Eiropas Savienība

11.07.2019. 10:04

2019. gada otrajā pusgadā Eiropas Savienības (ES) Padomē prezidē Somija. Šajā pusgadā galvenā uzmanība tiek pievērsta institucionālā cikla nomaiņai – pēc 2019. gada 23.-26. maijā notikušajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām darbu uzsāk jaunais Eiropas Parlamenta sastāvs. Vienlaikus tiek veidota jaunā Eiropas Komisija. Savukārt šī gada 1.decembrī darbu uzsāks jaunais Eiropadomes priekšsēdētājs.

2019. gada 20.-21. jūnija Eiropadomē tika apstiprināta ES Padomes jaunā Stratēģiskā programma nākamajiem pieciem gadiem (EU Strategic Agenda 2019-2024), kas kalpos par vadlīnijām arī jaunajai Eiropas Komisijai. Šajā programmā tiek izvirzīti četri prioritārie virzieni:

•         Pilsoņu un brīvību aizsardzība;

•         Ekonomiskās bāzes attīstīšana: Eiropas nākotnes modelis;

•         Klimata neitrālas, zaļākas, taisnīgākas un iekļaujošākas nākotnes veidošana;

•         Eiropas interešu un vērtību veicināšana pasaulē.

Šajā pusgadā arī turpināsies intensīvas sarunas par ES daudzgadu budžetu 2021.–2027. gadam, kā arī 2019. gada 31. oktobrī plānota Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (Brexit).

Somijas prezidentūras moto ir “Ilgtspējīga Eiropa – ilgtspējīga nākotne”. Prezidentūra izvēlējusies četrus prioritārus virzienus: kopīgas vērtības un tiesiskums; konkurētspējīga un sociāli iekļaujoša ES; ES kā pasaules līderis klimata jautājumos; visaptveroša iedzīvotāju drošība.

Somijas prezidentūras ietvaros Latvijai svarīgie jautājumi būs:

·         ES daudzgadu budžets 2021.–2027. gadam, kur galvenie akcenti mums ir Kohēzijas politika un tiešmaksājumu izlīdzināšana Latvijas lauksaimniekiem, tuvinot tos ES vidējam līmenim. Latvijai būtisks arī finansējums infrastruktūras projektiem, piemēram, Rail Baltica, kā arī zinātnei un inovācijām.

·         Sakārtots Brexit process.

·         Vienotā tirgus padziļināšana un digitalizācija, pakalpojumu sektora stiprināšana, barjeru nojaukšana.

·         Ekonomikas un monetārās savienības padziļināšana, lai uzlabotu ES un eirozonas konkurētspēju un noturību pret dažādiem ekonomikas satricinājumiem, vienlaikus mazinot sociālekonomiskās nevienlīdzības dalībvalstu starpā.

·         Klimatneitrālas politikas ieviešanas sniegto iespēju izmantošana ekonomikas izaugsmei un dzīves kvalitātes uzlabošanai. Jaunu tehnoloģisko risinājumu radīšana. Redzam potenciālu viedai pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem.

·         Darba turpināšana drošības un aizsardzības jautājumos, kur būtiskas iniciatīvas ir militārās mobilitātes sekmēšana, Pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) īstenošana, civilo spēju attīstīšana, cīņa pret hibrīdajiem draudiem un kiberuzbrukumiem, nedublējot NATO un īstenojot jau definētās ES–NATO sadarbības  jomas.  

·         Daudzpusējas uz noteikumiem balstītas kārtības atbalstīšana un stiprināšana.

·         Līdzsvarota ES Kaimiņu politika un diskusijas par Austrumu partnerības politikas virzienu pēc 2020. gada.

·         Transatlantisko attiecību stiprināšana.

Somijas prezidentūras prioritātes:

1.       Kopīgās vērtības un tiesiskums

ES ir ne tikai Vienotais tirgus, bet arī vērtību savienība. Somijas prezidentūra plāno veltīt īpašu uzmanību tiesiskuma principa ievērošanas stiprināšanai. Šobrīd noris darbs ar jaunu tiesiskuma uzraudzības mehānismu izveidošanu – dalībvalstu savstarpēja tiesiskuma principa ievērošanas izvērtēšana un budžeta aizsardzības mehānisms pret tiesiskuma principa pārkāpumiem. Papildus Somijas prezidentūra atzīmē, ka svarīgi cīnīties pret korupciju un nepieciešama ES līmeņa dzimumu līdztiesības stratēģija.

2.       Konkurētspējīga un sociāli iekļaujoša ES

 ES ir vajadzīga visaptveroša ilgtermiņa stratēģija ilgtspējīgai izaugsmei un konkurētspējai, ko nodrošina efektīvs ES Vienotais tirgus un ambicioza un uz noteikumiem balstīta tirdzniecība.

Visaptverošs, uz nākotni vērsts Vienotais tirgus

Svarīgākie līdzekļi izaugsmes un labklājības veicināšanai ir ES Vienotā tirgus efektivitātes palielināšana. Tam vajadzīga arvien visaptverošāka un uz nākotni vērsta pieeja, t.i. apvienot Vienotā tirgus dimensijas, modernu konkurences, rūpniecības un tirdzniecības politikas. Somijas prezidentūra veicinās aktīvu ES rūpniecības politiku un izstrādās plānu Eiropas ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai globālajā pārmaiņu laikā.

Somijas mērķis ir veicināt Vienotā tirgus digitalizāciju un uz lietotājiem vērstas Eiropas datu ekonomikas veidošanos starpsektoru līmenī. Somija uzsver, ka Eiropu nepieciešams padarīt par pasaules līderi ekonomikas digitalizācijā, lai veicinātu tautsaimniecības produktivitāti un sabiedrības labklājību. Eiropas izaugsmes potenciāls ir cieši saistīts ar pakalpojumu nozari. Svarīgi izmantot uzņēmējdarbībai piemērotu digitālo risinājumu (pakalpojumu) potenciālu, mazināt barjeras (pārrobežu) digitālo pakalpojumu pieejamībai un tirdzniecībai, atbalstīt mākslīgā intelekta risinājumus un veicināt datu un tiešsaistes platformu ekonomiku Eiropā.

Somija apņēmusies turpināt darbu pie iepriekšējā sasaukuma iesāktajiem priekšlikumiem transporta jomā (Mobilitāte pakotne I, dzelzceļa pasažieru tiesības, ceļu maksa), kā arī veicinās ietvaru transporta digitalizācijai un mobilitātes pakalpojumiem, transporta tīklu darbības efektivitāti un transporta siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanu. Transporta jomi ir liels potenciāls stiprināt Eiropas ekonomisko izaugsmi un ilgtspēju, veicinot jaunas uzņēmējdarbības iespējas, videi draudzīgāku transportu un satiksmes drošību.

Labsajūta un prasmes: iekļaujošas izaugsmes pamats

Prezidentūras mērķis ir veicināt diskusijas un virzību uz labklājības ekonomiku, tādējādi uzlabojot produktivitāti, ekonomisko izaugsmi ES un ilgtermiņā mazinot valstu izdevumus. Starp prioritārajiem jautājumiem būs nodarbinātības un sociālās aizsardzības regulējuma un mūžizglītības, prasmju izvērtēšana un pielāgošana digitālajam laikmetam, Erasmus+ programmas stiprināšana un diskusijas par kopēja Eiropas universitāšu modeļa izveidi. Jāstiprina sieviešu iesaiste darba tirgū, darbaspēka mobilitāte ES un augsti kvalificēta darbaspēka piesaiste no trešajām valstīm.

Ambicioza, atvērta un uz noteikumiem balstīta tirdzniecības politika

Pieaugošā spriedze un protekcionisma tendences starptautiskajā tirdzniecībā  rada arī zināmu neskaidrību Eiropas ekonomikai. Šajā kontekstā ir svarīgi, lai ES turpinātu realizēt ambiciozu un atvērtu tirdzniecības politiku, aizstāvot uz noteiktumiem balstītu daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, slēdzot jaunus un modernizējot esošos tirdzniecības līgumus, kā arī pretojoties iekšējam protekcionismam un jauniem tirdzniecības šķēršļiem.

Lai atbalstītu ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību ES, Somijas prezidentūra uzsvērs, ka ir jāatver jauni tirgi un jāstiprina globālie tirdzniecības noteikumi. ES kā tirdzniecības partnera konkurētspēju un pievilcību vislabāk uzlabot ar ambiciozu, atvērtu un uz noteikumiem balstītu tirdzniecības politiku. Tāpēc ir būtiska Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) modernizācija un tās uzticamības stiprināšana, īpaši PTO saistošo strīdu izšķiršanas sistēmas uzturēšana.

Somijas prezidentūras laikā turpināsies sarunas par ambicioziem un līdzsvarotiem tirdzniecības nolīgumiem ar galvenajiem partneriem, diskusijas par ES tirdzniecības attiecību stiprināšanu ar ASV un tirdzniecības un investīciju attiecību veicināšana ar Ķīnu. Eiropas uzņēmumiem ir vajadzīgāka labāka piekļuve Ķīnas tirgum, vienlaikus arī ir cenšoties radīt vienlīdzīgākus konkurences apstākļus raugoties uz Ķīnas ekonomiku un uzņēmumu darbību globāli.      

Virzība uz iekļaujošu ekonomikas savienību

Somijas prezidentūrai ir svarīgi nodrošināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Šī mērķa sasniegšanai ir nepieciešama pilnvērtīga Banku savienība kredītiestāžu risku regulēšana un noguldījumu apdrošināšana. Vienlaikus jāstiprina kapitāla tirgu noturība un jāpilnveido finanšu krīžu pārvaldības sistēma. Tādējādi tiks nodrošināta finanšu tirgus stabilitāte, kā arī atbalsts investīcijām tehnoloģiju attīstības jomā un pasākumiem cīņā pret klimata pārmaiņām.

Prezidentūra turpinās diskusijas par Budžeta instrumentu konverģencei un konkurētspējai eirozonas dalībvalstīm ES daudzgadu budžeta 2021.-2027. gadam ietvaros. Saglabājot nacionālo atbildību par ekonomikas reformām dalībvalstīs,  ES līmenī ir jāturpina darbs pie vienkāršākas un caurskatāmākas ekonomikas politikas koordinācijas.

Somijai ir būtiski stiprināt arī finanšu sektora uzraudzību ES līmenī, lai novērstu naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu. Gaidāms darbs arī pie risinājumiem, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelabvēlīgus nodokļu konkurences pasākumus, kas negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi.

3.       ES kā pasaules līdere klimata jautājumos

Somijas prezidentūras mērķis ir sniegt ieguldījumu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā un virzībā uz klimatneitrālu Eiropu, kas sekmētu ES izaugsmi un konkurētspēju tuvākajās desmitgadēs. Līdz ar to sekmēs galveno elementu definēšu ES ilgtermiņa klimata stratēģijai.

Lai mazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, sniegs atbalstu efektīvai Komisijas atjaunotās bioekonomikas stratēģijas  ieviešanai, kā arī veicinās jaunu pasākumu formulēšanu un īstenošanu cirkulārās ekonomikas veicināšanai.

Sekmēs izmaiņas Kopējās lauksaimniecības politikā, lai tā spētu efektīvāk reaģēt uz klimata pārmaiņām. Starp Somijas prioritātēm ir arī ANO Konvencijas par Bioloģisko daudzveidību ieviešanas veicināšana, dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un dzīvnieku labturība.

Tāpat arī Somijai prioritāra ir klimata politiku integrēšana visās nozarēs, īpaši akcentējot Enerģētikas savienības turpmāku attīstīšanu un emisiju samazināšanas iespēju veicināšanu.

 

4.       Visaptveroša iedzīvotāju drošība

Somija uzsver visaptverošu pieeju iedzīvotāju drošībai, kā arī saikni starp iekšējo un ārējo drošību. Prezidentūra uzskata, ka ir laiks izvērtēt ES Iekšējās drošības stratēģiju.

Spēcīga, vienota un efektīva ES ārējā darbība

Somija veicinās lielāku saskaņotību ES ārējā darbībā, tostarp, izmantojot dažādus ārējās darbības instrumentus. Somija uzskata, ka jāturpina diskusijas par kvalificētā vairākuma balsojuma izmantošanu atsevišķās Kopīgās ārējās un drošības politikas jomās. Svarīga būs vienošanās par vienkāršotu un elastīgu sistēmu ES ārējās darbības finansēšanā.

Prezidentūra turpinās uzsvērt ES lomu globālajā pārvaldībā, veicinot cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma ievērošanu. Somija uzsver noteikumos balstītas daudzpusējas sadarbības stiprināšanas nozīmi.

Liela uzmanība tiks pievērsta līdzvērtīgākas ES-Āfrikas partnerības veidošanai, kā arī transatlantiskās partnerības stiprināšanai. Tiks turpināta stratēģiskā diskusija par ES-Ķīnas attiecībām, kā arī vienota politika attiecībā pret Krieviju. Somijas uzmanības lokā būs ES Kaimiņu politika un paplašināšanās, kā arī Arktikas reģions.

Eiropas aizsardzība un drošība

Somija savas prezidentūras laikā turpinās īstenot ES Globālās stratēģijas ārpolitikas un drošības politikas jomā mērķus, kā arī veicinās aktīvas stratēģiskas debates par drošību un aizsardzību. Somija vēlas veicināt diskusiju arī par mākslīgā intelekta un digitializācijas iespējām. Tiks turpināta ES-NATO sadarbības stiprināšana, īpaši tādās jomās kā militārā mobilitāte un hibrīdā apdraudējuma novēršana.

Noturības veidošana pret hibrīdo un kiberapdraudējumu

Hibrīdā un kiberapdraudējuma jomā Somija īpašu uzmanību pievērsīs ES spēju stiprināšanai. Lai veidotu noturību, svarīgi ir izveidot piemērotu organizatorisko struktūru un attīstīt institucionālos mehānismus un instrumentus, kā arī attīstīt partnerības, īpaši ar NATO.