Eiropas Savienība

29.01.2019. 16:47

2019. gada pirmajā pusgadā Eiropas Savienības (ES) Padomē prezidē Rumānija. Šajā pusgadā turpināsies intensīvas diskusijas par ES nākotni, kuras saskaņā ar 2017. gadā apstiprināto grafiku (Leaders’ Agenda) noslēgsies 2019. gada 9. maijā neformālā ES valstu un valdību vadītāju sanāksmē Sibiu (Rumānijā). Sibiu arī tiks uzsākta jauno ES Padomes pamatnostādņu nākamajiem pieciem gadiem (EU Strategic Agenda 2019-2024) sagatavošana, lai tās apstiprinātu 2019. gada jūnija Eiropadomē.

Vienlaikus šajā pusgadā turpināsies intensīvas sarunas par ES daudzgadu budžetu 2021.–2027. gadam, kā arī 2019. gada 29. martā plānota Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (Brexit). 2019. gada 23.-26. maijā ES dalībvalstīs notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas (Latvijā Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks 25. maijā).

Rumānijas prezidentūras moto ir “Kohēzija kā kopīga Eiropas vērtība”. Prezidentūra izvēlējusies četrus prioritārus virzienus: konverģence Eiropā, drošāka Eiropa, spēcīgāka Eiropa globālajos jautājumos un kopīgu vērtību Eiropa.

Rumānijas prezidentūras ietvaros Latvijai svarīgie jautājumi būs:

-        ES daudzgadu budžets 2021.–2027. gadam, kur galvenie akcenti mums ir Kohēzijas politika un tiešmaksājumu izlīdzināšana Latvijas lauksaimniekiem, tuvinot tos ES vidējam līmenim. Latvijai būtisks arī finansējums infrastruktūras projektiem, piemēram, Rail Baltica, kā arī zinātnei un inovācijām.

-        Sakārtots Brexit process.

-        ES Vienotā tirgus pilnveidošana un tā digitalizācija.  Lai sasniegtu ES izvirzītos mērķus visās sabiedrības un tautsaimniecības jomās, ir jāturpina aktīvs darbs pie digitalizācijas veicināšanas un jaunu tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta, attīstīšanas.

-        Turpināt darbu pie Eiropas Sociālo tiesību pīlārā ietverto principu un tiesību īstenošanas praksē. Svarīgi rast sabalansētus kompromisus un noslēgt darbu pie aktuālajiem tiesību aktiem, kuru galvenais mērķis ir iedzīvotāju dzīves un darba apstākļu uzlabošana, pienācīgas sociālās aizsardzības un dzimumu līdztiesības nodrošināšana, diskriminācijas novēršana ES. 

-        Ekonomikas un monetārās savienības padziļināšana, lai uzlabotu ES un eirozonas konkurētspēju un noturību pret dažādiem ekonomikas satricinājumiem, vienlaikus veicinot sociālo konverģenci dalībvalstu starpā. Esam gatavi turpināt konstruktīvi strādāt pie Banku savienības noslēgšanas un Kapitāla tirgus savienības izveides.

-        2019. gads iezīmēs Austrumu partnerības politikas desmitgadi, kas būtu jāatzīmē ar desmitgades pasākumiem, īpaši tādās jomās kā komunikācija, hibrīdais apdraudējums, drošība un savienojamība.

-        Darba turpināšana drošības un aizsardzības jautājumos, kur būtiskas iniciatīvas ir militārās mobilitātes sekmēšana, Pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) īstenošana, civilo spēju attīstīšana, Eiropas Aizsardzības fonda veidošana, cīņa pret hibrīdajiem draudiem un kiberuzbrukumiem, tostarp sadarbojoties ar NATO un īstenojot jau definētās ES–NATO sadarbības  jomas.

-        Ilgtspējīgas ES ekonomikas nodrošināšana, veicinot tās pāreju uz aprites ekonomiku, oglekļa mazietilpīgu un klimatnoturīgu attīstību.

-        Uzmanība uz ES mediju vides izturētspēju, īstenojot konkrētus pasākumus dezinformācijas izplatības tiešsaistē novēršanai. Īpaši aktuāls jautājums ir par sociālo platformu atbildību un iesaisti.

-        Brīvas tirdzniecības stiprināšana, īpaši, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas vadošās lomas nodrošināšana.

Rumānijas prezidentūras prioritātes:

1.       Konverģences Eiropa: izaugsme, kohēzija, konkurētspēja un savienojamība

Ilgtspējīga attīstība, attīstības atšķirību mazināšana, konverģence, nodarbinātība un sociālās tiesības

Rumānijai ir svarīgi saglabāt pilnībā funkcionējošu Vienoto tirgu un pamatbrīvības, uz kurām tas balstās. Šī mērķa sasniegšanai būtiska loma ir ES daudzgadu budžetam. Izaugsmi veicinošas politikas mērķim jābūt atšķirību mazināšanai starp dažādiem ES reģioniem un starp iedzīvotājiem un sociālās un ekonomiskās kohēzijas veicināšanai. Vienlaikus prioritāte ir arī Eiropas ekonomikas konkurētspējas paaugstināšana. Rumānija uzskata, ka Eiropas Ekonomiskās un monetārās savienības darbību var uzlabot, koordinējot ekonomiskās politikas, izstrādājot instrumentus ekonomikas izturētspējas palielināšanai un uzlabojot budžetu saskaņotību. Rumānija atbalsta Eiropas Sociālo tiesību pīlārā ietverto tiesību un principu īstenošanu, kā arī vēlas panākt koordinētu rīcību izglītības un veselības nozarēs.

Inovācijas un digitalizācija

Rumānijas mērķis ir veicināt Eiropas potenciāla izmantošanu digitālajā jomā. Inovācijas un pētniecība dod ieguldījumu jaunu darba vietu radīšanā, kā arī palīdz uzņēmumu konkurētspējas palielināšanā globālajos tirgos, uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti un veicina izaugsmi. Vienlaikus, ir būtiski samazināt digitālo plaisu starp dalībvalstīm, reģioniem, iedzīvotāju grupām un rūpniecības sektoriem. Īpaša uzmanība jāpievērš digitālās kompetences uzlabošanai, tā būtu jāpadara par ilgtermiņa prioritāti.

Savietojamība, konkurētspēja un tirgus

Lai tuvinātu Eiropas līmeņa konverģenci, Prezidentūra veicinās visa veida savienojamību enerģētikas, transporta, telekomunikāciju un kapitāla tirgus sektoros, lai labāk savienotu austrumus un rietumus, ziemeļus un dienvidus. Rumānija uzskata, ka jāveido spēcīgāki mehānismi Eiropas mikroreģionu vajadzību risināšanai. Īpaša Rumānijas interese ir par Donavas mikroreģionu. Rumānija plāno pievērsties Eiropas rūpniecības stratēģijai, īpaši rūpniecības digitalizācijas jautājumam. Prezidentūrai prioritāra būs arī Enerģētikas savienības regulatorā ietvara veidošana un godīgu konkurences apstākļu nodrošināšana.

2.       Drošāka Eiropa

ES iekšējā drošība, ārējo robežu pārvaldība, Šengenas zonas darbība un izaicinājumi

Prezidentūra uzskata ārējo robežu drošību par vienu no svarīgākajiem faktoriem, lai brīvība, drošība un tiesiskums ES varētu darboties. Tam nepieciešama Šengenas novērtēšanas mehānisma ieviešana, ES līmeņa IT sistēmas un to savstarpējā savietojamība. Prioritāra būs to ES aģentūru un struktūru, kas darbojas šajā jomā, stiprināšana. Turpināsies migrācijas jautājumu risināšana, īstenojot visaptverošu pieeju. Cīņa pret terorismu saglabāsies kā prioritāte šajā pusgadā, īpašu uzmanību pievēršot radikalizācijas novēršanai un organizētās noziedzības apkarošanai. Prezidentūras uzmanības centrā būs arī sadarbība civilās aizsardzības jomā.

Kiberdrošība

Rumānija uzskata, ka nepieciešami papildu pasākumi, lai uzlabotu ES izturētspēju pret kiberuzbrukumiem. ES līmenī kopā ar ES parteriem un ES institūcijām jāturpinās diskusijām par hibrīdo apdraudējumu novēršanu, piemēram, kā uzlabot agrīnās brīdināšanas spējas.

Brīvības, drošības un taisnīguma Savienība

Prezidentūra vēlas uzlabot sadarbību policiju starpā, kā arī atbalsta Eiropas Prokurora darba sākšanu ar iespēju paplašināt tā funkcijas, iekļaujot ar terorismu saistītus noziegumus.           

3.       Spēcīgāka Eiropa globālajos jautājumos

Kopējā drošības un aizsardzības politika un ES ārējās darbības efektivitāte

Prezidentūra plāno sekmēt iesāktās iniciatīvas, kuru mērķis ir tālāk attīstīt ES aizsardzības spējas (Eiropas Aizsardzības fonds,  Pastāvīgā strukturētā sadarbība (PESCO), Ikgadējais aizsardzības pārskats u.c.), vienlaikus stiprinot sadarbību ar NATO. Īpašu uzmanību Rumānija veltīs civili militārajai koordinācijai un civilo krīžu pārvaldības spēju uzlabošanai.

ES paplašināšanās process

Rumānija plāno turpināt darbu pie ES aktīvas iesaistes Rietumbalkānu valstīs. Reģiona valstu ES perspektīva ir atkarīga no katras valsts snieguma un kritēriju izpildes. Rumānija īpašu uzmanību veltīs strukturētam un ilgtspējīgam dialogam ar jaunatni un stratēģiskajai komunikācijai.  Prezidentūra strādās pie ES-Turcijas attiecībām, jo Turcija ir svarīga ES partnere daudzās jomās.

Konsekventa ES kaimiņu politika

Šogad Austrumu partnerības politikai aprit 10 gadi, tādēļ Rumānija plāno vairākus pasākumus par Austrumu partnerības nākotni pēc 2020. gada. Rumānija īpaši izceļ ES rīcību Moldovas, Ukrainas un Gruzijas atbalstam. Prezidentūra paredzējusi aktualizēt arī Melnās jūras jautājumu ES darba kārtībā, tai skaitā, pievēršoties Trīs jūru iniciatīvas projektiem. Rumānijas prioritāte būs arī ES-Centrālāzijas attiecības, jo 2019. gadā plānots publicēt jauno ES-Centrālāzijas stratēģiju.

ES globālo saistību īstenošana

Rumānija uzsver transatlantisko attiecību nozīmi globālas, daudzpusējas kārtības nodrošināšanā, starptautisko tiesību stiprināšanā un ES lomu efektīvas daudzpusējas sadarbības atbalstīšanā reģionos un globāli. Prezidentūra vēlas stiprināt attiecības starp ES un ANO, un lielu uzmanību pievērst ES  un Āfrikas attiecībām. Prioritāra būs arī starptautiskā tirdzniecība. Prezidentūra uzskata, ka ES ir jāveicina atvērta, caurskatāma daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kas balstīta uz Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem, un jāstrādā pie PTO reformām.

4.       Kopīgu vērtību Eiropa

Solidaritāte, kohēzija, vienādas iespējas un sociālais taisnīgums

Rumānija uzskata, ka kohēzijas kā kopīgas Eiropas vērtības veicināšana palīdzētu atjaunot iedzīvotāju uzticēšanos ES.  Tā kā mobilitāte ir viens no Eiropas projekta pīlāriem, ir nepieciešams domāt par vienādām izglītības, brīvprātīgā darba vai profesionālās izglītības iespējām. Rumānija plāno risināt arī dzimumu līdztiesības jautājumus, fokusējoties uz diskriminācijas mazināšanu darba tirgū un uzņēmējdarbības vidē. Jāturpina diskusijas Eiropas līmenī par darba un privātās dzīves līdzsvaru.

Demokrātija, brīvība un cilvēka cieņas respektēšana

Demokrātiskāka Eiropas Savienība panākama, nodrošinot vienādu izturēšanos pret visām dalībvalstīm un pilsoņiem, kā arī tuvinot iedzīvotājiem lēmumu pieņemšanas procesu. Rumānija uzsver nepieciešamību aizsargāt brīvas un demokrātiskas ES vēlēšanas no ārējas iejaukšanās.

Cīņa pret rasismu, neiecietību, ksenofobiju, populismu un antisemītismu

Prezidentūras mērķis ir cīņa pret dezinformāciju tiešsaistē un viltus ziņām, kā arī plašsaziņas līdzekļu satura kvalitāte, medijpratība un tādu mehānismu izveide, kas veicina labo praksi dezinformācijas apkarošanā.