Biežāk uzdotie jautājumi par Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības procesu

22.03.2019. 14:21

1. Kad plānota Apvienotās Karalistes (turpmāk – AK) izstāšanās no Eiropas Savienības (ES)?

Līguma par Eiropas Savienību 50. pants paredz, ka brīdī, kad valsts oficiāli paziņo par tās nodomu izstāties, sākas 2 gadu laika atskaite. Ņemot vērā, ka AK nosūtīja vēstuli ES par izstāšanos 2017. gada 29. martā, AK izstāšanās no ES bija plānota 2019. gada 30. martā plkst. 00.00 pēc Centrāleiropas laika (30. marta 1:00 no rīta pēc Latvijas laika). Tomēr, ņemot vērā, ka AK izmantoja tiesības, ko paredz Līguma par Eiropas Savienību 50. pants, un lūdza izstāšanās pagarinājumu, 21. martā ES27 valstu un valdību vadītāji vienbalsīgi apstiprināja divus 50. panta pagarinājuma termiņus – 22. maiju, ja līdz 29. martam AK parlaments apstiprina Izstāšanās līgumu, un 12. aprīli, ja neapstiprina.

 2. Ko nozīmē AK izstāšanās no ES ar vai bez vienošanās?

Atkarībā no turpmākās breksita sarunu gaitas, ES un AK sarunvežu starpā iespējami 3 galvenie scenāriji:

A. Sakārtota izstāšanās (orderly withdrawal) - līdz AK izstāšanās no ES dienai spēkā stājas Izstāšanās līgums. Tam pievienota politiskā deklarācija par ES – AK nākotnes attiecību ietvaru. Pārejas perioda laikā ES un AK izstrādā līgumu (vai līgumus) par nākotnes attiecībām.

Šādā scenārijā notiek sakārtota jeb tiesiski paredzama AK izstāšanās no ES. Līdz ar Izstāšanās līguma spēkā stāšanos sāk piemēroties minētajā līgumā ietvertie pārejas perioda nosacījumi. Pārejas periodam   būtu jānoslēdzas 2020. gada 31. decembrī vai pagarinājuma gadījumā – citā noteiktā datumā. Pārejas periodā uz AK attiecas ES juridiskās saistības un tiesiskais ietvars, taču AK vairs nepiedalās ES institūciju darbā un lēmumu pieņemšanā. Laikā ierobežots pārejas periods nepieciešams, lai pakāpeniski “atvienotu” AK no ES, sniegtu indivīdiem un uzņēmējiem laiku pielāgoties pārmaiņām. Pārejas periodā ES un AK noslēdz saistošu vienošanos jeb nākotnes attiecību līgumu. Līgums stājas spēkā uzreiz pēc pārejas perioda noslēguma un aizstāj ES tiesības, kuras AK teritorijā vairs nav spēkā.

 

B. Atliktais “kraujas malas” (“no deal”, “cliff edge”) scenārijs.  Līdz AK izstāšanās no ES brīdim spēkā stājas Izstāšanās līgums, taču pārejas perioda laikā ES un AK nevienojas par nākotnes attiecību līgumu (vai līgumiem).

No Izstāšanās līguma stāšanās spēkā datumam līdz pārejas perioda beigām piemērojas līgumā ietvertie pārejas perioda nosacījumi. Sākot ar 2021. gada 1. janvāri vai pārejas perioda pagarinājumā – citu noteiktu datumu ES un AK attiecības vairs nenosaka  konkrēti noteikumi. Atsevišķās jomās ES un AK sadarbosies starptautisko organizāciju ietvaros (piemēram, Pasaules tirdzniecības organizācija, ANO, NATO), tomēr sadarbība nebūs tik cieša, abpusēji ērta un izdevīga kā ES ietvaros. Jautājumos, kuri ir ES kompetence un kurus starptautiskās organizācijas neregulē, iestājas tiesiskā nenoteiktība, jo nepastāv nekādi citi ES un AK attiecību noteikumi (piemēram, aviācijas un muitas jomās.

 

C. Nesakārtota izstāšanās (disorderly withdrawal) jeb “kraujas malas” (“no deal”, “cliff edge”) scenārijs. Izstāšanās līgums nestājas spēkā līdz AK izstāšanās dienai un AK ir trešās valsts statusā.

Pārejas perioda nosacījumi nestājas spēkā, un jau no AK izstāšanās dienas ES un AK attiecības vairs nenosaka  konkrēti noteikumi. AK nav spēkā ES tiesības, uz to  neattiecas ES starptautiskie līgumi.

 

3. Kādu regulējumu paredz iespējamais pārejas periods?

Ja līdz AK izstāšanās no ES brīdim spēkā stājas Izstāšanās līgums, tad automātiski piemērojas līgumā ietvertie pārejas perioda nosacījumi. Pārejas periods plānots līdz 2020. gada 31. decembrim. Izstāšanās līgums paredz, ka, ja abas puses piekrīt, pirms 2020. gada 1. jūlija var tikt pieņemts vienreizējs lēmums, ar kuru pārejas periodu pagarina par laiku, kas nepārsniedz 1 vai 2 gadus. Pārejas perioda laikā:

  • uz AK turpinās attiekties ES tiesiskais ietvars (acquis communautaire) un tā izmaiņas, kas tiks pieņemtas parejas perioda laikā, ieskaitot Eiropas Savienības Tiesas kontroli;
  • pārejas periodā uz AK saglabāsies ES starptautisko nolīgumu ietekme. Tas nozīmē, ka AK būs pienākums turpināt pildīt ar ES starptautisko līgumu uzņemtās saistības pārejas perioda laikā, taču ES nevarēs uzdot trešajām valstīm pienākumu turpināt saistības pret AK, jo, sākoties pārejas periodam, juridiski tā vairs nebūs ES dalībvalsts;

AK juridiski vairs nebūs ES dalībvalsts, tādējādi līdz ar izstāšanās no ES datumu vairs nepiedalīsies ES institūciju un aģentūru darbā un lēmumu pieņemšanā kā ES dalībvalsts.

 

4. Kā ES gatavojas AK izstāšanās no ES?

Eiropas Komisija 27 ES dalībvalstu valdību ekspertiem organizēja virkni semināru par gaidāmajām pārmaiņām nozarēs. 2018. gada 19. jūlijā Eiropas Komisija izplatīja komunikāciju par gatavošanos AK izstāšanās no ES brīdim. Komunikācija kalpo kā instruments dalībvalstu valdībām, pilsoņiem un uzņēmējiem  izprast, kādas sekas atstās AK izstāšanās no ES. Vienlaikus Eiropas Komisija publicējusi gatavības paziņojumus par gaidāmajām pārmaiņām nozarēs. Eiropas Komisija arī publicējusi rīcības plānu ārkārtas situācijai ES līmenī un rīcības plānu specifiskos sektoros no deal scenārijā..

 Papildus iepriekš minētajām iniciatīvām, Eiropas Komisija veic sagatavošanos, piemēram:

  • uzsākts process AK izvietoto ES aģentūru pārvietošanai – Eiropas Zāļu aģentūru pārvietos uz Nīderlandi un Eiropas Banku iestādi – uz Franciju;
  • Eiropas Komisija ir caurskatījusi ES acquis, t. i., spēkā esošo ES tiesību aktu noteikumus, lai konstatētu, kādi noteikumi katrā konkrētajā gadījumā jāpielāgo un kādi pasākumi būs jāievieš tikai gadījumā, ja vienošanās netiks panākta. Šīs caurskates rezultātā Komisija ir iesniegusi astoņus priekšlikumus sagatavotībai tiesību aktu jomā attiecībā uz pasākumiem, kas jāpieņem neatkarīgi no tā, vai AK izstāšanās ir sakārtota vai piepildās no deal scenārijs;
  • citas darbības, piemēram, sagatavošanās ES IT sistēmu un datu bāžu pielāgošanai (piemēram, muitas jomā).

 

5. Kādas pārmaiņas sagaida uzņēmējus, kas veic uzņēmējdarbību AK?

Uzņēmējiem, kas veic uzņēmējdarbību ES iekšējā tirgū nepieciešams pārliecināties, vai breksita iespējamās sekas ietekmēs arī viņus. Daži aspekti, kurus jāizvērtē, īpaši ar skatu uz pārejas perioda beigām (2020. gada 31. decembris) vai no deal scenārija gadījumā no AK izstāšanās dienas no ES:

Atbildība piegādes ķēdē
Saskaņā ar ES tiesību aktiem par produktiem, pēc AK izstāšanās no ES, preces no AK tiks uzskatītas par importa precēm. Attiecīgi uz tām attieksies importa noteikumi kā uz citu trešo valstu precēm.

Sertifikāti, licences un atļaujas
ES nozīmes sertifikāti, licences un atļaujas, kuras izdevusi AK iestāde vai AK bāzēta iestāde, iespējams, vairs nebūs spēkā pēc AK izstāšanās no ES datuma. AK izdotiem sertifikātiem, licencēm un atļaujām nepieciešams saņemt ekvivalentus ES 27 dalībvalstu iestāžu izdotus sertifikātus, licences un atļaujas vai arī tos pārnest vai iegūt jaunus. Tāpat jāpievērš uzmanība Latvijā izdoto sertifikātu u.c. dokumentu derīguma termiņa izmaiņām AK pēc breksita (piemēram, sociālās drošības jomā A1 sertifikāts).

Muitas procedūras, PVN un akcīzes nodokļi
Muitas procedūras, PVN un akcīzes nodokļi precēm no AK varētu tikt attiecināti kā uz precēm no trešajām valstīm.

Izcelsmes noteikumi
Eksportējot preces uz trešajām valstīm, ar kurām ES noslēgts Brīvās tirdzniecības līgums, uzņēmējiem iespējams saņemt atvieglotas tarifa likmes produktiem, kuru sastāvā ir noteikta daudzuma ES izcelsmes materiālu. Jāņem vērā, ka pēc AK izstāšanās AK izcelsmes materiāli vairs neklasificēsies kā ES izcelsmes, tādejādi ietekmējot iespēju galaproduktam klasificēties kā ES izcelsmes produktam.

Aizliegumi un ierobežojumi importa un eksporta precēm
ES stingri regulē atsevišķu produktu, piemēram, dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu, augu un augu produktu, importu un eksportu uz trešajām valstīm. Atsevišķiem produktiem nepieciešamas speciālas atļaujas, piemēram, radioaktīviem materiāliem, atkritumiem, ķimikālijām. Pēc AK izstāšanās šāda veida produktiem, kas nāk no AK vai paredzēti eksportam uz AK, būs jāatbilst šiem noteikumiem, t.sk. aizliegumiem un ierobežojumiem, kas attiecas uz trešajām valstīm.

Personas datu apmaiņa
Šobrīd ES un AK starpā norit brīva personas datu apmaiņa, taču pēc AK izstāšanās datu nodošanu ES un AK starpā regulēs ES tiesiskais ietvars par personas datu nodošanu trešajām valstīm. Šis ietvars piedāvā vairākas iespējas datu nosūtīšanai uz trešajām valstīm gadījumā, ja tiek nodrošinātas atbilstošas garantijas (saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu) un gadījumā, ka šādu garantiju nav - ja datu subjekts līguma izpildei ir devis nepārprotamu piekrišanu, līguma izpildei, likumīgu prasību izpildei vai būtisku sabiedrības interešu dēļ. 

Juridiskās saistības
Uzņēmumiem, kuriem noslēgti līgumi ar AK uzņēmumiem vai privātpersonām, ieteicams pārbaudīt līgumu, tostarp piemērojamā likuma un tiesas valsts noteikumus. Jāņem vērā, ka pēc AK izstāšanās, ar atsevišķiem Izstāšanās līgumā (ja tas laikus stāsies spēkā) paredzētiem izņēmumiem, uz AK vairs neattieksies ES ietvaros saskaņotie tiesvedību procesuālie notikumi, tostarp atvieglota spriedumu atzīšana un izpilde civillietās un komerclietās.

Finansiālās saistības
Britu sterliņu mārciņas kursa pazemināšanās (pret eiro), tiešā veidā ietekmē Latvijas eksportētājus. Lai izvairītos no sterliņu māciņas kursa svārstību radītajiem riskiem un papildus izmaksām, eksportētāji var izmantot finanšu instrumentus. Minētās valūtas kursa svārstības varētu veicināt jaunu tirdzniecības ķēžu izveidi – jaunus piegādātājus un preču noietu caur/eksportu uz citām ES dalībvalstīm.

 

6. Kā Latvijas pilsoņiem AK iespējams gatavoties AK izstāšanās no ES?

Atkarībā no sarunu rezultāta ES pilsoņiem AK būs iespējams veikt šādas darbības:

A. Ja līdz AK izstāšanās no ES dienai spēkā stājas Izstāšanās līgums, tad:

  • Latvijas pilsoņi, kas līdz AK izstāšanās no ES brīdim būs uzturējušies AK ilgāk par 5 gadiem, varēs pieteikties uz pastāvīgo statusu (settled statuss); 
  • Latvijas pilsoņi, kas būs AK likumīgi uzturējušies mazāk par 5 gadiem, tostarp Latvijas pilsoņi, kas AK ar mērķi tur uzturēties ieradīsies līdz 2020. gada 31. decembrim, varēs pieteikties uz pagaidu statusu (pre-settled statuss). 

Abos gadījumos Izstāšanās līgums personu aizsargās dzīves garumā. Arī ES pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri likumīgi dzīvoja kopā ar ES pilsoni AK vai ES 27 valstīs pārejas perioda beigās, varēs palikt valstī saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi pastāvēja pirms breksita. Personām AK iestādē (Home Office) būs jāiegūst apliecinājums uzturēšanās tiesiskumam. Attiecīgi ģimenes locekļi tiks uzskatīti par likumīgiem rezidentiem un aizsargāti ar Izstāšanās līgumu, neatkarīgi no viņu valstspiederības. 

Izstāšanas līgumam stājoties spēkā, automātiski piemērojas pārejas perioda nosacījumi, kas paredz, ka turpinās brīva personu kustība.

 

B. Ja līdz AK izstāšanās dienai Izstāšanās līgums nestājas spēkā, sākot ar AK izstāšanās dienu, AK ir tiesīga vienpusēji un neatkarīgi veidot imigrācijas politiku. Šādā gadījumā AK dzīvojošo ES pilsoņu tiesību regulējumu nav iespējams paredzēt.

Abos gadījumos – gan ja laikus stājas spēkā Izstāšanās līgums, gan ja Izstāšanās līguma nav, ES un AK nākotnē iespējams slēgt vienošanos, kas pieļautu noteikumus ES pilsoņu tiesībām AK un otrādi – AK pilsoņu tiesībām ES. Tomēr šādas vienošanās saturs iepriekš nav paredzams, tas būs nākotnes attiecību sarunu rezultāts.

Vairāk informācijas par pilsoņu tiesībām pieejama: Eiropas Komisijas faktu lapā, AK valdības mājaslapā un Latvijas vēstnieces AK Baibas Bražes atklātajā vēstulē par Latvijas pilsoņu informēšanu breksita procesā.