinieki tiek pieņemti darbā specializētu uzdevumu veikšanai, lai aizpildītu vakances steidzamības kārtā, komisāru birojos, zinātniskajā sektorā. Līgumdarbinieki pārsvarā veic administratīvu darbu vai arī strādā jomās, kurās trūkst attiecīgas kvalifikācijas darbinieku.

Visus uz noteiktu laiku noslēgtos līgumus katrā konkrētajā gadījumā slēdz institūcijas, un tie nav saistīti ar EPSO aktivitātēm un uzdevumiem. Lai strādātu pagaidu dabu, nav nepieciešams būt EPSO atklātā kategoriju konkursa pretendentu rezerves sarakstā, taču tas nenozīmē, ka civildienesta ierēdņa darbam jau kvalificējies interesents nevar pieteikties uz pagaidu darbu.

Kur atrast informāciju par Eiropas Savienības institūciju izsludinātajiem atklātajiem konkursiem?

Informāciju par aktuālajām vakancēm var atrast EPSO mājas lapā un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Bieži vien Eiropas Savienības institūcijas sludinājumus par vakancēm publicē dalībvalstu laikrakstos. Informācija, ko saņem Latvijas Republikas Patstāvīgā pārstāvniecības Eiropas Savienībā par vakancēm Eiropas Savienības aģentūrās, tiek ievietota Ārlietu ministrijas mājas lapā.

Interesentiem par darba iespējām Eiropas Savienības institūcijās jāņem vērā, ka EPSO organizē konkursus amatiem līdz nodaļas vadītāja līmenim. Konkursus uz augstākā līmeņa Eiropas Komisijas ierēdņu (ģenerāldirektori, direktori) amatiem koordinē Eiropas Komisijas Personāla un administrācijas ģenerāldirektorāts. Pretendējot uz šiem amatiem, tiek veikta īpaša atlases procedūra. Informācija par šiem konkursiem tiek publicēta Oficiālajā Vēstnesī. Informācija par atklātajiem konkursiem, kas ir izsludināti uz vidējo un augstāko vadītāju līmeni, tiek ievietoti arī Ārlietu ministrijas un attiecīgo nozaru ministriju un valsts iestāžu mājas lapās.

EPSO neorganizē konkursus darbam uz noteiktu laiku, tomēr informācija par šīm vakancēm ir atrodama EPSO mājas lapā, Eiropas Savienības institūciju un struktūru mājas lapās, kā arī Ārlietu ministrijas mājas lapā, kurā tiek ievietoti atsevišķu institūciju un struktūru vakanču sludinājumi, kas tiek pārsūtīti no Latvijas Republikas Pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā. Katrā vakances aprakstā ir informācija par pieteikšanās procedūru un termiņu.

Kā pieteikties uz atklātajiem konkursiem Eiropas Savienības institūcijās?

Rūpīgi iepazīstaties ar konkursa paziņojumu, jo tajā minētas ne tikai amata prasības, bet arī detalizēti aprakstīta pieteikšanās procedūra.

Gadījumā, ja konkursu organizē EPSO, tad uz to var pieteikties elektroniski, izveidojot personīgo profilu (My EPSO profile). EPSO mājas lapā ir ievietoti detalizēti norādījumi kā reģistrēties personīgajam profilam un pieteikties konkursam. Piesakoties tulka darbam Eiropas Savienības institūcijās, papildus jāiesniedz arī Europass CV papīrā formātā.

Kāda ir EPSO organizēto atklāto konkursu atlases procedūra?

Darbs pastāvīgajā Eiropas Savienības civildienestā nozīmē ilgtermiņa karjeras veidošanu Eiropas Savienības institūcijās. Lai kļūtu par ierēdni Eiropas Komisijā, ir jāpiesakās kādā no Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) rīkotajiem atklātajiem konkursiem. Pastāvīgie ierēdņi veic dažāda veida uzdevumus, kas sīkāk dalās divās kategorijās: administratori (AD), funkcionāli atsevišķi izdala administratoru-lingvistu apakškategoriju (AD),un asistenti (AST).

Parasti atlases procedūra amatiem uz nenoteiktu laiku sastāv no pirmsatlases testiem, rakstiskā eksāmena (eseja) un mutiskā eksāmena (intervija). Atsevišķos gadījumos var būt profesionālo zināšanu pirmsatlases tests. Katra konkursa struktūra un testu veidi ir sīki aprakstīti konkursa paziņojumā. Dažreiz visi vai daļa no testiem tiek veikti kandidāta otrajā valodā. Testu uzdevumu mērķis ir pretendenta zināšanu pārbaude par Eiropas Savienības jautājumiem un spēju loģiski spriest. Rakstiskā eksāmena ietvaros galvenokārt tiek pārbaudītas zināšanas izvēlētajā jomā, izpratnes, analīzes un rezumēšanas spējas, kā arī prasme projektēt tekstus. Mutiskā eksāmena uzdevums ir izvērtēt specifiskās zināšanas izvēlētajā jomā un Eiropas Savienības integrācijas un politiku attīstībā, kā arī otrās Kopienas valodas zināšanas, kas norādītas Jūsu pieteikumā, un spēju pielāgoties Eiropas civildienesta daudzkulturālajai videi. EPSO mājas lapā ir pieejami interaktīvie testi un testu paraugi dažādiem amatiem.

Konkursa posmu līdz intervijai var veikt attiecīgajā dalībvalstī esošajā eksaminācijas centrā. Latvijā tāds atrodas Baltijas Datoru akadēmijā, Elizabetes ielā 65, Rīgā. Kad pretendents, izmantojot personīgo profilu, ir pieteicies konkursam, no EPSO tiek saņemta informācija par konkursa norisi un laikiem, kad iespējams kārtot testu.

Pēc sekmīgas visu konkursa posmu pārvarēšanas, tā dalībnieks tiek iekļauts pretendentu sarakstos (reserve lists), no kuriem Eiropas Savienības institūcijas atlasa kandidātus vakantajiem amatiem. Pretendentu saraksti pieejami EPSO mājas lapā. Tie tiek izmantoti, lai atlasītu kandidātus intervijai konkrētam darbam gadījumos, kad kādai institūcijai ir brīva darba vieta. Kandidātiem, kuri iekļauti rezerves sarakstā, nav garantēta pieņemšana darbā institūcijās, jo tas atkarīgs no vakanto darba vietu skaita.

Atlases procedūra augstākā līmeņa amatiem ir atšķirīga! Skat. sadaļā – vai ir iespējas pieteikties uz vidējā un augstākā līmeņa vadītāju amatiem ES institūcijās?

Cik ilgu laiku aizņem atklātā konkursa procedūra?

Atklāto konkursu procedūra (no pieteikšanās brīža līdz amata pretendentu saraksta publicēšanai) aizņem apmēram gadu. Būtiski, ka konkurss notiek par iekļūšanu amata pretendentu sarakstā, kurā tiek iekļauti EPSO vai attiecīgas institūcijas personāla atlases struktūrvienības (atkarīgs no konkrētā konkursa rīkotāja) atlasītie kandidāti.

Pretendentu saraksts ir spēkā ierobežotu laiku un iekļūšana tajā negarantē pieņemšanu darbā. Tiklīdz kādā institūcijā rodas vakance, kurai atbilst konkrēts pretendentu saraksts, kandidātiem tiek piedāvāta iespēja ieņemt attiecīgo amatu.

Kā sagatavoties atklāto konkursu atlasei?

Konkursu atlasei var sagatavoties izmantojot EPSO mājas lapā pieejamos materiālus, Eiropas Savienības informācijas aģentūras (ESIA) bibliotēkā esošos materiālus, piesakoties sagatavošanās kursiem kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm (Latvija pagaidām pastāvīgi šādu iespēju nepiedāvā). Sagatavošanās process ir ļoti būtisks, jo 80% pretendentu neiztur pirmsatlases testu, kas ir pirmā atlases kārta.

Interneta saites, kas piedāvā iespēju sagatavoties EPSO testiem:

Vai ir iespējas pieteikties uz vidējā un augstākā līmeņa vadītāju amatiem Eiropas Savienības institūcijās?

Konkursi uz vidējā (AD9-AD14) un augstākā (AD14-16) līmeņa vadītāju amatiem parasti tiek rīkoti iekšēji, starp jau esošajiem ierēdņiem, tomēr arī uz augstākajiem amatiem var notikt pretendentu atlase no ārpuses. Konkursus uz šiem amatiem neorganizē EPSO, bet gan attiecīgās institūcijas personāla struktūra, piemēram, Eiropas Komisijas gadījumā tas ir Personāla un administrācijas ģenerāldirektorāts, kurš informāciju par vidējā un augstākā līmeņa vadītāju amatu atklātajiem konkursiem ievieto savā mājas lapā. Sīkāk par personāla atlases vadlīnijām var iepazīties Eiropas Komisijas mājas lapā.

! Ņemot vērā zemo sieviešu pārstāvniecību Eiropas Savienības institūciju augstākajos amatos, ar vienādiem atlases rezultātiem priekšroka tiks dota sievietei.

Ja tiek izsludināts ārējais konkurss uz kādu no šī līmeņa amatiem, tad konkursa paziņojums tiek publicēts ES Oficiālajā Vēstnesī informācijas un paziņojumu sadaļā, kā arī attiecīgās institūcijas mājas lapā.

Ņemot vērā lielo atbildības līmeni, vidējā un augstākā līmeņa vadītāji saņem atalgojumu, kas spēj konkurēt ar atalgojumu Eiropas Savienības dalībvalstīs, t.sk. Latvijā, publiskajā un privātajā sektorā nodarbinātajiem administrācijā strādājošajiem.

Rūpīgi izlasiet amata vakances konkursa paziņojumu, jo tajā tiek minētas ne tikai amata prasības, bet arī detalizēti aprakstīta pieteikšanās procedūra.

Kas ir nacionālie eksperti, kāds ir to statuss?

Valsts vai atsevišķos, īpaši atrunātos gadījumos arī privāto struktūru darbinieki var tikt norīkoti darbā Eiropas Savienības institūcijās un struktūrās kā nacionālie eksperti (seconded national expert). Vispārējās prasības amata kandidātiem ir augstākā izglītība un vismaz trīs gadu darba pieredze. Katra Eiropas Savienības institūcija parasti izvirza papildus prasības pretendentiem uz konkrētu amatu.

Norīkošana nacionālā eksperta amatā kādā no Eiropas Savienības institūcijām vai struktūrām dod iespēju Latvijā strādājošajiem paaugstināt savu kvalifikāciju gan konkrētajā nodarbošanās sfērā, gan arī Eiropas Savienības jautājumos.

Nacionālais eksperts ir Eiropas Savienības institūciju vai struktūru darbinieka statuss, kam raksturīgs noteikta termiņa norīkojums darbam kādā no Eiropas Savienības struktūrvienībām. Nacionālais eksperts savu norīkojuma laiku paliek sava darba devēja padotībā, tomēr vienlaicīgi ir darba jautājumos un lēmumos neatkarīgs no darba devēja un nosūtītājvalsts un darba pienākumos ir lojāls Eiropas Savienības struktūrvienībai, kurā ir norīkots.

Nacionālo ekspertu norīkojuma periods visbiežāk ilgst divus gadus, ar iespēju norīkojumu pagarināt, taču kopumā nepārsniedzot četrus gadus.

Kurās Eiropas Savienības institūcijās nacionālie eksperti tiek norīkoti?

Nacionālos ekspertus nozīmē ar mērķi izmantot to profesionālās zināšanas dažādās specifiskās jomās. Tādejādi vakanču sludinājumi aptver plašu jomu spektru.

Nacionālie eksperti visbiežāk tiek norīkoti Eiropas Komisijā, tomēr arī Eiropas Savienības Padome, Eiropas Parlaments, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, atsevišķas Eiropas Savienības aģentūras, Eiropas Kopienu tiesa un Reģionu komiteja organizē nacionālo ekspertu konkursus.

Attiecīgi lielākā daļa norīkoto nacionālo ekspertu strādā Briselē, tomēr norīkojumu vietas var būt arī Luksemburga, Varšava, Ispra (Itālijā) un citas pilsētas, kurās atrodas konkrētā Eiropas Savienības aģentūra.

Kādi ir pieteikšanās nosacījumi?

Kārtību, kādā nacionālie eksperti tiek norīkoti darbā Eiropas Savienības institūcijās un struktūrās, to apakšstruktūrās, regulē Eiropas Savienības institūciju izstrādātie akti par nacionālo ekspertu norīkošanu un Ministru kabineta 2008. gada 28. aprīļa noteikumi Nr.304 "Noteikumi par kārtību, kādā nacionālos ekspertus norīko darbā Eiropas Savienības institūcijās".

Noteikumos ir pieejams arī precīzāks apraksts nacionālo ekspertu amatu kandidātu pieteikšanās un atlases procedūrām.

Pretendentiem, piesakoties uz izsludināto vakanci, attiecīgās nozares ministrijai jāiesniedz:

  • pieteikums (motivācijas vēstule) angļu valodā;
  • dzīves apraksts atbilstoši Eiropas Savienības institūciju noteiktajam formātam (Europass) angļu valodā;
  • Darba devēja Latvijā apliecinājums;
  • izglītību un valodu zināšanu apliecinošu dokumentu kopijas un citi dokumenti, ko pretendents uzskata par nepieciešamiem.

Šie ir svarīgākie dokumenti, kuri pretendentiem ir jāiesūta. Atsevišķu atbildīgo iestāžu sludinājumos norādītie dokumenti var atšķirties. Piemēram, var tikt prasīts CV un motivācijas vēstule arī latviešu valodā.

Informācijā par vakancēm var būt norādītas arī citas valodas, kurās iesniedzami pieteikuma dokumenti (piemēram, franču vai vācu).

Tāpat motivācijas vēstulē un CV vajadzētu skaidri norādīt amatu, uz kuru pretendē. Jāpārliecinās arī, vai ir lietota korekta valoda un vai motivācijas vēstulē ir norādīta ES institūcija un/vai adresāts, kam pieteikums domāts.

Konkursa norise nacionālajā līmenī

Atbildīgā institūcija par informācijas apriti un koordināciju, kas saistīta ar nacionālo ekspertu norīkošanu darbā un atsaukšanu no darba ES institūcijās, ir Ārlietu ministrija.

Pēc pretendentu pieteikumu saņemšanas tiek izveidota komisija, kas izvērtē iesūtītos dokumentus un kandidāta atbilstību Eiropas Savienības institūcijas vakances sludinājumā noteiktajām prasībām.

Ja pretendents ir pareizi iesūtījis dokumentus atbilstoši atbildīgās iestādes mājas lapā publicētajām prasībām un norādīto termiņu ietvaros, viņa dokumenti tiek izvērtēti un komisijas locekļi pieņem lēmumu atbalstīt, vai neatbalstīt konkrēto kandidātu. Komisija vērtē katru pretendentu atsevišķi un tālākai dalībai konkursā ES institūcijā uz vienu vakanci var tikt atbalstīti vairāki kandidāti.

Komisiju veido atbildīgās institūcijas pārstāvji un pārstāvji no Ārlietu ministrijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, kas izvērtē pretendenta atbilstību amata prasībām. Atsevišķos gadījumos var tikt pieaicināti arī pārstāvji no citām organizācijām un institūcijām.

Atsevišķos gadījumos pēc kāda no komisijas locekļu ierosinājuma var tikt sasaukta komisijas sēde, kurā tiek uzaicināts piedalīties arī pretendents. Konkursa komisija tradicionāli iztaujā pretendentu par viņa motivāciju tikt norīkotam kā nacionālajam ekspertam, viņa valodas zināšanām un jautājumiem, kas saistīti ar viņa zināšanām sfērā, uz kuru pretendents piesakās.

Konkursa komisija savu lēmumu pauž zināmu pretendentam/pretendentiem elektroniski, rakstiski vai pa telefonu. Negatīva lēmuma gadījumā pretendents tiek informēts rakstiski.

Kāds ir nacionālo ekspertu atalgojums un sociālās iemaksas?

Atbilstoši Eiropas Komisijas 2006. gada 1. jūnija lēmumam, "Ar ko paredz noteikumus par valsts ekspertu norīkošanu darbam Komisijā" un tā 2007. gada 24. janvāra grozījumiem ir noteikts arī atalgojums norīkotajiem nacionālajiem ekspertiem.

Nacionālajam ekspertam darba devējs Latvijā maksā:

  • darba algu;
  • valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas;
  • veselības apdrošināšanas polisi E106 (arī nacionālā eksperta ģimenes locekļiem (laulātajam un bērniem līdz 18 gadu vecumam), ja tie pārceļas kopā ar darbinieku)
  • atvaļinājuma pabalstu.

Eiropas Savienības institūcija maksā:

  • dienas naudu (netiek aplikta ar nodokļiem);
  • transporta izdevumus (arī dzīvesbiedram un bērniem, ja tie pārceļas kopā ar ekspertu) pārceļoties un atgriežoties no norīkojuma vietas;
  • ikmēneša dzīvošanas pabalstu, ja pārcelšanās izdevumus nemaksā Latvijas puse.

Nacionālā eksperta atalgojums (01.05.2007.)

 

Dienas nauda EUR (ikdienas)

Ikmēneša dzīvošanas pabalsts (>2000 km)EUR

Eiropas Komisija

117,74

664,37

Eiropas Savienības Padome (ģenerālsekretariāts)

117,74

664,37

FRONTEX

117,74

218,65*

(Varšavā, 656 km)

Kādi ir Eiropas Savienības institūciju noteikumi ekspertu nosūtīšanai?

Eiropas Padomes Ģenerālsekretariāts

Padomes lēmums (2007. gada 5. decembris) par noteikumiem, kas jāpiemēro attiecībā uz valstu ekspertiem un militāro personālu, kuri norīkoti uz Padomes Ģenerālsekretariātu, un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2003/479/EK (latviski)

Eiropas Komisija

 

Eiropas Komisijas 2006.gada 1.jūnija lēmums Nr. C(2006)2033, ar ko paredz noteikumus par valsts ekspertu norīkošanu darbam Komisijā (ar labojumiem, kas izdarīti 2007.gada 24.janvārī) (latviski)

Labojumi, kas izdarīti 2007.gada 24.janvārī Eiropas Komisijas 2006.gada 1.jūnija lēmumā Nr. C(2006)2033, ar ko paredz noteikumus par valsts ekspertu norīkošanu darbam Komisijā (angliski)

Eiropas Parlaments

Eiropas Parlamenta biroja 2005. gada 7. marta noteikumi PE 352.630/BUR par noteikumiem, kas regulē nacionālo ekspertu norīkošanu darbā Eiropas Parlamentā (angliski).

 

Eiropas Aģentūra sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX)

Eiropas Aģentūras sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) 2006. gada 21. septembra lēmums Nr. 3403 par noteikumiem, kas nosaka nacionālo ekspertu norīkošanu Aģentūrā (angliski)

Labojumi, kas izdarīti 2007. gada 22. martā FRONTEX 2006. gada 21. septembra lēmumā Nr. 3403 par noteikumiem, kas nosaka nacionālo ekspertu norīkošanu Aģentūrā (angliski)

Eiropas Kopienu tiesa

Eiropas Kopienu tiesas 2003. gada 2. jūlija lēmums par kārtību, kas attiecas uz norīkotiem nacionāliem ekspertiem (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Tiesas 2003. gada 24. septembra lēmumu) (angliski)

Eiropas Jūras drošības aģentūra

Eiropas Jūras drošības aģentūras Administratīvās valdes 2007. gada 20. marta lēmums par noteikumiem, kas piemērojami nacionālajiem ekspertiem norīkotiem Eiropas Jūras drošības aģentūrā (angliski)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2007. gada 18. jūnija lēmums Nr. 293/07 A attiecībā uz noteikumiem, kuri piemērojami norīkojot nacionālos ekspertus darbā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā (angliski)

Reģionu komiteja

Reģionu komitejas 2004. gada 29. septembra lēmums Nr. 245/04 quater attiecībā uz noteikumiem, kuri piemērojami norīkojot nacionālos ekspertus darbā Reģionu komitejā (angliski)

Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs

Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra direktora 2004. gada 6. aprīļa lēmums attiecībā uz noteikumiem par nacionālo ekspertu norīkošanu Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrā (angliski)

ES Zivsaimniecības kontroles aģentūra

ES Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2007. gada 14. marta lēmums par kārtību, kas attiecas uz nacionālo ekspertu norīkošanu darbā ES Zivsaimniecības kontroles aģentūrā (angliski)